Kultūra - sigulda.lv

Kultūras centrs “Siguldas devons” atvērta izstāde “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, kurā skatāmas asemblāžas un instalācijas, kas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti. Ekspozīcijas darbi realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstāde “Siguldas devonā” būs apskatāma līdz 19. jūnijam.

Ekspozīcijā būs redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan jaunradīti, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte – tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā, ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.

Atis Ieviņš ir netipisks padomju laika fotogrāfs, absolvējis Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, bet par tekstilmākslinieku tā arī nekļuvis, jo viņu vienmēr saistījuši dažādi eksperimenti un jaunu māksliniecisko iespēju meklējumi, kuros tika apvienota glezniecība un fotogrāfija. 60. gadu otrajā pusē un 70. gados mākslinieks aizrāvās ar fotokodinājumiem. Savukārt 70. un 80. gados viņš bija saistīts ar tolaik vēl mazpazīstamu grafisko tehniku – sietspiedi jeb zīdspiedi. Sietspiedes tehnikas apgūšanā liela nozīme bija viņa kolēģim – māksliniekam Aldonim Klucim, kas lieliski pārzināja sietspiedes tehnoloģisko procesu. Atis Ieviņš izmantoja fotosietspiedes tehniku, par pamatu ņemot paša uzņemtās fotogrāfijas.

Strādājis par fotogrāfu dažādos preses izdevumos – laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnālā “Skola un Ģimene”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Meža Dzīve” un citviet.

Izstāde bezmaksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 19. jūnijam.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

18. jūnijā Inčukalnā norisināsies 11. Deju svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs visus šos gadus ir bijis Andrs Briņķis. Deju svētku dienā plkst. 17.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama, plkst. 18.00 notiks svētku koncerts, savukārt plkst. 22.00 – zaļumballe ar mūziķu apvienību “Pipari”.

Pirmie lielie Deju svētki Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” norisinājās 1998. gadā. Dejotājiem, piedaloties Inčukalna Dziesmu dienās, radās sapnis iedibināt arī savus Deju svētkus, un 2010. gada 21. maijā tika sperts pirmais solis, tobrīd vēl kā Vasarsvētku koncerts. Savukārt nākamie svētki izvērtās par lielu notikumu inčukalniešu kultūras dzīvē, kur dejotāji ar savu enerģiju un kuplo pulku apliecināja, ka “dejā ir spēks”, to ieviešot par tradīciju. Deju svētku mākslinieciskais vadītājs ir deju kolektīvu “Virši” un “LG Virši” vadītājs Andrs Briņķis. Deju svētku dienā norisināsies arī amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, un jau no paša rīta Aleksandra parka estrādē cits pēc cita gan drīz 20 deju kolektīvi izmēģinās deju grīdu mēģinājumos un sadancošanā.

Savukārt 16. jūlijā norisināsies mazie dziedāšanas svētki – Inčukalna Dziesmu diena, kas šogad notiks jau 51. reizi. Vairāk nekā 20 gadus svētki notiek pašā Inčukalna sirdī – Aleksandra parka estrādē. Arī šogad 16. jūlijā inčukalniešu jauktais koris “Mežābele” un svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Vitalis Kikusts gaida dziedošos draugus gan no jaunā Siguldas novada, gan citiem novadiem, lai ar dziesmām, pūtēju orķestra mūziku un dejām ieskandinātu 2023. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus.

Inčukalna Dziesmu diena aizsākās tālajā 1939. gadā, kad Inčukalnā pulcējās vairāk nekā astoņi simti koristu no apkārtnes, pūtēju orķestris un valsts atbildīgās amatpersonas. Svētki norisinājās Gaujas krastā, skaistajā līcī pie “Jaunmuciniekiem”, un tolaik notika, pateicoties enerģiskajiem vietējā kora dziedātājiem un tā vadītājam Ralfam Alunānam. Dziesmu dienas tradīcija pēc ilgāka pārtraukuma tika atjaunota 60. gadu beigās līdz ar jaunā kora diriģenta Vitaļa Kikusta ierašanos Inčukalnā un kopš tā laika ik gadu Inčukalnā pulcē dziesmu draugus, lai kopā izdziedātu skaistākās latviešu klasikas un jaunrades kora dziesmas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

2021. gada nogalē aizsākto Siguldas novada radošās rezidences programmu maijā turpina divi dzejnieki – Krišjānis Zeļģis un Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle). Rezidence notiek sadarbībā ar platformu “Latvian Literature”.

