Kultūra - sigulda.lv

Jau no aprīļa Latvijā izskan vokālās kamermūzikas koncertsērija “Angiol di Pace” (“Miera eņģelis”), kurā piedalās ukraiņu mecosoprāns, Kijivas filharmonijas soliste Anna Labuta un baritons Nauris Indzeris, pianiste Helēna Laukmane, kura šajos koncertos spēlē arī ērģeles. 5. augustā plkst. 18.00 koncerts “Miera eņģelis” norisināsies arī Siguldā – Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Koncertprogrammā “Miera eņģelis” iekļauta mūzika, kurā apvienojas garīgums, mierinājums, cilvēkmīlestība un cerība. Koncertā izskanēs skaņdarbi no tādiem komponistiem kā Johans Sebastians Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Francis Šūberts un citiem. Tāpat būs dzirdamas arī ukraiņu tautas dziesmas.

Anna Lubuta kopā ar savu piecgadīgo meitiņu Latvijā ieradās martā, atstādama Ukrainā vīru un vecākus. Anna ir no Kijivas un savulaik absolvējusi Kijivas Nacionālās kultūras un mākslas universitātes kordiriģēšanas katedru un Pētera Čaikovska Nacionālās mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedru. Jau studiju gados bijusi solistu ansambļa “Pektorāle” dalībniece. Pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas 2002. gadā kļuvusi par Ukrainas Nacionālās ērģeļu un kamermūzikas zāles Borisa Ļatošinska klasiskās mūzikas ansambļa solisti. Mākslinieces repertuārā ir arī opermūzika, kamermūzika un tautas mūzika.

Koncertsērija “Miera eņģelis” Latvijā izskanēs līdz augusta vidum, pēc tam Anna plāno atgriezties dzimtenē.

Ieeja koncertā ir par ziedojumiem, kas tiks novirzīti Annai un viņas ģimenei.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Noslēdzies pirmais Siguldas novada radošās rezidences konkurss, kurā pieteikties tika aicināti literāru tekstu autori un ilustratori. Pirmajā konkursā tika saņemti 11 pieteikumi, to vidū gan bērnu un jauniešu literatūra, gan stāsti pieaugušajiem, komiksa žanrs un populārzinātniskā literatūra. Par labāko atzīts rakstnieces Evijas Gulbes un ilustratores Lindas Lošinas pieteikums.

Ekspertu žūrija, vērtējot pieteikumus pēc konkursa kritērijiem, par labāko atzina rakstnieces Evijas Gulbes un ilustratores Lindas Lošinas pieteikumu. Rezidences laikā autores iecerējušas strādāt pie ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem – “Bizbizmāsiņa dārziņā”, kas būs turpinājums 2015. gadā izdotajai grāmatai “Bizbizmāsiņa”. Grāmata vēstīs par mārītes un meitenītes draudzību, aktualizējot cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas tēmu. Stāsts iecerēts arī kā atbalsts bērniem, kuri gatavojas vai ir uzsākuši apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Siguldas novada radošā rezidence nodrošina dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Ekspertu komisijas sastāvs: Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītāja Dace Krecere-Vule un rakstniece Luīze Pastore.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – Literatūras pilsēta. Rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmas laikā Siguldā jau viesojušies dzejnieki Krišjānis Zeļģis un Raiens van Vinkls.

Pasākumu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kultūras centrā “Siguldas devons” piektdien, 16. septembrī, plkst. 19.00 gaidāms lielisks vakars – ar koncertu uzstāsies Intars Busulis un “Abonementa orķestris”.

Intars Busulis Latvijas mūzikā vērtējams kā fenomens, kurš spējis saliedēt ļoti plašu auditoriju. Tandēmā ar “Abonementa orķestra” atslēgas cilvēku – komponistu Kārli Lāci –, spējis radīt mūziku, kura neatstāj vienaldzīgu nevienu. Koncertā tiks atskaņotas gan jaunas dziesmas, gan labi zināmi un iemīļoti skaņdarbi.

“Abonementa orķestra” sastāvā muzicē Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Kaspars Grigalis, Edvīns Ozols, Karīna Tropa, Vineta Elksne, Alise Kante-Onzule.

Ieeja koncertā – 20 līdz 30 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

Siguldas novada bibliotēkā 4. augustā plkst. 12.00 tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” radošās kopas “Madaras” rokdarbnieču izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20”. Darbus darinājušas radošās kopas “Madaras” rokdarbnieces, kas no 2021. gada rudens kuplina tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” dalībnieču rindas.

Izstādē aplūkojami dalībnieču rokdarbi, pamatā Leontīnes Bērziņas, Jadvigas Lazdānes, Laimdotas Jenertes tamborētie galdauti un galda celiņi, Skaidrītes Roštokas tamborētās galda sedziņas un aptamborētie linu dvieļi. Ekspozīcijā būs skatāmi arī spilgtākie mirkļi no “Madaru” 20 gadu darbības.

