Kultūra - sigulda.lv

5. novembrī kultūras centrā “Siguldas devons” notiks koncertu programma ar 3 populāriem Latvijas mūziķiem – Raimondu Paulu, Raimondu Ozolu, Raimondu Macatu.

Gandrīz katru gadu pazīstamais Latvijas vijolnieks Raimonds Ozols piedāvā klausītājiem jaunu, oriģinālu, augsti profesionāla līmeņa koncertprogrammu. 2020. gadā Raimonds Ozols kļuva par jauna muzikālā projekta “Trīs Raimondi” iniciatoru, kā rezultātā tapa jauns albums ar Maestro Raimonda Paula mūziku Raimonda Macata oriģinālajos aranžējumos tieši šim muzikālajam sastāvam.

2022. gadā beidzot izdevās realizēt šī projekta 3 koncertus un prezentēt jauno albumu. Koncerti noritēja ļoti sekmīgi un tika pieņemts lēmums pagarināt koncertu sēriju 2022. gada rudenī un ziemā. Ieskaities aicinājumā

Koncertā piedalīsies arī citi pazīstami Latvijas mūziķi – Mārcis Auziņš (ģitāra), Oskars Sproģis (bass), Ainis Zavadskis (sitamie instrumenti). Pirmajā daļā skanēs fragmenti no Raimonda Ozola jubilejas programmas ar Nikolo Paganīni un Astora Piazzolla mūziku. Otrajā daļā Raimonda Paula brīnišķīgā mūzika iegūs jaunu, unikālu skanējumu un pārsteigs publiku ar Maestro vienreizējo talantu šī oriģinālā muzikālā kolektīva izpildījumā.

Koncerta programma ir izvēlēta plašai klausītāju gaumei un izpildītāji sola emocionālu baudījumu visiem, jo koncerta satura veidošana un muzicēšana ir sirds darbs, pirmkārt, pašiem mūziķiem.

Biļetes cena 15–30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit. ArSiguldas novada ID karti, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē līdz 1. decembrim skatāma mākslinieku Rutas Līnītes un Kārļa Siliņa darbu izstāde “KOPĀ. ABI”.

Ruta Linīte mākslinieces gēnu saņēma no savas vecmammas, gleznotājas. Viņas lielizmēra gleznas mazo meiteni iedvesmoja. Lai arī laika gaitā gleznas izklīdušas, tomēr viens pirms 70 gadiem gleznots akvarelis joprojām grezno viesistabu. Labi zīmēja Rutas māte un vecākā māsa, tomēr likteņa rotaļas dēļ par profesionālu mākslinieci un pedagogu kļuva tieši Ruta. Ruta Linīte absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu un ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka izstrādājumu dizaina programmas vadītāja. Savukārt Kārlis Siliņš uzskatāms par daudzpusīgu mākslinieku, vairumā gadījumu gleznojis stilizētas figurālas kompozīcijas, klusās dabas, ainavas. Sākumposmā, 80-tajos gados, vērojamas lauztas formas, kas raksturīgas ekspresionisma un kubisma estētikai. Eksperimentējis ar krāsu un faktūru, izmantojot pastas un glezniecības tehnikas.

Abu mākslinieku kopīgā darba suģestija veidojas izstādē – “KOPĀ. ABI”, kura veidota ar īpašu precizitāti un īpašu vērību. Izstādē satiekas gan klasiski austais gobelēns, gan eksperimenti tekstilmākslā ar dažādiem griezumiem – rezultāts ir smalks grafisks zīmējums, kuram pa vidu iegulstas Kārļa Siliņa gleznotās stilizētās figurālas kompozīcijas, klusās dabas un ainavas.

Mākslinieki ir aktīvi izstāžu dalībnieki – Ruta Linīte savu dalību izstādēs sākusi 1989. gadā, savukārt Kārlis Siliņš – 1981. gadā. Ruta Līnīte 2022. gadā saņēmusi Cimzes balvu, kas ir īpašs apbalvojums skolas pedagogam – izcilībai par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību darbā, ko piešķir reizi mūžā. Kā uzsvēra Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, 28 darba gadu laikā viņa devusi neatsveramu ieguldījumu radošajā izaugsmē gan kā interjera dizaina pedagogs, gan kā koka izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja.

