Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēkas februārī uzsāks jaunu lasīšanas veicināšanas programma “La(p)sa”. Programmā aicinās iesaistīties ģimenes ar bērniem uz grāmatu lasīšanas piedzīvojumu ar mērķi stiprināt bērnu lasītprieku. 11. februārī plkst. 12.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” atklāšana, kurā paredzēta iepazīšanās ar programmu, leļļu teātra izrāde, tikšanās un radoša darbošanās ar programmas lapsas tēla dizainu un logo izstrādātāju mākslinieci Unu Leitāni.

Programma paredzēta 5–10 gadus veciem bērniem un tā norisināsies no februāra līdz maijam un no septembra līdz decembrim. Programmas mērķis ir bērniem parādīt, ka lasīšana var būt aizraujoša un vienojoša nodarbe, kas ir cieši saistīta ar citām radošām izpausmēm: leļļu teātri, burtu apgūšanu, zīmēšanu un rakstīšanu. Grāmatas un lasīšana veicina vispusīgu un daudzveidīgu bērna attīstību, veido emocionālo pieredzi un attīsta personībā radošumu. Siguldas novada bibliotekāri bērniem ir sagatavojuši nodarbību programmu – bērnu grāmatu iepazīšanu un lasīšanu, radošus uzdevumus, leļļu teātra elementus, burtu apgūšanu, tikšanos ar autoriem. Programmā bērni tiks iepazīstināti ar dažādām tēmām – augu, dzīvnieku, krāsu pasauli, kosmosu, ģeogrāfiju, kultūru un vēsturi.

Nodarbības notiks katra mēneša otrajā sestdienā. Programma tiks realizēta arī pirmsskolas iestāžu grupām. Sākot ar martu, programmu sāks realizēt arī citās Siguldas novada bibliotēkās.

Aicinām pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus ar vecākiem nākt uz bibliotēku un iesaistīties projekta aktivitātēs.

Bērns kopā ar vecākiem iepazīst savas pirmās grāmatas. Kopā lasīšana veicina ciešu emocionālo saikni starp vecākiem un bērnu, kā arī palīdz apgūt lasītprasmi. Pati lasīšana trenē loģisko domāšanu un atmiņu, attīsta fantāziju un empātiju, kā arī atbrīvo no stresa un satraukuma mirkļiem.

Ieteikumi veiksmīgai lasīšanai ar pašiem mazākajiem:

baudiet laiku un lasiet kopā;
centieties lasīt regulāri;
ļaujiet grāmatai būt pieejamai;
iepazīstieties un rotaļājieties ar grāmatu;
izpētiet attēlus, burtus un vārdus;
lasiet grāmatu tieši pirms miega;
centieties lasīt izteiksmīgi un emocionāli;
atcerieties, ka nekad nav par vēlu sākt lasīt!

Siguldas novada bibliotēka aicina baudīt aizraujošus piedzīvojumus, ko burti uz lapām stāsta!

Kontaktinformācija: Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa, tālrunis 67972425, e‑pasta adrese bernu.biblioteka@sigulda.lv vai biblioteka@sigulda.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

21. februārī plkst. 19.00 kultūras centā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties Latvijas, ASV un Luksemburgas 2022. gadā kopīgi uzņemtu animācijas filmu “Mans laulību projekts”.

Animācijas filmā tiek uzdots mūžīgais jautājums – kas ir mīlestība, kā to atrast un saglabāt? Galvenā varone Zelma ir uzaugusi Padomju Savienībā un kopš bērnu dienām dzirdējusi vairākas patiesības:

► Tev būs sargāt savu nevainību līdz kāzām;

► Tev būs ģērbties kā meitenei;

► Tev būs izlikties mazāk zinošai nekā vīram;

► Tev būs gatavot ēst;

► Tev būs mīlēt bērnus vairāk nekā vīru.

Zelma mēģina sekot šīm bauslībām, bet viņas ķermenis, neironi un bioķīmiskie procesi tam pretojas.

