Kultūra - sigulda.lv

14. maijā plkst. 11.00 aicinām apmeklēt radošo darbnīcu bērniem “Uzzīmē grāmatiņu” ar grāmatu mākslinieci Elīnu Brasliņu. Apmeklējot kultūras centru “Siguldas devons”, zīmējot, līmējot, krāsojot un griežot, katram būs iespēja tikt pie savas personīgās grāmatiņas.

Darbnīca piemērota bērniem vecumā no 3 līdz 9 gadiem, tomēr aicināts ir ikviens interesents.

Elīna Brasliņa ir bērnu grāmatu ilustratore un animācijas filmu māksliniece, uzzīmējusi ap trīsdesmit grāmatu un šobrīd strādā pie otrās pilnmetrāžas multfilmas. Vairākkārt, tostarp šogad, nominēta “Zelta ābeles” balvai, četrreiz to arī saņēmusi.

Pieteikšanās norit, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv. Pieteikumā lūdzam norādīt dalībnieku skaitu un vecumu. Vietu skaits ir ierobežots!

Dalības maksa radošajā darbnīcā – 2 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada Kultūras centrs ir aizsācis sadarbību ar Kanādas vēstniecību Latvijā un tāpēc siguldiešiem tiek piedāvāts jau otrs Kanādas filmas seanss šajā pavasarī. 26. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespējams noskatīties filmu “Skrien, sieviete, skrien!”.

Filma būs arī veltījums Nacionālajai Kanādas kino dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 20. aprīlī. Tradicionāli šajā dienā tiek demonstrētas filmas, kas palīdz sabiedrībā raisīt diskusijas par aktuāliem sociāliem un vides jautājumiem – minoritāšu, bezdarba, ekoloģijas problēmām, jaunu cilvēku savas vietas meklējumiem dzīvē un citiem.

Siguldā tiks rādīta režisores Z. L. Hopkinsas filma “Skrien, sieviete, skrien!” (filmas ilgums: 100 minūtes, 2021. gads), kas ietver gan drāmas, gan komēdijas elementus. Filmas galvenā varone ir jauna sieviete Beka, kas spiesta pārvērtēt savu dzīvi. Lai pierādītu tuviniekiem, ka viņa var mainīties, Beka nolemj pievērsties skriešanai. No picām rotātā halātā tērptas būtnes, kas uz pastkasti brauc ar mašīnu un nevis iet kājām, viņa pamazām pārtop par mērķtiecīgu jaunu sievieti. Bekai palīdz mītisks personāžs – viens no senčiem, savulaik leģendārs kanādiešu garo distanču skrējējs – Toms Longbouts. Bekas ceļš uz maratona distances pievarēšanu ir sevis pārvarēšanas un pieaugšanas stāsts – reizē emocionāls un iedvesmojošs.

Skatītājiem filma piedāvā iespēju aizdomāties par savām vājībām un rast spēkus, lai tās pārvarētu, no jauna atklājot dzīves garšu.

Maija mēnesī filmu “Skrien, sieviete, skrien!” tiek plānots demonstrēt atkārtoti, uz diskusiju par tajā pieteiktajiem jautājumiem aicinot jauniešu auditoriju.

Filma tiks demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Kino seansa apmeklējums ir bez maksas.

Līdz 29. maijam Inčukalna Tautas nama apmeklētājiem būs pieejama “Mākslas dienu 2022” izstāde “Otas trajektorija”. Izstāde ir daudzveidīga un krāsaina, tā apvieno un ļauj iepazīt 16 dažādu autoru – Daces Saulītes, Modra Baloža, Jolantas Bodnieces, Anda Gūtmaņa, Paula Putniņa, Rasmas Šubes, Vitas Bērziņas, Ritas Bormanes, Vitas Ošas, Jāņa Purcena, Aijas Ausējas-Rudzītes, Elmāra Gaigalnieka, Evijas Keišas, Lailas Koceres, Ievas Kalniņas, Daces Visnovas un pedagoga Elmāra Gaigalnieka Mākslas nodaļas audzēkņu – darbus.

Inčukalnā jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ik pavasari tiek svinētas Mākslas dienas, kas bijis par pamatu Inčukalna Mākslinieku kopas izveidošanai 2002. gadā. Arī šopavasar par godu Mākslu dienām Inčukalnā eksponēta izstāde, kas ļauj aplūkot un iepazīt Inčukalna māksliniekus, viņu radītos darbus.