22. oktobrī plkst. 17.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” gaidāms kormūzikas koncerts “Satikšanās Siguldā”.

Koncertā piedalīsies Siguldas novada Kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni” Līgas Ādamsones un Helēnas Enias Kalniņas vadībā un Tērvetes novada Kultūras nama jauktais koris “Tērvete” Daces un Artūra Reiniku vadībā.

Koncertā Siguldā skanēs Alvja Altmaņa dziesmu programma, Imanta Kalniņa, Ērika Ešenvalda, Raimonda Tigula, Pētera Barisona un citu latviešu komponistu kora dziesmas, abiem koriem uzstājoties gan atsevišķi, gan kopā.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Kultūras centrā “Siguldas devons” 28. oktobrī plkst. 19.00 gaidāms Siguldas Absolventu orķestra koncerts ar diriģentu Andri Muižnieku.

Koncerts veltīts Ilgvara Ikasa piemiņai un tajā tiks atskaņotas pasaulē un Latvijā zināmas melodijas mākslinieka aranžijās

Biļetes cena – 5 eiro, ArSiguldas novada ID karti – 4 eiro.

30. oktobrī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā viesosies dziedātāja Līga Priede un ģitārists Andrejs Grimms ar koncertprogrammu “Imanta Kalniņa klusās dziesmas…”.

Akustiskajā koncertā tiks izdziedātas visiem zināmas un mīļas dziesmas, tādas kā “Piena ceļš”, “Bimini”, “Svētku diena”, “Betas dziesmiņa”, “Dūdieviņš”, “Smilšu rausis”, kā arī mākslinieki atklās ko jaunu par komponista daiļrades vēsturi, mūziku, kas spēj rasties tikai mūsu Latvijas vidē.

Dalības maksa – 5 eiro. ArSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20% atlaide dalības maksai. Koncerta dienā atlaides netiek piemērotas. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā, tālrunis uzziņām – 27737303.

Trešdien, 19. oktobrī, plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē notiks sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” rudens sezonas pirmais pasākums. Tajā dzejnieks Guntars Godiņš uz sarunu aicinājis apvienības “Orbīta” pārstāvjus, kuriem nupat klajā nākusi dzejas koncertfilma “Motopoiesis”. Pēc sarunas notiks filmas seanss.

“Tā izšķiļas un sprakšķ tavā acu priekšā – dzeja, kas dzimusi no skaņas gara. Šīs tekstuālās pasāžas virza un padara izdzirdētas balsis, kuras darbina dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces. Četri tumši dzejnieku tēli – tagad jau arī skaņraži – tās apstrādā ar efektu procesoriem, bet skaņas pavadījuma avots ir dzejoļa ritms un intonācija. Tas viss tavā acu priekšā,” tā filmu piesaka Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kur 17. oktobrī notiks “Motopoiesis” pirmizrāde.

Četri apvienības “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs – pārtop par mūsu dzirdētā un redzētā montāžas režisoriem. Tapusi kā video performance, šajā darbā skaņa tiek radīta uz vietas, izmantojot ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektriskos magnētus, atsperes un daudzus citus elementus.

Filma “Motopoiesis” tapusi 2021. gadā, “Orbītai” strādājot Siguldas novada radošajā rezidencē.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kas kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Līdz 9. novembrim Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons”, būs skatāma igauņu tekstilmākslinieces un dzejnieces Marīlisas Teinfeldes-Grinsas (Maryliis Teinfeldt-Grins) personālizstāde, kurā aplūkojami krāsaini lielformāta gobelēni. Darbi izšūti, izmantojot cilpošanas adatu (punch needle), un to pamatā ir māksliniecei personīgi ilgošanās stāsti.

Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos atainoti personiski stāsti caur autorei nozīmīgām vietām. Katrs darbs ir kā vēstule no pagātnes – stāsts par ilgām pēc cilvēka vai vietas, kas ir bijusi svarīga mākslinieces dzīve, bet ir atvirzījusies no redzesloka un kļuvusi par atmiņu. Franču rakstnieks Marsela Prusta secināja, ka vienīgā patiesā paradīze ir zaudēta paradīze, norādot uz to, ka dzīves notikumu patiesā nozīme atklājas tikai retrospektīvi. Līdzīgi arī Teinfeldes-Grinsas darbi atspoguļo to, ka emocionāli intensīvi brīži, kas, notiekot likās maznozīmīgi, tomēr iepinās dziļi mākslinieces atmiņu dzijas kamoliņā, atklājot savu patieso nozīmi tikai pēc tam, vairākus gadus vēlāk.

Ģeogrāfiskas vietas, kas izceļas Marīlisas Teinfeldes-Grinsas darbos, tiek atainotas no putnu lidojuma. Visticamāk tāpēc, lai saredzētu kaut ko pēc iespējas skaidrāk, nav vienmēr nepieciešams tam tikai pietuvināties, bet arīdzan attālināties. Teinfeldes-Grinsas darbi ir kā atmiņas kartes, kuru krāsas pasniedz ar vietu saistīto emociju spožumu. Kaut gan uz kartēm ir norādīti fiziski objekti, nav iespējams uz viņu pamata orientēties nevienā ģeogrāfiskā vietā. Tās ir mākslinieces atmiņu kartes, kur fiziskus objektus papildina tas, kas nav ar roku sataustāms un ar vārdiem izteicams. Šajā izstādē eksponētie darbi sniedz pārskatu par Marīlisas Teinfeldes-Grinsas Igaunijā izstādītajām un apbalvotajām stāstu sērijām. Ar izstādi autore pabeidz vienu nodaļu savā mākslinieciskā ceļojumā un virzās uz jaunu vizuālu valodu.

Marīlisa Teinfelde-Grinsa (dzimusi 1993. gadā) ir tekstilmāksliniece un dzejniece. Viņa savos darbos pievēršas mūsdienu ciema ainavai, stāstniecībai un Kadrinas dialektam, galvenokārt strādājot ar izšuvumiem, gobelēniem un rakstot dzeju. Vēlākajos darbos māksliniece strādā ar ainavu lasīšanas spējām. Teinfelde-Grinsa ir studējusi Pallas University of Applied Sciences tekstilmākslā, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā, kā arī šobrīd studē Igaunijas Mākslas akadēmijas maģistrantūrā Laikmetīgajā mākslā. Teinfelde-Grinsa ir Igaunijas Kultūras ministrijas piešķirtās Eduard Wiiralt Scholarship stipendijas laureāte un Igaunijas Tekstilmākslinieku asociācijas 2019. gada Jaunais tekstilmākslinieks. Viņa ir arī Ādamsona-Ērika muzeja piešķirtās Ādamsona-Ērika stipendijas laureāte.

Vēl līdz 16. oktobrim Siguldas Jaunās pils apmeklētāji aicināti iepazīties ar mākslinieces Ērikas Zuteres darbiem, kas izstādē “Klusējošie stāsti” eksponēti pils salonā. Izstāde ir mākslinieces vizuāli taktilas pārdomas ar spēles elementiem.

Māksliniece stāsta savus stāstus, vārdus neizmantojot, – par to, kas priecē, sajūsmina, sāp un biedē. Dod iespēju skatītājam palikt pie vizuālo kvalitāšu baudīšanas, veidot savu stāstu, paņemot to, kas viņam nepieciešams. Darbos dominē dabas motīvi un dabas materiāli – augļu un dārzeņu papiruss, papīrs no dabīgām šķiedrām, lins un kokvilna. Daba ir izcilākais mākslinieks, skolotājs, ārsts un psihoterapeits, ar to nav vērts konkurēt, labāk piedalīties un iesaistīties.

