Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēka 15. aprīlī plkst. 12.00 aicina ģimenes ar bērniem uz pirmo lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbību. “Grāmatu starts” ir Latvijas Nacionālas bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centra un LNB Atbalsta biedrības lasīšanas veicināšanas programma 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem.

“Grāmatu starts” aicina uz pirmo tikšanos ar bibliotēku, vienlaikus iepazīstinot ar grāmatu pasauli un mudinot lasīt. Bērni atklāj bibliotēkas kā aizraujošas un interesantas vietas un iesaistās “Pūčulēnu skolā” – izzinošās un attīstošās nodarbībās bibliotēkās. Katrs mazais dalībnieks saņem “Grāmatu starta” komplektu – krāsainā mugursomiņā ietilpst Ineses Zanderes un Rūtas Briedes bilžu grāmata “Vai grāmatai ir knābis?”, mīļlietiņa un brošūra vecākiem par lasītprieka veicināšanu. “Vai grāmatai ir knābis?” tapusi īpaši “Grāmatu startam”. Grāmatas galvenais varonis ir bērniem jau zināmais “Grāmatu starta” simbols – zinātkārais pūčulēns Elmārs. Kopā ar draugiem viņš aicina spēlēties, izpētīt grāmatu pasauli un doties kopīgā lasīšanas piedzīvojumā.

Bibliotēku piedāvājums bērniem ir saturīgs, izglītību un attīstību veicinošs un pieejams bez maksas. To plauktos rodamās grāmatas ir neaizstājamas ikviena bērna attīstībā, bagātas valodas, personības un vērtību veidošanā.

Gan bibliotēku vadītāji, gan programmā iesaistītie bērni un ģimenes atzinuši “Grāmatu startu” par aizraujošu, noderīgu un lasīšanas tradīciju stiprinošu.

Lasīšanas veicināšanas programma “Grāmatu starts” Latvijas bibliotēkās notiek ar LNB Atbalsta biedrības ziedotāju, Siguldas novada pašvaldības, “Ziedot.lv” un Kultūras ministrijas atbalstu.

Aicinām ģimenes pieteikties dalībai programmā Siguldas novada bibliotēkā, rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67972425.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 15. aprīlī, plkst. 14.00 uz koncertu “Pasakas” Siguldas pagasta Kultūras namā aicina bērnu vokālā grupa “Zibsnis” un radio balss, projekta “Pasakas” aizsācējs Raitis Zapackis. Sirsnīgajā koncertā apmeklētāji varēs baudīt pasakas, dziesmas, rotaļas un arī leļļu teātra izrādi.

Bērnu vokālā grupa “Zibsnis” vokālā pedagoga Ata Priedīša vadībā Siguldas pagasta Kultūras namā darbojas kopš 1996. gada septembra. Šobrīd tajā muzicē bērni un jaunieši no četru līdz septiņpadsmit gadu vecumam.

Raita Zapacka projekts “Pasakas” aizsākās līdz ar 2020. gada pavasara pandēmiju. Tā ietvaros tiek lasītas dažādu autoru pasakas un laikā gaitā izveidojusies radoša sadarbība ar daudziem autoriem. Sociālo tīklu vietnē Facebook šim projektam seko jau 10 000 pasaku mīļotāju.

Biļetes cena ir 3 eiro. Biļetes stundu pirms pasākuma būs iespēja iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā.

Sestdien, 22. aprīlī, no plkst. 11.00 līdz 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks otrais “Kultūr’Kūlenis”, kas ir pasākumu cikls ģimenēm un notiek reizi divos mēnešos. Šoreiz pasākuma organizēšanā ir iesaistījušies Ekonomikas un Kultūras augstskolas Kultūras vadības kursa studenti.

Pasākuma atklāšanā plkst. 11.00 varēs noskatīties Rīgas Baleta skolas audzēkņu laikmetīgās dejas izrādi par spēju pielāgoties mainīgajai pasaulei “Viss ir savā vietā”. Pēc izrādes aicinām ikvienu piedalīties dejas meistarklasē, kurā būs iespēja iekustināt ķermeni pavasarim, caur dažādiem improvizācijas uzdevumiem, atrodot savas mīļākās kustības un deju soļus. Lai būtu ērti kustēties un ļauties dejai, līdzi jāņem atbilstošs apģērbs un apavi.