Abi dzejnieki Siguldas radošajā rezidencē tiekas, lai strādātu pie kopīga projekta – Krišjāņa Zeļģa dzejas krājuma “Skaistuma klātbūtne” tulkojuma angļu valodā. 19. maijā dzejnieki apmeklēja Laurenču sākumskolu, kur kopā ar 6. klases skolēniem dzejas darbnīcā radīja dzeju.

Krišjānis Zeļģis ir dzejnieks, kurš izdevis piecus dzejas krājumi. Krājums “Zvēri” tulkots angļu, vācu un katalāņu valodās. Iznākusi izlase arī krievu valodā. Veidojis uzstāšanās ar skaņu māksliniekiem un mūziķiem.

Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) ir dzejnieks, mākslinieks un kritiķis, kurš dzīvo Edinburgā. Dzejnieka otrais krājums “The Good Dark” saņēmis “Saltire Society” dzejas balvu. Kopš 2016. gada tulkojis vairākus latviešu dzejniekus, tostarp Valtu Ernštreitu, Henriku Eliasu Zēgneru, Krišjāni Zeļģi un citus Ir viens no tulkotājiem apbalvotajam lībiešu dzejas krājumam “Trillium”.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. 2019. gada decembrī rezidences programma tika atklāta ar tekstgrupas “Orbīta” viesošanos Siguldā.

Līdz 30. jūnijam Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma novadnieka Ata Ieviņa dubultizstāde “Mana rakstniecības vēsture”/“Kolāžas”.

Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks un fotogrāfs, kuru allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un foto tehnikas. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājās Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos. Gandrīz 40 gadus nostrādājis par preses fotogrāfu (žurnāli “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Rīgas Modes”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”, fotogrāfs Igo Japiņa sporta aģentūrā”).

Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš 20. gadsimta 70.–80. gados mērķtiecīgi aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu. Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”.

Viens no spēcīgākajiem Ata Ieviņa iedvesmotājiem ir Slavenā sirreālista Rolanda Topora “nāvīgi” melnais humors. Un tieši šī ievirze – uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma, paradoksu brillēm – kļuvusi par Ata Ieviņa mākslas rakstura svarīgu īpatnību.

Mākslinieks vienmēr savas darbu izstādes pasniedz ar jauniem konceptiem un darbu salikumiem. Sabildēto bilžu skaits ir milzīgs, un tāpēc ir iespējams veidot arvien jaunas kombinācijas un jaunas kolekcijas. Pēdējo gadu darbi liecina par Ata aizraušanos ar kolāžu: vecās fotogrāfijas nežēlīgi tiek sagraizītas, tad līmētas uz citas virsmas, apdarinātas ar krāsu un līniju. “Mans fotošops ir šķēres,” atzīst mākslinieks. Kolāžu darbus var saukt par vairākdimensiju glezniecību. Šie darbi būs skatāmi Siguldas novada bibliotēkas izstādē.

Izstādes “Mana rakstniecības vēsture” darbi atceļojuši no Ojāra Vācieša muzeja, un tajā būs aplūkojami Ata Ieviņa veidotie latviešu rakstnieku foto portretējumi – kolāžas ar Leonu Briedi, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Māri Čaklo un daudziem citiem.

Mākslinieka sietspiedes darbi glabājas Ratdžersas universitātes “Jane Voorhees Zimmerli” mākslas muzejā Ņūbransvikā, ASV, Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā.

Ievām ziedot, elegantās un atraktīvās sieviešu kora “Teiksma” dalībnieces aicina visus uz koncertu, kas izskanēs Siguldas pagasta Kultūras namā sestdien, 21. maijā, plkst. 16.00.

Pēdējo pāris gadu laikā, kamēr kultūras dzīve bija pieklususi, trīs no kora dāmām – diriģente Maija Feldmane, Olga Jakāne un Maruta Mitrevica – ir nosvinējušas ievērojamas jubilejas, tāpēc “Teiksmas” koncerts sestdien viņām būs īpašs. Koncertā izskanēs diriģentes Maijas Feldmanes tautas dziesmu apdares, Olgas Jakānes dziesmas un Marutas Mitrevicas dzeja.

