Kultūra - sigulda.lv

11. jūnijā plkst. 11.00 pie Siguldas novada bibliotēkas Štūres laukumā norisināsies “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” 2022. gada grāmatu kolekcijas atklāšanas pasākums “Lecam iekšā grāmatu karuselī!”.

Uz pasākumu aicināti gan mazie, gan lielie lasītāji kopā ar ģimeni un draugiem. Apmeklējot to, ikviens varēs iepazīties ar “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” šā gada grāmatu kolekciju, gaidāmi arī skaļie lasījumi, atjautības uzdevumi un citi pārsteigumi.

Pasākumā ar stāstiem un radošu darbošanos viesosies rakstniece Laura Vinogradova, kuras grāmata “Tētis un suns” ir iekļauta žūrijā, vecumgrupā 9+. Savukārt bērnu vokālā grupa “Zibsnis” priecēs ar muzikālo pārsteigumu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 2. jūlijam Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā apskatāma mākslinieces Sabīnes Baumanes izstāde “Montes stāsti”. Izstāde iepazīstina bērnus ar latviešu radītu pasaku tēlu Monti un viņas iztēles pasauli.

Montes stāsta autore Renāte Bērante un grāmatas ilustratore Sabīne Baumane. Mākslinieces izstādi radījušas par godu Montes pirmajai grāmatai “Kur es biju, kad es nebiju”, kas atklāj stāstu par dzīvi pirms piedzimšanas.

Monte ir jauns pasaku tēls Latvijas bērniem, kas radīts, pateicoties bērnu uzdotajiem jautājumiem. Autores Renātes Bērantes ideja par Monti radās, iedvesmojoties no viņas meitas un radu bērnu jautājumiem un zinātkāres. Montes stāsta mērķis ir atvieglot vecākiem mulsuma vai skaudros mirkļus, kad grūti rast pareizās atbildes, un raisīt bērnos vēlmi izzināt pasauli pašiem caur savu iztēli un atbildēm.

15. jūnijā plkst. 18.00 Allažu Tautas namā tiks rādīta režisora Jāņa Streiča mākslas filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir 1981. gadā Rīgas kinostudijā uzņemta mākslas filma, kas ieturēta komēdijas un drāmas žanrā. Sižeta pamatā latviešu dramaturģes Māras Svītres stāsts “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Savulaik skatītāju aptaujā tā tika atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu. Tāpat filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Uz filmu tiek aicināti jaunieši no 13 līdz 30 gadiem.

Pasākums tiek īstenots, sadarbojoties ar JIC “Mērķis”.

Ieeja pasākumā bez maksas.

22. jūnijā Lēdurgā tiks svinēti Vasaras saulgrieži, kuros gan lieliem, gan maziem būs iespēja baudīt dažādus kultūras pasākumus, apmeklēt svētku tirdziņu un meistarklases, kā arī dejot un dziedāt kopā ar folkloras kopām.

No plkst. 17.00 Lēdurgas dendroparkā notiks mājražotāju tirdziņš, kurā spēlēs leijerkasti, būs iespēja uzzināt zāļu sievu gudrības, kā arī uzpīt savu skaistāko vainagu. Plkst. 20.00 Lēdurgas estrādē Liniņu leļļu saime aicina uz interaktīvu izrādi “Jāņi kopā ar Liniņu saimi”, bet plkst. 21.00 ikviens varēs izmēģināt roku pūdeļu veidošanā, siera siešanā un vītnes vīšanā.

Plkst. 22.00 notiks saules pavadīšana un uguns iedegšana, sadziedāšanās un sadancošanās līdz rīta gaismai. Plkst. 24.00 notiks pūdeles pacelšana Kamolīša parkā, bet plkst. 2.00 tiks dedzināti uguns plosti Dzirnavu ezerā.

No rīta plkst. 4.00 tiks sagaidīts saullēkts uz Aģes upes tilta, kur to vislabāk var redzēt.

Vasaras saulgriežu svinēšana Lēdurgas estrādē notiks kopā ar folkloras kopām “Putni”, “Senleja”, “Laukam pāri”, “Ore” un “Cielavas spēlmaņi”.