No plkst. 12.00 kopā ar autoriem, māksliniekiem Kristianu Brekti, Modri Svilānu un kuratori, mākslas žurnālisti Augusti Petri, varēs doties ekskursijā starp izstādes “Troksnis” mākslas objektiem un piedalīties radošajā darbnīcā “Klusums troksnī”. Kristians Brekte un Modris Svilāns ir Latvijā atzīts mākslinieku tandēms, kas guvis panākumus arī ārpus valsts robežām. Izstādei radīti unikāli skaņas mākslas objekti, kurus darbina cilvēka kustība. Ekspozīcija ir vairāku gadu pētījumu rezultāts, nesot sabiedrībai nozīmīgu vēstījumu – par to, kā nolietotai sadzīves tehnikai dot atkārtotu iespēju kalpot jauniem mērķiem, cik svarīgi ir pārdomāt klimata izmaiņu jautājumus un apzināt latviešu tautas tradicionālo mūzikas instrumentu skaņu piederību, parādot to mūsdienu interpretācijās.

Plkst. 13.00 būs iespēja doties unikālā sajūtu un skaņu ceļojumā, kad ar bungu solo koncertu uzstāsies sitaminstrumentu spēles virtuozs, viens no labākajiem Latvijas ritma meistariem un pieprasītākajiem džeza bundziniekiem — Artis Orubs. Talantīgais mūziķis mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, studējis Amsterdamas konservatorijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Arti Orubu dēvē par sitamo instrumentu guru jeb bungu spēles profesoru, kurš spēlējot veido elpu aizraujošu sarunu ar sevi un katru no klausītājiem.

Lai iesaistītu ikvienu interesentu turpmāko ģimeņu pasākumu veidošanā, visa pasākuma laikā darbosies “Ideju talka”, dodot iespēju katram no apmeklētājiem rādīt ceļu kultūrā, nododot savu ideju caur interaktīvu ekrānu un redzēt to izaugam vēlmju kokā, lai idejas īstenotos kādā no nākamajiem “Kultūr’Kūleņiem”.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

15. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” izskanēs tautasdziesmu koncerts “Dieva dēli. Saules meitas”. Pēc tumsas vienmēr nāk gaisma! Ar jaunu, cerīgu un pavasarīgu enerģiju “Producentu grupa 7” un kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz tautasdziesmu programmu “Dieva dēli. Saules meitas”.

Tautas tradīcijās Saules meitas un Dieva dēli ir gan iedvesmotāji, gan cilvēka neredzamie palīgi. Šodien Saules meitas ienāk mūsu pasaulīgajā dzīvē un sadzīvē, lai kopā ar Dieva dēliem ļautu katram latvietim apzināties to aizlaiku spēku, kas mīt mūsos. Lai iedvesmotu mūs pašus, kaimiņus ap mums un varbūt arī visai pasaulei liktu noticēt, ka ir kāda enerģija, kas spēj sadziedēt bēdas un liek pazust ļaunumam.

Programmā izvēlētās dziesmas raksturo dzīvesprieks un vitalitāte, kas mīsies ar mitoloģiski pārlaicīgo un bezgala skaisto tautas dziesmu poētisko valodu. Koncertā atkal satiksies publikas iemīļotie dziedātāji Kristīne Kārkle-Kalniņa, Andris Ērglis, Anmary, Dainis Skutelis, Antra Stafecka un Marts Kristians Kalniņš.

Tautas melodijas jaunos, etnopopa manierē veidotos aranžējumos radījuši sava aroda lietpratēji Jānis Strazds un Kristīne Kārkle-Kalniņa. Pavadošās grupas sastāvā – Jānis Strazds (taustiņi), Kristīne Kārkle-Kalniņa (vijole), Edgars Kārklis (dūdas, stabules, akordeons), Jānis Kalniņš (ģitāra), Valters Sprūdžs (bass), Miķelis Vīte (sitaminstrumenti) un Ansis Jansons (kokle).

Biļetes cena no 18 līdz 25 eiro, tās var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Trešdien, 12. aprīlī, Siguldas novada bibliotēkā viesosies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītāja Maija Treile un Latvijas sabiedrisko mediju ombuda tiesībsardze Anda Rožukalne.