Maija Feldmane ir autore vairākām tautasdziesmu apdarēm. Koncertā skanēs viņas “Skan balstiņis rītā agri”, kuru savulaik “Teiksma” dziedājusies gan koru skatē, gan starptautiskā konkursā Krakovā, programmā iekļautas arī divas pēdējo gadu laikā tapušās apdares – “Rotāšanās dziesma” un “Ai, Tu, zelta lakstīgala!”

Savukārt Olgas Jakānes un Marutas Mitrevicas radošā sadarbība aizsākās 2018. gadā, kad kultūras centra “Siguldas devons” sieviešu koris “Teiksma” atzīmēja savu 40 gadu jubileju. Šim notikumam par godu Marutas Mitrevicas dzejolis “Teiksma” pārtapa Olgas Jakānes komponētā dziesmā, kas nu kļuvusi arī par kora himnu. Kopš tā laika uz mēģinājumiem nests ne viens vien dzejolis un daļa no tiem nu jau iekļauti arī “Teiksmas” repertuārā. Autorkoncertā tiks atskaņotas piecas no šīm dziesmām. Tās apgūt palīdzējusi ne vien enerģiskā diriģente Maija Feldmane, bet arī visu iemīļotā kormeistare Antra Mežale.

Lai koncerts būtu vēl krāšņāks, “Teiksma” uz skatuves aicinājusi arī Lēdurgas vīru kopu Imanta Toča vadībā un šī abiem, nu jau vienā novadā esošajiem kolektīviem, būs pirmā kopīgā uzstāšanās. Koncertu kuplinās arī dziedātājs Rihards Saule un koncerta “vaininieces” – “Teiksmas” dāmas – sola visiem vēl kādu muzikālu pārsteigumu!

Ieejas maksa koncertā – 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 2 eiro.

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās Itālijā dzīvojošās mākslinieces Līvas Pakalnes Fanelli izstāde “Maigās ilūzijas”, kuras laikā no 8. aprīļa līdz 14. maijam norisinājās labdarības akcija “Ziedo ar mākslu”. Akcijā kopumā tika saziedoti 1010 eiro.

Kultūras centrā “Siguldas devons” izstādē kopumā tika eksponētas 18 gleznas māksliniecei Līvai raksturīgajā̄ detalizētajā̄ eļļas gleznošanas tehnikā uz lina. Viena no tām – īpaši Ukrainai veltīta glezna “Atdzimšana” (no ukraiņu valodas – Bідродження), kas tapusi dažu dienu laikā pēc Krievija iebrukuma Ukrainā. Gan izstādes atklāšanā, gan arī izstādes norises laikā ikviens varēja iegādāties pret ziedojumu gleznas kopiju, kas izdrukāta uz īpaša augstas kvalitātes papīra. Kopumā šajā periodā tika saziedoti 1010 eiro, kas tika nodoti biedrībai “Cerību spārni” un novirzīti ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai Siguldas novadā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Par saziedotajiem līdzekļiem tiks iegādātas higiēnas, pārtikas un ikdienai nepieciešamās preces.

Akcijas organizatori ir pateicīgi ikvienam, kas ziedoja, tādējādi izrādot cieņu un vēlmi palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pateicība arī kultūras centram “Siguldas devons”, “Siguldas dizains” un fotogrāfam Oskaram Briedim par dalību akcijā.

Kultūras centrs “Siguldas devons” šonedēļ atvērs izstādi “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, kurā skatāmas asamblāžas un instalācijas, kas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti. Ekspozīcijas darbi realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstādes atklāšana norisināsies ceturtdien, 19. maijā, plkst. 19.00.

Izstādē būs redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan jaunradīti, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

Izstāde bezmaksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 19. jūnijam.

28. maijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Aleksandra parka estrādē Inčukalnā plkst. 13.00 būs iespēja redzēt bērnu tautas deju kolektīva “Minka” un mūsdienu deju studijas “Born to dance” audzēkņu koncertu.

Pēc koncerta bērni varēs redzēt cirka izrādi, piedalīties meistarklasē ar klaunu, spēlēt dažādas lielformāta spēles un piedalīties citās aktivitātēs.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

14. maijā Lēdurgas Kultūras namā ar krāšņām svinībām tika atzīmēta kultūras nama 40. dzimšanas diena. Par godu tai tika organizēta viktorīna, sirsnīgs amatiermākslas kolektīvu koncerts, bet svinību noslēgumā – balle.