“Mans laulību projekts” – viens no pieciem nominantiem, kas pretendēja uz Eiropas Kinoakadēmijas titulu “Labākās Eiropas pilnmetrāžas animācijas filmas”, kas ir augstākais sasniegums Latvijas animācijas filmu jomā.

Režija: Signe Baumane; scenārijs, animācija, kamera: Signe Baumane; skaņa: Anete Vanaga; mūzika: Kristians Sensīnī.

Producenti: Roberts Vinovskis (“Studija Lokomotīve”, Latvija), Raoul Nadalet (“Antevita”, Luksemburga), Sturgis Warner Signe Baumane (“The Mariage Project”, “Signe Baumane Studio”, ASV),

Lomas ierunājuši: Laura Čaupale, Guna Zariņa, Edgars Samītis, Dainis Grūbe, trio “Limonāde”, Linda Leen, Kaspars Znotiņš, Zane Daudziņa, Regīna Razuma, Indra Burkovska, Ieva Puķe, Juris Kalniņš, Katrīne Pasternaka, Juris Kalniņš, Katrīna Pasternaka, Ģirts Ķesteris, Madara Botmane.

Biļetes cena – 2,50 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti pieejama 20% atlaide.

31. martā plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ar titulēto un vairāku nomināciju saņēmušo izrādi “Grimmi” viesosies Liepājas teātris. “Grimmi” ir režisora Elmāra Seņkova otrā no iecerētās triloģijas izrādēm Liepājas teātrī, kas turpina jau “Šekspīrā” iesāktos estētikas meklējumus – cinisms, spēles prieks un asinis.

Kā dzīvot pasaulē, kurā notiek šausmas? Kā palikt krietnam, ja tev dara pāri? Nakts tumsu spēj salauzt dienas gaisma, bet kas lauzīs tumsu, ko radījis cilvēks? Pasakas beidzas laimīgi, taču vidusdaļai nāksies tikt cauri pašiem.

Izrāde tikusi nominēta 2021./2022. gada “Spēlmaņu nakts” balvai 2 nominācijās – “Gada lielās formas izrāde” un “Gada vizuālā tēla autors” (Reinis Suhanovs – Balva). Izrāde tika nominēta balvai “Kilograms kultūras” kategorijā “Teātris” 2022. gada rudens balsojumā, kurā uzvarēja. Izrāde iekļauta 2022. gada fināla balsojumā un saņēmusi alternatīvo teātra balvu “Zelta muša 2022”. 2022. gada augustā izrāde rādīta starptautiskajā teātra festivālā “Trans/Missions – Three Seas Initiative”, Žešuvā (Polija).

Izrāde divos cēlienos, tās ilgums – 3 stundas un 5 minūtes. Izrādē smēķē un aktieri runā pašu radītā “ne-valodā”.

Lomās: Inese Kučinska, Egons Dombrovskis, Edgars Pujāts, Viktors Ellers, Agnese Jēkabsone, Rolands Beķeris, Ilze Trukšāne, Edgars Ozoliņš, Madara Kalna, Hugo Puriņš, Kārlis Ērglis, Kintija Stūre, Madara Viļčuka, Valts Skuja.

Izrādes radošā komanda: režisors – Elmārs Seņkovs, teksta autors, režisora asistents – Matīss Budovskis, mākslinieks – Reinis Suhanovs, mākslinieka asistente – Līga Zepa, komponists – Edgars Mākens, gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis.

Ieejas maksa – no 18 līdz 25 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp “Siguldas devona” kasē, un tiešsaistē

Siguldas 1. pamatskolas audzēkņi aicina uz izrādi “Kaķīša dzirnavas” 3. februārī plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.

