Kultūra - sigulda.lv

Skulmju dzimtas mājas 6. augustā no plkst. 16.00 līdz 20.00 piedāvā īpašus dārza svētkus, kuru laikā varēs baudīt ne tikai šīs vietas māksliniecisko auru, bet arī piedzīvot kultūras baudījumu.

Radošā gaisotnē tiks baudīta saksofona spēle Elmāra Rudzīša izpildījumā un kopā pulcēsies radošas personības plenērā “Mergupes krāsas”. Papildus varēs aplūkot Skulmju dzimtas mājas ekspozīciju un baudīt šīs dzimtas šarmu.

Biļetes cena Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā – 2 eiro, ģimenes biļetes cena 5 eiro, arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

20. augustā jau devīto gadu pēc kārtas tiks svinēti Mores pagasta svētki – “saLIDOjums Morē”. Šogad Mores Tautas nams kopā ar Mores Jauniešu saimi aicina ļauties radošajam, muzikālajam, atraktīvajam un pārsteigumiem bagātajam svētku LIDOjumam.

Dienas pirmajā daļā – no plkst. 12.00 – “Vasaras LIDOjums”. Kā jau katru gadu, svētki iesāksies ar aktivitātēm pašiem mazākajiem pasākuma apmeklētājiem:

► mazā stiprinieka sportiskās aktivitātes;
► pūķu gatavošanas darbnīca un pūķu parāde;
► burbuļu prieki un vizināšanās zirga pajūgā;
► dažādas radošās darbnīcas.

No plkst. 15.00 – “LIDOt augstāk”. Ar enerģisku un jaunības maksimālisma piegaršu visus apmeklētājus priecēs Latvijā atpazīstami mākslinieki:

► Duets “Santehniķi” – grupas dalībnieki izveidojuši mūzikas instrumentu trubafonu, kura galvenā sastāvdaļa ir visparastākās santehnikas caurules, bet “kociņu” vietā noder pludmales čības. Savā atraktīvajā mūzikas priekšnesumā, iesaista arī skatītājus;
► Jauniešu grupa “II Aina” – pavisam jauna, entuziasma pilna jauniešu pārstāvētā grupa, kuri ikdienā nodarbojas ar aktiermākslu, režiju un spēlē mūziku. Grupas dalībnieki, par godu Ukrainai, iespēlēja un iedziedāja I. Kalniņa dziesmu “Dzeguzes balss”;
► X Faktora” uzvarētāja Grēta – Grēta Grantiņa savu popularitāti ieguva 2021. gada nogalē, piedaloties šovā “X Faktors”, pēc kura noslēdza sadarbības līgumu ar Universal Music Group. Līdz šim jau ir izdevusi savus pirmos divus singlus, pirmais no tiem ar nosaukumu “Pāries”.

Līdzās mūzikai ikviens varēs piedalīties radošajās meistarklasēs – iepazīt skicēšanas mākslu, radīt hennas tetovējumus, attīstīt prasmes papīra lidmašīnu locīšanā. Meistarklases pasniegs Siguldas novadā dzīvojošie jaunieši, līdz ar to darbosies princips – “jaunietis jaunietim”. Sportiskajās stafetēs tiks noteikti ātrākie stafetes dalībnieki. Svētku dienas laikā Mākslu šķūnī būs skatāma Māra Pladara mākslas darbu izstāde.

Savukārt plkst. 16.00 pēc divu gadu pārtraukuma notiks zolītes mači, uz kuriem var pieteikties iepriekš, zvanot uz tālruņa numuru 28646332 vai sūtot ziņu lietotnē “Whatsapp” Sintijai. Ar zolītes turnīra nolikumu var iepazīties šeit.

Plkst. 18.00 Mores estrādē norisināsies muzikālais lidojums – Mores māksliniecisko kolektīvu veidots koncertuzvedums “Jauka dzīve Morītē!”.