12. jūnijā plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāms Leldes Stumbres lugas “Tā, lai var redzēt ceļu” iestudējums, režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece.

Lugas centrā ir divi cilvēki, kas vienā brīdī pamet savu līdzšinējo dzīvi un dodas prom, kur deguns rāda – 50 gadīgais Gustavs un 23 gadīgā Līna. Abus vada vēlēšanās būt brīviem kā putniem, jo “ceļu ir vesels lērums, atliek tikai izvēlēties”.

Izrādes ilgums: 1 stunda 40 minūtes.

Biļetes cena – 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 2 eiro.

11. jūnijā plkst. 14.00 Aleksandra parka estrādē norisināsies Inčukalna senioru kora “Atblāzma” 55 gadu jubilejas koncerts “Draugu salidojums”. Koncerts Inčukalnā izskanēs kā mazie Vidzemes senioru Dziesmusvētki, kurā uzstāsies kora dziesmu draugi no Siguldas, Valmieras, Valkas, Smiltenes, Limbažiem, Madonas, Cēsīm un Mārupes.

Inčukalna senioru koris dibināts 1966. gada rudenī, kad divas uzņēmīgas Inčukalna pensionāres Olga Bedrīte un Leontīne Ābele devās pie tā laika pagasta priekšsēdētājas Birutas Kronbergas-Zvaigznes, kura pati arī vēlāk pievienojās dziedātāju pulkam ar priekšlikumu dibināt pensionāru kori. Kāda cita aktīva inčukalniete Vilma Zālīte sēdās zirga pajūgā un apbraukāja tuvākas un tālākas sētas ar jauno ziņu, aicinot nākt dziedāt kopā pulkā.

Pirmais mēģinājums bija oktobra mēnesī, uz kuru bija sanākuši jaunie dziedātāji senjori – 20 sievas un 11 vīri. Par diriģentu tika uzaicināts vietējais pensionētais mūzikas skolotājs Aleksandrs Jansons.

Ir aizritējuši jau 55 dziesmoti kora “Atblāzma” gadi, ir nomainījušās jau vairākas dziedātāju paaudzes, kopā ir svinēti godi gan Latvijai, gan Inčukalnam, gan pašiem dziedātājiem. Dziedātāji divas reizes nedēļā ar prieku no tālākām un tuvākām vietām sanāk kopā, lai satiktu cits citu, uzmundrinātu un, protams, dziedātu. Koris vienmēr ir kuplinājis Inčukalna pasākumus un piedalījies visos Latvijas senioru un Lielajos Dziesmusvētkos.

Kora mākslinieciskais līmenis ir audzis, to vadījuši prasmīgi diriģenti: Aleksandrs Jansons (1966.–1972.), Viktors Bērziņš (1973.–1976.), Laukmaņa kungs (1977.–1979.), Irēna Resne-Auziņa (1984.–1987.) Ilga Skutāne (1980.–1983. un 1988.–2004.). No 2005. gada kora vadītājas stafeti ir saņēmusi Ņina Kiršteina.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka šonedēļ, no 6. līdz 12. jūnijam, slēgta Siguldas pagasta bibliotēka. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji aicināti apmeklēt citas novada bibliotēkas.

Siguldas novada bibliotēka atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Līdz 30. jūnijam turpinās Siguldas novada Kultūras centrs izsludinātais Siguldas novada radošo rezidenču konkurss, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam.

Siguldas novada radošo rezidenču programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidenču programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu.

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs.

Pieteikumā jāiesniedz:

aizpildīta un parakstīta pieteikuma veidlapa
pielikums ar teksta paraugu (1–3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus līdz 30. jūnijam aicinām iesniegt:

elektroniski, sūtot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”;
pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošo rezidenču programmas nolikums pieejams šeit.

Siguldas novada radošo rezidenču programma ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidenču programmas galvenie mērķi: atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli, rakstot uz e‑pasta adresi dace.krecere@sigulda.lv.

Atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds.

