Kultūra - sigulda.lv

Lai mijkrēšļa stundā dziesmu aplī godinātu Dainu tēvu viņa 187. dzimšanas dienā un pieminētu savu dzimtu iepriekšējo paaudžu mīļos cilvēkus, 31. oktobrī, veļu laikā un latviešu folklorista, rakstnieka un publicista Krišjāņa Barona dzimšanas dienā, plkst. 18.30 folkloras kopa “Senleja” aicina satikties pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā.

Dziesmām mijoties ar īsiem atmiņu stāstiem, mīklām un rotaļām, tiks godāti senči un ar gaismas liesmiņām visumā tiks sūtīta pateicība iepriekšējām paaudzēm, tādējādi turpinot tradīciju rudens tumšajā laikā domās, vārdos, darbos un dziesmās pieminēt savējos un domās satikties ar viņiem. Ikviens aicināts līdzi ņemt āra svecītes, lai vairotu gaismu pasaulē un dvēselē.

Veļu laiks latviešu dzīvesziņā ir īpašs, kad vasaras lielie darbi apdarīti, dienas kļūst īsākas un naktis pamazām garākas, ir vairāk laika pārdomām un sarunām ar sevi. Siguldā šajā laikā daudzi, ikdienas gaitās steidzoties, uz brīdi apstājas, lai apbrīnotu lielos miglas vālus, kas redzami Gaujas senielejā, klusā ainavā vai pēkšņā burvībā pār ceļu. Latviešu gadskārtu svētkos ik reizi pateicībā tiek pieminēti senči, bet veļu laikā tas tiek darīts īpaši. Veļu laiku tradicionālās kultūras interesenti mūsdienās svin daudzveidīgi, taču biežāk tiek izvēlēts kāds īpašs vakars, posta māja, degta uguns, klāts galds, vārīta īpaša putra un gatavoti gardi ēdieni, izteikta pateicība, dziedātas dziesmas, ietas rotaļas un danči, minētas mīklas, risinātas sarunas, asinot prātu un vairojot atjautību.

Veļu vakara svinēšana ir dzīva tradīcija. Šogad Siguldā ikviens var kļūt līdzdalīgs savējo godināšanā, esot klātesošs dziesmu aplī pie Dainu tēva. Tradīcijas mainās līdzi laikam, bet tās kodols paliek nemainīgs – pateikties un būt vienotiem arī turpmākajās gaitās, jo dzimtas turpinās.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Otrdien, 1. novembrī, plkst. 16.40 mākslu skolas “Baltais flīģelis” Izstāžu telpā tiks atklāta mākslinieka Jāņa Puriņa personālizstāde “Manai pilsētai Siguldai”. Ekspozīcija mākslu skolā būs skatāma līdz 26. novembrim.

Jānis Puriņš ir dzimis Siguldā 1952. gadā, mācījies Siguldas 2. vidusskolā. Mākslinieka radošā darbība sākusies 1976. gadā, kad sācis strādāt Siguldas pilsētas Kultūras namā par mākslinieku, noformētāju un dekoratoru.

No 1980. līdz 1987. gadam mācījies Maskavas Mākslas universitātē glezniecību – stājgrafiku pie profesora Grohotova. Paralēli tam apguvis iemaņas arī Rīgā, studijā “Kolorīts”, pie mākslinieka Harija Blunava.

Jānis Puriņš strādā akvareļglezniecībā, kā arī eļļas, guašas un tempera tehnikā, gleznojot dabas ainavas, kluso dabu un portretus. Ir vairāk nekā 2000 mākslas darbu autors.

1985. gadā Siguldas pagasta Kultūras namā tika atklāta Jāņa pirmā personālizstāde. Mākslinieks ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs Latvijā, gan ārpus Latvijas.

Izstāde skatāma darbdienās plkst. 10.00–19.00 un sestdienās plkst. 10.00–14.00.

Novembrī Allažu bibliotēkā būs skatāmas vairākas izstādes, norisināsies stāstu vakars, kā arī tiks svinēta Mārtiņdiena un Valsts svētki.

