Kultūra - sigulda.lv

Pirmajā cikla pasākumā “Debešķīgs lasītprieks. Grāmatu ceļš uz hernhūtiešu zemnieku mājām 18. gadsimta vidū” Dr. phil. Beata Paškevica stāstīs par grāmatu ceļu uz hernhūtiešu zemnieku mājām. Tieši hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi. Tikšanās notiks sestdien, 14. janvārī, plkst. 11.00 Krimuldas baznīcas mācītājmuižā.

Latviešu brāļu draudzes jeb hernhūtiešu darbība modināja latviešos lasītkāri, privātu dievbijību un pašiniciatīvu kļūt par sava likteņa lēmējiem. Draudzes Vidzemē sāka veidoties pēc Lielā Ziemeļu kara, kad šeit ieradās jauni cilvēki no vācu zemēm, lai sāktu savas darba gaitas. Viņu vidū bija daudz godīgu un pašaizliedzīgu studentu un amatnieku, kuri iesaistījās vietējā kultūras dzīvē.

Literatūras tulkošana un izplatīšana bija viens no svarīgiem hernhūtiešu darbības principiem. Pirmās hernhūtiskās atmodas laikā no 1738. līdz 1742. gadam tika radīti daudzi dziesmu, garīgās un celsmes literatūras tulkojumi. Jau 1743. gadā tika konfiscētas ap 2000 hernhūtiskās literatūras vienību − rokraksti, drukātas grāmatas, sarakste, iespējams, arī gravīru novilkumi. Viens no hernhūtiskās literatūras izplatītājiem bija Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697−1756). Ar viņa un arī citu izplatītāju starpniecību no Hamburgas un Hernhūtes arī Rīgas un Vidzemes latviešu hernhūtiešu mājās ienāca grāmatas un brošūras. Pirmās grāmatas tika konfiscētas, tomēr “klusajā gājienā” rakstīšana un lasīšana turpinājās. Latviešu interese par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi bija modusies.

Pasākuma vieta – Krimuldas mācītājmuiža – izvēlēta kādas vēsturiskas epizodes dēļ, kurā var saskatīt iemeslus, kādēļ hernhūtisms izplatījās Vidzemē un citur Latvijā, bet Krimuldu tas neskāra.

Dr. phil. Beata Paškevica ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošā pētniece, izstādes “Modināšana. Hernhūtiešu stāsts” kuratore. Studējusi ģermānistiku un slavistiku, šobrīd pētnieciskās intereses ir Latvijas kultūrvēsture 18. gadsimtā, īpaši piētisms Vidzemē.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts LNB cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

21. janvārī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” un draugu koncerts “Ceļā”.

Koncertā apmeklētājus priecēs vidējās paaudzes deju kolektīvs “Agrā rūsa” un “Pastalnieki” no Valmieras, “Raksti” no Ogres, “Zeperi” no Līgatnes un mūsu pašu dejotāji no kolektīva “Dūka” un “Vizbulīte”.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanāSiguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem tie piemērota 20% atlaide.

Trešdien, 25. janvārī, plkst. 18.00 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge” Pils ielā 8A notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” šā gada pirmā saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieci, tulkotāju un žurnālisti Ievu Lešinsku-Geiberi.

Varēs dzirdēt pārdomas par Aleksandra Čaka, Eduarda Veidenbauma un citu latviešu dzejnieku darbu tulkošanu angļu valodā, nupat iznākušo, Ievas Lešinskas un Kārļa Vērdiņa sastādīto un atdzejoto Tomasa Stērna Eliota dzejas izlasi latviešu valodā, darbošanos žurnālistikā, aizbraukšanu uz ASV 1978. gadā pie tēva Imanta Lešinska, kurš bija dubultaģents. Skanēs oriģināldzeja un atdzejojumi.

