Kultūra - sigulda.lv

22. novembrī plkst 19.00 un 29. novembrī plkst 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta kino klasiķa Ivara Selecka jaunākā dokumentālā filma “Zemnieki”. Tā ir šī brīža Latvijas lauku portrets, kurā netrūkst ne rūdītu laucinieku, ne pilsētnieku, kurus pie zemes velk ilgas pēc dabiskuma un vērtībām. Dzīvei un darbiem no sējas līdz rudens ražas novākšanai režisors izseko kopā ar filmas galvenajiem varoņiem — Aldersonu, Bartkeviču, Grāpju, Kaupužu, Krivtežu un Rehtšpreheru ģimenēm.

Skatītājiem, kas apmeklēs seansu 22. novemrī plkst. 19.00, pēc filmas noskatīšanās būs iespējams arī satikt šarmanto un viedo režisoru, lai runātu gan par dzīvi, gan kino.

Ivaru Selecki ne velti dēvē par latviešu dokumentālā kino leģendu, jo savos 88 gados viņš noteikti ir viens no visražīgāk strādājošajiem autoriem. Kā operatora asistents uzsācis darbu Rīgas kinostudijā 1958. gadā, šobrīd Ivars Seleckis ir gandrīz 50 filmu operators, un filma “Zemnieki” ir viņa 34. filma režisora statusā. Ivars Seleckis spēj ar savu neuzbāzīgo klātbūtni panākt varoņu uzticēšanos, pretī saņemot un iemūžinot patiesas emocijas un zelta vērtus mirkļus, kas ļauj mums līdzdzīvot filmu varoņiem un vienlaikus ieraudzīt sava laika atspulgu. Tieši tādēļ viņa filmas ir novērtētas ne vien Latvijā, saņemot vairākas nacionālās balvas “Lielais Kristaps”, bet tās ir atpazīstamas arī ārpus Latvijas robežām.

Par pagrieziena punktu Ivara Selecka dzīvē savulaik kļuva filma “Šķērsiela” (1988) – tā ieguva galveno balvu Eiropā nozīmīgākajā – Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā. Eiropas Kino akadēmija to pasludināja par 1989. gada Eiropas labāko dokumentālo filmu, un filma ieguva vēl trešo, dokumentālistiem īpašo izcilības novērtējumu – Aivora Īvensa balvu. Filma par pavisam vienkāršiem cilvēkiem, kurus vienoja ikdiena neievērojamā Pārdaugavas ieliņā, iekaroja auditorijas sirdis neskaitāmās valstīs un “Šķērsielas” iedzīvotāju dzīvei Ivars Seleckis vēlāk veltīja vēl divas filmas.

Arī ar savu filmu “Zemnieki” režisors atgriežas pie dzīves vērojumiem Latvijas laukos, kurai līdz šim veltītas vairākas viņa filmas. Nacionālo pirmizrādi filma piedzīvoja 4. oktobrī, bet 14. novembrī notika tās starptautiskā pirmizrāde – un nekur citur kā režisoram mīļajā Amsterdamas dokumentālo filmu festivālā.

Biļetes cena ir 2,50 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 2 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 30. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde “Filca anatomija”. Izstāde iepazīstina ar neaustās šķiedras apstrādes tehniku, filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā. Vienas tehnikas ietvaros skatītājam sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējuši un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.

Lai arī vilnas velšana (filcēšana) ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen, 21. gadsimta sākumā. Latvijā tikai nedaudzi profesionāli tekstilmākslinieki vilnas velšanu izvēlējušies par savu pamattehniku, savos darbos atrādot mūsdienu filca mākslas divejādās tendences – neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāk izmantojot tēlojošās iespējas, krāsu un faktūru dažādībai.

Izstādes apmeklētājs varēs iepazīt dažādus virzienus, redzot gan grafiskus, gan gleznieciskus, biezus un plānus, gan izšūtus, apdrukātus un dažādām autortehnikām papildinātus filcējumus un filca audumu. Tekstilmākslas darbus var pieņemt gan kā materiālu lietu, tehniski izsmalcināti radītu brīnumu, gan neatkarīgi no izpildījuma – kā prāta un emocionālās pieredzes nesēju.