No 7. līdz 12. jūnijam Itālijā, Milānā, norisinās Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano”, kurā piedalīsies arī Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieces kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvjiem, kas piedāvās apskatīt kopīgi veidoto mākslas stendu ar devīzi “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”. Šī ir pirmā novada tautas lietišķo studiju pārstāvju dalība liela mēroga starptautiskā pasākumā, un jo īpašs prieks, ka mūsu tradicionālo amatu prasme organiski iekļaujas laikmetīgā dizaina telpā.

Stenda ekspozīcijas koncepts “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!” veltīts pasaules lāpīšanai vārda vistiešākajā nozīmē. Šis koncepts ietver gan rūpes par pasauli un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm, liekot aizdomāties par industriālā dizaina lomu patērētājsabiedrības dzīvē, gan mūsu senčiem raksturīgo viedo dzīvesziņu, lietas taupot un atjaunojot. Brīdī, kad jūk daudzi līdzšinējie politiskie un ekonomiskie veidojumi, pasaules lāpīšana ir kļuvusi aizvien aktuālāka. Ikviens var dot savu artavu pasaules lāpīšanā, pārvērtējot savus ikdienas ieradumus un dzīvojot tā, lai ar savu darbību atstātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.

Dominējošais tēls ekspozīcijā ir vilnas zeķe – tik vienkārša, pašsaprotama un reizē neaizstājama lieta. Dizaina mesē šī zeķe simbolizēs ikvienu 21. gadsimtā ražotu produktu.

Stendā redzamo ekspozīciju veidos divas daļas. Pirmā no tām veltīta zeķes dzīves ciklam – no valnīša līdz pat pilnībā salāpītai zeķei. Katras zeķes valnītis ir kopija no 18. gadsimta zeķu paraugiem, kas atrodami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šīs kopijas ekspozīcijai darinājušas novada rokdarbnieces – Inguna Sīmansone, Lauma Krastiņa, Agnese Kantiševa, Gundega Ozola no Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga”, Gundega Pētersone no Mores Tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Mores rokdarbnieces” un Tija Špaca no Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”. Savukārt lāpīšanai izmantotais zelta pavediens ir alegorisks vēstījums par to, cik viena zeķe ir vērtīga – laika, prasmju, ekonomiskā un emocionālā ziņā – un kāpēc ir vērts to atjaunot.

Otra ekspozīcijas daļa ir lielizmēra gobelēns, kuru veido gandrīz pustūkstotis saziedotu, ar rokām adītu jaunu un sadilušu zeķu. Krietna daļa no tām ir arī no Siguldas novada iedzīvotāju krājumiem, kas atsaucās aicinājumam ziedot zeķes mākslas darba radīšanai.

Milānā šobrīd ir ieradušās gan zeķes, gan Latvijas Mākslas akadēmijas komanda un daļa no Siguldas zeķu radītāju komandas projekta vadītājas Zandas Dūdiņas-Spoģes vadībā. Darbs turpināsies arī Milānā, jo stendā visas dienas garumā zeķes tiks gan adītas, gan lāpītas.

Siguldas novada rokdarbnieču dalība Starptautiskajā Milānas dizaina mesē ir Siguldas novada Kultūras centra sadarbības turpinājums ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējām Ievu Krūmiņu un Barbaru Ābeli, kas aizsākās jau 2021. gada pavasarī tekstiliju ansambļiem veltītā projekta “Latvju raksti. Citādība” laikā. Aicinājumam turpināt sadarbību, iesaistoties Milānas dizaina mesas stenda izstrādē, Siguldas novada Kultūras centrs piekrita bez vilcināšanās. Tā nu jau no jūlija kultūras centrs “Siguldas devons” kļuva par ikmēneša tikšanās vietu Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas un dizaina katedru studentiem un mācībspēkiem un Siguldas novada tautas lietišķo studiju pārstāvjiem, pulcējot kopā entuziasma pilnas dāmas no visa jaunveidotā novada. Tikšanās reizēs daudz laika tika veltīts, lai kopīgi eksperimentētu, tautas amata prasmes apvienojot ar dažādām tehnoloģijām, daudz tika arī domāts par to, kas varētu būt īpašais stāsts, ar ko dalīties dizainam veltītā mesē. Pēc daudzām sarunām un tikšanās reizēm visbeidzot izkristalizējās stenda ekspozīcijas koncepts – “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”.

Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano” ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām mēbeļu, interjera un gaismas dizainam veltītajām izstādēm pasaulē. Šajā mesē uzmanība tiek veltīta gan visa veida materiālu un tehnoloģiju inovācijām, gan augstākās kvalitātes amatniecībai. To ik gadu apmeklē aptuveni 400 tūkstoši dizaina profesionāļu un cienītāju. Šoreiz mese notiek pēc divu gadu pārtraukuma un tā svin savu sešdesmitgadi. Laikā no 7. līdz 12. jūnijam to iespējams apmeklēt izstāžu kompleksā “Rho – Fiera Milano”. Viens no izstādes paviljoniem – “SaloneSatellite” – tiek atvēlēts jaunajiem dizaineriem un dizaina skolām. Šogad jau ceturto reizi tiesības piedalīties mesē izcīnījuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji, talkā aicinot Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībniekus.

Plašāk par Milānas dizaina mesē piedzīvoto būs iespēja ik dienu sekot līdzi kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

18. jūnijā Inčukalnā norisināsies 11. Deju svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs visus šos gadus ir bijis Andrs Briņķis. Deju svētku dienā no plkst. 10.00 norisināsies amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, plkst. 17.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama, plkst. 18.00 notiks svētku koncerts, savukārt plkst. 22.00 – zaļumballe ar mūziķu apvienību “Pipari”.

Jau no paša rīta Aleksandra parka estrādē cits pēc cita gandrīz 20 deju kolektīvi izmēģinās deju grīdu mēģinājumos un sadancošanā. Deju svētku dienā turpat estrādē jau no plkst. 10.00 notiks arī amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, kurā būs iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus – izstrādājumus no koka, akmens, lina kleitas un galdautus, ziedu rotas un vainagus, kā arī dažādus gardumus svētku galdam. Tirdziņā uz vietas būs iespēja arī nogaršot dažādus tradicionālus un ne tik tradicionālus svētku ēdienus.

Pirmie lielie Deju svētki Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” norisinājās 1998. gadā. Dejotājiem, piedaloties Inčukalna Dziesmu dienās, radās sapnis iedibināt arī savus Deju svētkus, un 2010. gada 21. maijā tika sperts pirmais solis, tobrīd vēl kā Vasarsvētku koncerts. Savukārt nākamie svētki izvērtās par lielu notikumu inčukalniešu kultūras dzīvē, kur dejotāji ar savu enerģiju un kuplo pulku apliecināja, ka “dejā ir spēks”, to ieviešot par tradīciju. Deju svētku mākslinieciskais vadītājs ir deju kolektīvu “Virši” un “LG Virši” vadītājs Andrs Briņķis.

16. jūlijā plkst. 16.00 Krimuldas muižā norisināsies koncerts “Kamēr vien gliemeži skrien”. Tajā tiks atskaņotas klausītāju iemīļotas, kā arī mazāk zināmas Imanta Kalniņa dziesmas, ko izpildīs Daumants Kalniņš (balss un oboja) un Kaspars Zemītis (balss un ģitāra).

Režisore Māra Ķimele kopā ar mūziķiem Daumantu Kalniņu un Kasparu Zemīti radījuši stāstu, kas aizsniedzas līdz pat komponista Imanta Kalniņa daiļrades pirmsākumiem, atskaņojot skatītājiem arī mazāk zināmas dziesmas. Tās no rotaļīgām pāriet domīgās, no līksmām kļūst intīmas.

Līdzās dziesmām izskanēs instrumentālie skaņdarbi obojas, klavieru un ģitāru spēlē. Koncertuzveduma tapšanā piedalījies arī pats Imants Kalniņš, daloties esejiskās pārdomās par laika ritējumu. Tās caurvīsies koncertuzvedumam, vienojot skaņdarbu radīšanas laiku ar šodienu.

Biļetes cena no 25 līdz 30 eiro. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit, vai tās iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@krimuldasmuiza.lv.

Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja bufetē iegādāties uzkodas un dzērienus no muižas kafejnīcas “Milly”.

