Kultūra - sigulda.lv

Svētdien, 2. aprīlī, kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslas tandēma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Troksnis”. Šī būs daļēji retrospektīva ekspozīcija, kurā apmeklētājiem piedāvāta iespēja vienkopus aplūkot pēdējā laikā tapušos skaņas un kinētiskos objektus. Izstādes atklāšanā paredzēta īpaša ekskursija izstādē kopā ar māksliniekiem, izstādes oficiālā atklāšana un apvienības “+K+M+B” performance.

Izstādes “Troksnis” atklāšanas pasākuma programma

Plkst. 16.00 visi interesenti aicināti īpašā ekskursijā izstādē, kurā varēs doties kopā ar māksliniekiem Kristianu Brekti un Modri Svilānu un ar izstādes kuratori Augusti Petri. Izstādes autori tuvāk iepazīstinās ar projekta koncepciju un iedvesmas avotiem, kā arī pastāstīs par katru no darbiem, atklājot to tapšanas aizkulises.

Kristians Brekte un Modris Svilāns ir Latvijā atzīts mākslinieku tandēms, kas guvis panākumus un pieredzi arī ārpus valsts robežām. Jau vairākus gadus abi mākslinieki aktīvi strādā pie sev personīgi interesējošu tēmu estētiskas pētniecības, skarot arī plašākai sabiedrībai nozīmīgas tēmas. Brektes un Svilāna sadarbībā tapušas tādas izstādes kā “ALL’ARM” (2020) un “Lūk še, kā šeitan dzīvo!” (2017) Rīgas mākslas telpā, kā arī “HELIOS” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā (2018). Abi mākslinieki kopīgi veidojuši arī Pāvilostas Novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Auguste Petre ir neatkarīgā kuratore, mākslas procesu pētniece un producente. A. Petre kūrējusi vairākas laikmetīgās mākslas izstādes ar starptautisku mākslinieku dalību, viņa ir arī vairāku izstāžu koncepciju un pavadošo tekstu autore. Laikā no 2020. līdz 2023. gadam A. Petre bijusi “Rīgas Mazākās galerijas” programmas direktore un “Rīgas Mazāko izsoļu” cikla līdzautore. A. Petre producē izstādes un dažādus kultūras projektus. Kopš 2017. gada A. Petre darbojas kā mākslas žurnāliste, regulāri veidojot publikācijas Latvijas un ārzemju medijiem, tostarp strādājusi par Baltijas redaktori portālā Arterritory.com. Viņa arī vairāku zinātnisko publikāciju autore. Kopš 2021. gada Auguste pastiprināti pievērsusies akadēmiskajai darbībai, strādājot kā vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Plkst. 17.00 izstādes oficiālā atklāšana.

Plkst. 18.00 apvienības “+K+M+B” performance. Mākslinieku apvienība “+K+M+B” sevi sauc par mistiķiem, kas darbojas eksperimentālās mūzikas laukā, iedibinot okultā pagānisma trokšņu mūzikas žanru. “+K+M+B” pēta eksperimentālās elektroniskās mūzikas savienojamību ar dažādu kultūras simbolu lietojumu, savās performancēs izaicinot skatītājus dekonstruēt izmantoto kultūras simbolu nozīmes, kā arī radot jaunu tēlu sistēmu, kas dzīvo neatkarīgi no cilvēku aizspriedumiem.

Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā bez maksas.

23. martā atzīmējam novadnieka, izcilā horeogrāfa Harija Sūnas 100 gadu jubileju.

Harijs Sūna (1923–1999) ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas dejas mākslā aizvadītajā gadsimtā. Viņš ir vairāk nekā 100 deju horeogrāfs, folkloras pētnieks, pedagogs un recenziju autors. Likumsakarīgi, ne reizi vien Harijs Sūna bijis dejotāju cienīts un mīlēts Deju svētku virsvadītājs un Goda virsvadītājs.