Atklāšanā dalībnieces dalīsies pieredzes un atmiņu stāstos, būs iespēja iepazīt novadnieču radītās materiālās un nemateriālās vērtības – amata prasmes, sadarbības kultūru un latviešu tradīcijas. Pasākumā piedalīsies senioru vokālais ansamblis “Saltavots” un dāmu vokālais ansamblis “Melodija”.

Pirmo reizi 15 Siguldā dzīvojošās rokdarbnieces kopā sanāca 2002. gadā un dāmu klubu “Madaras” nodibināja ar mērķi popularizēt adīšanas un tamborēšanas prasmi, celt pašapziņu, būt noderīgām sabiedrībai ar savu darbu, mazināt vientulības sajūtu un sniegt atbalstu viena otrai. Kopš tā laika jau 20 gadu garumā radošās dāmas tiekas ik nedēļu, apmainās ar rokdarbu pieredzi un prasmēm, apgūst jaunas tehnikas, rīko izglītojošus pasākumus un izstādes.

“Madaru” radošais “dzinējspēks” ir ilggadējā rokdarbu konsultāciju vadītāja Skaidrīte Roštoka – uzņēmīga, ar bagātu tamborēšanas un adīšanas pieredzi apveltīta dāma, kura vēlas iemācīt šīs prasmes arī citiem. Jau vairākus gadus rokdarbnieces nodarbojas arī ar labdarību, adot cimdus, zeķes, cepures, šalles un citas noderīgas lietas bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm. Viņu darinātās cepurītes, cimdiņus un zābaciņus dāvanā saņēmuši arī daudzi Siguldas jaundzimušie bērniņi.

Izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20” Siguldas novada bibliotēkā aplūkojama līdz 7. septembrim.

Atzīmējot izcilā latviešu grafiķa Gunāra Kroļļa 90 gadu jubileju, Turaidas muzejrezervātā iekārtota mākslinieka darbu izstāde. Vēl līdz 7. augustam tā apskatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā.

Muzeja krājumā esošie grafikas cikla “Livonijas hronika” izstādītie darbi pēc būtības raksturo Gunāra Kroļļa radošās daiļrades vēsturisko tēmu un ir veidoti grāmatas “Indriķa hronika” ilustrācijām (2001). Katra grafika ir kā scenogrāfiski režisēts kopums, kurā pārdomāti izvietoti vēsturiskie tēli. Detalizēti precīzi ir izstudēti un atveidoti laikmetu raksturojošie elementi, atspoguļojot Gunāra Kroļļa interesi par Latvijas arheoloģiju un vēsturi.

Poētiskums un romantika, izaicinājums un drosme staro no filigrāno akrila gleznojuma tehnikā veidotām ilustrācijām Ārija Geikina grāmatai “Kaupo” (2005). Tās attēlotas kā senas vitrāžas, vēsturisku leģendu apvītā pilī. Ilustrācijas ir mākslinieks dāvinājums Turaidas muzejrezervātam.

Grafiķis Gunārs Krollis dzimis 1932. gada 23. jūnijā Rīgā. Izglītojies Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, 1960. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu profesora Artura Apiņa vadībā un turpinājis darbu kā Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs (1987–2006). Kopš 1956. gada aktīvi piedalās izstādēs. Savā radošajā mūžā piedalījies vairāk nekā 40 personālizstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Mākslinieka darbi eksponēti vairāk nekā 450 starptautiskās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Holandē, Slovēnijā, Zviedrijā, Polijā, Ēģiptē un citviet.

Mākslinieks joprojām turpina izzīmēt savu dienas noskaņu smalkās lineārās abstrakcijās, izmantojot krāsaina un melnbalta zīmējuma paņēmienu, kuru raksturo izstādē iekļautais diptihs “2020. gada vasaras dienasgrāmata”.

Lai apmeklētu izstādi, nepieciešams iepriekš pieteikties, darbdienās zvanot uz tālruņa numuru 67971402 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv. Ieejas maksa izstādē – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.

Siguldas pils paviljons jau 4. sezonu priecē klausītājus ar vasarīgiem muzikāliem vakariem. Šo sestdien, 23. jūlijā, plkst. 20.00 pils paviljonā uzstāsies alternatīvā indie rokgrupa “Sub Scriptum” kopā ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko.

Grupas dalībnieki ir no Madonas, savā daiļradē uzmanību pievērš aktuālām tēmām. Solists Kristers Rudzītis zināms kā jaunais dzejnieks, viņa rakstītā dzeja un proza piešķir grupai unikālu skanējumu. Grupa kopā spēlē no 2017. gada.