Ieva Lešinska-Geibere ir studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. No 1978. līdz 1987. gadam dzīvoja un strādāja ASV, mācījās Ohaio štata un Kolorādo universitātē. No 1987. līdz 1991. gadam dzīvoja un mācījās Zviedrijā, vēlāk atgriezās Latvijā un no 1993. gada strādāja žurnālā “Rīgas laiks”. Ievas Lešinskas-Geiberes tulkojumā ir iznākuši vairāki angļu, amerikāņu, vācu un zviedru rakstnieku darbi. Angļu valodā viņa ir atdzejojusi Aleksandra Čaka poēmu “Mūžības skartie”, mūsdienu latviešu dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets”, tulkojusi Paula Bankovska romānu “18” un citus darbus. Tāpat ir sastādījusi tēva Imanta Lešinska grāmatu “Starp divām pasaulēm: “Kalpības gadi” un citi raksti”. 2019. gada 5. septembrī Latvijas kinoteātros pirmizrādi pieredzēja Ginta Grūbes un Jāka Kilmi dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs”. Filmā Ieva Lešinska-Geibere stāsta par tēvu un dzīvi ASV.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Siguldas novada bibliotēkā 21. janvārī plkst. 12.00 tiks atklāta tekstilmākslinieces Santas Grigus gobelēnu izstāde “Aušana kā dzeja”. Darbi radīti klasiskajā gobelēnu aušanas tehnikā, izmantojot vertikālās stelles un aušanu no aizmugurējās puses (spoguļattēlā). Izstādes atklāšanā aicināsim autori uz sarunu par aušanu un dzejas ietekmi uz darbu tapšanu. Izstādē būs skatāmi Santas Grigus radītie tekstildarbu cikli “Zilās poēzija” un “Pirkstu redze”.

Tekstildarbu cikla “Pirkstu redze” kompozīcijām ierosme gūta konkrētos vērojumos Parīzē, kas atspoguļo profesionālo pieredzi bagātinošo laiku, strādājot prakses vietā Valsts Gobelēnu manufaktūrā Francijā “Mobilier national et manufactures nationales des Gobelins, de Beauvais et de la Savonnerie” (“Manufactures nationales de Tappis et Tappiserie”). Cikla atsevišķo darbu nosaukumos, kas sastāv no konkrēta laika (precīza datuma) un vietas (precīzas adreses), ietverta dienasgrāmatas ideja. Jebkuram interesentam ir iespēja sameklēt konkrēto vietu Parīzē un salīdzināt savus vizuālos iespaidus ar tekstildarbos attēlotajiem.

Redze, acis ir tēls, kas simbolikā saistīts ar garīgās redzes spēju, kas pats var raidīt spēka starus un simbolizē garīgas izteiksmes iespēju. Katra darba nosaukumā ietverts arī tēls, kas visspilgtāk iespiedies atmiņā no klasiskās aušanas prasmju apgūšanas laika Parīzē. Visās kompozīcijās liela uzmanība pievērsta šķietami necilā atainošanai: nošķiebušies un nomīti trepju pakāpieni, nodilušas parka celiņa flīzes, ar patinu apklājušies koka slēģi un nolupusi sienas krāsa. Tie ir īpaši akcentēti, pie tā ir strādāts un eksperimentēts stundām ilgi. Kompozīcijās iedzīvināts japāņu kultūras Wabu-Sabi princips: godināt dabisko, silto, veco, ar sajūtām uztveramo, kas mainās līdzi visiem gadalaikiem. Šis princips paver iespēju sajust šķietami necilu un dažādu materiālu spēku un garīgu bagātību. Cikla nosaukuma “Pirkstu redze” iedvesma gūta O. Vācieša dzejoļa “Žilbšana”.

Izstādes viens no centrālajiem un apjomīgākajiem darbiem ir “Zilās poēzija”, kas ir deviņu tekstildarbu cikls, (2022). Katra tekstildarba izmērs 28x28 centimetri (x9). Darbā “Zilās poēzija” satiekas ne vien redzamais, proti, vizuālais (aušanas tehnikā gleznotais) un sajustais (taktilais), bet arī skaniskais (vārdiskais, dzejiskais jeb poētiskais). Darba idejas atklāsmē būtiski ir divi tēli – poēzija/dzeja un zilā krāsa. Tomēr kompozīciju idejas vizuālajā atveidā nozīmīgs ir magones zieds un arī kvadrāts.