Harijs Sūna ir uzskatāms par nozīmīgāko latviešu dejas pētnieku. Monogrāfijās “Latviešu rotaļas un rotaļdejas” (1966), “Latviešu ieražu horeogrāfiskā folklora” (1989), “Dejas notācija” (1979) un “Latviešu sadzīves horeogrāfija” (1991) viņš H. Sūna ir apzinājis izplatītāko rotaļu un rotaļdeju variantus un to izvedumu īpatnības dažādos novados, radījis vienotu dejas terminoloģiju, pilnveidojis dejas pierakstu sistēmu – latviešu tautas dejas notāciju, klasificējis rotaļas un rotaļdejas pēc horeogrāfiskiem tipiem.

Lai arī Siguldas pusē nodzīvojis tikai sava mūža pirmos gadus, H. Sūna ir ietekmējis dejas dzīvi arī šeit – Siguldai tik nozīmīgā deju kolektīva “Vizbulīte” mamma Daina Štāla bijusi H. Sūnas asistente 1989. gada skolu jaunatnes VI Dziesmu un deju svētkos un sadarbība ar šo spilgto personību ietekmējusi arī viņas radošo mūžu.Savas zināšanas H. Sūna nodevis arī jaunākai horeogrāfu paaudzei, no 1977. līdz pat 1998. gadam pasniedzot latviešu deju un folkloru Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas katedrā.

H. Sūna dzimis 1923. gada 23. martā Siguldas pagastā mežsarga Jūlija un medmāsas Annas ģimenē. Nepilnus desmit gadus vēlāk pārcēlās uz Ļaudonu. H. Sūna mācījies Rīgas pilsētas Amatniecības skolas tekstilnodaļā. Vēlāk studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā.

Vēl būdams arhitektūras students, H. Sūna 1946. gadā bija viens no Latvijas Valsts universitātes deju kolektīva dibinātājiem, ko šobrīd pazīstam kā tautas deju ansambli “Dancis”.

Jau no 40. gadu beigām H. Sūna aktīvi iesaistījās Emīla Melngaiļa Tautas mākslas nama horeogrāfijas speciālistu sekcijā kā konsultants, vadīja seminārus un piedalījās žūrijas komisiju darbā, Tāpēc likumsakarīgi, ka arhitekta darbā tika aizvadīts tikai gads, bet jau 50. gadu sākumā aizsākās Harija Sūnas folkloras pētnieka darbs, no 1559. gada viņš sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta Folkloras sektorā, tagadējā Latvijas folkloras krātuvē. Interese par horeogrāfiju H. Sūnu aizveda līdz Maskavai, kur 60. gadu sākumā viņš studēja aspirantūrā A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūtā 1987. gadā H. Sūna ieguva filoloģijas zinātņu doktora grādu, kļūstot par mūsu pirmo zinātnieku-horeogrāfu.

Pateicība par devumu latviešu dejas pasaulei ir ne vien H. Sūnas deju ilgmūžība uz dažādām skatuvēm, bet arī Triju Zvaigžņu ordenis, kuru viņš saņēma 1995. gadā.

Informāciju sagatavoja:
kultūras centra “Siguldas devons”
sabiedrisko attiecību speciāliste
Madara Pētersone

Akcija “Satiec savu meistaru!” norisināsies visā Latvijā, arī Siguldas novadā, un dos iespēju satikt meistarus, kas sniegs priekšstatu par kādu no amatiem. Pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Siguldas novadā akcija norisināsies trīs dienas – no 31. marta līdz 2. aprīlim.