Ērika Zutere beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Tekstilmākslinieku asociācijas un IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre. Šķiedru mākslas izstādēs piedalās no 1995. gada, sākotnēji dominējošos tekstilmateriālus arvien vairāk nomaina dabīgo šķiedru rokassmēluma papīrs un augļu un dārzeņu papirusi, no tekstila saglabājot šūšanu un izšūšanu. Dod priekšroku mazajām formām un miniatūrām.

Ieejas maksa izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

20. oktobrī plkst. 19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina uz koncertu “Rudais rudens” kultūras centrā “Siguldas devons”.

Piedalās deju kolektīvs “Vizbulīte” un viņu draugi.

Biļetes cena – 2,50 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti 20% atlaide.

Siguldas eksotisko deju studija “Soul Sisters” aicina doties krāšņā ceļojumā deju pasaulē šo sestdien, 8. oktobrī, plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.

Sievietes būtības kvintesence slēpjas dejā, vieglumā, smieklos, kustībā un krāsā. Valdzinoši gracioza, maigi jutekliska, ugunīgi krāšņa, dezinoša un pašapzinīga – tāda ir sieviete dejā. To visu jums atklās koncerts ar austrumu, flamenco, bollywood, čigānu, tribal un pat modernā baleta ritmiem.

Piedalās eksotisko deju studijas: “Soul Sisters” (Sigulda), “Alegria” (Rīga), “Mistērijas” (Mārupe), “Karkade” (Valmiera), “Fake Snake” (Igaunija) un “A‑Zarts” (Sigulda).

Vakaru vadīs Juris Brants un Eva Tiliba.

Anšlavs Eglītis Inciemu bija radījis kā vietu, kur pulcējās tā laika radošie prāti. Nekad nebaidījās uzsākt ko jaunu, radīt risinājumu dažādām savas dzīves situācijām un vienmēr atrada ceļu, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo. Atzīmējot Anšlava Eglīša 116. dzimšanas dienu, aicinām uz sarunu pēcpusdienu, kas notiks Inciemā, Anšlava Eglīša ekspozīcijā, 14. oktobrī plkst. 17.00.

Šajā dienā klātesošie runās par mērķiem, neatlaidību un izkāpšanu no savas komforta zonas, izdibinās kā tapa ekspozīcija, kas pievelk un paliek atmiņā.

Sarunu vadīs Anete Konste, kura ir arī ekspozīcijas tekstu autore. Sarunu dalībnieki – ekspozīcijas “radītāji”.

Krimuldas vidusskolas audzēknes Vitolda Kucina vadībā izgatavojušas “Pansija pilī” maketu, kuru prezentēs un dāvinās ekspozīcijai tieši Anšlava dzimšanas dienā.

8. oktobrī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centra otrā stāva vestibilā notiks mākslinieku plenēra “Mergupes krāsās” darbu izstādes atklāšana.

Izstādē apskatāmie darbi tapuši plenēra laikā augustā. Šogad plenērā piedalījās 11 profesionāli mākslinieki – Baiba Apsīte, Anitra Bērziņa, Maija Bērziņa, Katrīna Biksone, Andis Gūtmanis, Dārta Hapanioneka, Anete Kalniņa, Vita Merca, Silvija Meškone, Māra Upzara un Gunta Vēvere.

Mākslinieki, kuri plenērā Mālpilī bija pirmo reizi, bija pārsteigti par šīs vietas vēsturi un unikālo ainavu ar stāvajiem un gleznainajiem Mergupes krastiem. Dabas daudzveidība un seno ozolu maģija bija neizsmeļams spēka avots un iedvesma visiem māksliniekiem.

Kopš 2003. gada Mālpilī notikuši 18 plenēri, kuros piedalījušies 130 mākslinieki, starp kuriem bijušas tādas personības mākslā kā Jānis Streičs, Biruta Baumane, Vilis Ozols, Jāzeps Pīgoznis, Nikolajs Karagodins, Daina Dagnija, Georgs Barkāns, Pēteris Martinsons, Andrejs un Juris Ģērmaņi, Jānis Anmanis un citas.

Mākslinieku darbu izstāde Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma līdz 26. novembrim. Ieeja pasākumā bez maksas.