Kultūra - sigulda.lv

Septembris Siguldas novadā ir iezīmējies literatūras noskaņās. Jau notikuši dažādi pasākumi, aicinot iepazīt un izzināt literatūru, dzeju un radoši līdzdarboties. Vēl septembrī iespējams apmeklēt Dzejas dienām veltītu tikšanos.

Siguldas novada bibliotēkā ceturtdien, 15. septembrī, plkst. 18.00 Dzejas dienu ietvaros norisināsies tikšanās ar dzejniekiem Arvi Vigulu un Tomu Treibergu dzejas pasākumā “Vārds ir bezgalīgs”.

Savukārt līdz šīs nedēļas beigām

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

10. septembrī kultūras centrā “Siguldas devons” notika “Siguldas novada Gada balva kultūrā” svinīgā ceremonija, kurā par nozīmīgu ieguldījumu Siguldas novada kultūras dzīvē tika cildināti kultūras darbinieki, mākslinieki, radošie kolektīvi un pasākumu organizatori.

“Gada balva kultūrā” Siguldas novadā tiks pasniegta jau ceturto reizi, un tā tiek organizēta, lai motivētu, godinātu un sveiktu kultūras iestādes, kultūras darbiniekus, radošas personības un kolektīvus, biedrības, producentus, pasākumu sponsorus, kā arī Siguldas novadā notikušo kultūras pasākumu organizatorus, kas nozīmīgi ietekmējuši Siguldas novada kultūrvides attīstību vai apliecinājuši izcilību un kreativitāti, veidojot pozitīvu Siguldas novada publicitāti Latvijas, Eiropas vai pasaules mērogā.

“Siguldas novada Gada balva kultūrā” laureāti:

Ligita Zīverte – par mūža ieguldījumu Siguldas novada bibliotēkas attīstībā, par automatizētās bibliotēku sistēmas ieviešanu Siguldas novadā, veidojot bibliotēku kā nozīmīgu sabiedrisko procesu vietu, veicinot atpazīstamību nozares nacionālajā vidē un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā;
Ģirts Sils – par mantojuma un vietas izpēti un popularizēšanu, savas apkaimes piederības sajūtas stiprināšanu, radot videostāstu ciklu “Inčukalna novada tuvplāni”;
Zane un Viktors Zvaigznes – par jaunas kultūrvietas “Kultūrtelpa Dabā” radīšanu Siguldas novadā, aizsākot nozīmīga mūzikas notikuma organizēšanu;
Krimuldas muiža – par Siguldas novadam nozīmīgas kultūrvēsturiskas vietas popularizēšanu, iedzīvinot Krimuldas muižas kamermūzikas vakaru tradīciju;
SIA “Emu Skulte” – par mecenātismu un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā Mālpilī;
Ilze Kļaviņa – par latviskās dzīvesziņas kopšanu, jaunu un radošu formu meklējumiem darbā ar folkloras kopā “Putni” un “Mazie putni” pandēmijas laikā un nozīmīgu godu “Putras diena” aizsākšanu Lēdurgas pagastā;
vides un mākslas festivāla “GreenFest’21” radošā grupa – par “GreenFest mākslas festivāla 2021” organizēšanu Gaujas Nacionālā parka teritorijā;
Anšlava Eglīša ekspozīcijas “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks” radošā grupa – par izcilu kopdarbu un mūsdienīgas ekspozīcijas par Anšlavu Eglīti izveidošanu Inciemā;
biedrība “r.a. “Siltumnīca”” – par projekta “Nāc piedalies un uzzini” aktivitāšu organizēšanu Krimuldas un Lēdurgas pagastā, kā arī dažādu iniciatīvu īstenošanu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā;
Kristīne Kligina – par vizuālās mākslas attīstības veicināšanu un Siguldas novada kultūrtūrisma popularizēšanu, izveidojot atvērto rezidenci “Vieta Nr. 6”, un aktīvu līdzdalību kultūras vērtību popularizēšanā koprades laboratijās;
Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studija “Urga” un keramikas studija “Māl-pils” – par izstādes “No abām pusēm” īstenošanu, nodrošinot kultūras pieejamību pandēmijas laikā un godinot nemateriālo kultūras mantojumu;
Atis Priedītis – par ieguldījumu dzejas un prozas darbu rakstniecībā, izdodot 8 grāmatas un veicinot starppaaudžu sadarbību un nozīmīgu darbu pandēmijas laikā, ar bērnu vokālo grupu “Zibsnis” radot dziesmu ierakstus.

Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā ir nominēta “ADWARDS” divās kategorijās – “Grafiskā komunikācija” un “Telpas un pieredzes dizains”. Radošās izcilības festivāla ADWARDS apbalvošanas ceremonija norisināsies 15. septembrī, kurā labākos Latvijas reklāmas un dizaina projektus būs novērtējusi profesionāla starptautiska žūrija.

Radošo festivālu ik gadu organizē “Latvian Art Directors Club” (LADC), darbus vērtējot 12 kategorijās: integrētās kampaņas, TV&radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla un dizains, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, kā arī īpaša jauno radošo kategorija un radošās izcilības eksports.

Augusta nogalē klajā nākusi etnogrāfes, novadnieces Indras Čeksteres grāmata “100 vainagi Latvijai”. Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies svētdien, 25. septembrī, plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons”, piedaloties folkloras kopai “Senleja”.

Bagātīgi ilustrētās grāmatas sākumdaļā vispusīgi aprakstītas dažādas jāņuzāles, pušķošanās un vainaga vīšanas tradīcijas cauri dažādiem laikiem, bet tās apjomīgākajā daļā apkopoti vidzemnieku, zemgaliešu, latgaliešu un kurzemnieku stāsti par vainagu vīšanas un vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcijām viņu dzimtās un mājās.

Grāmata tapusi vairāku gadu garumā, un tās lappuses bagātīgi ilustrētas ar fotoattēliem no Indras Čeksteres un stāstu autoru privātajiem arhīviem, kā arī mākslinieces Daigas Segliņas, un Līgas un Daigas Kļaviņu radītajiem zīmējumiem. Grāmatas sākumdaļa tulkota arī angļu un vācu valodās, tādejādi sniedzot iespēju mūsu saulgriežu tradīcijas iepazīt interesentiem arī tālu aiz Latvijas robežām.

Grāmatas autore Indra Čekstere ir Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes doktorante, etnogrāfe, vides gide, folkloras balvas “Austras koks” saņēmēja par mūža ieguldījumu etnogrāfijā, Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadīga darbiniece un kultūrvides pētniece.

Grāmata tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un Valsts Kultūrkapitāla fonda, AS “Latvijas valsts meži” un Vidzemes plānošanas reģiona atbalstu.

“100 vainagi Latvijai” pieejami iegādei grāmatnīcās visā Latvijā un www.jumava.lv.

15. septembrī plkst. 18.00 Siguldas novada bibliotēkā ar dzejas lasījumiem un stāstiem par dzejas radīšanas procesu pasākumā “Vārds ir bezgalīgs” viesosies latviešu jaunās paaudzes dzejnieki Arvis Viguls un Toms Treibergs.

Arvis Viguls (1987) – dzejnieks, atdzejotājs, tulkotājs, viens no latviešu dzejnieku jaunākās paaudzes neapšaubāmiem līderiem. Spilgti ienācis literatūrā ar krājumu “Istaba” (2009), saņemot gan kritiķu, gan lasītāju atzinību, ko izsauc arī 2012. gadā iznākusī dzejoļu grāmata “5:00”. 2018. gadā klajā nāk trešais oriģinālkrājums “Grāmata”, savukārt 2021. gadā – ceturtais dzejoļu krājums “Blusu cirks”. Vigula dzejai raksturīga skumja intonācija, pārdomāta struktūra un intertekstualitāte, svārstīšanās starp metaforisko un reālo. Regulāri tulko un atdzejo no serbu, horvātu, angļu, spāņu un krievu valodas.

Toms Treibergs (1985) ir latviešu dzejnieks, aktieris un žurnālists. Dzimis Rīgā, bērnību pavadījis Taurupē, studējis audiovizuālo kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā un teoloģiju Latvijas Universitātē.

Kopš 2004. gada kopā ar rakstnieku Svenu Kuzminu veido etīžu teātri “Nerten”. Literatūrā debitējis 2012. gadā ar dzejas krājumu “Gaismas apstākļi”, 2015. gadā tiek izdots krājums “Drudzis”, bet 2019. gadā – “Biezoknis”, par kuru dzejas kritiķis Raimonds Ķirķis ir rakstījis šādi: “Te mēs iekāpjam pagājušā gadsimta 20. gadu avangarda kino lauciņā, kurš tiecās atsvabināties no priekšstata par filmu kā prozas tehnoloģisku turpinājumu.”