Svētku dienas izskaņā – plkst. 20.00 – būs vakara koncerts “Ar smaidu”, kurā uzstāsies māsas Legzdiņas, pēc koncerta balle kopā ar grupu “Zēgevaldes Trio”, bet plkst. 22.00 uguns šovs kopā ar “Fire Spirit”.

Informāciju sagatavoja:
Mores Tautas nama vadītāja Sintija Laizāne un Mores Jauniešu saimes pārstāve Vineta Oša

Tuvojoties Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem, kas norisināsies jau šajā nedēļas nogalē, Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijas aicina aplūkot un iepazīties ar mākslinieces Ievas Kundziņas kostīmu izstādi.

Māksliniece tērpus Siguldas Opermūzikas svētkiem radījusi jau aptuveni 20 gadus. Koprades laboratoriju ekspozīcijā skatāmi kostīmi no izrādēm “Masku balle”, “Falstafs” un “Toska”, un tā interesentiem būs pieejama līdz 10. augustam.

Kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai atmiņā palikuši tērpi no Verdi operas “Masku balle”, kurā koris parādījās sudrabotās kleitās un baltās parūkās, savukārt no “Traviata” – Violetas aiziešana viņsaulē… šajā izrādē režisors Edmunds Freibergs bija ieviesis jaunu personāžu – mākslinieku Anrī de Tulūzu Lotreku –, kurš operas laikā kaut kur fonā zīmē, bet brīdī, kad Violeta aiziet, arī Lotreks noņem cepuri… Viņai prātā palikusi kā iespaidīga aina.

Izcilā kostīmu māksliniece Ieva Kundziņa dzimusi gleznotāja un scenogrāfa Pētera Kundziņa ģimenē. Beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tērpu modelēšanas nodaļu, 1965. gadā absolvējusi LMA glezniecības nodaļu, sāka strādāt Rīgas kinostudijā un līdz 1990. gadam Ieva Kundziņa bija paspējusi ietērpt aptuveni 40 filmu varoņus. Daudzas no tām pieder Latvijas kino zelta fondam: “Četri balti krekli”, “Ceplis”, “Agrā rūsa”, “Puika”, “Sprīdītis” un citas.

Ieva Kundziņa daudz strādājusi arī operas žanrā. Sadarbība ar Siguldas Opermūzikas svētkiem sākās jau ar operu ”Mīlas dzēriens” (2001). Šogad Ieva Kundziņa saņēmusi “Lielo Kristapu” par mūža ieguldījumu filmu mākslā, kā arī divas “Lielā Kristapa” balvas (filmas “Puika” un “Saulessvece”) un Spēlmaņu nakts balvu par kostīmiem izrādei “Mēnesis uz laukiem” (2005, JRT). Šajā gadā māksliniecei piešķirts arī Triju Zvaigžņu ordenis.

Jāņa Baltvilka balva rakstniecībā šogad piešķirta rakstniecei, novadniecei Luīzei Pastorei par grāmatu “Laimes bērni”. Grāmatu ilustrējusi Evija Pintāne un izdevusi izdevniecība “Liels un mazs”.

24. jūlijā, svinot rakstnieka dzimšanas dienu, 18. gadu pēc kārtas tika pasniegta starptautiskā Jāņa Baltvilka balva bērnu literatūrā un grāmatu mākslā. Tās uzdevums ir veicināt bērnu literatūras attīstību Latvijā, starptautisko atpazīstamību, kā arī stiprināt grāmatu lasīšanas tradīcijas sabiedrībā.

Balva rakstniecībā piešķirta Luīzei Pastorei par grāmatu “Laimes bērni”, kuras pamatā ir leģendārā latviešu ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes (1911–1994) biogrāfijas fakti, bet stāsta galvenie varoņi ir bērni – Ilze, iesaukta par Krītiņu, un viņas jaunākais brālītis, kā arī zviedru žurnāliste Līse, kas ieradusies, lai atklātu un aprakstītu Laimes noslēpumus.