Ikviens interesents aicināts noklausīties lekcijas. Plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadītājas Maijas Treiles priekšlasījumu “Kāpēc vērtīga man? Kādā formātā par grāmatu runāt ar bibliotēkas apmeklētāju?”. Savukārt plkst. 15.00 būs iespēja apmeklēt Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardzes Andas Rožukalnes publiskā lekciju par sabiedriskajiem medijiem un mediju ombudu “Sabiedriskie mediji. Kas ir vai nav ētiski profesionālo mediju darbībā”. Lekcijas tēmas: mediju pašregulācija un profesionālā ētika; ko dara un kā strādā sabiedrisko mediju ombuds; kā jebkurš mediju lietotājs var rast atbildes, ja rodas šaubas; sabiedrisko mediju saturs un tā kvalitāte.

Šogad Bibliotēku nedēļa norisināsies no 17. līdz 22. aprīlim. Tās mērķis ir parādīt bibliotēku spēku – to, cik ļoti nozīmīgas tās ir kopienai, sabiedrībai, valstij, kā tās iesaistās mūžizglītības procesos, kā īsteno savas aktivitātes un iedvesmo kopienu attīstībai. Bibliotēku nedēļas aktivitātēs iesaistīties aicinās visas novada bibliotēkas – gan ar izstādēm par vietējās bibliotēkas vēsturi un nozīmi, gan viktorīnām, gan organizējot tikšanās ar dažādiem autoriem.

Siguldas novada bibliotēka 19. aprīlī aicinās lasītājus iesaistīties Bibliotēku nedēļas viktorīnā “Vai esi gudrāks par bibliotekāru?”. 20. aprīlī plkst. 11.00 5.–6. klašu skolēniem būs iespēja piedalīties radošā nodarbībā ar rakstnieci Māru Ozolu. Autore stāstīs par savu pieredzi – gan par pirmajiem mēģinājumiem skolas laikā, gan īstu grāmatu tapšanu, iepazīstinās ar grāmatas veidošanas pamatprincipiem. Kopā ar autori, praktiski darbojoties, varēs iepazīt savu lasīšanas pieredzi un meklēt ceļus, kā to papildināt, pilnveidojot savu valodu. Savukārt 21. aprīlī plkst. 17.00 bibliotēka aicinās uz literāri muzikālu pasākumu “Laiks lasīšanai” ar rakstnieci Ingu Gaili un ansambli “DuoRI”. Pasākumā atskatīsimies arī uz iepriekšējo gadu un godināsim čaklākos lasītājus un sadarbības partnerus.

Pasākumi citās bibliotēkās:

Lēdurgas bibliotēkā būs skatāma tematiskā izstāde “Lēdurgas bibliotēkas vēsture”;
Inciema bibliotēkā – novadpētniecības izstāde “Atskats vēsturē” un 19. aprīlī plkst. 15.00 tikšanās ar rakstniekiem Maiju Pohodņevu un Modri Pelsi (Inciema tornī);
Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā būs skatāma izstāde “Reiz Jūdažos”, Krimuldas bibliotēkā – izstāde “Krimuldas bibliotēkas vēsture”;
Allažu bibliotēkā norisināsies aktivitāte “Vai viegli būt bibliotekāram?”;
Mālpils bibliotēka aicinās uz e‑prasmju konsultācijām un aktivitātēm, lai labāk iepazītu bibliotēku, savukārt bērnus aicinās uz radošo nodarbību “Izgatavo savu grāmatzīmi”;
Inčukalna bibliotēka aicinās piedalīties viktorīnā par bibliotēku, tās vēsturi un mūsdienām, aplūkot izstādi “Inčukalna bibliotēkas 77 gadi”, bet 20. aprīlī plkst. 17.00 notiks “Sarunas bibliotēkā” tikšanās ar grāmatas “Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij” autori Zani Eniņu;
Mores bibliotēkā 20. aprīlī plkst. 10.00 notiks tikšanās ar bērnu grāmatu autori, novadnieci Ingrīdu Bērziņu “Omītes pasaciņas”.

19. aprīlī plkst. 18.00 kafejnīcā “Valhalla Lounge” Siguldā, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” aprīļa saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis mākslinieku Andri Breži, viņš arī dzejnieks Žebers.

Dzirdēsim sarunu par ironiju mākslā un dzejā, Atmodas laiku kultūrā, žurnāla “Avots” nozīmi, pārspriedumus par izstādi “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, konceptuālo dzeja, instalācijām un performancēm un citi.