Izstādē eksponēto darbu autori – Aija Baumane, Ruta Bogustova, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Kristīne Krastiņa-Indāne, Ūna Laukmane, Ruta Linīte, Agnese Ondzule, Baiba Osīte, Anna Pommere, Karīna Štrause, Agnese Tukāne un Signe Zeļeznaka.

Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” 23. novembrī plkst. 19.00 notiks klavierspēles skolotājas Dainas Skaidrītes Samtas jubilejas vakars. Sveicot skolotāju jubilejā, muzicēs viņas kolēģi, absolventi un audzēkņi.

Par mūža ieguldījumu mūzikas pedagoga darbā un kultūrvēsturiskā mantojuma apkopošanā un popularizēšanā 2018. gadā saņemta Siguldas novada pašvaldības Atzinība un pašvaldības augstākais apbalvojums “Siguldas novada Goda novadnieks”.

Pateicoties Samtu ģimenes personiskajām saitēm ar izcilo latviešu komponisti Lūciju Garūtu, atzīmējot komponistes simtgadi, 2002. gadā toreizējā Siguldas mūzikas skolā tika aizsākts jauno pianistu konkurss. Jau 20 gadus tiek pulcināti dalībnieki no visas Latvijas un ārzemēm, popularizējot Lūcijas Garūtas daiļradi. Lielākajai daļai izdevniecībai “Musica Baltica” izdotajiem Garūtas nošu krājumiem sastādītāja un redaktore ir Daina Samta.

Daina Skaidrīte Samta mākslu skolā strādā jau 60 gadus. Viena no spilgtām skolas vizītkartēm ir jau piekto gadu desmitu notiekošais Dainas Samtas lolojums – tradicionālais “Zēnu koncerts” Māmiņdienā. 2014. gadā viņa bijusi līdzautore klavierspēles apmācības grāmatai “Klavierspēle iesācējiem”.

Tuvojoties Latvijas simtgadei, Daina veikusi kvalitatīvu un pamatīgu pētījumu par 18. un 19. gadsimta vēsturi Siguldā, izdodot grāmatu “Bēthovens un Sigulda”. Tā vēsta par Siguldai nozīmīgo grāfu fon Braunu dzimtas dzīvi un tās likteņiem, kas apliecina Siguldas īpašnieku dzimtas tiešo saikni ar diženo komponistu Ludvigu van Bēthovenu.

Ilgajos darba gados skoloti un līdz absolvēšanai sekmīgi aizvadīti audzēkņu simti mūzikas teorijas priekšmetos, gan vairāki desmiti jauno pianistu, no kuriem daudzi darbojas mūzikā un izglītībā, būdami labi zināmi Latvijā un arī ārzemēs.

Visi laipni aicināti 23. novembra vakarā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, lai svinētu skolotājas Dainas Samtas skaisto, apaļo dzīves jubileju un teiktu paldies par daudzpusīgo un bagāto ieguldījumu mākslu skolai “Baltais flīģelis”.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

25. novembrī plkst. 19.00 Jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un draugu deju kolektīvi aicina uz koncertu “Mazu brīdi pirms”, Siguldas novada Kultūras centrā “Siguldas devons”.

Koncertā piedalās – TDA “Diždancis” (Jelgava), deju skola “Dzirnas”, TDA “Katvari” (Limbaži), JDK “Metieniņš”, JDK “Sadancis”, JDK “Ūsiņš” (Salaspils) un JDK “Vizbulīte”.

Koncerta ieejas maksa – 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20% atlaide. Biļetes nopērkamas “Siguldas devons” biļešu kasē vai elektroniski bilesuparadize.lv.

Jau šajā trešdienā, 16. novembrī, Allažu Tautas namā viesosies “Lielās viktorīnas” komanda, kas interesentiem šoreiz piedāvās viktorīnu patriotiskās noskaņās. Jautājumi būs par dažādām tēmām, taču to vienojošais elements – Latvija. Viktorīnas sākums plkst. 19.30.

Dalība komandām 4–6 dalībnieku sastāvā, iepriekš piesakot komandas nosaukumu, rakstot vai zvanot uz tālruņa numuru 26545054 vai rakstot uz e‑pasta adresi ance.berze@sigulda.lv.

Biļetes cena ir 6 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Allažu Tautas namā pirms pasākuma.

Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas šī gada kopīgajai lasīšanai izraudzītajās grāmatās centrālo vietu ieņem attiecības starp cilvēku un dabu. Siguldas novada bibliotēkā tā sāksies ar Rītausmas lasījumiem bērniem, animācijas filmas skatīšanos un radošu darbnīcu 15. novembrī plkst. 11.00. Tajā bērniem piedāvās noklausīties grāmatas “Ja tu satiec lāci” lasījumu.

“Ja tu satiec lāci” ir stāsts, kas radies sadarbībā starp Somijas zviedrietēm Mālinu Kiveli un Lindu Bundestamu un dāni Martinu Glasu Serupu. Ar sirsnīgu humoru bilžu grāmata pēta jautājumu par to, kas tev jādara, ja tu satiec lāci. Grāmata ir nominēta Ziemeļu Ministru Padomes bērnu un jaunatnes literatūras balvai 2022.

Savukārt Ziemeļvalstu literatūras nedēļas Krēslas stundas lasījums sakrīt reizē ar Grāmatu kluba tikšanos 15. novembrī plkst. 17.00. Šajā reizē – sarunas par Ziemeļvalstu literatūru un dabas tēlojumu tajā. Lasīsim fragmentus no brīnišķīgās Tūves Jansones grāmatas “Vasaras grāmata”.

Pēc sarunām par dabu Ziemeļvalstu literatūrā, būs iespēja noskatīties lieliskās Bergmana aktrises un godalgotās zviedru režisores Pernilas Augustes kaislību drāmu “Nopietnā spēle” (“Den allvarsamma leken”), kuras pamatā ir mīlestība no pirmā acu skatiena, kā arī vērojamas Zviedrijai raksturīgās dabas ainavas . Filma tapusi pēc lasītāju iemīļotā zviedru literatūras klasiķa Jalmāra Sēderberga 1912. gada romāna. Filma zviedru valodā ar subtitriem latviešu valodā. Stāsta “Nopietnā spēle” galvenos varoņus — žurnālistu Arvidu Šērnblūmu un mākslinieka meitu Lidiju Stilli vieno sapnis par lielu, tīru, nepiesātināmu mīlestību. Tomēr sapņa piepildīšana prasa daudz lielākus upurus, nekā abi jelkad spējuši iedomāties. Filma ir par izvēlēm, kuras mūsu priekšā noliek vai nenoliek dzīve. Par izvēlēm un to sekām.

Un vēl 16. novembrī plkst. 16.00 piedāvāsim noklausīties fragmentu no Patrika Svensona grāmatas “Zuša evaņģēlijs: stāsts par noslēpumaināko zivi pasaulē”. Cik daudz gan iespējams zināt par zuti? Vai par cilvēku? Šī gada kopīgās lasīšanas grāmata stāsta par noslēpumaino zuti, taču reizē arī par rakstnieka attiecībām ar savu tēvu un to, kā zutis saveda viņus kopā.

Noslēgumā aicināsim noskatīties filmu “Tsatsiki, tētis un olīvu karš”. Vasaras brīvdienas Tsatsiki pavada pie tēva Krētas salā. Finansiālu problēmu spiests, tēvs grasās pārdot ģimenes olīvu birzi, bet Tsatsiki kopā ar saviem draugiem cenšas palīdzēt tēvam, lai to glābtu. Šī ir ģimenes filma par eksistenciāliem pusaudžu dzīves jautājumiem.

Visi minētie pasākumi ir bezmaksas. Filmu demonstrēšana notiek sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Rīgā.

Ziemeļvalstu Litertūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē Biedrības Norden asociācija (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu Literatūras centru.

Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 24. reizi, Latvijā – 23. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.

Pasākums nenotiks!
26. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” viesosies režisors, producents un grāmatas “1001 guru” autors Miks Ozoliņš, kas aicina ikvienu interesentu uz atvērtā dialoga tūri “

”.

Atvērtā dialoga pirmajā daļā būs iefilmēti komēdijskeči, ko papildinās Mika stāsti. Otro daļu bagātinās skatuves partneres – bestselleru autore Karīna Račko un psihoterapeite Anna Lieckalniņa. Atvērtā dialoga tūre “Mans lielākais guru” Latvijā viesosies tikai trīs pilsētās – Liepājā, Rīgā un Siguldā.