Dzeja ir specifiska cilvēku garīgās pieredzes krātuve. Dzejas radīšana, lasīšana, klausīšanās, citiem vārdiem sakot, dzejas izjūta var iepludināt cilvēkā vismaz daļu no iepriekšējo paaudžu garīgās pieredzes. Ikdienā cilvēks garīgi “nolietojas”, bet pietuvošanās dzejas brīnumam un burvestībai rada svētkus, svinīgumu, kas var kompensēt cilvēka vienveidīgo pastāvēšanu un vairot cilvēku citādības tieksmes. Angļu romantisma virziena dzejnieks Persijs Bišs Šellijs (Percy Bysshe Shelley) par poēzijas īpašo nozīmi cilvēku dzīvē raksta: “Tā (poēzija/dzeja) pārveido visu, kam pieskaras, un viss, kas dzīvo tās spožajā klātesmē, pārtop par gara iemiesojumu; dzejas slepenā alķīmija pārvērš brīnišķā zeltā indīgos ūdeņus, kas plūst no nāves caur dzīvi, norauj pasaulei ierastības plīvuru un atklāj tās gulošo skaistumu.” Dzejolis ir mākslas darbs, ko mākslinieks rada, izmantojot savu bagāto iztēli. No īstenībā vērotā tiek veidota cita, ļoti neparasta un savdabīga pasaule – jauna doma un ideja. Katrā poēzijas skaņā, vārdā iespējams atklāt ko īpašu – tikai savu. Tas var dzejoli pārvērst par bezgalīgu atklājumu avotu. Šādas dzejas īpašības atspoguļojas darba “Zilās poēzija” saliktajā formā. Katrs atsevišķs tekstildarbu cikla darbs ir novietojams atšķirīgā attālumā un secībā cits no cita, un atkarībā no abstrakto darbu kombinācijām veidojas jaunas asociācijas, citi iztēles tēli un domas var attīstīties dažādi.

Būtisks tēls darbā “Zilās poēzija” ir zieds. Darba idejas vizuālajai atveidei izraudzīts zieds pilnā plaukumā. Pilnā plaukuma brīdis ir krāšņākais zieda attīstības ciklā, bet tas ietver arī mājienu par to, ka šis skaistums ir gaistošs. Darbā “Zilās poēzija” lietotais zieda interpretācijas veids ir tā sadalīšana. Attēls dalīts kvadrātos.

Kvadrāts ir tēls ar savu simbolisko nozīmi. Kvadrāts, tāpat kā aplis, simbolizē mūžību un arī bezgalību.

Tekstildarbu cikls “Zilā poēzija” atspoguļo ilgas notvert zilās krāsas toņu mainīgo un netveramo plūdumu, arī apzināties laika plūdumu, kas tāpat nav notverams. Dzeja jeb poēzija ir salīdzināma ar taureņa spārna pieskārienu vai pat netveramu atspulgu tekošā strautā, tas ir nenotverams, bet aicinošs. Tas ir mudinājums ieskatīties, ievērot un iedziļināties.

Dzeja nav sastingusi kā stikls, tā ir mainīga: salauzta kā viļņi, plūstoša kā mākoņi, bezgalīgi ietilpīga kā zilais ūdens un zilās debesis, kas apņem pasauli. Asociācija, iztēle, reflekss, refleksija, vibrācija, doma, pārdomas, atklāsmes. Poētiskā zilā magone ir sadalīta, izārdīta, sajaukta ar citiem un ar citām, citiem laikiem, citām tradīcijām. Un salikt to kopā var gan radītājs, gan uztvērējs. Savienot var dažādi.

Katram ir iespēja izveidot savu “Zilās poēziju” – tādu, kādu to iztēlē skata pats.

Santa Grigus izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē (1988–1996), kur maģistra grāds pedagoģijā (latviešu valodas un literatūras metodikā) iegūts, pētot dzejas uztveres procesu. Izglītība turpināta Latvijas Mākslas akadēmijā (2015–2021), kur iegūts bakalaura un maģistra grāds vizuāli plastiskajā mākslā – tekstilmākslā. Tekstilmākslinieku grupu izstādēs piedalās kopš 2016. gada, izstādes bijušas dažādās vietās Latvijā, Lietuvā un personālizstādes Latvijā.

Ieguvusi tekstimākslinieces stažieres diplomu, apgūstot klasisko aušanas tehniku (2018) Parīzes Valsts Gobelēnu manufaktūrā Francijā “Mobilier national et manufactures nationales des Gobelins, de Beauvais et de la Savonnerie” (dibināta 1662. gadā) horizontālo steļļu darbnīcā (atelier de Basse Lice).