Šajā laikā varēs apmeklēt deviņas meistarklases:

tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Urga” audēju un adītāju meistarklases Mālpils Kultūras centrā 31. martā plkst. 9.00–16.00 un 1. aprīlī plkst. 11.00–15.00
TLMS “Krimulda” meistarklase lentīšu izšūšanā Sunīšu Kopienas centrā 31. martā no plkst. 16.00
TLMS “Sigulda” mazo gobelēnu aušanas meistarklase kultūras centrā “Siguldas devons” 31. martā plkst. 14.00–17.00
Alīdas Lindes lietišķās studijas meistarklase celaiņu jostu darināšanā kultūras centrā “Siguldas devons” 1. aprīlī plkst. 10.00–13.00
kalēja Andra Ščeglova vadītā meistarklase – kalēja darba pamati, izaicinājumi un pieredze – 1. aprīlī plkst. 10.00–16.00 Turaidas muižas smēdē;

spieķa darināšanas meistarklase pie Siguldas spieķu meistares Antras Plavgo Spieķu darbnīcā Siguldas pils kvartālā 1. aprīlī plkst. 10.00–16.00, dalība meistarklasē – maksas;

“Uzpin savu sudraba Nameja gredzenu” pieredzējuša meistara vadībā galerijā “Baltu rotas” Siguldas pils kvartālā 1. un 2. aprīlī plkst. 11.00 (pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 29295142), dalība meistarklasē – maksas;

jostu aušanas nodarbība kopā ar TLM kolektīvu “Mores rokdarbnieces” Mores Tautas namā 1. aprīlī plkst. 12.00
Ingas Krūmiņas meistarklase “Raksta ielasīšana vagotajā audumā” Lēdurgas Kultūras namā 2. aprīlī plkst. 10.00–18.00 (pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 22333480);

aušanas meistarklase Krimuldas vidusskolā – ornamentālo josliņu aušanas demonstrējums un praktiskās nodarbības 2. aprīlī plkst. 10.00–18.00.

Pērn pasākumā “Satiec savu meistaru” piedalījās 225 meistari 197 norises vietās, un to apmeklēja vairāk nekā 2075 interesenti.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Šo piektdien, 24. martā, plkst. 14.00 gaidāms koncerts bērniem un ģimenēm “BikiKONCERTS”, kuru vadīs un ar dzejas lasījumiem piedalīsies dzejniece Inese Zandere. “BikiKONCERTS”, kā norāda nosaukums, ir cieši saistīts ar izstādi “BikiMETRS”, kas arī apskatāma kultūras centrā “Siguldas devons” un kuru nu jau apmeklējuši vairāk nekā 2000 bērni.

Koncertā uzstāsies nekas cits kā “BikiGrupa”, kas sniegs ne tikai muzikālu priekšneusmu, bet rosinās jaunos klausītājus līdzdarboties – atbildēt uz dažādiem jautājumiem, kā arī muzicēt kopā ar “BikiGrupu”.

Grupa sastāv no pieciem mūziķiem: Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, bass), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Stepe (balss, klavieres, saksofons). Koncerta mērķauditorija ir pirmsskolas vecuma bērni (4–7 gadi) un 1.–4. klases audzēkņi.

Koncerta programmā ir iekļautas bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas – “Kartupeļi, kartupeļi” (Jānis Sildegs, Vitauts Ļūdēns), “Zaķīšu pirtiņa” (Imants Kalniņš, Vilis Plūdonis), “Saulīte ar zobiem” (Valters Kaminskis, Māris Čaklais), kā arī “BikiGrupas” veidotas oriģināldziesmas tieši šim projektam. Grupas mērķis ir rosināt bērnos interesi par latviešu dzejas, mūzikas un ilustrāciju mijiedarbību.

Savukārt izstāde “BikiMETRS”, kas kultūras centrā “Siguldas devons” pieejama vēl tikai šonedēļ, būs lielisks koncerta papildinājums. Šī ir tiešām unikāla, augstas kvalitātes izstāde veidota bērnu auditorijai, kā arī ir unikāla Latvijas grāmatu ilustrāciju izstāde. Šī izstāde ir ceļojums un piedzīvojums gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Koncerta ilgums: 90 minūtes. Biļetes cena ir 10 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, 40 % atlaide daudzbērnu ģimenēm. Biļetes iegādājamas biļešu paradīzes kasēs elektroniski vai klātienē.