Toms ir atdzejojis Jeļenas Glazovas un Sergeja Timofejevu dzeju latviski. Šobrīd strādā Latvijas Radio un turpina rakstīt dzeju.

Līdz 9. oktobrim Siguldas Jaunās pils apmeklētāji aicināti iepazīties ar mākslinieces Ērikas Zuteres darbiem, kas izstādē “Klusējošie stāsti” eksponēti pils salonā. Izstāde ir mākslinieces vizuāli taktilas pārdomas ar spēles elementiem.

Māksliniece stāsta savus stāstus, vārdus neizmantojot, – par to, kas priecē, sajūsmina, sāp un biedē. Dod iespēju skatītājam palikt pie vizuālo kvalitāšu baudīšanas, veidot savu stāstu, paņemot to, kas viņam nepieciešams. Darbos dominē dabas motīvi un dabas materiāli – augļu un dārzeņu papiruss, papīrs no dabīgām šķiedrām, lins un kokvilna. Daba ir izcilākais mākslinieks, skolotājs, ārsts un psihoterapeits, ar to nav vērts konkurēt, labāk piedalīties un iesaistīties.

Ērika Zutere beigusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu.
Tekstilmākslinieku asociācijas un IAPMA (The International Association of Hand Papermakers and Paper Artists) biedre. Šķiedru mākslas izstādēs piedalās no 1995. gada, sākotnēji dominējošos tekstilmateriālus arvien vairāk nomaina dabīgo šķiedru rokassmēluma papīrs un augļu un dārzeņu papirusi, no tekstila saglabājot šūšanu un izšūšanu. Dod priekšroku mazajām formām un miniatūrām.

Ieejas maksa izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Ziedoņa muzeja vasaras sezona tuvojas noslēgumam, tādēļ ikviens interesents aicināts apmeklēt “Dzirnakmeņus” vēl līdz 2. oktobrim. Plānots, ka 2023. gadā vasaras sezonu muzejs uzsāks ar jaunu programmu lieliem un maziem muzeja apmeklētājiem.

Vēl līdz 2. oktobrim būs iespēja piedzīvot Ziedoņa muzeja esošo ekspozīciju gan grupās, gan individuālā apmeklējumā. Šobrīd pieejamā muzeja programma izveidota 2017. gadā, un līdz šim to piedzīvojuši vairāki tūkstoši apmeklētāju.

Muzejs gatavo jaunu piedāvājumu apmeklētāju pieredzei Murjāņos, lai atkal no cita rakursa dotu iespēju iepazīt dzejnieku, viņa daiļradi un tuvās vērtības. Īpaša vērība nākamajos gados tiks pievērsta mazajiem muzeja apmeklētājiem.

Ziedoņa muzejs Murjāņos apmeklētājiem atvērts līdz 2. oktobrim katru dienu no trešdienas līdz svētdienai laikā no plkst. 11.00 līdz 18.00.

Atgādinām, ka 13. septembrī Ziedoņa muzejā notiks Dzejas dienām veltīts pasākums sadarbībā ar jaunajiem dzejniekiem no literārā izdevuma “Žoklis”.

Jau šodien, 8. septembrī, Siguldas Jaunās pils salonā notiks mākslinieces Ērikas Zuteres izstādes “Klusējošie stāsti” atklāšana. Izstāde ir mākslinieces vizuāli taktilas pārdomas ar spēles elementiem.

Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 9. oktobrim. Izstādes atklāšanā ieeja bez maksas, vēlāk ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Līdz 18. septembrim Siguldas novada radošā rezidence uzņem rakstnieci Eviju Gulbi un mākslinieci Lindu Lošinu – pirmā rezidences konkursa uzvarētājas.

Rezidences laikā autores strādā pie ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem – “Bizbizmāsiņa dārziņā”, kas ir turpinājums 2015. gadā izdotajai grāmatai “Bizbizmāsiņa”. Grāmata vēsta par mārītes un meitenītes draudzību, aktualizējot cilvēka un dabas līdzāspastāvēšanas tēmu. Stāsts iecerēts arī kā atbalsts bērniem, kuri gatavojas vai ir uzsākuši apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi.