Par saviem galvenajiem skolotājiem un iedvesmotājiem tekstildarbu radīšanā uzskata Maiju Baumani, Ievu Krūmiņu, Alekseju Naumovu un Izabellu Kingu (Isabelle King).

Kopš 2018. gada strādā klasiskajā aušanas tehnikā, izmantojot vertikālās stelles. Tehnikas lielākā atšķirība no aušanas tradīcijas Latvijā ir aušana ar aizmugurējo pusi uz augšu/uz priekšu, izmantojot spoguļattēlu. Dzijas un šķiedras krāsošanai izmanto dabiskās krāsvielas, tostarp indigo (Indigofera suffruticosa).

Tradicionālo, proti, seno, lēno un meditatīvo, dzijas krāsošanas un aušanas tehniku izmantošana savas domas izpausmē mūsdienu steidzīgajā un vizuāliem iespaidiem pārblīvētajā laikā ir izaicinājums, kas aizrauj un rosina. Lēni un ar rokām darināts/ar pirkstiem ieraudzīts un radīts tekstildarbs ienes jutekliskumu, mīkstumu, siltumu kā vērtības pasaulē, kur dominē pavisam kas cits: ātrums, virspusība, metāla un plastmasas priekšmeti. “Aušana ir mudinājums ieskatīties, ievērot un iedziļināties. Pieskarties un iegrimt. Pieskāriens neaptur kustību, viss turpinās. Asociācija, vērošana, ieskatīšanās, iztēle, reflekss, refleksija, vibrācija, kontemplācija, doma, pārdomas, atklāsmes. Laime saliekoties no dažādiem pavedieniem, līdzīgi norit aušanas process,” uzskata autore.

Kultūras centrs “Siguldas devons” 17. janvārī piedāvā apmeklētājiem noskatīties 2022. gadā kinoteātros skatītāko filmu visā Latvijā – Viestura Kairiša filmu “Janvāris”, divos seansos plkst. 14.00 un 19.00.

“Janvāris” ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Par filmu: 1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk. Draud iesaukšana Padomju armijā, veidojas pirmās nopietnās attiecības. 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņus ierauj notikumu epicentrā un liek izdarīt izvēli.

Filma latviešu valodā. Režisors: Viesturs Kairišs. Aktieri: Imants Strads, Sandis Runge, Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Juhans Ulfsaks, Alekss Kazanavičs. Filmas garums – 1 stunda un 37 minūtes, žanrs – drāma.

Biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem tiek piemērota 20% atlaide.

Tāpat šomēnes šo filmu varēs noskatīties arī Krimuldas Tautas namā, Mālpils Kultūras centrā un Lēdurgas Kultūras namā.

Svētdien, 14. janvārī, plkst. 15.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies fonda “Nāc līdzās!” fotoizstādes “Mirklis citur” prezentācija, kuras laikā būs iespēja satikties ar izstādes foto modeļiem Robertu, Mārtiņu, Laimu un Anniju. Fonds “Nāc līdzās!” jau daudzus gadus sadarbojas ar fotomākslas profesionāļiem, lai veidotu jauniešu ar īpašām vajadzībām fotogrāfiju izstādes, kurās viņi ir darbu autori. Taču šoreiz ir tapusi unikāla fotoizstāde “Mirklis citur”, ko radījusi Kurzemes fotogrāfe Ieva Benefelde. Šajā izstādē jaunieši ar īpašām vajadzībām ir fotomodeļi.

Projektā tika iesaistīti 10 jaunieši ar īpašām vajadzībām, kas darbojas fondā “Nāc līdzās!”. Jaunieši ir no dažādām Latvijas vietām – Mālpils, Rīgas, Babītes, Dobeles, Ādažiem, Aizputes un Kuldīgas. Katram no viņiem ir kāds funkcionāls traucējums, kas liedz dzīvi baudīt pilnā spektrā. Taču viņi ir atraduši nodarbes, kurās viņi var sevi lieliski apliecināt un justies pilnvērtīgi un laimīgi.