Jau šajā sestdienā, 23. aprīlī, plkst. 21.00, Allažu Tautas namā norisināsies pavasara balle ar grupu “Jauda”. Lai rezervētu galdiņu, interesenti aicināti pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 26545054 vai rakstot uz e‑pasta adresi ance.berze@sigulda.lv.

Grupa “Jauda” ir mūziķu apvienība no Līvāniem. Grupas pamatsastāvā ir trīs līvānieši – Dainis Paeglis, Daniels Levickis un Gatis Pastars – ar ilggadēju skatuves pieredzi, kura uzkrāta, spēlējot balles, jubilejas, kāzas, koncertus, kā arī korporatīvos pasākumus.

Biļetes cena 7 eiro, arSiguldas novada ID karti – 6 eiro. Atgādinām, ka pasākuma dienā Siguldas novada ID karšu atlaide netiek piemērota. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Allažu Tautas namā pirmdienās–ceturtdienās no plkst. 14.00 līdz 18.00 vai citā laikā, iepriekš piesakoties, zvanot uz tālruņa numuru 26545054.

Allažu Tautas nams aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai, norisēm Allažu Tautas namā sociālo tīklu vietnē Facebook.

Siguldas Jaunās pils salonā no 22. aprīļa līdz 22. maijam būs skatāma mākslinieces anda_abstract gleznu izstāde “Digitālā plaisa”. Tā caur abstraktajiem darbiem runā par cilvēku, dabu un mieru digitālajā laikmetā.

Aprakstot ekspozīciju, māksliniece stāsta, ka tā ir par digitālajam tehnoloģijām un laikmetu, kurā dzīvojam, gleznoju jau vairāk kā 5 gadus un šī ir mākslinieces ceturtā “Digitālais lēciens mākslā” (Digital Art Jump) projekta izstāde. Autore ir abstraktā ekspresionisma pārstāve, košas krāsas māksliniecei palīdz paust emocijas uz audekla, uzrunāt un stāstīt par šo digitālo laikmetu, kurā dzīvojam. Iedvesma ir rodama it visur, bet īpaši dabā.

Mūsdienu cilvēks digitālo tehnoloģiju ietekmē mainās – attiecības, saskarsme, viss ir citādāk. Galvenās vērtības – dzīvot līdzsvarā ar sevi – paliek. Līdzsvars ir dabā: mežs, purvs, ezers, jūra. Tas palīdz cilvēkam atgriezties pie saviem pirmsākumiem un patiesās būtības. Būt laimīgam šajā tehnoloģiju pasaulē kļūst arvien grūtāk.

anda_abstract jeb Anda Daubure ir dzimusi Siguldā, uzaugusi Allažos un mācījusies Siguldas 1. vidusskolā (šobrīd Siguldas Valsts ģimnāzija). Māksliniecei vienmēr tuva ir bijusi Siguldas skaistā ainava Gleznotājkalnā, kura visos gadalaikos iedvesmo. Māksliniece dzimto pilsētu sauc par “Zelta Siguldu”, jo krāšņā Gaujas senieleja “uzzied” tieši rudenī.

“Digitālais lēciens mākslā” turpina savu ceļu ar ceturto izstādi. Izstāde “Digitālā plaisa” Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 22. maijam. Izstādi iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

23. aprīlī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā būs skatāma Henrika Ibsena drāma “Heda Gablere”. Luga “Heda Gablere” ir stāsts par jaunu un skaistu sievieti, kurai, šķiet, dzīvē nekā netrūkst, taču viņa jūtas garlaikota, nelaimīga. Drāmu iestudējis un Krimuldas Tautas namā demonstrēs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” studijteātris “Aka” Ligitas Smildziņas režijā.

Studijteātri “Aka” 1996. gada Stāmerienā dibināja Anša Rūtentāla skolniece Ligita Smildziņa. 2021. gadā studija svinēja 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Teātrī spēlē dalībnieki no 25 līdz 40 gadu vecumam, kas par savu vaļasprieku un kaislību izvēlējušies teātri.

Biļetes cena ir 3 eiro. Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, uzrādotSiguldas novada ID karti, tiek piemērota 20% atlaide.

Apaļā 60 gadu jubileja kultūras centra “Siguldas devons” vecākās paaudzes deju kolektīvam “Sidrabdancis” apritēja 2021. gadā. Taču tas bija distancēšanās un attālinātas pulcēšanās laiks, tāpēc dejotāji ar nepacietību gaidīja šo pavasari, lai “Sidrabdanča” 61. jubileju atzīmētu tā, kā to neizdevās izdarīt pērn. Tādēļ uz sadanci kultūras centrā “Siguldas devons” 30. aprīlī plkst. 18.00 aicināts ne vien ikviens latviešu skatuviskās tautas dejas mīļotājs, bet arī “Sidrabdanča” draugu kolektīvi.