No 1. līdz 30. novembrim būs skatāma Literārā izstāde “Latvija!” un V. Vāveres foto izstāde “Allaži”, savukārt no 8. līdz 30. novembrim bibliotēkā būs izstādīti Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērnu darbi – “Mārtiņa gailēni”.

8. novembrī plkst. 9.30 notiks Mārtiņdienas svinēšana. Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērni minēs mīklas, klausīsies ticējumus un izdzīvos Mārtiņdienas tradīcijas.

15. novembrī plkst. 9.30, Valsts svētku nedēļā, Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu bērni ar stāstu un grāmatu palīdzību iepazīs Dzimteni. Latvija fotogrāfijās, grāmatās, dzejā, dziesmās. Plkst. 14.00 notiks mīlestības un vēlējumu vēstuļu rakstīšana dzimtenei.

Līdz 20. decembrim Siguldas Jaunās pils salonā aplūkojama mākslinieces Anetes Kalniņas izstāde “Laimes kods”. Jūtot, vērojot un ieklausoties cilvēku stāstos, meklējot cilvēka laimes kodu, māksliniece ir radījusi 12 sajūtu portretus. Katram portretam piemeklējot izteiksmes tehniku, kas vizuāli labāk to atklāj. Anete Kalniņa savās gleznās ienes dabas motīvus, lai stāstītu personīgus stāstus, tos izceļot no tieša realitātes atspoguļojuma un pārceļot jau abstraktā mākslas izteiksmē. Daba, koki kā autonomi tēli kalpo notikumu, sajūtu atspoguļošanai.

Uzsākot darbu pie gatavošanās izstādei, māksliniece iecerēja portretēt 12 personības, kuras iemieso laimes kodu un kuru dzīve saistīta ar Siguldas novadu. Tāpēc Siguldas novada iedzīvotāji tika aicināti dalīties ar stāstiem par sev svarīgiem cilvēkiem, kas iedvesmojuši, palīdzējuši un būtu pelnījuši tikt iemūžinātiem gleznā.

Māksliniece daudz runājusi gan ar pieaugušajiem, gan jauniešiem un bērniem, un izstādes tapšanas laiks ir bijis kā ceļš – jaunas pieredzas un atziņām bagāts. Tas sniedzis atklāsmi par to, ka laimes kods nav tik daudz sasniegtais, cik cilvēka esība pati par sevi un mūsu spēja izjust gan sāpes, gan prieku. Laimes kods ir meklējams tajā, kā cilvēks apzinās sevi attiecībās ar tuviniekiem, tas ir gan nemanāmā ikdienas līdzās būšanā, gan dzīves svarīgajos mirkļos. Laimes koda meklējumos izdarītās izvēles nereti nav vieglas un atteikšanās lielāka mērķa vārdā dažkārt liek upurēt sev tuvākos, tomēr nepieciešamība būt godīgam pret sevi iet roku rokā ar cilvēka spēju būt laimīgam.

Portretos redzami gan bērni, gan pieaugušie – gan tie, kuri bijuši sirdsstāstu centrā, gan stāstu stāstītāji. Mums ir sava Mona Lisa ar apgaroti noslēpumainu acu skatienu, ir vieds vīrs, kas piepildījumu radis misijas aicinājumā. Un makšķernieks, kura būtība pārlīst viņa upē. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem nav zināmi plašākai sabiedrībai, bet kādam viņi ir ļoti īpaši un iemieso laimi dažādākajās tās izpausmēs.

Cilvēka laimes kods ir ierakstīts viņa dvēseles spogulī – acīs. Tās lūkojas tālumā, caur mūžībai un laikiem, liekot skatītājam caur sirdi pieskarties pārlaicīgajam.