“Fotogrāfija ir viens no veidiem, kā mēs varam nodot informāciju citiem par sevi, saviem sapņiem, kā vēlamies redzēt sevi kaut uz īsu mirkli iedomātā tēlā. Caur fotogrāfiju, un īpaši tām pievienotajiem stāstiem, mēs varam nodot izstādes skatītājam informāciju, kas viņam palīdzēs labāk iepazīt un saprast cilvēkus ar īpašām vajadzībām,” skaidro fonda “Nāc līdzās!” vadītāja un izstādes idejas realizētāja Sarma Freiberga.

Fotogrāfiju tapšanas vietas ir Kuldīgā vai tās apkārtnē. Vairākas fotogrāfijas tapušas Padures muižā, vēl citas Snēpeles muižā.

“Vai Tev kādreiz ir bijusi vēlme pamirkšķināt acis un ceļot laikā un telpā kaut uz mirkli? Katram no mums dažreiz gribas būt citur. Uzzināt, kāda ir sajūta, kad drosmes vējš iepūš muskatiera cepures spalvā. Vai sadzirdēt, kā švīkst princeses kleitas apaklšmala pret muižas deju grīdu, kad sper soli. Ļauties iztēlei un sapņiem! Prom no ikdienības! Mirkli būt kur citur,” tā fotogrāfe Ieva Benefelde uzbur fotogrāfiju tapšanas gaisotni.

Arī izstādes apmeklētāji varēs iepazīt mirkli citur. Mirkli jauniešu ikdienā, ko atklās viņu pašu ierunāti stāsti, ko varēs noklausīties izmantojot kvadrātkodu pie fotogrāfijām.

Papildu informācija pieejama tīmekļa vietnē www.naclidzas.lv vai sociālo tīklu vietnē Facebook.

Informāciju sagatavoja:
Fonda “Nāc līdzās!” vadītāja
Sarma Freiberga

15. janvāra plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē notiks gleznotāja Māra Upzara jaunāko darbu izstādes “Uzaicinājums” atklāšana. Ekspozīcija būs skatāma līdz 2. martam.

Gleznotājs Māris Upzars ir tās nobriedušo gleznotāju paaudzes pārstāvis, kurš savu ceļu mākslas pasaulē uzsāka gadsimtu mijā. Māra Upzara glezniecību mākslas zinātnieki mēdz raksturot kā meditatīvi romantisku abstrakto glezniecību. Mākslinieka darbos ļoti nozīmīgs ir to emocionālais saturs, kas veido darba ideju un nosaka izteiksmes līdzekļus. Tādēļ visiem Māra Upzara darbiem ir nosaukumi, kas dod norādi uz konkrētajā darbā risināto problēmu loku.

Autors ir pārliecināts, ka pirms nozīmīgiem notikumiem un norisēm, cilvēki var sajust iekšēju impulsu, kas dod iespēju nedaudz izvērtēt gaidāmā notikuma jēgu un nozīmi, lai pieņemtu vai noraidītu uzaicinājumu piedalīties kārtējā savas dzīves mistērijā.

Māris Upzars iedvesmojas no Latvijas dabas un cilvēkiem, pasaules kultūras un cilvēka dvēseles dzīves norisēm. Bieži vien šie iedvesmas avoti, viens otru papildinot un bagātinot, veido gan mākslas darbu saturu, gan formu.

Šajā izstādē tiks parādīti darbi, kas tapuši pēdējo 5 gadu laikā, katru darbu ilgstoši pārdomājot un piedzīvojot, pirms tas iegūst visiem saskatāmu veidolu.

Līdz 5. februārim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” būs apskatāma Solveigas Vasiļjevas izstāde “Bez robežām”. Māksliniece jau vairāk nekā 40 gadus caur savu radošo darbību, spēku un neatlaidību nes Latvijas vārdu pasaulē. Viņa zināma kā daudzpusīga un radoši nerimstoša māksliniece. Solveiga ir ne tikai izdomas bagāta tēlniece, bet arī darbojas citos mākslas žanros – zīmējumi, digitālā grafika, video, skulptūra un instalācijas.

“Manu radošo pētījumu un meklējumu objekts ir gaisma, atstarošanās un caurspīdīgums. Tas sasaucas ar pirmsākuma ideju un svēto Trīsvienību, kur augstākā saprāta – Dieva izpausme ir gaisma, atstarošanās – viņa radītais (daba, būtnes). Caurspīdīgums — kā metafora garam jeb apziņai, kas mājo augstāko dimensiju telpā,” par izstādē skatāmo stāsta māksliniece.