Izrāde veidota pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem, taču mūsdienīgā formā. Izrādes scenogrāfijā tiek izmantoti otrreiz lietojamie materiāli un skolēnu zīmējumi. Siguldas 1. pamatskola ieguvusi ekoskolas statusu, līdz ar to jebkurā mācību procesā tiek domāts par mūsdienīgu, ilgtspējīgu un dabai draudzīgu materiālu izmantošanu.

Izrādē tiek stāstīts par šodien tik ļoti svarīgām cilvēciskām vērtībām – līdzcietību un iejūtību vienam pret otru un prieku ikdienas solī. Uz izrādi aicināts ikviens, katrs varēs ieklausīties kaķīša dzīves gudrībās, kā arī baudīt skolēnu priekšnesumus.

Tajā piedalās Siguldas 1. pamatskolas audzēkņi, 2.–4.klašu koris, zēnu un meiteņu koris “Ievas” un deju kolektīvs “Purenīte”.

Izrādes garums ir 60 minūtes. Tā pirmo reizi demonstrēta 2022. gada 21. decembrī Siguldas 1.pamatskolas Ziemassvētku pasākumā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

18. februārī lasītājs tiek aicināts uz Dr. philol. Māras Grudules stāstu “Teksts un tā lasītājs, latvietis un vācietis Krievijas impērijā 19. gadsimta otrajā pusē”. Tikšanās notiks Turaidas muzejrezervātā, Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, plkst. 11.00.

Priekšlasījumā atļaus ielūkoties latvieša, Tērbatas universitātes studenta un vēlāk mācītāja vācu kolonijā Saratovas guberņā Frīdriha Dzirnes (1835−1872) mājas bibliotēkā, mēģinot saprast – viņs garā bijis latvietis vai tomēr vācietis? Iepazīstinās ar Rīgas vīna tirgotāja meitas Baltijas vācietes Luīzes Šnīdevindas (Antēnija, 1850−1921) lasīšanas paradumiem un mājas atmosfēru.

Paciemojoties Vidzemes laukos, Zeiboltu Jēkaba (1867−1924) dzimtajās mājās Iekaros pie Smiltenes, var uzzināt, ka tur 1870. gados vēl arvien saime ar dzīvu interesi lasa Anša Leitāna latviskoto “Grāfa lielmāti Genovevu”, bet tikko septiņu gadu vecumu sasniegušais Jēkabs no mājiniekiem slēpj, ka ir patstāvīgi iemācījies lasīt.

Dr. philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes (LU), Literatūras folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un LU profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Informatīvais atbalstītājs – “Latviešu grāmatai 500”.

Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā no 2. līdz 28. februārim skatāma siguldietes Ingas Grīgas gleznu izstāde “Iedvesmas mirkļi”.

Inga Grīga gleznošanas prasmes sāka apgūt pirms 6 gadiem Agitas Zāberes (Zālītes) mākslas studijā. Par sevi māksliniece saka, ka savu aicinājumu un pašrealizāciju ir atradusi gleznošanā – tas ir mirklis prieka un miera ārpus ikdienas un laika.

Ingas darbos košas krāsas ir pārtapušas ziedu kompozīcijās, kas atmodina dzīvesprieku, jūras ainavas, kurās var saklausīt jūras šalkoņu un klusā daba, kas ļauj mākslinieces acīm redzēt skaistumu mums apkārt.

Siguldas novada Kultūras un Tautas nami aicina Barikāžu aizstāju atceres dienā noskatīties 2022. gadā kinoteātros skatītāko filmu visā Latvijā – Viestura Kairiša filmu “Janvāris”.

Filma “Janvāris” ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Filmu varēs noskatīties:

Kultūras centrā “Siguldas devons” – 17. janvārī trijos seansos plkst. 14.00 (vietas jau aizpildītas), 16.00 un 19.00. Biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem tiek piemērota 20% atlaide.

Mālpils Kultūras centrā – 20. janvārī plkst. 18.00. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

Krimuldas Tautas namā – 20. janvārī plkst. 18.00. Biļetes cena – 3 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 2,50 eiro. Biļetes var iegādāties Krimuldas Tautas namā.