Viktorīnā, kura notika sadarbībā ar “MD viktorīnu”, piedalījās 6 komandas. Balvas saņēma visas komandas, taču ātrākie un zinošākie bija komanda “Krišjāņi”, gūstot 1. vietu, savukārt 2. vietā ierindojās komanda “Trīs paaudzes”, 3. vietā – “Metieniņš”.

Svētku koncertā piedalījās Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un ciemiņi – Agra Daņiļēviča vadītais deju kolektīvs “Dzirnas”. Pēc koncerta vestibilā notika dzimšanas dienas sadziedāšanās.

Svinību viesi kārtīgi izdejojās ballē, kurā uzstājās grupa “Klintsons un logo”. Savukārt diskotēka bija Gunārs Vilde pārziņā, vienlaikus iepazīstinot ciemiņus ar Lēdurgas Kultūras nama vēsturiskiem faktiem un nozīmīgajiem notikumiem. Kultūras nama telpās varēja aplūkot dažādas ekspozīcijas, kuras saistītas ar tā vēsturi, kā arī fotografēties izveidotajā astoņdesmito gadu stila fotostūrī!

Fotogalerija no dzimšanas dienas viktorīnas apskatāma šeit.
Fotogalerija no svētku koncerta apskatāma šeit.

Maija ekspozīcijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās stāsta par piedzīvoto, izsapņoto un par savu sakņu izzināšanu, radot ko jaunu. Tur četras ekspozīcijas iepazīstina ar radošo novadnieku veikumu – mākslinieces Zandas Pučes instalāciju “Pārceltuve” par godu viņas un fotogrāfa Armanda Andžes grāmatai “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, Siguldas novada etnogrāfiskajam tautastērpam veltītu ekspozīciju, par iedvesmas un izziņu avotu ņemot Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknes Adelīnas Andersones zinātniski pētniecisko darbu, Laurenču sākumskolas skolēnu Oskara Vaišļas un Dominika Kleina grāmatas “Oskara un Dominika lielais ceļojums” ekspozīciju un Siguldas pilsētas vidusskolas 1. klašu audzēkņu radīto tautisko svārku rakstu izstādi.

Māksliniece, siguldiete Zanda Puče 12. maijā Rīgā atklāja savu un Armanda Andžes veidoto grāmatu “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”. Grāmatai par godu veltīta arī viena no ekspozīcijām koprades laboratorijās – instalācija “Pārceltuve”. Grāmata ir vizuāls vērojums par Latvijas garāko upi, tās apkārtējo vidi un cilvēkiem cauri laikiem. Tā apvieno vairākus medijus un laiktelpas – stāstu par Zandas Pučes vecvecvectēvu Juhanu Jursu, kurš darināja laivas, 30. gadu estētikā veidotās mākslinieces Zandas Pučes un fotogrāfa Armanda Andžes melnbaltās fotogrāfijas, arhīva materiālus un rakstnieka Kārļa Studenta stāstu “Vasara laivā”.

Ekspozīcija “Siguldas novada sieviešu tautastērps” tapusi pēc Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēknes Adelīnas Andersones zinātniski pētnieciskā darba. Adelīna jau 12 gadus ir deju kolektīva “Vizbulīte” dalībniece un pētnieciskā darba laikā vēlējās izpētīt un izveidot Siguldas novada tautastērpu, lai nākotnē kolektīva dalībnieki varētu dejot sava novada etnogrāfiskajā tautastērpā. Koprades laboratoriju vienā no ekspozīcijām var iepazīties gan ar informāciju par Siguldas novada tērpu, gan apskatīt tērpu fotogrāfijās. Tautastērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tajos atainojas sarežģītie vēstures procesi, ģimenes attiecības, nodarbošanās, tradīcijas, tautas daiļrade, vērtības un piederība konkrētam novadam.