8. aprīlī plkst. 12.00 Inciema estrādē notiks muzikāla Lieldienu izrāde bērniem ar līdzdarbošanos “Otiņas un Krāsiņas Lielā diena”.

Rūķu ciemā notiek aktīva gatavošanās Lieldienām. Latviskā rūķu meitene Otiņa uzskata, ka Lieldienas jāsvin latviski, tāpēc olas vēlas krāsot ar latviskiem simboliem un krāsām, svinēt pēc latviešu tradīcijām. Bet dzīvespriecīgajai gleznotājai Krāsiņai patīk spilgtas krāsas, modernā deja un mūzika, un olu kauju aplikācijas telefonā. Būs interesanti, uzzināsiet, kā viņas vienosies svinēt svētkus šogad! Pēc izrādes olu ripināšana ar līdzi paņemtajām olām un citas jautras aktivitātes. Ieeja bez maksas.

25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, plkst. 17.00 visi aicināti uz piemiņas brīdi pie “Lielās stēlas”. Savukārt plkst. 17.30 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks demonstrēta dokumentālā īsfilma “Lidija” par vienu no upuriem – Lidiju Lasmani-Doroņinu. Pēc seansa notiks tikšanās ar filmas veidotājiem un, cerams, tikšanās reizē Siguldā viesosies arī filmas varone, kas šovasar svinēs savu 98. dzimšanas dienu.

Lidija Lasmane-Doroņina ir viens no cilvēkiem, kas cienījusi savu pārliecību un nav to nodevusi ne padomju gados, ne arī Latvijas brīvvalsts laikā. Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus – kopumā četrpadsmit nebrīves gadus – viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību.

Lidijas bērnībā iegūtie ideāli – Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai – ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, pat visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši.

Savulaik Lidija Lasmane-Doroņina atteikusies saņemt Trīs zvaigžņu ordeni, jo tas piešķirts arī atsevišķiem VDK aģentiem. Par spīti savam cienījamam vecumam, viņa joprojām seko līdzi globālajām aktualitātēm un ir aicinājusi Krievijas sievietes iestāties pret karu, tā vietā cīnoties par savu bērnu nākotni.

Lidija Lasmane-Doroņina ir vieds un sirdskaidrs cilvēks, kura dzīvē pieredzētais ļauj ikvienam labāk atskārst dilemmu starp “būt” vai “nebūt”, palīdz mums aizdomāties, cik bieži arī šodien katrs saredzam netaisnību savā tuvumā un rodam sevī spēku iejaukties, lai neļautu notikt ļaunumam – pat šķietami nenozīmīgās ikdienas lietās.

Dzīvojot līdzi notikumiem Ukrainā, svarīgi apzināties, ka komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena diemžēl nav tikai saruna par bijušo, tāpēc uz filmas seansu īpaši aicinām arī jauniešus.

2017. gadā tapusī dokumentālā filma “Lidija” ir spilgta parādība kinomākslā – filma ir viens vienīgs kadrs un visu 37 minūšu garumā mēs vērojam Lidiju Doroņinu-Lasmani, sēžot laivā un, upei rāmi plūstot, klausoties pašas atmiņās par piedzīvoto. Lidijas seja ir tik apbrīnojama un stāsts tik cilvēcisks, vienkāršs un reizē skaudrs, ka filmai ir viena elpas vilciena efekts. Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, caur Lidijas mūžu tā parāda visas Latvijas tautas ceļu.

Filmas režisors un scenārija autors ir Andrejs Verhoustinskis. Filmas scenārija līdzautore ir Henrieta Verhoustinska, operators – Gints Bērziņš, skaņu režisori – Artis Dukaļskis un Anrijs Krenbergs. Dokumentālā filma “Lidija” tapusi filmu studijas “VFS Films” paspārnē.

Informācija par citiem piemiņas pasākumiem Siguldas novadā.