Lepojamies ar sasniegumiem un vēlam radošus panākumus arī turpmāk!

Siguldas Jaunās pils salonā 28. jūlijā plkst. 18.00 atklās trīs mākslinieču – Anetes Bajāres-Babčukas, Laimas Dabertes un Baibas Aļļes-Šmites – izstādi “Piezīmes”. Izstāde Siguldas Jaunās pils apmeklētājus priecēs līdz pat 4. septembrim.

Izstādē būs aplūkojamas mākslinieču pēdējo 3 gadu laikā iekrātās domu ainas un ikdienas mirkļi, mēģinājumi apturēt laiku un pētījumi par savas dzimtas sieviešu izcelsmi un darbu, ģimenes svētību un ikdienas neatkārtojamību. Izstādes formāts atklāj intīmu, dziļu un tēliem piesātinātu pētošu skatījumu. Autoru izvēlētie mediji izceļ piezīmju formāta daudzveidību un aicina izpētīt klātbūtnes dažādās variācijas.

Anete Bajāre-Babčuka (1991) studējusi tēlniecību un grafiku Latvijas Mākslas akadēmijā. Anetei patīk lasīt grāmatas un tās ilustrēt. Mākslinieci iedvesmo nekārtīgas bērnistabas, nejauši kluso dabu salikumi svešās mājās un dažādas slepus novērotas situācijas. Vislielākie iedvesmas avoti ir viņas divas meitas, kuru ikdienas ainas māksliniece izbauda, notver ilustrācijās. Izstādē aplūkojami pēdējo 3 gadu laikā tapuši dienasgrāmatas formātā zīmētie darbi, kuros māksliniece mēģina apturēt laiku, notverot uz papīra dažādus ikdienas mirkļus.

Laima Daberte (1991) studējusi tēlniecību Latvijas Mākslas Akadēmijā un arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē. Veido piezīmes par ikdienā novērotām situācijām un uztaustītām domu konstrukcijām. Tēlus un noskaņas tver garās pastaigās un netīši atrastās dažāda mēroga kompozīcijās. Mirkļa vizualizācija ir mānīga, piezīmēs attēlotā ainava, priekšmeti un tēli pārveido piedzīvoto realitāti, abstrakti motīvi caurvij ikdienā redzēto, un ar dažādu glezniecības paņēmienu un personīgu simbolu montāžu tiek veidota paralēla pasaule, kurā interpretētas un pētītas dažādas telpas un laika formas.

Baiba Aļļe- Šmite (1991) pirmo reizi ar glezniecību saskārusies Krimuldas Mūzikas un mākslas skolā. Studijas turpinājusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, kurā satikusi arī dzīves draudzenes un izstādes kolēģes. Maģistrantūras studijās Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, kā arī, papildinot zināšanas studējošo apmaiņā Vīnes Universitātē (Austrija), autore pētījusi vizuālo izpratni, pēc studijām strādājusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības satura veidošanā.

Izstāde Siguldas Jaunajā pilī būs apskatāma līdz 4. septembrim.

Jau no aprīļa Latvijā izskan vokālās kamermūzikas koncertsērija “Angiol di Pace” (“Miera eņģelis”), kurā piedalās ukraiņu mecosoprāns, Kijivas filharmonijas soliste Anna Labuta un baritons Nauris Indzeris, pianiste Helēna Laukmane, kura šajos koncertos spēlē arī ērģeles. 5. augustā plkst. 18.00 koncerts “Miera eņģelis” norisināsies arī Siguldā – Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā.

Koncertprogrammā “Miera eņģelis” iekļauta mūzika, kurā apvienojas garīgums, mierinājums, cilvēkmīlestība un cerība. Koncertā izskanēs skaņdarbi no tādiem komponistiem kā Johans Sebastians Bahs, Georgs Frīdrihs Hendelis, Francis Šūberts un citiem. Tāpat būs dzirdamas arī ukraiņu tautas dziesmas.