Lēdurgas Kultūras namā – 22. janvārī plkst. 18.00. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes var iegādāties Lēdurgas Kultūras namā. Pēc filmas ārā pie Kultūras nama sarunas pie tējas un ugunskura.

Savukārt Inčukalna bibliotēkā līdz 31. janvārim ir skatāma izstāde “Barikādes toreiz – tagad”.

Pēc ilgāka pārtraukuma Siguldas pagasta Kultūras namā atgriežas Valentīndienas balle. Tā norisināsies 18. februārī plkst. 21.00, par muzikālo noformējumu parūpēsies grupa “Vēja radītie”.

Ieeja pasākumā no plkst. 21.00, bet dejas ar grupu sāksim plkst. 22.00.

Galdiņus rezervēt un biļetes iegādāties iepriekšpārdošanā kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Biļešu cena ir 15 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 12 eiro.

Saistībā ar apmeklētāju lielo interesi kultūras centrs “Siguldas devons” radis iespēju Viestura Kairiša filmu “Janvāris”, kas būs skatāma 17. janvārī, izrādīt trijos seansos – plkst. 14.00, 16.00 un 19.00. Vēršam uzmanību, ka seanss plkst. 14.00 ir pilns, tādēļ aicinām filmu skatīties plkst. 16.00 un 19.00.

“Janvāris” ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Par filmu: 1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.

Filma latviešu valodā. Režisors: Viesturs Kairišs. Aktieri: Imants Strads, Sandis Runge, Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Juhans Ulfsaks, Alekss Kazanavičs. Filmas garums – 1 stunda un 37 minūtes, žanrs – drāma.

Biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem tiek piemērota 20% atlaide.

Tāpat šomēnes šo filmu varēs noskatīties arī Krimuldas Tautas namā, Mālpils Kultūras centrā un Lēdurgas Kultūras namā.

Pirmajā cikla pasākumā “Debešķīgs lasītprieks. Grāmatu ceļš uz hernhūtiešu zemnieku mājām 18. gadsimta vidū” Dr. phil. Beata Paškevica stāstīs par grāmatu ceļu uz hernhūtiešu zemnieku mājām. Tieši hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi. Tikšanās notiks sestdien, 14. janvārī, plkst. 11.00 Krimuldas baznīcas mācītājmuižā.

Latviešu brāļu draudzes jeb hernhūtiešu darbība modināja latviešos lasītkāri, privātu dievbijību un pašiniciatīvu kļūt par sava likteņa lēmējiem. Draudzes Vidzemē sāka veidoties pēc Lielā Ziemeļu kara, kad šeit ieradās jauni cilvēki no vācu zemēm, lai sāktu savas darba gaitas. Viņu vidū bija daudz godīgu un pašaizliedzīgu studentu un amatnieku, kuri iesaistījās vietējā kultūras dzīvē.

Literatūras tulkošana un izplatīšana bija viens no svarīgiem hernhūtiešu darbības principiem. Pirmās hernhūtiskās atmodas laikā no 1738. līdz 1742. gadam tika radīti daudzi dziesmu, garīgās un celsmes literatūras tulkojumi. Jau 1743. gadā tika konfiscētas ap 2000 hernhūtiskās literatūras vienību − rokraksti, drukātas grāmatas, sarakste, iespējams, arī gravīru novilkumi. Viens no hernhūtiskās literatūras izplatītājiem bija Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697−1756). Ar viņa un arī citu izplatītāju starpniecību no Hamburgas un Hernhūtes arī Rīgas un Vidzemes latviešu hernhūtiešu mājās ienāca grāmatas un brošūras. Pirmās grāmatas tika konfiscētas, tomēr “klusajā gājienā” rakstīšana un lasīšana turpinājās. Latviešu interese par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi bija modusies.