Sestdien, 1. aprīlī, Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējā Informācijas diena. Informācijas dienas rīkošana aprīlī Turaidā kļuvusi par tradīciju, jo, gatavojoties vasaras sezonai, ik gadu muzejs ikvienam piedāvā iespēju gūt informāciju par gada aktualitātēm, publikācijām, jaunumiem ekspozīcijās un plašo programmu piedāvājumu.

Dalības maksa – 5 eiro (izdales materiāli, kafija, uzkodas). Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, kas atvērta līdz 30. martam, zvanot uz tālruņa numuru 29384512, rakstot uz e‑pasta adresi info@turaida-muzejs.lv vai apmeklējot Turaidas muzejrezervāta tīmekļa vietni.

Pasākuma programma:

No plkst. 9.00 līdz 10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds, restaurēto krājuma priekšmetu izstāde/ Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā;
No plkst. 10.00 līdz 10.15 – Informācijas dienas atklāšana. Vija Stikāne, TMR direktora pienākumi izpildītāja;
No plkst. 10.15 līdz 12.00 ziņojumi:
- Turaidas muzejrezervāta aktualitātes un pasākumi 2023. gadā. Gunta Zaķīte Izglītojoša darba un komunikācijas nodaļas vadītāja;
- 2023. gads – Lībiešu mantojuma gads. Guntis Zemītis, TMR sadarbības un kultūras mantojuma projektu vadītājs.
- Dainu kalns – nesenās vēstures stāsts. Anna Jurkāne, vēsturniece;
- Turaidas pils izrakumos atrastie 16.–17. gs. apģērba piederumi. Ieva Ose, TMR galvenais speciāliste;
- Restaurēto krājuma priekšmetu izstāde. Līga Kreišmane, galvenā krājuma glabātāja.
No plkst. 12.00 līdz 12.30 – kafijas pauze.
No plkst. 12.30 līdz 13.30 – ziņojumi:
- LIAA Tūrisma departamenta aktualitātes 2023. gadā. Iveta Kravale, LIAA Tūrisma departaments;
- Turaidas Baznīckalna mantojums “Turaidas Baznīckalna kapsēta: izpēte, senlietu un monētu katalogā”. Ligita Beitiņa, TMR galvenais speciāliste;
- Kultūras mijiedarība – Jiržījs Holīks “Vienotā Vidzemes un ārzemju dārzkopība” (1684, Rīga). Edgars Ceske, TMR galvenais speciālists.
No plkst. 13.40 līdz 14.00 Satiec savu meistaru – saruna ar kalēju Andri Šķeglovu smēdē.
No plkst. 14.10 līdz 15.30 Ekskursijas pēc izvēles: ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis.” Kopā ar Edgaru Ceski. “Pa Gaujas lībiešu pēdām” – pa Lībiešu taku un ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Kopā ar Ligitu Beitiņu. Turaidas mūra pils un ekspozīcijas. Kopā ar Jolantu Dukaļsku. Turaidas Mežaparks. Kopā ar Iju Kivlinu.

Siguldas novada bibliotēkā aicina piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par bibliotēkas iekārtojumu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot publisko bibliotēku telpu iekārtojumu atbilstību lietotāju vēlmēm un vajadzībām. Aptauja ir anonīma un iegūtie rezultāti tiks izmantoti apkopotā veidā. Izteikt viedokli iespējams tiešsaistē, aizpildot veidlapu.

Pētījumu par šo tematu veic Latvijas Universitātes Sociālo ziņātņu fakultātes Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmas 2. kursa studente.

Skolēnu brīvlaikā 13. martā Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skolā notika Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” organizētie pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi – meistarklase vizuāli plastiskās mākslas nodaļu pedagogiem: “Priekšstatu veidošanās par Latvijas ainavu mūsdienu glezniecībā”. Kursos piedalījās pedagogi no Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Lēdurgas skolām.