Anete Kalniņa dzimusi 1985. gada 12. jūnijā Rīgā. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (2001–2005). Latvijas Mākslas akadēmijā apguvusi Restaurācijas nozari, ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu (2009) un maģistra grādu mākslā (2011). Mācījusies Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas maģistrantūrā (2015–2016). Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2018). No 2018. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas Doktorantūras studente. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (2017). Ir starptautiskā pieredze, kas gūta līdzdarbojoties 9. Baltijas valstu restauratoru triennālē (Viļņa, 2011), 7. Pekinas Starptautiskajā Mākslas Biennālē (Ķīna, 2017) un 1. Dafen Starptautiskā eļļas glezniecības biennālē (Ķīna, 2018). Strādā restaurācijā un glezniecībā, ir darinājusi sienu un griestu gleznojumus. Grupu izstādēs piedalās no 2005. gada. Ir sarīkojusi 13 personālizstādes. Saņēmusi Paula Puzinas stipendiju (2013), ir biennāles “Marina ‘2017” starptautiskās jūras tematikai veltītās glezniecības konkursizstādes kategorijā “Mākslas studenti” galvenās balvas laureāte (2017), izstādes “Latvijas Valsts mežu stipendija mākslā” galvenās balvas laureāte (2018), izstādes “Jaunie talanti Latvijas valsts simtgadei” galvenās balvas laureāte (2018). Darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā un Zviedrijā.

Izstāde “Laimes kods” ir pirmā mākslinieces Anetes Kalniņas personālizstāde Siguldā, tā tapusi ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Ieejas maksa izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Līdz oktobra beigām zālienā pie kultūras centra “Siguldas devons” apskatāma mākslinieku apvienības “Orbīta” veidota skaņas un gaismas instalācija “No ētera”.

“No ētera” ir antenu birzs, kas, kā jau uz to norāda mākslas darba nosaukums, uztver ēterā noķeramos signālus un pārvērš tos cilvēka maņām piemērotākos formātos. Atkarībā no tā, cik piesātināts ir ēters instalācijas apkaimē, mainās darba skaņas (dienā) un gaismas (tumsā) intensitāte.

Instalācija reflektē par šobrīd aktuālajiem pārstrādāšanas jautājumiem, arī pats darbs veidots no pārstrādāta “materiāla” – cilvēku emitētiem signāliem. Viļņi, ko cilvēks laiž ēterā – radiopārraidēs, mobilajos sakaros, rāciju sarunās un pat, izmantojot barošanas blokus sadzīves tehnikas darbināšanai, – ir enerģija, tās tiešajā nozīmē. Tādējādi šī instalācija atspoguļo “ētera spriegumu” Siguldā un izmaiņas tajā. Jāpiebilst gan, ka šādi salasāmas enerģijas nav daudz, bet pietiek, lai pie katras antenas uz mirkli iemirgotos diode vai ieskanētos pīkstulis.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kuri kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā. “Orbītas” sastāvā ir Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs. Instalācijas “No ētera” tehniskais risinājums veidots, piesaistot tehniskos ekspertus radio entuziastu Vladislavu Bogdanovu un metālmākslinieku Jēkabu Voļatovski.

Paredzēts, ka instalācija apceļos arī citas vietas Latvijā un pasaulē, tādējādi atspoguļojot katras konkrētās vietas enerģijas lauka piesātinātību.

Uz koncertu kultūras centrā “Siguldas devons” 28. oktobrī plkst. 19.00 aicina Siguldas Absolventu orķestris diriģenta Andra Muižnieka vadībā. Koncerts veltīts Ilgvara Ikasa piemiņai, kura aranžētās melodijas siguldiešiem ir pazīstamas jau gadiem.

Ilgvars Ikass (1936–2012) ikdienā bija inženieris un ķīmiķis, dzīvoja Ķekavā. Bet sirdī viņš bija mūziķis – ne vien klarnetists un saksofona spēles virtuozs, bet arī talantīgs komponists un aranžētājs. Ilgvars Ikass bijis cieši saistīts ar Siguldu – savulaik spēlējis Siguldas pūtēju orķestrī “Satezele” un bigbendā “Sigulda”.