2009. gada izstāde “Asinsaina” Dizaina fabrikā, 2011. gadā “Sarkanais kods” Ķīnā, 2013. gadā izstāde “Kāds vēro vīrusu. Mutācijas” Jūrmalas pilsētas muzejā, 2013. gadā “Laika ķērājs” Japānā, 2016. gadā izstāde “Hierarhija” koncertzāles ”Cēsis” Izstāžu zālē, 2016. gadā “ Kentaurs 21” Taivānā, 2017. gadā “Eņģelis 2111” Taivānā, 2020. gadā “Jaunās eksistences formas” Siguldā – šie autores līdzšinējie projekti veido savstarpēju pēctecību, tie ir kā kāpnes, kur katrs nākošais projekts ir iepriekšējā turpinājums. Nākamais radošā darba posms turpina iesākto – mēģināt atminēt Dieva mīklainos un noslēpumainos nodomus par Visuma evolūciju un mūsu civilizāciju kā tā sastāvdaļu.

“Pētījumu un meklējumu būtība ir visus šos elementus, gaismu, atstarošanos un caurspīdīgumu, integrēt telpiskos objektos. Mūsdienu materiālu pieejamība ļauj to īstenot. Piemēram, daudzu slāņu caurredzamība rada daudzu dimensiju sajūtu, pulētas (ieliektas un izliektas) spoguļplaknes – atstarošanos. Gan objekti, gan pielietotie materiāli, gan to forma veido vienumu un ilūziju par daudzu dimensiju pasauli,” turpina Solveiga.

Izstāde “Bez robežām” tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Svinot Mālpils Kultūras centra 35 gadu jubileju, 8. februārī plkst. 19.00 notiks Valmieras drāmas teātra viesizrāde – Andra Kalnozola spožais un dzīvi apliecinošais debijas romāns “Kalendārs mani sauc” Mārtiņa Eihes režijā.

Pirms 35 gadiem, 1988. gada 28. februārī, Valmieras drāmas teātris viesojās uzceltajā Mālpils Kultūras centrā ar viesizrādi “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”.

Valmieras drāmas teātra izrāde “Kalendārs mani sauc” galvenais varonis ir Oskars. Oskars zina no galvas kalendāru un katru dienu iet staigāties, jo tas viņam nāk par labu. Oskaram ir mamma, mīlestība un draugi, un par to visu viņš raksta savā dienasgrāmatā. Oskars objektīvo zināšanu trūkumu aizstāj ar subjektīvu skatījumu – tā saka mācītājs Arvīds. Oskars patīk bērniem un dulliem pensionāriem. Oskars nepieder īstenībai. Oskaram nepatīk runāt. Oskars ir izlēmis uztaisīt izrādi ar saviem draugiem par skumjām, kas piemeklē cilvēkus, kad prieks ir izrādījies vienkārši tukša tehnika. Taču, lai uztaisītu labu teātra izrādi, Oskaram ir jāsaņem drosme un visiem jāpastāsta par sevi. Tur tas suns aprakts.

Andra Kalnozola romāna “Kalendārs mani sauc” galvenais raksturs Oskars, iespējams, nekad neticētu, ka par viņu reiz taps teātra izrāde. Un tomēr viņš ir tieši tāds varonis, kāds šodien visiem nepieciešams – ar baltu dvēseli, oriģinālu skatījumu uz lietu kārtību un gaišu sirdi.

Izrādes radošajā komandā dramatizējuma autore Rasa Bugavičute-Pēce, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Pamela Butāne, gaismu mākslinieks Gatis Priednieks – Melnacis, kustību režisors Aigars Apinis, komponists Emīls Zilberts.

Lomās: Meinards Liepiņš, Aigars Apinis, Anna Nele Āboliņa, Regīna Devīte, Mārtiņš Liepa, Mārtiņš Meiers, Inese Ramute, Diāna Krista Stafecka, Kārlis Dzintars Zahovskis.

Biļešu cena – no 18 līdz 22 eiro. Tās var iegādāties Mālpils Kultūras nama kasē vai jebkurā “Biļešu paradīze” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

No 9. janvāra līdz 26. februārim Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma Aivara Gulbja un Bārbalas Gulbes izstāde “ES ESMU. ES”. Izstādes atklāšana norisināsies 12. janvārī plkst. 15.00.

Janvārī, pirms 90 gadiem Vidzemes novadā, piedzima sīks zēns, kuram tika dots vārds Aivars. Jau bērnībā iepazinis un iemīļojis dabu, harmoniskajā Leontīnes un Mārtiņa Gulbja ģimenē izauga mākslinieks, kurš visu mūžu ar savu mākslu kalpoja skaistajam un cildenajam gan dabā, gan cilvēku saskarsmē.

Ir nodzīvots garš mūžs. Ir nodzīvots darbīgs tēlnieka mūžs. Par to ir daudz runāts, rakstīts un lasāms arī šeit, izstādē, redzamajā grāmatā “Gulbja spārni”. Siguldā eksponēta neliela kolekcija Aivara Gulbja skulptūru – darinātas marmorā, bronzā, metālā. Un līdzās tepat – stiklā realizētie meitas Bārbalas Gulbes darbi. Visi viens otru papildinoši estētiskajā un ētiskajā pasaules tvērumā. Tāpat kā tēvs, arī Bārbala ierosmi jaunradei rod dabā, dzimtajā ainavā. Viņa kā māksliniece vistiešākajā nozīmē izaugusi tēvzemē. Abu mākslinieku ceļi ir līdztekus ritoši, veltīti Latvijai.

Kā reiz atzina mākslas zinātniece Ruta Čaupova: “Bārbala, kura ir viena no trim bērniem Gulbju ģimenē, ir vistuvākā Aivara kustībā esošajām, uz viena punkta nobalansētajām skulptūrām.” Arī izstādītie Bārbalas Gulbes stikla darbi nav statiski ne formas, ne krāsu gammas niansēs.

Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

21. janvārī plkst. 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Andra Marta jeb Ata Priedīša grāmatas “Neparastā pilsēta” atvēršanas svētki. Pasākumā būs iespēja tikties ar grāmatas autoru un iepazīties ar grāmatas ilustratoriem, par muzikālo noformējumu rūpēsies bēnu vokālā grupa “Zibsnis”.

Andra Marta (Ata Priedīša) grāmatas “Neparastā pilsēta” saturu veido pasakas par notikumiem visneparastākajā pilsētā uz pasaules. Paši galvenie notikumi risinās pilsētas centrā esošajā parkā. Tajā bērnu sapņi pārtop patiesos notikumos. Gar pilsētu tek arī upe, kura ir vienas pasakas galvenais tēls.

Ilustrācijas grāmatai mazu glezniņu veidā ir radījuši novadnieces Ritas Ingas Freimanes bērnu gleznošanas studijas dalībnieki. Kopā nāksies atšketināt mistēriju – kura ir šī Neparastā pilsēta.

Grāmatu būs iespējams apskatīt arī Siguldas novada bibliotēkās.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Šomēnes Mālpils Kultūras centrs piedāvās apmeklēt gan izstādes, gan teātra izrādi un kino vakaru, koncertus, pieminot Barikāžu atceres dienu.

Līdz 12. janvārim Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē skatāma Dinas Dubiņas darbu izstāde “Emaljas stāsti III”.

14. janvārī plkst. 16.00 kultūras centra Lielajā zālē notiks Madlienas amatierteātra izrāde “Romeo un Džuljeta” pēc Viljama Šekspīra lugas motīviem. Biļetes cena – 2 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

15. janvārī plkst. 16.00 Izstāžu zālē notiks mākslinieka Māra Upzara gleznu izstādes “Uzaicinājums” atklāšana.

20. janvārī plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centra Lielajā zālē notiks Barikāžu atceres diena – Viestura Kairiša filma “Janvāris”. Filma ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Filmas garums – 1 stunda un 37 minūtes. Režisors: Viesturs Kairišs. Aktieri: Imants Strads, Sandis Runge, Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene, Kaspars Dumburs, Juhans Ulfsaks, Alekss Kazanavičs. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista.

25. janvārī plkst. 19.30 Mālpils Kultūras centra Mazajā zālē jauktais koris “Mergupe” aicina uz koncertu, kurā dziesmā un stāstos satiksies barikāžu dalībnieku atmiņas un piedzīvotais. Ieeja – bez maksas.