“Pēc ārkārtīgi lielas pozitīvās rezonanses, kuru vēl ik dienu saņemu gan no grāmatas “1001 guru” lasītāju atsauksmēm, gan no intervijas ar Dž. Dž. Džilindžeru skatītājiem, iedvesmojos izveidot kaut ko tikpat atklātu, godīgu, un pašironisku jaunā formā”, tā režisors Miks ozoliņš par atklāto dialogu.

“Mans lielākais guru” saturs iekļaus sevī divas daļas, pirmajā būs Mika Ozoliņa stāsts ar plašāku iztirzājumu par toksiskām attiecībām, kuras viņu “iestūma” grāmatas rakstīšanā, un kuru laikā viņš daudz tika sāpināts, izaicināts un manipulēts. Otrajā daļā Mikam uz skatuves pievienosies psihoterapeite Anna Lieckalniņa un rakstniece Karīna Račko.

Skatītājām būs arī iespēja uzdot jautājumus klātienē, pavisam atklāti vai anonīmi. Par īpaši pievilcīgu cenu pasākuma laikā skatītāji varēs iegādāties Mika Ozoliņa grāmatu “1001 guru”.

Biļetes var iegādāties biļešu paradīzes kasēs.

No 16. novembra kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde “Filca anatomija”. Izstāde iepazīstinās ar neaustās šķiedras apstrādes tehnikas – filcēšanas klātbūtni un dažādību Latvijas tekstilmākslā. Vienas tehnikas ietvaros skatītājam tiks sniegts neierasti daudzveidīgs ieskats darbos, ko radījuši gan pieredzējuši un labi zināmi tekstilmākslinieki, gan arī jaunie mākslinieki.

Lai arī vilnas velšana (filcēšana) ir viena no vissenākajām tekstiltehnikām, Latvijā šī pārsteidzošā materiāla un tehnikas potenciāla iespējas atklātas salīdzinoši nesen. 21. gs. sākumā. Latvijā tikai nedaudzi profesionāli tekstilmākslinieki vilnas velšanu izvēlējušies par savu pamattehniku, savos darbos atrādot mūsdienu filca mākslas divejādās tendences – neausta materiāla konceptuālu mijiedarbību formas iegūšanai (skulpturālai filcēšanai), vai plašāk izmantojot tēlojošās iespējas, krāsu un faktūru dažādībai.

Izstādē eksponēto darbu autori – Aija Baumane, Ruta Bogustova, Diāna Janušone, Līva Kaprāle, Kristīne Kligina, Elizabete Klints, Kristīne Krastiņa – Indāne, Ūna Laukmane, Ruta Linīte, Agnese Ondzule, Baiba Osīte, Anna Pommere, Karīna Štrause, Agnese Tukāne, Signe Zeļeznaka

Latvijas Tekstilmākslas asociācijas veidotā izstāde bez maksas Siguldā būs apskatāma līdz 30. decembrim.

24. novembrī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz radošo sajūtu un iedvesmas grāmatu veidošanas darbnīcu. Darbnīcas norisināsies izstādes sajūtu grāmatu izstādes “Atvērums” ietvaros. Darbnīcu vadīs viena no izstādes dalībniecēm – tekstilmāksliniece Ērika Zutere. Lūgums iepriekš pieteikt savu dalību darbnīcā, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67700865. Notiks arī radošā papīra darbnīca bērniem, kurā piedalīsies Siguldas pilsētas vidusskolas 4. m klase.

Izstāde “Atvērums” bibliotēkā skatāma līdz 30. novembrim. Tās darbi tapuši projekta “Daba rada” laikā. Izstāde atklāj mākslinieku radošo jaunradi – eksperimentējot un radoši ielūkojoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē – no dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnēm tika radītas sajūtu grāmatu lapas, starplapas, kolāžas un vāki. Rezultātā katrs izveidoja savu oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt.

Izstādes sajūtu grāmatu autori: Ērika Māldere, Ērika Zutere, Ilze Dilāne, Evija Freidenfelde, Līga Strapcāne, Iveta Pērkone, Jolanta Borīte, Jolanta Sausiņa, Dace Runča un Antra Jaunzeme.