Andris Breže ir mākslinieks un dzejnieks. Literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Žebers, kas veidots kā viņa uzvārda anagramma. Breže ir viens no svarīgākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Viņa darbos neatņemama sastāvdaļa ir asprātība un ironija. Vairāki Brežes darbi šobrīd skatāmi izstādē “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Breže jeb Žebers ir autors vairākiem dzejoļu krājumiem, par kuriem saņēmis vairākas nominācijas un balvas.

Saruna ciklā “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Sarunas videoieraksts pieejams kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā trīs dienas pēc pasākuma.

Lieldienu laikā Turaidas muzejrezervāts apmeklētājiem atvērts katru dienu bez brīvdienām plkst. 10.00–18.00.

No 7. līdz 10. aprīlim Muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā apmeklētājiem atvērta muzejrezervāta jaunā izstāde “Otrreiz dzimušie. Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetu restaurācija un konservācija”.

Visu Lieldienu laiku atvērta arī Turaidas baznīca, kurā skatāms 18. gadsimta baznīcas interjers, ekspozīcija “Turaidas baznīcas un draudzes vēsture”, kā arī izstāde no muzejrezervāta krājuma “Lieldienu apsveikuma kartītes.”

Muzejrezervātā teritorijā skatāma brīvdabas izstāde “Sīki putni, diži putni”.

Ģimenes ar bērniem un arī citi interesenti aicināti iepazīt muzejrezervāta mežaparka daļu, piedaloties “Mīklainajā orientēšanās spēlē” un pēc aizraujošās pastaigas Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā pie Kalpotāju mājas kārtīgi izšūpoties.

Lieldienu dievkalpojumi Turaidas baznīcā:

7. aprīlī plkst. 11.00 Lielās Piektdienas dievkalpojums;
9. aprīlī plkst. 11.00 Lieldienu dievkalpojums.

15. aprīlī plkst. 11.00 Dabas aizsardzības pārvaldes ēkā (Baltajā pilī) Siguldā, Baznīcas ielā 7, notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” aprīļa tikšanās. Dzirdēsim literatūrzinātnieka Benedikta Kalnača stāstījumu “Rakstnieks un lasītājs 19. un 20. gadsimta mijā. Rūdolfa Blaumaņa daiļrades konteksti”. Pasākumu iespējams apmeklēt gan klātienē, gan skatīties tiešraidē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Priekšlasījuma tēma ir saistīta ar lasīšanas un kultūras pieredzi 19. un 20. gadsimta mijā. Posmā no 19. gadsimta 60. gadiem, kad veidojās Rūdolfa Blaumaņa un daudzu viņa laikabiedru personības, iezīmējās būtiskas pārmaiņas mākslas uztverē un lasīšanas paradumos, ko noteica literāro tekstu pieejamība, populārās un elitārās literatūras attiecību dinamika, kā arī rakstniecības un citu mākslas veidu aktīva mijiedarbe. Rūdolfs Blaumanis pastāvīgi sekoja laikmetīgajiem procesiem literatūrā, teātrī, tēlotājā mākslā, savas daiļrades veidošanā izmantoja daudzveidīgus stilistiskus paņēmienus. Gan viņa laikabiedru darbos, gan Blaumaņa prozā un dramaturģijā atklājas arī autora pašrefleksija saistībā ar literārajiem procesiem, tāpat raksturoti zīmīgi lasīšanas piemēri gadsimtu mijā.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrzinātnes aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022), “20th Century Baltic Drama: Postcolonial Narratives, Decolonial Options” (2016), “Baltijas postkoloniālā drāma. Modernitāte, koloniālisms un postkoloniālisms latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģijā” (2011), kolektīvajā monogrāfijā “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2002, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863–1908). Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani un citiem).

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatas ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts Latvijas Nacionālās bibliotēkas cikla “Grāmatai 500” programmā. Cikls sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu un tas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds; informatīvais atbalstītājs: “Latviešu grāmatai 500”.

Mālpils Kultūras centra Izstāžu zālē atklāta Latvijā pazīstamas un iemīļotas tekstilmākslinieces Dzintras Vilks darbu izstāde “Mani četri gadalaiki”.