Sirsnīga draudzība ar Andri Muižnieku izveidojusies deviņdesmitajos gados, kad viņš uzaicināja Ilgvaru Ikasu palīdzēt papildināt Siguldas jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” repertuāru. Tā ar pasaules džeza klasikas melodijām iepazinās gan jaunie mūziķi, no kuriem daļa šobrīd spēlē “Absolventu orķestrī”, gan klausītāji. Sadarbība ar Andri Muižnieku un “Sudrabskaņa” izvērtās ļoti ražīga, Ilgvars Ikass aranžējis daudz skaņdarbu arī Siguldas bigbendam.

Koncertā Siguldas Absolventu orķestris un diriģents Andris Muižnieks piedāvā ieskatu Ilgvara Ikasa aranžiju daiļradē. Koncertā izskanēs pasaulē zināmi diksilendi, džeza balādes un dziesmas, kā arī pa kādai latviešu dziesmu un skaņdarbu aranžijai.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 4 eiro.

20. oktobrī plkst. 18.00 notiks mākslinieces Anetes Kalniņas izstādes atklāšana Siguldas Jaunās pils salonā. Jūtot, vērojot un ieklausoties cilvēku stāstos, meklējot cilvēka laimes kodu, māksliniece ir radījusi 12 sajūtu portretus. Katram portretam piemeklējot izteiksmes tehniku, kas vizuāli labāk to atklāj. Anete Kalniņa savās gleznās ienes dabas motīvus, lai stāstītu personīgus stāstus, tos izceļot no tieša realitātes atspoguļojuma un pārceļot jau abstraktā mākslas izteiksmē. Daba, koki kā autonomi tēli kalpo notikumu, sajūtu atspoguļošanai.

Cilvēka laimes kods ir ierakstīts viņa dvēseles spogulī – acīs. Tās lūkojas tālumā, caur mūžībai un laikiem, liekot skatītājam caur sirdi pieskarties pārlaicīgajam.

Izstāde “Laimes kods” ir pirmā mākslinieces Anetes Kalniņas personālizstāde Siguldā, tā tapusi ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma no 20. oktobra līdz 20. novembrim.

Siguldas novada bibliotēka aicina aplūkot sajūtu grāmatu izstādi “Atvērums”, kurā darbi tapuši projekta “Daba rada 2022” laikā. Izstāde bibliotēkā būs skatāma līdz 30. novembrim. Tikšanās ar māksliniecēm notiks 29. oktobrī plkst. 11.00.

Lai radošās izpausmēs un saskarsmēs atbalstītu māksliniekus un izmantotu pieejamos dabas un otrreizējās pārstrādes materiālus, kā arī lai veicinātu mākslinieku radošo jaunradi, šovasar Dzērbenes radošajā mājā “Memberi” tika realizēts projekts “Daba rada 2022”. Tas jau trešo vasaru piedāvāja iespēju eksperimentēt un radoši ielūkoties daudzveidīgajā dabas iespēju un otrreizējās pārstrādes papīrmākslas pasaulē.

Darbs aizsākās ar Papīrmākslas darbnīcu, kur tika izgatavotas mākslinieciskas dažāda biezuma un dažādu pieejamo augu šķiedru papīrloksnes, savukārt Augu darbnīcā tika pētītas augu izmantošanas iespējas, kā labāk nokrāsot papīru un šķiedru, apgūta batika un dabas druka (ecoprint), kā arī citi paņēmieni.

Projekta dalībnieki iegūtos materiālus tālāk izmantoja savās radošajās izpausmēs – sajūtu grāmatas lapām, starplapām, kolāžām un vākiem. Rezultātā katrs izveidoja savu mākslinieka oriģinālgrāmatu, kas apkopo visas vasaras laikā apgūtās prasmes, ilustrē katra dalībnieka sajūtas un dokumentē laiku, kurā dzīvojam, ko redzam, jūtam un par ko vēlamies runāt.

Projektu realizē grafiķe un dizainere Ērika Māldere un tekstilmāksliniece Ērika Zutere, Starptautiskās papīrizgatavotāju un papīrmākslinieku asociācijas biedres un mākslas pedagoģes.