Pasākuma vieta – Krimuldas mācītājmuiža – izvēlēta kādas vēsturiskas epizodes dēļ, kurā var saskatīt iemeslus, kādēļ hernhūtisms izplatījās Vidzemē un citur Latvijā, bet Krimuldu tas neskāra.

Dr. phil. Beata Paškevica ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošā pētniece, izstādes “Modināšana. Hernhūtiešu stāsts” kuratore. Studējusi ģermānistiku un slavistiku, šobrīd pētnieciskās intereses ir Latvijas kultūrvēsture 18. gadsimtā, īpaši piētisms Vidzemē.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts LNB cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” un draugu koncerts “Ceļā”.

Koncertā apmeklētājus priecēs vidējās paaudzes deju kolektīvs “Agrā rūsa” un “Pastalnieki” no Valmieras, “Raksti” no Ogres, “Zeperi” no Līgatnes un mūsu pašu dejotāji no kolektīva “Dūka” un “Vizbulīte”.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanāSiguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem tie piemērota 20% atlaide.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās eksponētā izstāde atspoguļo deviņu Alberta koledžas Kultūras pasākumu organizēšanas kursa neklātienes studentu vērtību pasauli. Par pamatu iecerei tika izvēlēts Dr.habil.phil. Augusta Milta citāts “Vērtības ir emocionāli iekrāsota attieksme pret lietām un parādībām. Vērtības izpaužas cilvēku un tautu mentalitāte, gars, dvēsele”, tādā veidā rosinot mums katram padomāt mūsu svarīgākās vērtības. Izstāde koprades laboratorijās būs skatāma līdz 4. februārim.

Mēs, cilvēki, uz pasaules esam ļoti daudz, un katram no mums uz pasaules ir savs uzskats par vērtībām pasaulē un mūsu dzīvē. Kādam no mums vērtības izpaužas mantiskā ziņā, kādam, kā īpašības un vēl kādam kā ģimene, mājas, draugi vai mīlestība. Apzinoties savas saknes un sajūtot sevī mīlestību, mēs spējam pieņemt jebkuras pārmaiņas un pārvarēt vislielākos pārbaudījumus. Vērtības – parādības, kurās cilvēks vai sabiedrība saskata pietiekošu pozitīvo īpašību kopumu, lai censtos tās sasniegt. Ikdienā var labi novērot – kā līdz ar paaudzēm mainās vērtības. Piemēram, pēckara gadu paaudzei bija svarīgi palepoties ar bagātīgi klātiem galdiem, kad nāca ciemos viesi. Šodien jaunie vecāki nesaprot, kāpēc vecām omītēm galvenais ir pabarot, mammām svarīgi būt smuki sapucētām, bet pašiem svarīgākais ir interesanti pavadīt laiku. Līdz ar kultūrvēsturisko situāciju mainās cilvēku vajadzības un līdz ar to arī vērtības. 20. gadsimta notikumi un Latvijas šodiena ir mainījuši sabiedrības izpratni un vērtības, kurām sekojam šodien.

Apgūtās, īstenotās un iegūtās vērtības kļūst par personību un tautu rakstura, tikumu iezīmēm, ko var aplūkot dalībnieku fotogrāfijās.

Lai Jums izdodas izprast sevi un atrast savu personīgo vērtību!

Novēlam katram atrast vietu un veidu (runājot, dziedot, gleznojot, dejojot…), kur var paust savu patiesību. To patiesību, kura nāk no personības dzīlēm, kuru paužot, sajūtam sevī enerģiju.

Izstādes dalībnieki – Alberta koledžas 1. kursa “Kultūras pasākuma organizators” neklātienes laika studenti: Inga Ūdre, Mārtiņš Bērziņš, Līva Lukševica, Ņikita Melders, Laura Ābele, Rebeka Vītola, Aiga Rozenberga, Dita Rūta Dambrāne un Dana Daniela Ivanov. Fotogrāfe – Inga Ūdre.