Dabas ritumi un ritmi dabā vienmēr bijuši Dzintras Vilks darbu galvenie iedvesmas avoti. Gadskārtu mijas gan ar dabā esošo lokālo krāsu paleti, gan ar māksliniecei raksturīgajiem smalki niansētajiem krāsu toņiem un pustoņiem, gan faktūru dažādību, kuras veidotas uz gludas, vienkārtnī austas pamatnes, kas ļauj sevi papildināt ar gludu, klājošu izšuvumu. Tas paver neierobežotas iespējas faktūru veidošanai un formu stilizācijai, izmantojot un izceļot materiālu dabiskās īpašības, jo tie tāpat ir no dabas nākuši – vilna, pluču dzija, lins, zīds un klūgas. Miers, harmonija un līdzsvars ir sajūtas, ko izraisa Dzintras Vilks darbi. Tie aicina paskatīties, ieskatīties, ieklausīties, iedziļināties dabā un atcerēties, paturēt sevī to mirkļa tvērumu, kas redzami šajos darbos.

Vairāki no izstādē redzamajiem darbiem kā “Ligzdošanas laiks” no cikla “Pavasaris” un “Sveiciens zaļajiem pirkstiņiem!” tapuši tieši šai izstādei.

“Daļa cilvēku tiek dēvēti par pasaules lāpītājiem. Mani darba rīki ir adata un diegs, tātad esmu lāpītāja! Ne jau visas pasaules. Savējās. Jau daudzus gadus mācos no putniem, zvēriem, no zāles, jūras, vējiem, no līdzcilvēkiem,” skaidro Dzintra Vilks par sevi un savu darbu.

Mākslas izglītību Dzintra Vilks ieguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1969–1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļā (1973–1978). Par saviem iedvesmotājiem un galvenajiem skolotājiem viņa uzskata Rūdolfu Heimrātu un Edīti Pauls-Vīgneri. Dzintras Vilks darbi skatāmi gan privātās, gan Latvijas muzeju kolekcijās – Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, gan daudzos muzejos visā pasaulē – ASV, Austrālijā, Dānijā, Itālijā, Honkongā, Kanādā, Krievijā, Ķīnā, Meksikā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Vācijā, Spānijā un citur.

Izstāde “Mani četri gadalaiki” Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē būs apskatāma līdz 9. jūnijam.

Siguldas novada bibliotēkā atvērta ceļojošā izstāde “Muminu ģimene no Somijas”. Siguldas novada bibliotēka līdz 29. aprīlim aicina iepazīt trollīšu muminu pasauli – trollīši Mumini ir pasaulē pazīstamākie somu bērnu grāmatu varoņi.

Mumini ir skandināvu troļļu ģimene, balti, apaļīgi un ar lielu purnu, kas rada līdzību ar nīlzirgiem. Viņiem ir daudz draugu, ar kuriem notiek dažādi atgadījumi un piedzīvojumi. Šķiet, ikviens lasījis par trollīti Muminu un viņa ģimeni – omulīgo Mumina mammu, piedzīvojumu meklētāju Mumina tēti, kā arī svilpasti, murmuļus, bumbulīti un ķiparus. Izstādē eksponētas Tūves Jānsones sarakstītās un ilustrētās grāmatas par trollīti Muminu, dažādas rotaļlietas, kas saistītas ar Muminiem, bērnu apģērbi un trauki, uz kuriem tie attēloti.

Trollīšu Muminu izstādi ir veidojis Somijas Institūts Igaunijā sadarbībā ar partneriem: trollīšu Muminu autortiesību turētāju Moomin Characters, izdevniecību grāmatām zviedru valodā Schildts&Soderstrom, kā arī trollīšu Muminu žurnāla izdevēju izdevniecību Egmont. Trollīši Mumini palīdz pasaulei iepazīties ar somu kultūru. Izstādes sadarbības partneris Latvijā ir Somijas vēstniecība Rīgā.

Par Muminiem un Tūvi Jānsoni
Brīnišķīgos un jaukos varoņus no Muminu ielejas ir radījusi somu rakstniece un māksliniece Tūve Jānsone (1914–2001). Mumini jau vairākus gadu desmitus priecē un sajūsmina mazos lasītājus visā pasaulē. Latviešu lasītājs par Muminu uzzināja 1968. gadā, kad tika izdota pirmā tulkotā rakstnieces grāmata “Neredzamais bērns un citi stāsti”. Tūve Jānsone ir sarakstījusi 13 grāmatas par Muminiem, un tās tulkotas vairāk nekā 40 valodās. Par Muminiem ir radītas filmas, televīzijas raidījumi, animācijas filmas, dziesmas un pat Muminu opera.