Turpinot Krimuldas muižas svētku gadu, galvenais jubilejas pasākums “Sev no pēdām kroni taisu” notiks 28. augustā. Tā scenāriju gatavo rakstniece Ingūna Bauere, muzikālo ietērpu radīs komponists Jānis Lūsēns. Aktivitātes notiks visas dienas garumā, savukārt vakarā gaidāms koncerts. Šajā dienā Krimuldas muižā tiks gaidīts ikviens, it īpaši esošie un bijušie darbinieki, kā arī muižas klienti un pārējie interesenti.

24. septembrī arī notiks salonvakars, kas būs veltīts Lūisa Armstronga daiļradei – 20. un 30. gadu džezam ar dziļu svinga ritmu. Koncertu vadīs Kristaps Vanadziņš.

15. oktobrī interesenti aicināti uz pasākumu “Capriccio! Rietumeiropas un Latvijas skaņu gleznas”. Uzstāsies Baiba Renerte, Mārcis Kuplais, Rūta Īzāka-Mača un Ilze Kundziņa.

26. novembrī Krimuldas muižā norisināsies koncerts “Svētku mozaīka” 2 daļās ar Ditas Krenbergas, Raimonda Ozola, Venta Zilberta un Evitas Teterovskas dalību tajā.

Svētku gadu noslēgs Ziemassvētku koncerti ar Jāni Lūsēnu 10. un 11. decembrī.

Koncerts notiks sadarbībā ar mūzikas namu “Daile”. Finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

Šogad Siguldā gada īsāko nakti būs iespējams pavadīt, Siguldas pilsdrupu estrādē vērojot jau par tradīciju kļuvušo izrādi “Skroderdienas Silmačos”. Pēc izrādes varēs lustēties Līgo nakts zaļumballē, kur par jestru danču mūziku parūpēsies brāļi Auzāni un Līgo orķestris, kā arī dīdžejs.

23. jūnijā plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē sāksies Ogres teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (režisors: Jānis Kaijaks). Rūdolfa Blaumaņa luga pirmiestudējumu piedzīvoja tālajā 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu biedrības teātrī. 120 gadus vēlāk “Skroderdienas Silmačos” ir latviešu teātra fenomens – luga, ko katros Jāņos latvieši labprāt skatījušies un skatās, smejas līdz asarām un dzied līdzi Blaumaņa sirsnīgajām kuplejām. Ogres teātris ik gadu brīvdabas izrādē “Skrodedienas Silmačos” skatītājiem piedāvā sekot līdzi tik iemīļotajām, tik zināmajām un tik jautrajām Silmaču saimes ļaužu izdarībām un attiecībām.

Izrādes radošā komanda: režisors: Jānis Kaijaks, kostīmu māksliniece: Ilze Kupča-Ziemele, scenogrāfs: Māris Ruskulis, vokālā pedagoģe: Ilze Miezere, gaisma/skaņa: Mārtiņš Andersons.

Lomās: Antonija – Astra Kolberga, Aleksis – Ernests Greizis, Dūdars – Guntars Arājs, Kārlēns – Mārcis Broks, Rūdis – Herberts Legants, Elīna – Katrīna Anna Ozoliņa, Pindaks – Juris Gasparovičs, Pindacīša – Daiga Krūmiņa, Ieviņa – Ramona Rubene, Pičuks – Edijs Čibels vai Kalvis Kravalis, Auce – Anita Saukane vai Maija Vilima-Kravale, Joske – Guntis Kolbergs, Zāra – Margarita Lutere, Ābrams – Andris Peismalietis, Tomulīša – Inta Bērziņa, Bebene – Lauma Straume vai Sarmīte Krauze, Tonīte – Māra Zinberga.

Pēc izrādes plkst. 22.00 Siguldas pilsdrupu estrādē sāksies Jāņu nakts zaļumballe, uz kuru ielūdz brāļi Auzāni un Līgo orķestris, kā arī dīdžejs.

Biļetes cena uz abiem pasākumiem ir 10 eiro, neatkarīgi no tā, vai tiek apmeklēta tikai izrāde, vai tikai zaļumballe. ArSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.