Anna Lubuta kopā ar savu piecgadīgo meitiņu Latvijā ieradās martā, atstādama Ukrainā vīru un vecākus. Anna ir no Kijivas un savulaik absolvējusi Kijivas Nacionālās kultūras un mākslas universitātes kordiriģēšanas katedru un Pētera Čaikovska Nacionālās mūzikas akadēmijas solo dziedāšanas katedru. Jau studiju gados bijusi solistu ansambļa “Pektorāle” dalībniece. Pēc Mūzikas akadēmijas absolvēšanas 2002. gadā kļuvusi par Ukrainas Nacionālās ērģeļu un kamermūzikas zāles Borisa Ļatošinska klasiskās mūzikas ansambļa solisti. Mākslinieces repertuārā ir arī opermūzika, kamermūzika un tautas mūzika.

Koncertsērija “Miera eņģelis” Latvijā izskanēs līdz augusta vidum, pēc tam Anna plāno atgriezties dzimtenē.

Ieeja koncertā ir par ziedojumiem, kas tiks novirzīti Annai un viņas ģimenei.

Noslēdzies pirmais Siguldas novada radošās rezidences konkurss, kurā pieteikties tika aicināti literāru tekstu autori un ilustratori. Pirmajā konkursā tika saņemti 11 pieteikumi, to vidū gan bērnu un jauniešu literatūra, gan stāsti pieaugušajiem, komiksa žanrs un populārzinātniskā literatūra. Par labāko atzīts rakstnieces Evijas Gulbes un ilustratores Lindas Lošinas pieteikums.

Ekspertu žūrija, vērtējot pieteikumus pēc konkursa kritērijiem, par labāko atzina rakstnieces Evijas Gulbes un ilustratores Lindas Lošinas pieteikumu. Rezidences laikā autores iecerējušas strādāt pie ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem – “Bizbizmāsiņa dārziņā”, kas būs turpinājums 2015. gadā izdotajai grāmatai “Bizbizmāsiņa”. Grāmata vēstīs par mārītes un meitenītes draudzību, aktualizējot cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas tēmu. Stāsts iecerēts arī kā atbalsts bērniem, kuri gatavojas vai ir uzsākuši apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Siguldas novada radošā rezidence nodrošina dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, kā arī radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Ekspertu komisijas sastāvs: Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītāja Dace Krecere-Vule un rakstniece Luīze Pastore.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – Literatūras pilsēta. Rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmas laikā Siguldā jau viesojušies dzejnieki Krišjānis Zeļģis un Raiens van Vinkls.

Pasākumu atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kultūras centrā “Siguldas devons” piektdien, 16. septembrī, plkst. 19.00 gaidāms lielisks vakars – ar koncertu uzstāsies Intars Busulis un “Abonementa orķestris”.

Intars Busulis Latvijas mūzikā vērtējams kā fenomens, kurš spējis saliedēt ļoti plašu auditoriju. Tandēmā ar “Abonementa orķestra” atslēgas cilvēku – komponistu Kārli Lāci –, spējis radīt mūziku, kura neatstāj vienaldzīgu nevienu. Koncertā tiks atskaņotas gan jaunas dziesmas, gan labi zināmi un iemīļoti skaņdarbi.

“Abonementa orķestra” sastāvā muzicē Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Kaspars Grigalis, Edvīns Ozols, Karīna Tropa, Vineta Elksne, Alise Kante-Onzule.

Ieeja koncertā – 20 līdz 30 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

Siguldas novada bibliotēkā 4. augustā plkst. 12.00 tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” radošās kopas “Madaras” rokdarbnieču izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20”. Darbus darinājušas radošās kopas “Madaras” rokdarbnieces, kas no 2021. gada rudens kuplina tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” dalībnieču rindas.