Ērika Zutere beigusi JRRMV un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu. Latvijas Tekstilmākslas asociācijas, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre, Mālpils Mūzikas un mākslas skolas mākslas pedagoģe. Dalība šķiedru mākslas izstādēs no 1995. gada Latvijā, Eiropā un pat Ķīnā un Korejā. Darbos sākotnēji dominē tekstilmateriāli, vēlākajos darbos vairāk dabīgo šķiedru rokassmēluma papīrs un augļu un dārzeņu papirusi, no tekstila saglabājot šūšanu un izšūšanu. Māksliniece dod priekšroku mazajām formām un miniatūrām.

3. decembrī, Siguldas alusdarītava “Kussh brewery” aicina uz dziesminieka Goran Gora akustisko koncertu. Mūziķa koncerti ierasti notiek kā saruna ar klausītājiem, izpildot oriģināldziesmas ar Knuta Skujenieka, Imanta Ziedoņa un paša mūziķa Goran Gora rakstītajiem dziesmu vārdiem.

Koncerta sākums plkst. 20.00, apmeklētāji aicināti ierasties no plkst. 19.00. Koncerta biļetes pieejamas bezrindas.lv. Plašāka informācija zvanot uz tālruņa numuru 29252028.

Nākamā gada vasarā notiks XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Tradicionāli par svētku tuvošanos liecina arī amatiermākslas kolektīvu skates. Šogad Latvijas vokālo ansambļu konkursa pirmā kārta norisinās oktobra un novembra mēnesī visos Latvijas reģionos.

Siguldas novada ansambļi žūrijas priekšā stājās 6. novembrī Gulbenē. Visveiksmīgāk skati aizvadīja Lēdurgas vīru kopa, saņemot augstākās pakāpes diplomu. Skatē piedalījās arī Mālpils Kultūras centra jauktais vokālais ansamblis “Vokālā bilance,” iegūstot I. pakāpes diplomu, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” senioru dāmu ansamblis ”Melodija”, kas saņēma II. pakāpes diplomu.

Vokālo ansambļu fināls notiks 27. un 28. maijā Rīgā. Tā dalībniekus Latvijas Nacionālā Kultūras centra izveidotā žūrija paziņos līdz 20. novembrim, bet jau tagad ir skaidrs, ka Siguldas novadu tajā noteikti pārstāvēs Lēdurgas vīru kopa Imanta Toča vadībā.

Lēdurgas Kultūras nama vīru kopa sākusi savu pastāvēšanu 2017. gadā, kopā sanākot astoņiem dziedošiem Lēdurgas vīriem. Vīru muzicēšanai Lēdurgā ir senas tradīcijas – līdzīga kopa uzstājusies arī pirmajos Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos 1873. gadā, tolaik gan tā darbojusies baznīcas paspārnē. Tuvojoties Latvijas simtgadei, vīri nolēma atjaunot dziedāšanas tradīciju un sākotnēji darbojās diriģentes Ilzes Krūmiņas vadībā.

Patlaban Lēdurgas vīru kopā ir 7 braši vīri un diriģents Imants Točs. Visi, kas vēlas dzirdēt viņu sniegumu, aicināti uz Lēdurgu 11. novembrī, kur Gaismas skrējiena koncertā uzstāsies arī Lēdurgas vīru kopa.

23. novembrī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, Siguldā notiks nākamā cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Šoreiz dzejnieks Guntars Godiņš uz tikšanos aicinājis dzejnieci, grāmatu redaktori, bērnu literatūras autori un izdevēju Inesi Zanderi.

Tikšanās reizē tiks spriests par dažādām tēmām – bērnu un jauniešu literatūras tendences latviešu un ārzemju autoru grāmatās, teksts un mākslinieciskais noformējums, kādas grāmatas bērns un jaunietis labprātāk lasa, sadarbība ar skolām un citi.

Inese Zanderes ieguldījums bērnu un jauniešu literatūras attīstībā ir nenovērtējams. Viņa ir daudzu dzejas un prozas grāmatu autore. Dzejnieces teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem. Nozīmīgu darbu Inese Zandere veic arī izdevniecībā “Liels un mazs”. Zandere ir vairākkārtēja Autortiesību bezgalības balvas, Literatūras gada balvas ieguvēja. Par devumu literatūrā saņēmusi augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī LR Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par spilgtu ieguldījumu Latvijas literatūrā, bērnu literatūras un ilustrācijas attīstībā Latvijā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.