Kultūra - sigulda.lv

19. oktobrī plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē notiks sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” rudens sezonas pirmais pasākums. Tajā dzejnieks Guntars Godiņš uz sarunu aicinājis apvienības “Orbīta” pārstāvjus, kuriem nupat klajā nākusi dzejas koncertfilma “Motopoiesis”. Pēc sarunas notiks filmas seanss.

“Tā izšķiļas un sprakšķ tavā acu priekšā – dzeja, kas dzimusi no skaņas gara. Šīs tekstuālās pasāžas virza un padara izdzirdētas balsis, kuras darbina dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces. Četri tumši dzejnieku tēli – tagad jau arī skaņraži – tās apstrādā ar efektu procesoriem, bet skaņas pavadījuma avots ir dzejoļa ritms un intonācija. Tas viss tavā acu priekšā,” tā filmu piesaka Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kur 17. oktobrī notiks “Motopoiesis” pirmizrāde.

Četri apvienības “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs – pārtop par mūsu dzirdētā un redzētā montāžas režisoriem. Tapusi kā video performance, šajā darbā skaņa tiek radīta uz vietas, izmantojot ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektriskos magnētus, atsperes un daudzus citus elementus.

Filma “Motopoiesis” tapusi 2021. gadā, “Orbītai” strādājot Siguldas novada radošajā rezidencē.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kas kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Rudens tumšākajās dienās aicinām prieku gūt, apskatot un iedvesmojoties no mākslinieces Ilonas Vuškānes radītajām košajām gleznām. Ilonas Vuškānes mākslas darbi Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās būs apskatāmi līdz 13. oktobrim.

Par saviem darbiem māksliniece stāsta: “Esmu kā putns, kas brīvā lidojumā izkaisa sēklas. No sēklām top mani darbi, kuri grib vestīt par skaistumu un krāsām. Redzēt un radīt – tas ir par mani. Nezinu, kā no malas tas izklausās, bet tā es dzīvoju un radu, ar putna skatījumu un brīvību.”

Klajā nācis sērijas “Es esmu…” darbs – Ievas Strukas monogrāfija “Par skaisto un aplamo dzīvi” – par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti (1906–1993). Grāmatas atklāšana notiks setdien, 1. oktobrī, plkst. 13.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā Inciemā.

“Meklējot Anšlavu Eglīti, sapratu, cik daudz dārgakmeņu glabājas viņpus okeānam un citās latviešu mītņu zemēs. Viena pētnieka dzīves ir par maz, lai tos visus izceltu gaismā, “ tā grāmatas autore Ieva.

Ieva Struka ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par literārās daļas vadītāju un no darba brīvajā laikā nodarbojas ar teātra un literatūras vēsturi. Uzrakstījusi monogrāfiju “Pēteris Pētersons” un sakārtojusi atmiņu krājumu “Runcis”, sarakstījusi grāmatas “Sarunas ar Māru Ķimeli”, “Aiz priekškara. Latvijas Nacionālais teātris”, sastādījusi un komentējusi kopotus rakstus “Gunāra Priedes dzīve un darbi” piecos sējumos. Vairāk nekā 600 rakstu autore.

Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Monogrāfijas mākslinieks: Jānis Esītis.

Plašāka informācija par projektu “Es esmu…” skatāma šeit.

Līdz 20. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā aplūkojama gleznotājas Rūtas Dimdiņas gleznu izstāde “Starp debesīm un zemi”. Tajā māksliniece iemūžinājusi dažādās Latvijas ainavas, gleznojot plenēros Gulbenes, Stāmerienas, Rankas, Mālpils, Vestienas, Jaunpiebalgas apvidos.

Izstādes gleznas tapušas pēdējo divu gadu laikā, kad māksliniece intensīvi iegrima vasaras plenēros, baudot krāšņo Latvijas dabu ar upēm, ezeriem, pakalniem, tālejošām putnu balsīm.

Māksliniece gleznās spēlējās ar dabas un krāsu ritmiem, veidojot gleznieciski grafisku apvienojums. Gleznās debesis tiek attēlotas atstājot audekla tonējumu, radot telpu, kur mākslas darbā atvilkt elpu. Ainavas žanrā māksliniece niansēti attēlo ūdens atspulgus, kur saskata pa visam citādo ainavu, kas jau nedaudz deformējusies, debess un ūdens toņiem saplūstot kopā.

Gleznotāja Rūta Dimdiņa atspoguļo mirkļa iegribu starp tagadni un nākotni, meklējot balansu starp toņiem un realitātes atspoguļošanu. Kā daba satiekas ar otu uz audekla un kā pateikt tik daudz, lai nav par daudz. Glezniecībā viss biežāk pārvalda eļļas un akrila tehnikas. Viss sastopamākie žanri gleznotājas daiļradē ainava, portrets, animāliju.