Izstādē aplūkojami dalībnieču rokdarbi, pamatā Leontīnes Bērziņas, Jadvigas Lazdānes, Laimdotas Jenertes tamborētie galdauti un galda celiņi, Skaidrītes Roštokas tamborētās galda sedziņas un aptamborētie linu dvieļi. Ekspozīcijā būs skatāmi arī spilgtākie mirkļi no “Madaru” 20 gadu darbības.

Atklāšanā dalībnieces dalīsies pieredzes un atmiņu stāstos, būs iespēja iepazīt novadnieču radītās materiālās un nemateriālās vērtības – amata prasmes, sadarbības kultūru un latviešu tradīcijas. Pasākumā piedalīsies senioru vokālais ansamblis “Saltavots” un dāmu vokālais ansamblis “Melodija”.

Pirmo reizi 15 Siguldā dzīvojošās rokdarbnieces kopā sanāca 2002. gadā un dāmu klubu “Madaras” nodibināja ar mērķi popularizēt adīšanas un tamborēšanas prasmi, celt pašapziņu, būt noderīgām sabiedrībai ar savu darbu, mazināt vientulības sajūtu un sniegt atbalstu viena otrai. Kopš tā laika jau 20 gadu garumā radošās dāmas tiekas ik nedēļu, apmainās ar rokdarbu pieredzi un prasmēm, apgūst jaunas tehnikas, rīko izglītojošus pasākumus un izstādes.

“Madaru” radošais “dzinējspēks” ir ilggadējā rokdarbu konsultāciju vadītāja Skaidrīte Roštoka – uzņēmīga, ar bagātu tamborēšanas un adīšanas pieredzi apveltīta dāma, kura vēlas iemācīt šīs prasmes arī citiem. Jau vairākus gadus rokdarbnieces nodarbojas arī ar labdarību, adot cimdus, zeķes, cepures, šalles un citas noderīgas lietas bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm. Viņu darinātās cepurītes, cimdiņus un zābaciņus dāvanā saņēmuši arī daudzi Siguldas jaundzimušie bērniņi.

Izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20” Siguldas novada bibliotēkā aplūkojama līdz 7. septembrim.

Atzīmējot izcilā latviešu grafiķa Gunāra Kroļļa 90 gadu jubileju, Turaidas muzejrezervātā iekārtota mākslinieka darbu izstāde. Vēl līdz 7. augustam tā apskatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā.

Muzeja krājumā esošie grafikas cikla “Livonijas hronika” izstādītie darbi pēc būtības raksturo Gunāra Kroļļa radošās daiļrades vēsturisko tēmu un ir veidoti grāmatas “Indriķa hronika” ilustrācijām (2001). Katra grafika ir kā scenogrāfiski režisēts kopums, kurā pārdomāti izvietoti vēsturiskie tēli. Detalizēti precīzi ir izstudēti un atveidoti laikmetu raksturojošie elementi, atspoguļojot Gunāra Kroļļa interesi par Latvijas arheoloģiju un vēsturi.

Poētiskums un romantika, izaicinājums un drosme staro no filigrāno akrila gleznojuma tehnikā veidotām ilustrācijām Ārija Geikina grāmatai “Kaupo” (2005). Tās attēlotas kā senas vitrāžas, vēsturisku leģendu apvītā pilī. Ilustrācijas ir mākslinieks dāvinājums Turaidas muzejrezervātam.

Grafiķis Gunārs Krollis dzimis 1932. gada 23. jūnijā Rīgā. Izglītojies Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, 1960. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu profesora Artura Apiņa vadībā un turpinājis darbu kā Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs (1987–2006). Kopš 1956. gada aktīvi piedalās izstādēs. Savā radošajā mūžā piedalījies vairāk nekā 40 personālizstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Mākslinieka darbi eksponēti vairāk nekā 450 starptautiskās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Holandē, Slovēnijā, Zviedrijā, Polijā, Ēģiptē un citviet.