2020. gadā grupa izdevusi pirmo albumu “21.gs. mode”, kura tapšanā piedalījušies producenti Arnis Račinskis un Aleksandrs Burij (Ukraina). Šobrīd apvienība strādā pie otrā albuma un nupat ir izdota kopīga dziesma ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko – “Зійде сонце” (zyde sonce). Dziesma ir latviešu un ukraiņu valodā, mūzikas un teksta autori ir Kristers Rudzītis un Anastasija Vasilenko. Tā ir kā atbalsts, cerība ukraiņiem.

Pils paviljona 4. koncertsezonas programmu 13. augustā turpinās enerģiskā dziedātāja Būū. 19. augustā – “The Coco’ nuts”, 27. augustā – “Laika suns” un 3. septembrī sezonu noslēgs ballīšu karaļi – grupa “Citi zēni”

Ieeja koncertā – 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Koncerta dienā atlaides netiek piemērotas! Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

Turaidas muzejrezervātā 24. jūlijā no plkst. 15.00 līdz 18.00 notiks brīvdabas pasākums “Šodien muiža pieder bērniem: siena pļava Turaidā”.

Daudzveidīgās norisēs ģimenes ar bērniem varēs izzināt siena labās īpašības, piedalīties siena pļavā noderīgo darba rīku izgatavošanā, pastrādāt ar senajiem darba rīkiem, sakraujot sienu zārdā, kopīgi izgatavot siena dekoru, rotājot to ar liepu lūkiem, kā arī izdziedāt siena pļavas dziesmas un stiprināt spēkus siena pļavas rotaļās un spēlēs.

Būs iespēja noskaidrot, kas ir “cisu maiss” un izmēģināt tā pielietojumu praksē.

Kopā ar Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāju Jolantu Dukaļsku varēs noskaidrot, kādus darbarīkus lietoja senāk, kā tos gatavoja. Zināšanas par sienu varēs iegūt, tiekoties ar zemnieku Ati Vērmani izzinošās, atraktīvās darbnīcās “Kas ir siens? Kādēļ siens jāsagādā? Siena matemātika”. Darbnīcā “Skaista pļava, kad nopļauta, kad samesta kaudzītē” darbus pļavā demonstrēs un ierādīs muzeja speciālistes Ija Kivlina, Ieva Viļuma un Dainis Bernhards. Darbarīku atdarinājumu – siena dakšas – varēs izveidot kopā ar Sergeju Gulbi, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies muzikante Aiga Auziņa.

Siena pļavas darbnīcu laikā būs pieejama ekspozīcija Klaušinieku mājā “Klaušiniesks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā varēs iepazīt senos lauku darbus un zemnieku dzīvesveidu.

13. augustā plkst. 11.00 Mākslu šķūnī, Siguldas ielā 13, Morē, notiks kārtējā cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās reize, šoreiz kopā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli.

Māras Grudules stāstījumā tiks pievērsta uzmanība Baltijas vācu ceļvežiem, ceļojuma aprakstiem un atmiņām par Siguldu, tās apkārtni 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Literatūrzinātniece pastāstīs, ko Krimuldā un Turaidā ieraudzījis vācu mākslas vēsturnieks un gleznotājs Jūliuss Dērings (Julius Döring (1818–1898)), kur piestāt un ko apskatīt ceļotājiem iesaka kultūrvēsturnieki Karls fon Lēvis of Menars (Karl von Löwis of Menar (1855–1930)) un Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (Friedrich Gustav Bienemann (1860–1915)), kāda Vidzemes vidiene palikusi Herberta fon Blankenhāgena (Herbert von Blankenhagen (1892–1985)) atmiņās.

Dr.philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latvijas Universitātes profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā uzzinām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Moora trīs talantīgajiem bērniem un daudz ko citu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” tapis, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” sociālo tīklu vietnes Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Trešdien, 20. jūlijā, plkst. 20.00 Lēdurgas brīvdabas estrādē izskanēs portugāļu etno progresīvās grupas “Albaluna” koncerts “Gaidīja mēnesi uzlecam”. Šī būs pirmā reize, kad grupa uzstāsies Latvijā.

Koncerta apmeklējums būs kā unikāla pieredze, kas ar stāstiem, dzeju, deju un dziesmu izvedīs caur seno Zīda ceļa kultūru. Grupa šo pieredzi un stāstu Lēdurgā parādīs modernā gaismā.

“Albaluna” veidota 2010. gadā, šogad tā nākusi klajā ar albumu “Heptad”, kas tiks prezentēts plašākai publikai internacionālā tūrē. Šajā tūrē grupa apciemos Portugāli, Spāniju, Maltu, Maroku, Indiju, kā arī pirmo reizi vēsturē viesosies Latvijā, koncertējot Siguldas novada Lēdurgas pagastā.

Biļetes cena koncerta dienā ir 12 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 10 eiro.

Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldības iestādēm – Lēdurgas Kultūras namu, kultūras centru “Siguldas devons” un Siguldas novada Tūrisma informācijas centru.

16. jūlijā norisināsies mazie dziedāšanas svētki – Inčukalna Dziesmu diena, kas šogad notiks jau 51. reizi. Dziesmu svētku dienā no plkst. 10.00 norisināsies amatnieku tirdziņš, no plkst. 12.00 estrādē notiks kopkora mēģinājums. Savukārt plkst. 16.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama līdz Aleksandra parka estrādei, kurā plkst. 17.00 izskanēs svētku Lielkoncerts. Svētku noslēgumā plkst. 21.00 zaļumballe ar grupu “Tutti Frutti”.

Pirmoreiz un Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā vienīgo reizi Dziesmu diena notika 1939. gada 9. jūlijā, kurā pulcējās gandrīz 800 dalībnieki no tuvākas un tālākas apkārtnes. Inčukalniešu atmiņās tas saglabājās kā īpašs notikums vairākus desmitus gadu. Sešdesmito gadu vidū šis fakts ļoti ieinteresēja jauno kora diriģentu Vitali Kikustu, kas kopā ar Inčukalna MRS (mežrūpnieciskā saimniecība) atbalstu šo tradīciju atjaunoja Gaujas senielejā.

Vairāk nekā 20 gadus svētki notiek pašā Inčukalna sirdī – Aleksandra parka estrādē. Arī šogad 16. jūlijā inčukalniešu jauktais koris “Mežābele” un svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Vitalis Kikusts gaida dziedošos draugus gan no jaunā Siguldas novada, gan citiem novadiem, lai ar dziesmām, pūtēju orķestra mūziku un dejām ieskandinātu 2023. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus.

Šogad Dziesmu svētkos piedalīsies 13 kori no dažādiem Latvijas novadiem – “Rīdzene” (diriģents Vitauts Rijnieks), “Ropaži” (diriģents Kaspars Sarma), “Zaķumuiža” (diriģente Gaida Galeja), “Senrīga” un “Vidus” (diriģente Baiba Milzarāja), “Gaismaspils” (diriģents Andžejs Rancevičs), “Bangotne” un “Fenikss” (diriģents Ēriks Kravalis), “Mēmele” (diriģents Einars Redbergs), “Vēja balss” (diriģents Matīss Circenis”), “Jumis” (diriģents Imants Kalniņš), “Spārni” (diriģente Līga Ādamsone) un Inčukalna koris “Mežābele” (diriģents Vitalis Kikusts).

Dziesmu dienas laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kurā varēs iegādāties noderīgas un praktiskas lietas – keramiku, sveces, grozus, ziepes un pirts lietas, skaistumam – zīda aksesuārus, rotas, kā arī dažādus gardumus – bio pārtiku, maizi, medu, zivis un citus labumus. Mazāko priekam darbosies apgleznošanas darbnīca, mākslas plenērs un rotaļas, kā arī plkst. 11.40 un 14.00 gaidāma dažādu lietu un preču izsole.

Tiekamies Dziesmu dienā Inčukalnā!

Siguldas novada bibliotēka ukraiņu ģimenēm piedāvā grāmatas ukraiņu valodā – stāstus, pasakas un izzinošas grāmatas bērniem un pusaudžiem, literatūru pieaugušajiem.

Bibliotēka ir iegādājusies 17 grāmatas ukraiņu valodā, kā arī saņēmusi ukraiņu grāmatu dāvinājumu no Aleksandras Šiminas un draugu grupas nevalstiskās organizācijas (NVO) “Foundations for Freedom”. Grāmatas iegādājās Ukrainā, atgādāja uz Latviju un sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku izsūtīja Latvijas publiskajām bibliotēkām. Siguldas novada bibliotēka dāvinājumā saņēma 11 grāmatas.
Latvijas bibliotēkām kopā tika uzdāvinātas 360 grāmatas.

Foto: Agnese Āboliņa

9. jūlijā Lēdurgas pagastā pirmo reizi notika Purva diena. Piedāvātā dienas programma bija plaša, katrs varēja atrast sev tīkamu nodarbi – izstaigāt īso purva taku kopā ar saimniecības “Gundega” īpašnieku Andri Ansi Špatu, izaicināt sevi un kopā ar gidu no piedzīvojumu organizācijas “Advaita Adventures” izstaigāt garo taku maršrutā “Bīriņi–Lēdurga”, uzkāpt baznīcas zvanu tornī, iegādāties zemnieku saimniecības “Gundega” ražoto produkciju, baudīt romantisku koncertu Uģa Prauliņa, Sniedzes Prauliņas un Edgara Šubrovska izpildījumā vai izlocīt kājas zaļumballē kopā ar grupu “Pipari”.

Purva dienas apmeklētājiem bija iespēja teltīs nakšņot Lēdurgas dendroparkā.