Autores rezidences laikā piedalīsies arī izglītības programmā, vadot nodarbības Mores sākumskolā un Allažu pirmsskolas grupās.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – Literatūras pilsēta. Rezidences programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidences programmas ietvaros Siguldā jau viesojušies dzejnieki Krišjānis Zeļģis un Raiens van Vinkls.

Radošā rezidence notiek ar Siguldas novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Ceturtdien, 8. septembrī, plkst. 19.00 Siguldas Jaunās pils terasē notiks Starptautiskais dzejas festivāls “Dzejas brauciens”. Festivāla dzejnieki šogad ir Madara Gruntmane (Latvija), Sveta Grigorjeva (Igaunija) un Susinukke Kosola (Somija).

Kopš 2006. gada mobilais festivāls “Dzejas brauciens” dodas tūrē uz dažādām Igaunijas, Latvijas, Somijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas pilsētām. Tūres mērķis ir iepazīstināt ar citu valstu dzeju, veicināt tās tulkošanu dažādās valodās. Šogad festivāla maršruts ved no Rīgas uz Siguldu, Tartu un Helsinkiem.

“Dzejas brauciena” pasākumā notiks festivāla dzejnieku lasījumi oriģinālvalodā un latviešu valodā, kā arī diskusijas un sarunas par dzeju.

Madara Gruntmane ir dzejniece, triju dzejas krājumu autore. Debijas krājums “Narkozes” (2015) saņēma skatītāju simpātiju balvu Latvijas Literatūras gada balvas pasniegšanas ceremonijā, kā arī raisīja plašu rezonansi lasītāju un rakstītāju vidū. Madara regulāri piedalās starptautiskos dzejas festivālos, meistarklasēs, darbnīcās un lasījumos. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rakstniecības programmas Goda stipendiju (Honorary Writing Fellow at Iowa University’s International Writing Program (US)).

Sveta Grigorjeva ir dzejniece, horeogrāfe un dejotāja. Pirmie Svetas Grigorjevas dzejoļi publicēti jauno autoru žurnālā “Värske Rõhk” un literārajā žurnālā “Vikerkaar”. 2013. gadā iznāca Svetas Grigorjevas pirmais dzejoļu krājums “kurš baidās no svetas grigorjevas?”. Šī grāmata izsauca interesi, raisīja kritiķu polemiku. 2018. gadā iznāca viņas otrais dzejoļu krājums “american beauty”.

Susinukke Kosola (īstajā vārdā Danīls Kozlovs) ir dzejnieks, izdevējs, spilgts literāru pasākumu vadītājs un radošās rakstniecības pasniedzējs Turku universitātē. Līdz šim Susinukke Kosolam ir iznākuši pieci dzejoļu krājumi. 2012. gadā viņš nodibināja izdevniecību “Kolera-kollektiivi”, kur bez saviem darbiem izdod arī citu dzejnieku grāmatas, kā arī politisko literatūru. Susinukke Kosola pašlaik ir viens no populārākajiem somu dzejniekiem, kas ar spilgto ārieni un uzstāšanos – tātad ar savu klātbūtni – papildina rakstīto tekstu.

Festivāla radošais direktors ir dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš, producente – Jenni Kallionsivu.

Pasākums tapis sadarbībā ar biedrību “Poetry Ride” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

No 9. līdz 25. septembrim kultūras centrā “Siguldas devons” būs aplūkojama izstāde “Lāpām zeķes – lāpām pasauli!?”. Tās pamatu veido ekspozīcija, kas šovasar pabijusi starptautiskajā Milānas dizaina mesē, kas ir viena no ietekmīgākajām šāda veida izstādēm pasaulē. Projekts tapa, sadarbojoties Latvijas Mākslas akadēmijai un Siguldas novada Kultūras centram. Izstādes atvēršana notiks 9. septembrī plkst. 18.00.

Darbs Latvijas Mākslas akadēmijas profesores Barbaras Ābeles un Ievas Krūmiņas vadībā noritēja teju gada garumā, saucot kopā akadēmijas tekstilmākslas, interjera, grafikas dizaina apakšnozaru studentus un rokdarbnieces no tolaik visām jaunā novada lietišķajām studijām. Tikšanās reizēs daudz laika tika veltīts, lai kopīgi eksperimentētu ar materiāliem un idejām, daudz tika runāts un domāts par to, kas ir vēstījums, kuru vēlamies nodot pasaulei un kā mūsu zelta amata prasmes apvienot ar mūsdienīgu dizaina stāstu.