Meistarklasi vadīja Vija Zariņa – latviešu gleznotāja un mākslas pedagoģe, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore, gleznotāja iepazīstināja ar savu daiļradi fotogrāfijās uz ekrāna, attēlos grāmatās un trīs līdz paņemtajās gleznās.

Māksliniece Vija Zariņa iepazīstināja ar savu albumu, kurā iekļauti Andas Treijas un Ievas Rupenheites raksti, sarunas, kā arī darbu reprodukcijas. Savā glezniecībā Vija Zariņa īpašu nozīmi piešķir ainavai. Tas ir stāsts par Latviju, tai piemītošo unikālo un neatkārtojamo dabas skaistumu, kam nav raksturīga košu krāsu palete, bet maigi un klusināti toņi.

Vija Zariņa savos darbos attēlo ainavas, kurās maz cilvēka rokas pieskāriena. Gleznās dominē plašums, gaisma un izsmalcinātas dabas krāsu nianses. Māksliniece stāsta par savu izvēli gleznot ar eļļas krāsām, kas daudz niansētāk un plastiskāk spēj attēlot iecerēto. Daudz darbu ir liela formāta.

Arī ceļš uz Lēdurgu iedvesmoja gleznotāju jaunām gleznām. Kaut gan esot gleznots tik daudz ainavu, ka jaunas kombinācijas rodas galvā bez konkrētas fotogrāfijas vai vietas.

Pēc sarunām visi pedagogi savus sarūpētos audeklus lika uz molbertiem un gatavojās gleznot katrs savu ainavu. Katrs darbs sākas ar kompozīciju, kuru nosaka arī darba formāts. Tāpēc kompozīcijas izvēle tika risināta, iespaidojoties no mākslinieces ieteikumiem un padomiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieuzveduma “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncerta “Balts” deju kolektīvu koprepertuāra skate, kurā piedalījās Siguldas novada 17 deju kolektīvi. Visi kolektīvi guva augstu žūrijas novērtējumu un iespēju piedalīties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju svētkos – lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” piedalās 17 novada deju kolektīvi, bet lielkoncertā “Balts” – 5 kolektīvi.

Visaugstāko punktu skaitu skatē ieguva A grupas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”. Augstāko pakāpi B grupā skatē ieguva Lēdurgas Kultūras nama deju kolektīvs “Metieniņš”, Siguldas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” un pirmo pakāpi – Mālpils Kultūras centra deju kolektīvs “Māra”.

C grupā augstāko pakāpi ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”, D grupā augstāko pakāpi ieguva vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”, savukārt Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” un Krimuldas Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi” – pirmo pakāpi.

E1 un E2 grupā pirmo pakāpi ieguva Lēdurgas Kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lēdurga” un Allažu Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelītis”, bet Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Runči un kaķes” ieguva otro pakāpi.

F1 un F2 grupā augstākā pakāpe – senioru deju kolektīvam “Sidranbdancis”, Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvam “Labāko gadu Virši” un Mālpils Kultūras centra deju kolektīvam “Kniediņš” – pirmā pakāpe, bet Allažu Tautas nama senioru deju kolektīvam “Ķimelis” – otrā pakāpe.

Paldies kolektīviem un viņu vadītājiem par ieguldīto darbu un augstajiem rezultātiem!

Informāciju sagatavoja:
Kultūras centra “Siguldas devons”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Madara Pētersone

Vokālās studijas “Siguldiņa” 10 gadu jubileju vēlamies svinēt ar īpašu notikumu un iepriecināt visus Siguldas novada un Latvijas bērnus ar jaunu koncertuzvedumu, kas norisināsies 16. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons”. Komponists Jānis Šipkēvics, dzejnieks Marts Pujāts tika uzrunāti, ir tapis jauns skanīgs koncertuzvedums visai ģimenei “Dienas darbi”.