Grāmata “Oskara un Dominika lielais ceļojums” vienā eksemplārā izdota 2022. gadā. Dominiks Vaišļa grāmatas ilustrē no 2019. gada, bet Oskars Kleins raksta kopš 2021. gada. Ekspozīcijā iespējams apskatīt daļu no krāšņajām grāmatas lappusēm un arī noklausīties abu autoru ierunātos fragmentus no grāmatas. Piedzīvojumu grāmatas abus puišus ikdienā iedvesmo visvairāk, tāpēc arī viņu grāmatā aprakstīti trakulīgi piedzīvojumi. Interesanti, ka grāmatai vispirms tapušas ilustrācijas un pēc tam tās stāsts. Puiši ar savu aizrautību pret grāmatām iedvesmo arī klases biedrus veidot grāmatas un piedzīvojumu stāstus.

Siguldas pilsētas vidusskolas visu sešu 1. klašu audzēkņi vizuālās mākslas skolotājas Daces Andersones vadībā ir radījuši kopīgu rakstainu tautisko svārku instalāciju. Stundu laikā audzēkņi iepazinušies ar tautisko brunču rakstiem un krāsu ritmiem, lai vēlāk katrs veidojotu savu svārku raksta fragmentu, kas šobrīd apskatāms vienā kopīgā “krāsu audeklā”.

Ekspozīcijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās apskatāmas līdz 26. maijam.

11. jūnijā plkst. 15.00 un 18.00 sporta stadionā Peltēs notiks mūsdienu dejas izrāde “Trejdeviņi ritentiņi” dzīvās mūzikas pavadījumā, ko spēlēs grupa “Rāmi riti”. Izrādē piedalīsies turpat 100 dejotāji no Siguldas novada deju kolektīviem – deju grupas “A‑Zarts”, jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas Deju nodaļas.

“Trejdeviņi ritentiņi” ir stāsts par Līgo vakaru lauku sētā, kurā noris gan darbi, gan nedarbi. Uzvedumā tiks izdejotas dažādas Līgo tradīcijas – buršanās, ugunskuru kuršana, saulītes pavadīšana un sagaidīšana. Izrādē tiks piedzīvota mīlestība, greizsirdība, ziņkārība, jautrība un arī miegainība, kas piemeklē mazos līgotājus, tuvojoties rītausmai.

Izrādes apmeklējums ir bez maksas.

Pasākums norisinās ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Deju grupa “A‑Zarts” ik gadu piedalās dažādās sacensībās. Piemēram, maija sākumā VEF Kultūras pilī “A‑Zarts” piedalījās konkursā “Dance fest” divās vecuma grupās. Abās grupās dejotāji ieguva 3. vietu, atvedot mājās medaļas, kausus un diplomus. Deju grupa “A‑Zarts” turpina trenēties, lai jau 28. maijā dotos uz sacensībām konkursā “Crystal Cup” Smiltenē.

Jūnijā “Rīts ar literatūrzinātnieku” aicina uz Mālpili, kur literatūrzinātnieks Pauls Daija stāstīs par noslēpumaino vācu mācītāju Johanu Gotfrīdu Agelūtu. Pasākums norisināsies 11. jūnijā plkst. 11.00 Mālpils luterāņu baznīcā, Alejas ielā 1, Mālpilī.

Johans Gotfrīds Agelūts (1763–1848) ir viens no noslēpumainākajiem vācu mācītājiem, kurš rakstījis latviski. 19. gadsimta sākumā Ageluts bija Mālpils mācītājs un rakstnieks, galvenās tēmas viņa darbos bija apgaismība, brīvība un sevis pilnveidošana. Viņš pats nodarbojās ar baku vakcināciju savā draudzē, Agelūta raksti par lauksaimniecības un medicīnas jautājumiem paver ieskatu tālaika latviešu ikdienas dzīvē. Galvenie Agelūta darbi ir “Jauna labu ziņu un padomu grāmata” (1817) un dzejojums “Tie brīvatlaisti Bērtuls un Maija” (1828). Agelūts publicējis dažādus rakstus Vidzemes latviešu kalendārā un laikrakstā “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”.

Pasākumā tiks sniegts ieskats Agelūta dzīves gājumā, kā arī raksturota viņa darbība latviešu literatūrā.

Dr. philol. Pauls Daija ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, grāmatas “Apgaismība un kultūrpārnese: Latviešu laicīgās literatūras tapšana” (2013) autors. Viņš pēta latviešu 18.–19. gadsimta literatūru, Baltijas apgaismības vēsturi, latviešu un vācu kultūras kontaktus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā uzzinām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Moora trīs talantīgajiem bērniem un daudz ko citu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” tapis, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.