Līdz 1. decembrim Mālpils bibliotēkā būs apskatāma Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu ekspozīcija “Laiks sēņot!”.

Darbus vieno kopīga tematika, bet izstādē apskatāmi dažādi mākslas veidi un tehnikas. Ekspozīcijas centrālo daļu veido pie skolotājas Māras Ārentes stikla dizaina stundās radītais – kompozīcijas stiklā, kuru tapšanā izmantota stikla matēšana un gravēšana.

Bez stikla darbiem izstādē skatāmas no dabas zīmētās sēņu studijas un krāšņas kolāžas par tēmu “Trakais sēņotājs”. Zīmējumi un kolāžas radīti skolotājas Ērikas Zuteres mācību stundās.

Iepriekšējā ekspozīcija “Burtu spēles” no 13. oktobra apskatāma Mālpils vidusskolas bibliotēkā.

Oktobrī un novembrī Turaidas muzejrezervātā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Siguldas pagasta Kultūras namā par godu tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” 50 gadu jubilejai, tiks atvērta izstāde “Sapņi. Ceļš. Ejam.”. Izstāde ar īpašu stāstu, ko vēlas pastāstīt pašas dalībnieces. 12. novembrī plkst. 15.00, atzīmējot svētkus, būs iespēja tikties ar māksliniecēm Turaidas muzejrezervātā.

Sapņi.

Mēs ikkatrs sapņojam par to, ko vēlētos sasniegt, izdarīt, iegūt. “Vīgriezes” meiteņu sapņi pārtop krāsainās segās un lakatos, rakstainos cimdos un zeķēs, baltās un krāsainās, linu galdsegās un dvieļos, un citos domās izauklētos darbos.

Kas gan vēl labāk bez vārdiem var raksturot studijā darbojošās sapņu īstenotājas kā it kā necilā, visur esošā vīgrieze. Tā aug visur – mežmalās, pļavās, ēnainos mežos, ezeru un upju krastos. Tāpat kā rokdarbnieces, ja paskatās apkārt, vienmēr kādu var atrast. Vīgriezes ir tikpat izturīgas un sīkstas kā studijas dalībnieces, ārstnieciskas kā nodarbošanās ar rokdarbiem. To ziedi ir tikpat smalki un skaisti kā rokdarbi un to reibinošā smarža kā prieks par pašas darinātu rokdarbu. Laikam jau vīgriežu reibinošā smarža vilina sapņot un rast prieku to īstenošanā.

Ceļš.

Ir pagājuši tikai 50 gadi kopš 1972. gadā, kad Ilgas Kļaviņas vadībā izveidojās Siguldas ciema lietišķās mākslas pulciņš. Pulciņa rokrakstu vēlākajos gados veidoja jaunā tekstilmāksliniece Daiga Senoussaoui (Štālberga). Lielo pārmaiņu laikā (1993. gadā) pulciņa vadību uzņemās Irita Lukšo. Būtisks pavērsiens Siguldas pagasta lietišķās mākslas pulciņa darbībā bija 2003. gadā, kad dalībnieču darbi tika augsti novērtēti, un pulciņš pelnīti iegūst godpilno tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) nosaukumu. 2012./2013. gada sezonu un 41. darbības gadu TLMS “Vīgrieze” uzsāka Gundegas Pētersones, kura īpašu mīlestību velta smalkiem rokdarbiem, vadībā. Savukārt no 2014. līdz 2017. gadam studiju vadīja Linda Džeriņa-Riekstiņa, bet kopš 2017. gada TLMS “Vīgrieze” vadītāja ir Sandra Kanča. Taču katra no bijušajām un esošajām studijas dalībniecēm ir neatkārtojama radošas personas, kuras ir veidojušas studiju un, pateicoties viņām, tā pastāv un darbojas ar savu neatkārtojamo garšu.