Dziesmu cikls “Dienas darbi” atklās stāstu par praktiskiem bērna ikdienas darbiem, pienākumu risināšanu, ikdienas rūpēm un emocionālo pasauli. Dziesmas ir kā palīgs vecākiem, mācot bērnu patstāvīgi apģērbties, tīrīt zobus, būt uzmanīgam, šķērsojot ielu, tikt galā ar dusmām vai mūsdienās tik aktuālo “ekrāna laika” jautājumu. Mūziku mīlošie bērni kopā ar profesionāļiem izstāstīs koncertstāstu par bērna ikdienas norisēm caur dziesmām, kustību un spēli. Koncerta apmeklētājiem būs iespēja iepazīt līdz šim vēl Latvijā nesastaptu draugu… Kurš tas būs? Nāc uz koncertuzvedumu un satiec viņu!

Bērnu vokālā studija “Siguldiņa” izveidota 2012. gadā, un kopš tās dibināšanas to aizrautīgi vada Elīna Gruzniņa un Sarmīte Skrastiņa. “Siguldiņa” 10 gadu laikā ir bijusi klāt dažādām norisēm un jaunradei. Piedalījusies divu koncertuzvedumu radīšanā “Es esmu Sigulda” un “Kropotkina stāstiņi” Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, ierakstīts CD albums un sadarbībā ar “Sigulda Adventures” komandu tapa videoklips dziesmai “Gaisa vagoniņš”.

Koncertuzveduma radošā komanda: Jānis Šipkēvics (mūzikas autors, vokāls, taustiņi); Marts Pujāts (dzejnieks); Anrijs Grinbergs (sitaminstrumenti); Valters Sprūdžs (bass); vokālā studija “Siguldiņa”; Elīna Gruzniņa (idejas autore/mākslinieciskā vadītāja/vokālā pedagoģe); Kristaps Kiršteins (režisors/scenogrāfs); Sarmīte Skrastiņa (vokālā pedagoģe); Dace Andersone (māksliniece); Evelīna Lapa (horeogrāfe); Madara Rasiņa (grafiskais dizains).

Biļešu cena 10 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek pamērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm arSiguldas novada ID karti – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Pasākuma norisi atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Valsts Kultūrkapitāla fonds, biedrība “BON ART”, kultūras centrs “Siguldas devons” un Zemgus poligrāfijas serviss.

22. martā plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” saruna. Šoreiz Guntars Godiņš aicinājis literatūrzinātnieci, valodnieci, publicisti un rakstnieci Janīnu Kursīti.

Sarunā dzirdēsim Janīnas Kursītes stāstu par trim dzejniekiem – Mirdzu Ķempi, Laimu Līvenu, Pēteri Brūveri. Literatūrzinātniece mēģinās noskaidrot, kāda ir Mirdza Ķempe saistība ar šlāgerdziesmu “Manu mazu mērkaķīti, ū‑ū-ū, nepaliec par vientulīti viens pats tu”. Kāpēc M. Ķempe atbalstīja PSRS iebrukumu Čehoslovākijā, bet vienlaikus palīdzēja politiski represētajiem dzejniekiem un bija pret Staburaga iznīcināšanu. Kāpēc padomju kritiķus tracināja Līvenas rindas “Ezers guļ ielejā/Kā dieva spļāviens” un ko viņa bija domājusi ar dzejoli “Vēl viens guldenis nākotnei nozagts, sudraba rīkle, kas pārāk daudz zin”. Par Pēteri Brūveri un prūšu tautas likteni, kā arī par Kurbadu un Guntaru Godiņu ar domu – kā dzīvot tālāk.

Janīna Kursīte-Pakule ir latviešu literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece un politiķe. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Vairāku grāmatu autore. 20. gadsimta 80. gados viņas interešu lokā bija dzejas formas pētījumi, vēlāk viņa pievērsās mitoloģijai un mītu klātbūtnei literatūrā, folklorā un kultūrā. 21. gadsimtā klajā nāca vairākas Kursītes sastādītas vārdnīcas, tai skaitā “Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts būs pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.