Mākslinieks joprojām turpina izzīmēt savu dienas noskaņu smalkās lineārās abstrakcijās, izmantojot krāsaina un melnbalta zīmējuma paņēmienu, kuru raksturo izstādē iekļautais diptihs “2020. gada vasaras dienasgrāmata”.

Lai apmeklētu izstādi, nepieciešams iepriekš pieteikties, darbdienās zvanot uz tālruņa numuru 67971402 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv. Ieejas maksa izstādē – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.

Turaidas muzejrezervātā 24. jūlijā no plkst. 15.00 līdz 18.00 notiks brīvdabas pasākums “Šodien muiža pieder bērniem: siena pļava Turaidā”.

Daudzveidīgās norisēs ģimenes ar bērniem varēs izzināt siena labās īpašības, piedalīties siena pļavā noderīgo darba rīku izgatavošanā, pastrādāt ar senajiem darba rīkiem, sakraujot sienu zārdā, kopīgi izgatavot siena dekoru, rotājot to ar liepu lūkiem, kā arī izdziedāt siena pļavas dziesmas un stiprināt spēkus siena pļavas rotaļās un spēlēs.

Būs iespēja noskaidrot, kas ir “cisu maiss” un izmēģināt tā pielietojumu praksē.

Kopā ar Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāju Jolantu Dukaļsku varēs noskaidrot, kādus darbarīkus lietoja senāk, kā tos gatavoja. Zināšanas par sienu varēs iegūt, tiekoties ar zemnieku Ati Vērmani izzinošās, atraktīvās darbnīcās “Kas ir siens? Kādēļ siens jāsagādā? Siena matemātika”. Darbnīcā “Skaista pļava, kad nopļauta, kad samesta kaudzītē” darbus pļavā demonstrēs un ierādīs muzeja speciālistes Ija Kivlina, Ieva Viļuma un Dainis Bernhards. Darbarīku atdarinājumu – siena dakšas – varēs izveidot kopā ar Sergeju Gulbi, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies muzikante Aiga Auziņa.

Siena pļavas darbnīcu laikā būs pieejama ekspozīcija Klaušinieku mājā “Klaušiniesks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā varēs iepazīt senos lauku darbus un zemnieku dzīvesveidu.

Siguldas pils paviljons jau 4. sezonu priecē klausītājus ar vasarīgiem muzikāliem vakariem. Šo sestdien, 23. jūlijā, plkst. 20.00 pils paviljonā uzstāsies alternatīvā indie rokgrupa “Sub Scriptum” kopā ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko.

Grupas dalībnieki ir no Madonas, savā daiļradē uzmanību pievērš aktuālām tēmām. Solists Kristers Rudzītis zināms kā jaunais dzejnieks, viņa rakstītā dzeja un proza piešķir grupai unikālu skanējumu. Grupa kopā spēlē no 2017. gada.

2020. gadā grupa izdevusi pirmo albumu “21.gs. mode”, kura tapšanā piedalījušies producenti Arnis Račinskis un Aleksandrs Burij (Ukraina). Šobrīd apvienība strādā pie otrā albuma un nupat ir izdota kopīga dziesma ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko – “Зійде сонце” (zyde sonce). Dziesma ir latviešu un ukraiņu valodā, mūzikas un teksta autori ir Kristers Rudzītis un Anastasija Vasilenko. Tā ir kā atbalsts, cerība ukraiņiem.

Pils paviljona 4. koncertsezonas programmu 13. augustā turpinās enerģiskā dziedātāja Būū. 19. augustā – “The Coco’ nuts”, 27. augustā – “Laika suns” un 3. septembrī sezonu noslēgs ballīšu karaļi – grupa “Citi zēni”

Ieeja koncertā – 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Koncerta dienā atlaides netiek piemērotas! Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.