Rūta Dimdiņa savu gleznošanas procesu raksturo šādi: “Tas ir tāds levitējošs brīdis, tad kad tu sajūti dabu un noķer to uz audekla. Pirms tam ir ļoti liela neziņa, bailes un pat apjukums. Mierīgi plaušās ievelc gaisu, un tad pēkšņi viss ir skaidrs, ko tu gribi gleznot. Nemanāmi prāts un roka apvienojas vienotā kustībā.”

Rūta Dimdiņa ieguvusi Latvijas Mākslas Akadēmijā bakalaura grādu glezniecībā un ir mākslinieku biedrības “Sarkanā akmens” biedre.

Svētdien noslēdzās šā gada otrā Siguldas radošā rezidence, kuras laikā rakstniece Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina strādāja pie turpinājuma bērnu iemīļotajai grāmatai “Bizbizmāsiņa”. Īpašu prieku autores viesošanās sagādāja Allažu bērnudārza un Mores pamatskolas audzēkņiem, ar kuriem kopā tika rīkota Kukainīšu ballīte un izpētīta Koko un Riko skolas soma.

Priecājamies par jauko rezidentu kompāniju un gaidīsim grāmatu par “Bizbizmāsiņas” piedzīvojumiem dārziņā!

Radošā rezidence notiek ar Siguldas novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka šonedēļ Siguldas pagasta bibliotēka un Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs būs apmeklētājiem slēgts. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji aicināti apmeklēt citas novada bibliotēkas.

Siguldas novada bibliotēka atvainojas par sagādātajām neērtībām!

15. septembrī Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijā, norisinājās Radošās izcilības festivāla ADWARDS apbalvošanas ceremonija, kurā labākos Latvijas reklāmas un dizaina projektus novērtējusi profesionāla starptautiska žūrija. Starp labākajiem bija arī Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā, kas saņēmusi nominācijā telpas un pieredzes dizains II. pakāpi jeb sudrabu.

Anšlava Eglīša ekspozīcijas radošā komanda balvas saņemšanu komentē: “Šī balva norāda uz spēcīgu talantu savienībā ar izcilu meistarību un uzmanību pret detaļām. II pakāpes “ADWARDS” ordenis nozīmē – Jūs esat cienījams aroda virtuozs”. Saņemtais apbalvojums dos iespēju turpmāk startēt starptautiskos konkursos.

Radošo festivālu ik gadu organizē “Latvian Art Directors Club” (LADC), darbus vērtējot 12 kategorijās: integrētās kampaņas, TV&radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla un dizains, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, kā arī īpaša jauno radošo kategorija un radošās izcilības eksports.

Septembris Siguldas novadā ir iezīmējies literatūras noskaņās. Jau notikuši dažādi pasākumi, aicinot iepazīt un izzināt literatūru, dzeju un radoši līdzdarboties. Vēl septembrī iespējams apmeklēt Dzejas dienām veltītu tikšanos.

Siguldas novada bibliotēkā ceturtdien, 15. septembrī, plkst. 18.00 Dzejas dienu ietvaros norisināsies tikšanās ar dzejniekiem Arvi Vigulu un Tomu Treibergu dzejas pasākumā “Vārds ir bezgalīgs”.

Savukārt līdz šīs nedēļas beigām

10. septembrī kultūras centrā “Siguldas devons” notika “Siguldas novada Gada balva kultūrā” svinīgā ceremonija, kurā par nozīmīgu ieguldījumu Siguldas novada kultūras dzīvē tika cildināti kultūras darbinieki, mākslinieki, radošie kolektīvi un pasākumu organizatori.

“Gada balva kultūrā” Siguldas novadā tiks pasniegta jau ceturto reizi, un tā tiek organizēta, lai motivētu, godinātu un sveiktu kultūras iestādes, kultūras darbiniekus, radošas personības un kolektīvus, biedrības, producentus, pasākumu sponsorus, kā arī Siguldas novadā notikušo kultūras pasākumu organizatorus, kas nozīmīgi ietekmējuši Siguldas novada kultūrvides attīstību vai apliecinājuši izcilību un kreativitāti, veidojot pozitīvu Siguldas novada publicitāti Latvijas, Eiropas vai pasaules mērogā.

“Siguldas novada Gada balva kultūrā” laureāti:

Ligita Zīverte – par mūža ieguldījumu Siguldas novada bibliotēkas attīstībā, par automatizētās bibliotēku sistēmas ieviešanu Siguldas novadā, veidojot bibliotēku kā nozīmīgu sabiedrisko procesu vietu, veicinot atpazīstamību nozares nacionālajā vidē un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā;
Ģirts Sils – par mantojuma un vietas izpēti un popularizēšanu, savas apkaimes piederības sajūtas stiprināšanu, radot videostāstu ciklu “Inčukalna novada tuvplāni”;
Zane un Viktors Zvaigznes – par jaunas kultūrvietas “Kultūrtelpa Dabā” radīšanu Siguldas novadā, aizsākot nozīmīga mūzikas notikuma organizēšanu;
Krimuldas muiža – par Siguldas novadam nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas popularizēšanu, iedzīvinot Krimuldas muižas kamermūzikas vakaru tradīciju;
SIA “Emu Skulte” – par mecenātismu un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā Mālpilī;
Ilze Kļaviņa – par latviskās dzīvesziņas kopšanu, jaunu un radošu formu meklējumiem darbā ar folkloras kopā “Putni” un “Mazie putni” pandēmijas laikā un nozīmīgu godu “Putras diena” aizsākšanu Lēdurgas pagastā;
vides un mākslas festivāla “GreenFest’21” radošā grupa – par “GreenFest mākslas festivāla 2021” organizēšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā;
Anšlava Eglīša ekspozīcijas “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks” radošā grupa – par izcilu kopdarbu un mūsdienīgas ekspozīcijas par Anšlavu Eglīti izveidošanu Inciemā;
biedrība “r.a. “Siltumnīca”” – par projekta “Nāc piedalies un uzzini” aktivitāšu organizēšanu Krimuldas un Lēdurgas pagastā, kā arī dažādu iniciatīvu īstenošanu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā;
Kristīne Kligina – par vizuālās mākslas attīstības veicināšanu un Siguldas novada kultūrtūrisma popularizēšanu, izveidojot atvērto rezidenci “Vieta Nr. 6”, un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā koprades laboratijās;
Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studija “Urga” un keramikas studija “Māl-pils” – par izstādes “No abām pusēm” īstenošanu, nodrošinot kultūras pieejamību pandēmijas laikā un godinot nemateriālo kultūras mantojumu;
Atis Priedītis – par ieguldījumu dzejas un prozas darbu rakstniecībā, izdodot 8 grāmatas un veicinot starppaaudžu sadarbību un nozīmīgu darbu pandēmijas laikā, ar bērnu vokālo grupu “Zibsnis” radot dziesmu ierakstus.

Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā ir nominēta “ADWARDS” divās kategorijās – “Grafiskā komunikācija” un “Telpas un pieredzes dizains”. Radošās izcilības festivāla ADWARDS apbalvošanas ceremonija norisināsies 15. septembrī, kurā labākos Latvijas reklāmas un dizaina projektus būs novērtējusi profesionāla starptautiska žūrija.

Augusta nogalē klajā nākusi etnogrāfes, novadnieces Indras Čeksteres grāmata “100 vainagi Latvijai”. Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies svētdien, 25. septembrī, plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons”, piedaloties folkloras kopai “Senleja”.

Bagātīgi ilustrētās grāmatas sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainaga vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet tās apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, zemgaliešu, latgaliešu un kurzemnieku stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

Grāmata tapusi vairāku gadu garumā, un tās lappuses bagātīgi ilustrētas ar fotoattēliem no Indras Čeksteres un stāstu autoru privātajiem arhīviem, kā arī mākslinieces Daigas Segliņas, un Līgas un Daigas Kļaviņu radītajiem zīmējumiem. Grāmatas sākumdaļa tulkota arī angļu un vācu valodās, tādejādi sniedzot iespēju mūsu saulgriežu tradīcijas iepazīt interesentiem arī tālu aiz Latvijas robežām.

Grāmatas autore Indra Čekstere ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante, etnogrāfe, vides gide, folkloras balvas “Austras koks” saņēmēja par mūža ieguldījumu etnogrāfijā, Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadīga darbiniece un kultūrvides pētniece.

Grāmata tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un Valsts Kultūrkapitāla fonda, AS “Latvijas valsts meži” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

“100 vainagi Latvijai” pieejami iegādei grāmatnīcās visā Latvijā un www.jumava.lv.

15. septembrī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēkā ar dzejas lasījumiem un stāstiem par dzejas radīšanas procesu pasākumā “Vārds ir bezgalīgs” viesosies latviešu jaunās paaudzes dzejnieki Arvis Viguls un Toms Treibergs.

Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, viens no latviešu dzejnieku jaunākās paaudzes neapšaubāmiem līderiem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsauc arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nāk trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. Vigula dzejai raksturīga skumja intonācija, pārdomāta struktūra un intertekstualitāte, svārstīšanās starp metaforisko un reālo. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas.

Toms Treibergs (1985) ir latviešu dzejnieks, aktieris un žurnālists. Dzimis Rīgā, bērnību pavadījis Taurupē, studējis audiovizuālo kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā un teoloģiju Latvijas Universitātē.

Kopš 2004. gada kopā ar rakstnieku Svenu Kuzminu veido etīžu teātri “Nerten”. Literatūrā debitējis 2012. gadā ar dzejas krājumu “Gaismas apstākļi”, 2015. gadā tiek izdots krājums “Drudzis”, bet 2019. gadā – “Biezoknis”, par kuru dzejas kritiķis Raimonds Ķirķis ir rakstījis šādi: “Te mēs iekāpjam pagājušā gadsimta 20. gadu avangarda kino lauciņā, kurš tiecās atsvabināties no priekšstata par filmu kā prozas tehnoloģisku turpinājumu.”

Toms ir atdzejojis Jeļenas Glazovas un Sergeja Timofejevu dzeju latviski. Šobrīd strādā Latvijas Radio un turpina rakstīt dzeju.