Vijolnieks Daniils Bulajevs kopā ar paša izveidoto stīgu kamerorķestri “Davinspiro camerata” aprīlī uzstāsies vairākās Latvijas pilsētās. Pirmais koncerts okteta sastāvā notiks sestdien, 8. aprīlī, plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”.

Koncerttūres pirmais koncerts, kas notiks koncertzālē “Baltais flīģelis”, apvienos astoņus mūziķus – oktetu – un Daniila Bulajeva vadībā atskaņos divus romantisma laika skaņdarbus: Pētera Čaikovska stīgu sekstetu “Atmiņas par Florenci” un Fēliksa Mendelszona stīgu oktetu.

Čaikovski zinām kā izcilu simfoniju autoru, baletu (“Gulbju ezers”, “Riekstkodis”, “Apburtā princese”) un operu (“Jevgēņijs Oņegins”, “Pīķa dāma” un citi) radītāju, īpaši izceļama ir viņa eksistenciālā Sestā jeb “Patētiskā” simfonija, taču komponists sacerējis arī kamermūzikas darbus. Viņa spalvai pieder četri kvarteti, viens trio un stīgu sekstets “Atmiņas par Florenci”. Pēteris Čaikovskis radījis šo opusu, gremdējoties skaistās atmiņās par Itālijā pavadīto laiku. Šis ir viens no viņa pēdējiem skaņdarbiem, tas tapis dzīves nogalē radošajā posmā starp “Pīķa dāmu” un Sesto simfoniju.

Tupretī Fēliksa Mendelszona Stīgu oktets ir komiponista jaunības darbs. Šis skaņdarbs astoņiem stīginstrumentiem ir pirmais šī žanra paraugs un iemīļots koncertprogrammās līdz pat šai dienai. Kā norāda mūzikas kritiķis Konrāds Vilsons: “Šī jauneklīgā kvēle, mirdzums un pilnība padara oktetu par vienu no 19. gadsimta brīnumiem mūzikā.” Klausītājiem Siguldā būs iespēja baudīt šo salīdzinoši reti Latvijā atskaņoto skaņdarbu.

18 gadus vecais vijolnieks Daniils Bulajevs plūcis laurus konkursos Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Ķīnā, Itālijā, Krievijā. Piecu gadu vecumā Daniils uzstājās ar kamerorķestri, savukārt pēc diviem gadiem ar simfonisko orķestri. 8 gadu vecumā Daniils Bulajevs sniedza savu pirmo solokoncertu. Uzstājies ar LNSO, Liepājas SO, “Kremerata Baltica”, “Glasperlenspiel Sinfonietta”, Makao SO, “Philharmonia Orchestra” un citiem orķestriem. Daniils šobrīd mācās Leopolda Mocarta centrā Vācijā, profesora Petru Munteanu klasē un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā Nellijas Sarkisjanas klasē. Daniils ir piedalījies neskaitāmās meistarklasēs pie pasaulslaveniem mūziķiem. Piedalījies Starptautiskajā “Musica Mundi” festivālā 2013. gadā Beļģijā, kā arī Starptautiskajās Kronberga Akadēmijas vijolnieku meistarklasēs 2019. gadā. 2022. gadā uzstājies Lielbritānijas karalim Čārlzam III.

“Davinspiro camerata” ir Daniila Bulajeva izveidots stīgu kamerorķestris, kas apvieno jaunus un talantīgus latviešu mūziķus, kas studē Latvijā un ārzemēs. Spēlējot kopā ar domubiedriem paša izveidotajā orķestrī, Daniils izvēlējies repertuāru, kurā var parādīt savas solista kvalitātes, kā arī izveidot ciešu saspēli starp orķestra mūziķiem un sevi kā solistu. Viņa vijoles skanējums organiski saplūdīs ar pārējo instrumentu balsīm, jo pats Daniils darbosies kā atskaņojuma vadītājs. Tā ir priekšrocība, ko sniedz nepastarpināta sadarbība starp līderi un pārējiem orķestra mūziķiem.

Biļetes cena – no 12 līdz 24 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē. Ar Siguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm ar Siguldas novada ID karti un mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņiem – 40% atlaide.