Siguldā uzstāsies arī Cēsu deju kolektīvs “Dzirnas”, novadnieki “Labāko gadu Virši” no Inčukalna, Straupes “Munsturis”, Limbažu “Sagša”, Ainažu kolektīvs “Raduraksti”, kā arī Saulkrastu “Saulgrieži”, Suntažu “Suncele” un deju kolektīvs “Vērdiņš”, kas ceļu mēros no Gulbenes.

“Sidrabdanci”, kas tolaik tika dēvēts par “Siguldas kultūras nama vecākās paaudzes deju kolektīvu”, 1961. nodibināja Eleonora Brikmane, kuru daudzi siguldieši mīļi dēvēja par Brikmanīti. Enerģiskā dāma pati savulaik bija Rīgas rajona deju virsvadītāja. Ar savu aizrautību pret deju viņa aplipināja daudzus, prasības bija augstas, tāpēc nebija brīnums, ka kolektīvs uzreiz tika pamanīts un augstu novērtēts Latvijas mērogā.

Pēc Eleonora Brikmanes ar “Sidrabdanci” kopā pavadītiem 25 gadiem, kolektīva vadību pārņēma Spodra Tutāne, prasīgumu pret deju savienojot ar lielu cilvēkmīlestību un daudziem sadraudzības pasākumiem. Viņas laikā kolektīvs ieguva skanīgo nosaukumu “Sidrabdancis”, piedalījās arī neaizmirstamajos Dziesmu un deju svētkos, kas sakrita ar valsts neatkarības atgūšanas laiku. Pēc Spodras Tutānes “Sidrabdanci” neilgi kopā saturēja Inga Kalniņa un kolektīva vecākā Velga Vilciņa, bet pēc tam dejotājus vadīja Ilona Šime. Viņas vadībā kolektīvs apguva daudz jaunrades deju. Kad “Sidrabdanča” ceļi ar šo vadītāju šķīrās, 2000. gadā kolektīva priekšgalā nostājās Dagnija Liepiņa, kura to loloja 20 gadu garumā un patiesu sirsnību apvienoja ar prasīgumu pret nopietnu darbu. Jau 16 gadu garumā par dejotāju raito soli rūpējas arī koncertmeistare Viola Lepiksone-Špaca.

30. aprīļa koncerts “Sadancis. Sidrabdancim 61” būs veltīts latviešu skatuviskajai tautas dejai. Biļetes uz to iegādājamas kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē. Biļetes cena 2,50 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem – 2 eiro. Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri šobrīd patvērumu raduši Siguldas novadā, koncerta apmeklējums ir bez maksas.

No 21. aprīļa līdz 29. maijam kultūras centra “Siguldas devons” apmeklētājiem atvērta grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2021” nominēto un apbalvoto grāmatu izstāde. Izstādes scenogrāfijas autors – Reinis Suhanovs.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotais grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele” jau 29 gadus pēc kārtas vērtē un apbalvo skaistākās Latvijas grāmatizdevēju izdotās grāmatas. Šogad pirmo reizi konkursā nominēto grāmatu izstāde ir skatāma ārpus Rīgas – kultūras centrā “Siguldas devons”.

“Esam gandarīti par iespēju iepazīstināt Siguldas novada iedzīvotājus ar 2021. gadā Latvijā izdotām grāmatām, kuras konkursa žūrija atzina par mākslinieciski augstvērtīgākām 133 grāmatu konkurencē. Ir audzis grāmatizdevēju, mākslinieku un tipogrāfiju profesionālais sniegums”, atzīst Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma.

Izstādē eksponētas 40 grāmatas 8 kategorijās, to vidū arī šī gada laureāti, kas tika paziņoti apbalvošanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 11. aprīlī. Ceremonijā šogad žūrijas speciālbalvu pasniedza arī Siguldas novada pašvaldība. Šogad starp konkursa nominantiem bija arī ar Siguldas novadu saistīti mākslinieki – Zanda Puče, Ziedoņa muzejs un Līva Pakalne Fanelli.