Kopš pulciņa dibināšanas tajā nomainījušās vairākas audēju un rokdarbnieku paaudzes. No senčiem mantotās un dzīves laikā iegūtās zināšanas un prasmes tiek saglabātas un nodotas jaunajām studijas dalībniecēm. Daudz ir iegūts, mācoties no mūsu draugu studijām un darbošanās laikā satiktajiem skolotājiem.

Jau vairākus gadus studijas dalībnieces realizē ar tautas lietišķo mākslu saistītus projektus (jostu, Latvijas karodziņu aušana un etnogrāfisko kreklu šūšana), kuros var iesaistīties jebkurš Siguldas vai kaimiņu novada iedzīvotājs. Nozīmīga studijas darbības daļa ir dalība pasākumos “Satiec savu meistaru”.

Gadu gaitā mūsu sabiedrība un ikdiena ir mainījusies, jo darbošanās tautas lietišķajā mākslā vairs nav nepieciešamība nodrošināt savu ģimeni ar ikdienai vajadzīgām lietām. Studijā darbojas tie, kuri vēlas veidot savu brīnišķīgo pasauli, radoši darbojoties – aužot, adot, tamborējot, izšujot un ne tikai. Tajā darbojas savam priekam, vienlaikus apzināti vai neapzināti arī pildot pienākumu saglabāt un pilnveidot mūsu senču doto mantojumu. Studijas dalībniecēm tas ir dzīvesveids, kas prasa nemitīgu darbošanos, rosīšanos, sapņošanu un mācīšanos.

Laika gaitā studijas dalībnieces ir piedalījušās vairāk nekā 100 citu vai pašu organizētās izstādēs, 17 no tām bijušas studijas dalībnieču personālizstādes, 32 – TLMS “Vīgrieze” dalībnieču darbu izstādes ne tikai Siguldas novadā, bet arī citviet Latvijā. Studijas dalībnieces aktīvi seko līdzi un izstāda savus darbus gan dažādās citu lietišķo mākslu studiju un apvienību rīkotajās izstādēs, gan republikas mēroga izstādēs, kā arī, protams, Dziesmu svētku izstādēs.

Ejam.

Studijas dalībnieču darbošanās tautas lietišķajā mākslā ir nepārtraukts radošs process, kas nekad nebeidzas, jo, vienu darbu pabeidzot, prātā jau nākošais darāmais darbs. TLMS “Vīgrieze” 50 gadu jubileja un izstāde Turaidas muzejrezervātā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un Siguldas pagasta Kultūras namā ir kā pieturas punkts, lai paraudzītos uz piedzīvoto un novērtētu katras dalībnieces paveikto.

Studijai jaunās sezonas lielākais notikums ir XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku lietišķās mākslas izstāde. “Vīgriezes” kolektīvs cer, ka darbi tiks novērtēti un eksponēti šajā izstādē, jo tieši dalība šajā izstādē ir kā atskaites punkts, reizē arī motivācija paskatīties uz citiem un parādīt sevi.

Studija attīstās, ja tai pievienojas jauni dalībnieki, tādēļ durvis vienmēr ir atvērtas “jaunajiem” interesentiem gan ar, gan bez priekšzināšanām rokdarbos. Studijas darbošanās viens no stūrakmeņiem ir pamatu izpratne un prasmju apguve ne tikai caur darbošanos, bet arī nedaudz caur teoriju. Ja vien esi gatavs darboties, nāc arī Tu.

Bet visam pāri turpināsim sapņot un savus sapņus īstenot, jo tas ir tik skaisti un tas padara mūsu ikdienu krāsainu.

Informāciju sagatavoja:
TLMS “Vīgrieze”dalībniece
TDM Irita Lukšo

5. novembrī kultūras centrā “Siguldas devons” notiks koncertu programma ar 3 populāriem Latvijas mūziķiem – Raimondu Paulu, Raimondu Ozolu, Raimondu Macatu.