Milānā izstādīto ekspozīciju, kuras devīze ir “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”, veido divas daļas. Pirmā no tām ataino zeķes dzīves ciklu – no tās tapšanas līdz pilnībā salāpītai zeķei. Tās ir Latvijas Nacionālā Vēstures muzejā esošo, ar 18. gadsimta otro pusi datēto zeķu kopijas, tās darinājušas Siguldas novada amatnieces no Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga”, Mores tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Mores rokdarbnieces” un Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”.

Savukārt otra daļa ir lielizmēra tekstīlija, kuru veido gandrīz pustūkstotis ar rokām adītu zeķu. Aicinājumam ziedot savas sadilušās vai bez pāra palikušās zeķes atsaucās vairāki simti cilvēku gan Siguldā, gan Rīgā, tāpēc iespējams, ka izstādes apmeklētāji šajā savdabīgajā zeķu paklājā atradīs arī savu reiz mākslas darbam ziedoto zeķi.

Izstādē “Lāpām zeķes – lāpām pasauli!?” skatāmi arī citi darbi, kuri iedvesmojuši tās veidotājus, interesentiem būs iespējams uzzināt vairāk arī par Milānā izstādītās ekspozīcijas tapšanu.

Ar vilnas zeķes palīdzību nestais vēstījums par tradīciju spēku un lietu ilgtspējību “Siguldas devonā” būs skatāms darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 11.00 līdz 16.00. Ieeja izstādē ir bez maksas.

No 2. līdz 11. septembrim Latvijā norisinās Starptautiskais dzejas festivāls. Arī Siguldā septembris iezīmēsies literatūras notīs. Šajā laikā būs iespēja apmeklēt dažādus pasākumus, kuros varēs iepazīt literatūru tās daudzveidībā.

No 4. līdz 18. septembrim norisināsies šogad jau otrā Siguldas radošā rezidence. Šoreiz Sigulda uzņems rezidences konkursa uzvarētājas – bērnu grāmatu autori Eviju Gulbi un ilustratori Lindu Lošinu. Rezidences laikā autores strādās pie turpinājuma iemīļotajai bērnu grāmatai “Bizbizmāsiņa”, kā arī piedalīsies rezidences izglītības programmā, vadot nodarbības kādā no novada skolām un bērnudārziem.

No 5. līdz 11. septembrim Siguldā notiks platformas “Latvian literature” rīkotā atdzejas darbnīca, kuras laikā četri dažādu valodu prozas tulkotāji kopā ar četriem latviešu dzejniekiem iepazīs un izmēģinās savus spēkus dzejas tulkošanā. Atdzejas darbnīcu vadīs dzejnieki Toms Povs (Tom Pow) no Skotijas un Lauris Veips no Latvijas. Ar atdzejas darbnīcas dalībniekiem būs iespēja tikties 10. septembrī plkst. 10.00 kultūras centra “Siguldas devons” 5. sezonas atklāšanas programmas ietvaros.

10. septembrī aicinām arī uz kādas neparastas instalācijas atklāšanu. Tekstgrupa “Orbīta” Siguldu izraudzījusies kā pirmo vietu skaņu un gaismas instalācijas “From the Air” uzstādīšanai. Instalācija veidos skaņas, skaņu ritmus un gaismas, izmantojot apkārt esošo enerģiju – cilvēkam neredzamie apkārtējās vides viļņi taps dzirdami un redzami.

Savukārt 8. septembrī visiem dzejas mīļotājiem būs iespēja apmeklēt Starptautisko dzejas festivālu “Dzejas brauciens”, kura maršruts šogad ved no Rīgas uz Siguldu, Tartu un Helsinkiem. Festivāla dzejnieki Madara Gruntmane (Latvija), Sveta Grigorjeva (Igaunija) un Susinukke Kosola (Somija) lasīs dzeju oriģinālvalodā, savukārt Guntars Godiņš lasīs dzejas tulkojumu latviešu valodā. Lasījumus papildinās sarunas un diskusijas par dzeju.