“Siguldas novadam ir zināma vēsturiska saistība ar Latvijas grāmatniecībā nozīmīgā apgāda “Zelta ābele” dibinātāju Miķeli Gopperu. Viņa tēvs 1931. gadā iegādājās Eikažu muižas centru, kur ģimene uzturējās vasarās un kur Miķelis Goppers vēlējās izveidot grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, “kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām”. Kara dēļ Miķelim Gopperam šī iecere diemžēl neīstenojās. Mēs esam patiesi priecīgi par iespēju turpināt un attīstīt literatūras un grāmatniecības virzienu novadā,” skaidro Jolanta Borīte, “Siguldas devona” direktore.

Izstāde atvērta kultūras centrā “Siguldas devons”, Pils ielā 10 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieeja bez maksas.

23. aprīlī plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā pie Klaušinieku mājas tiks atklāta brīvdabas izstāde “Acīs krītoši burti”. Ekspozīcija ir kā veltījums rakstniekam un fabulistam Pērsietim viņa 160. jubilejā. Izstāde Turaidas muzejrezervāta apmeklētājiem būs pieejama līdz 31. oktobrim.

Ar Turaidu Pērsietis, īstajā vārdā Kārlis Zemītis (1862–1901), bija cieši saistīts astoņus gadus, esot Turaidas pagasta rakstvedis laikā no 1893. līdz 1901. gadam. Darba uzdevumā Pērsietis bieži brauca uz Rīgu un kājām nāca no Siguldas stacijas uz Turaidu. Šo gājienu vizuālā stāstā parāda fotogrāfs Armands Andže analogās, melnbaltās fotogrāfijās.

Ārpus darba Pērsieša sirdslieta bija rakstīšana. Pērsieša daiļradei raksturīga humoristiska un tieša valoda ar sižetiem, kas noskatīti no dzīves. Izstādes nosaukums “Acīs krītoši burti” ņemts no tāda paša nosaukuma stāsta.

Visvairāk par Pērsieti varam uzzināt no viņa draugu atmiņām. Laikabiedri norāda, ka viņš ir reālists caur un cauri un ļoti vispusīgs dzīves un visdažādāko ļaužu kārtu un grupu pazinējs un tēlotājs. Pērsietis bijis kluss un pieticīgs cilvēks, lielisks novērotājs un saviem darbiem smēlies iedvesmu no apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem. Pērsieša simpātijas veltītas dzīves pabērniem. Latviešu literatūras vēsturnieks Teodors Zeiferts raksta: “Viņa stāsti ir mazas traģēdijas, ietvertas aukstas lietišķības nekrāsotos rāmjos.”

Pērsieša dzīves noslēgums bija traģisks, viņš saslima ar bakām un nomira vientulībā 39 gadu vecumā. Viņa draugs K. Jirgens raksta: “Kas palicis no Persieša tautā: daiļš mākslinieks-dzejnieks. Persieša rakstu valoda tautiska, domās un stilā stipra, humoristiska. Sižeti ņemti no plašas tautas dzīves. Persietis ir mūsu lielākais un labākais fabulu dzejnieks. Fabulu talants ir viņa stiprums. Fabula ar humoru (smiedama-raudādama) atver mūsu acis, lai redzam savus trūkumus, un tāpēc viņa ir audzinoša. Maz ko vajadzēja Persietim un maz ko viņš vēlējās sev. Savu prātu, daiļumu, mazās vajadzības un mazās vēlēšanās viņš novēl tautai visā pilnībā.”

Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti, kuras cena ir no 0,70 līdz 3 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas galvenā speciāliste
Maira Dudareva

Latvijas Folkloras biedrība, popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu, tās ilgtspēju un daudzveidīgās izpausmes mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā godina personas, folkloras kopas un kopienas, pasniedzot folkloras balvu “Austras koks” 3 nominācijās. Divās no tām balvu iegūs novadnieki – Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadēja dalībniece un kultūrvides pētniece Indra Čekstere un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”. Balvas tiks pasniegtas 24. aprīlī plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī.

Šogad balva “Austras koks” tiks pasniegta trīs nominācijās: “Mūža ieguldījums”, “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” un “Aktivitātes folkloras jomā 2021. gadā”.

Balvu nominācijā “Mūža ieguldījums” par ilglaicīgu tradicionālās kultūras mantojuma pētniecību, aktīvu un iedvesmojošu līdzdalību folkloras vērtību un prasmju saglabāšanā, nodošanā nākamajām paaudzēm saņems etnogrāfe, Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadēja dalībniece un kultūrvides pētniece Indra Čekstere.

Balvu nominācijā “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” par gadskārtu svētku, ģimeņu godu un folklorā mantoto zināšanu par dabu un Visumu iedzīvināšanu un daudzināšanu saņems Siguldas novada Lēdurgas folkloras kopa “Putni” (vadītāja Ilze Kļaviņa).

Savukārt balvu nominācijā “Aktivitātes folkloras jomā 2021. gadā” saņems biedrība “Skaņumāja”.

Latvijas Folkloras biedrība folkloras balvu “Austras koks” pasniedz jau ceturto gadu, izvērtējot iepriekšējā gada notikumus un procesus tradicionālās kultūras pārmantojamībā, aicinot pieteikt balvai pretendentus gan folkloras nozares dalībniekiem, gan pašvaldībām, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem interesentiem. Katru gadu īpašs aicinājums ir informēt par ļaudīm, kuri mūža garumā folkloras vērtību un prasmju saglabāšanā ar savu veikumu daudz darījuši un iedvesmojuši citus, nododot zināšanas nākamajam paaudzēm.

Folkloras balvu “Austras koks” organizē un pasniedz Latvijas Folkloras biedrība.

Balvas pasniegšanas ceremonijas pasākumu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas novada bibliotēka ir iesaistījusies inovāciju platformas “DEMOLA Latvia” projektā, lai meklētu atbildes uz jautājumu, kādai ir jābūt jauniešiem un kopienai draudzīgai bibliotēkai, lai viņi tur varētu rast iespēju līdzdarboties, sevi apliecinot un papildinot savas prasmes un kompetences. Projekta laikā izstrādāta aptaujas anketa, kuru aicinām aizpildīt, izsakot viedokli par Siguldas novada bibliotēkas nākotnes attīstību. Aptauja pieejama šeit, un to ir iespēja aizpildīt līdz 29. aprīlim (ieskaitot).

“DEMOLA Latvia” ir inovāciju platforma, kas atrodas Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes paspārnē. Divpadsmit nedēļas intensīvā dizaina domāšanas procesā desmit talantīgi dažādu jomu Latvijas augstskolu studenti pēta, kāda pasaules praksē ir aktivitāšu dažādība, kuras realizē bibliotēkas, veiksmes un neveiksmes, kas saistās ar kopienas attīstību, un strādā pie piedāvājuma bibliotēku pakalpojumiem un videi, kas rosina īpaši jauniešus izmantot tos savai izaugsmei un produktīvam brīvā laika piepildījumam.

Bibliotēkas sen vairs nav tikai vietas, kur klusītiņām palasīt grāmatu vai žurnālu. Bibliotēkas kļūst par mūsdienīgiem kopienas centriem, kur var ne tikai lasīt un atrast ko vērtīgu drukātajos medijos, bet arī par vietu, kur var pulcēties dažādu vecumu pārstāvji, it īpaši jaunieši, lai darbotos pašorganizētās grupās un jēgpilni izmantotu gan telpas, gan tehnoloģiskos risinājumus.

Kopš aprīļa sākuma Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijas sniedz iespēju iepazīt Inčukalna Mūzikas un mākslas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skola un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas talantīgo audzēkņu un radošo pedagogu darbus. Ekspozīcija “TIK un TĀ” koprades laboratorijās interesentiem būs pieejama līdz 4. maijam.

Imants Ziedonis teicis: “Kas ir ideja? Ideja ir lielais “TIK un TĀ”, ka mēs tik un tā esam palikuši pie sava: dabas lielie attīstības likumi paši par sevi ir cienāmi un svēti, un svēta ir tā vieta, kurā mēs cilvēku vārdā to apliecinām.” Šobrīd ideja dzīvo par spīti visam un ir šis lielais “TIK un TĀ”. Katra no skolām veidojusi savu reprezentatīvo ekspozīciju vienā no namiņiem, kurā būs apskatāmi gan audzēkņu darbi, gan instalācijas. Izstāde kopumā būs gan raiba krāsās, gan izmantotajās tehnikās un materiālos. “Tik un tā turpinām no sirds darīt savu darbu, muzicējam, radām, iedvesmojam un ceram to darīt vēl ilgi,” tā par ekspozīciju saka Mālpils Mūzikas un mākslas skolas pārstāvji.

Siguldas novads ir bagāts ar izglītības iestādēm, kur augt un radoši attīstīties jaunajiem, daudzsološajiem prātiem. Novadā ir kopumā piecas mākslas un mūzikas skolas.

Martā Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās sevi prezentēja Mākslu skola “Baltais flīģelis”, savukārt līdz 4. maijam ar sevi iepazīstinās Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils Mākslu un mūzikas skolas.