Gandrīz katru gadu pazīstamais Latvijas vijolnieks Raimonds Ozols piedāvā klausītājiem jaunu, oriģinālu, augsti profesionāla līmeņa koncertprogrammu. 2020. gadā Raimonds Ozols kļuva par jauna muzikālā projekta “Trīs Raimondi” iniciatoru, kā rezultātā tapa jauns albums ar Maestro Raimonda Paula mūziku Raimonda Macata oriģinālajos aranžējumos tieši šim muzikālajam sastāvam.

2022. gadā beidzot izdevās realizēt šī projekta 3 koncertus un prezentēt jauno albumu. Koncerti noritēja ļoti sekmīgi un tika pieņemts lēmums pagarināt koncertu sēriju 2022. gada rudenī un ziemā. Ieskaities aicinājumā

Koncertā piedalīsies arī citi pazīstami Latvijas mūziķi – Mārcis Auziņš (ģitāra), Oskars Sproģis (bass), Ainis Zavadskis (sitamie instrumenti). Pirmajā daļā skanēs fragmenti no Raimonda Ozola jubilejas programmas ar Nikolo Paganīni un Astora Piazzolla mūziku. Otrajā daļā Raimonda Paula brīnišķīgā mūzika iegūs jaunu, unikālu skanējumu un pārsteigs publiku ar Maestro vienreizējo talantu šī oriģinālā muzikālā kolektīva izpildījumā.

Koncerta programma ir izvēlēta plašai klausītāju gaumei un izpildītāji sola emocionālu baudījumu visiem, jo koncerta satura veidošana un muzicēšana ir sirds darbs, pirmkārt, pašiem mūziķiem.

Biļetes cena 15–30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit. ArSiguldas novada ID karti, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, tiek piemērota 20% atlaide.

Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē līdz 1. decembrim skatāma mākslinieku Rutas Līnītes un Kārļa Siliņa darbu izstāde “KOPĀ. ABI”.

Ruta Linīte mākslinieces gēnu saņēma no savas vecmammas, gleznotājas. Viņas lielizmēra gleznas mazo meiteni iedvesmoja. Lai arī laika gaitā gleznas izklīdušas, tomēr viens pirms 70 gadiem gleznots akvarelis joprojām grezno viesistabu. Labi zīmēja Rutas māte un vecākā māsa, tomēr likteņa rotaļas dēļ par profesionālu mākslinieci un pedagogu kļuva tieši Ruta. Ruta Linīte absolvējusi LMA Tekstilmākslas nodaļu un ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka izstrādājumu dizaina programmas vadītāja. Savukārt Kārlis Siliņš uzskatāms par daudzpusīgu mākslinieku, vairumā gadījumu gleznojis stilizētas figurālas kompozīcijas, klusās dabas, ainavas. Sākumposmā, 80-tajos gados, vērojamas lauztas formas, kas raksturīgas ekspresionisma un kubisma estētikai. Eksperimentējis ar krāsu un faktūru, izmantojot pastas un glezniecības tehnikas.

Abu mākslinieku kopīgā darba suģestija veidojas izstādē – “KOPĀ. ABI”, kura veidota ar īpašu precizitāti un īpašu vērību. Izstādē satiekas gan klasiski austais gobelēns, gan eksperimenti tekstilmākslā ar dažādiem griezumiem – rezultāts ir smalks grafisks zīmējums, kuram pa vidu iegulstas Kārļa Siliņa gleznotās stilizētās figurālas kompozīcijas, klusās dabas un ainavas.

Mākslinieki ir aktīvi izstāžu dalībnieki – Ruta Linīte savu dalību izstādēs sākusi 1989. gadā, savukārt Kārlis Siliņš – 1981. gadā. Ruta Līnīte 2022. gadā saņēmusi Cimzes balvu, kas ir īpašs apbalvojums skolas pedagogam – izcilībai par ilggadēju pedagoģisko darbību un būtisku ieguldījumu mācību darbā, ko piešķir reizi mūžā. Kā uzsvēra Latvijas Nacionālais Kultūras centrs, 28 darba gadu laikā viņa devusi neatsveramu ieguldījumu radošajā izaugsmē gan kā interjera dizaina pedagogs, gan kā koka izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja.