Kultūra - sigulda.lv

22. oktobrī plkst. 11.00 Allažu Tautas namā aicinām uz šā gada pirmspēdējo cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” pasākumu, kurā literatūrzinātniece Ieva Kalniņa stāstīs Allažiem un allažniekiem – Teodoru Zaļkalnu, brāļiem Stotiem, Hariju Gulbi, Jāni Dreiblatu, Ingu Ābeli un Luīzi Pastori. Kā vienu no stāstījuma avotiem pētniece izmantos dažādas atmiņas, arī savas, kas uzkrājušās, dzīvojot Allažos.

“Allažu ķimelis” un Allažu šūnakmens, no kura veidots Brāļu kapu ansamblis Rīgā, ir Allažu “firmas zīmes”, kas latvietim nāk prātā, domājot par pagastu netālu no Siguldas, taču Allaži atstājuši savus ierakstus arī vairāku izcilu kultūras personību dzīvē. Tēlnieks Teodors Zaļkalns un viņa kanoniskās skulptūras “Sēdošā māmiņa” un “Cūka”, piemineklis Rūdolfam Blaumanim, kapa piemineklis Jānim Porukam un daudzi citi, taču vai zinājāt, ka viņš rakstījis arī dzeju? Dzīvesbiedre Marija Zaļkalne, tēlniece atdusas Allažu kapos, bet kāpēc ne līdzās Teodoram Zaļkalnam Raiņa kapos Rīgā? Starpkaru periodā uz Latvijas Operas skatuves dziedāja Viktors Stots, kas viņu saista ar Allažiem? Viņa brālis Teodors vadījis Allažu kori, un ko par to var uzzināt no arhīva materiāliem? Kāpēc liktenis Liepājas teātra aktieri un kādreizējo teātra direktoru Jāni Dreiblatu bija atvedis uz Allažiem? Allažus par saviem sauc arī rakstnieces Inga Ābele un Luīze Pastore, kāpēc?

Sarunas mērķis ir izcelt no atmiņas, laikrakstu un žurnālu lappusēm piemirsto vai pat nezināmo un atgādināt, cik Allaži ir bagāti.

Dr. philol. Ieva Kalniņa ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātniskās intereses saistītas ar latviešu dzejas vēsturi 20.–30. gados, atsevišķu dzejnieku dzīves un daiļrades izzināšanu, dzejas tekstu analīzi, tekstoloģiju. Vairāku rakstu krājumu sastādītāja (“Latviešu rakstnieku portreti”, “Poētika tuvplānā: Viena dzejoļa analīzes antoloģija”, “Mūsdienu literatūras teorijas”, kopā ar Kārli Vērdiņu). Sastādījusi Ārijas Elksnes un Veronikas Strēlertes Rakstus.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” norisinās, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī “Siguldas devona” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Bērnu kultūras konsultatīvā padome tiek veidota tieši ar tādu pašu mērķi kā pieaugušo – kopā darboties un veicināt pašvaldības kultūras politikas izstrādi un īstenošanu, kultūras aktivitāšu un kultūrvides attīstību Siguldas novadā.

Bērnu konsultatīvo padomi veidos 5 pirmskolas iestāžu grupiņas un 6 sākumskolas klašu grupas. Šajā gadā sadarbību uzsāks ar pirmskolas izglītības iestādēm “Tornīši” un “Pasaciņa” Siguldas pilsētā, “Māllēpīte” Mālpilī, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pirmsskolas grupu un Allažu pamatskolas pirmsskolas grupu. Atsevišķās tikšanās reizēs kopā ar bērniem darbosies māksliniece Baiba Aļļe Šmite. Tiek plānots, ka tikšanās reizēs radīs idejas, ko kultūras centros un bibliotēkās strādājošajiem izdosies īstenot.

“Šī ir lieliska iespēja domāt par lietām, kuras nav un dot vārdu bērniem. Sarunāties, saprasties, sadarboties. Būt gataviem sasniegt viņu mērķus. Ar mākslas un kultūras valodas palīdzību runāt ar bērniem par dienaskārtībā aktuālām tēmām. Tas ir liels izaicinājums, jo šāda prakse nav Latvijā zināma,” par jauno ieceri stāsta Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.

3. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) organizēta Latvijas bibliotēku novadpētniecības konference “Kultūras mantojuma un novadpētniecības nozīme kopienu veidošanā digitālajā laikmetā”.

Novadpētniecības konferences šā gada mērķis ir uzsvērt lokālā kultūras mantojuma pieejamību digitālā vidē un stiprināt bibliotēku novadpētniecības darbu Latvijas reģionu bibliotēkās. Bibliotēkas arī tiks aicinātas iesaistīties notikumu cikla ”Latviešu grāmatai 500” programmā, izgaismojot īpašo un unikālo katrā bibliotēkā un tās krājumā.

Vienlaikus ar konferenci “Siguldas devona” foajē norisināsies Digitālā mantojuma diena, kuras ietvaros astoņās darbstacijās ikviens interesents varēs iepazīt plašo digitālo piedāvājumu, piedaloties praktisko pielietojumu demonstrācijās, kā arī konsultēties par digitālo kolekciju veidošanu un izmantošanu saviem izziņas nolūkiem.

Šajā dienā Nacionālās enciklopēdijas, LNB digitālo kolekciju un Latvijas Kultūras kanona lietpratēji viesosies arī Siguldas pilsētas vidusskolā un Siguldas valsts ģimnāzijā, kur vadīs nodarbību vidusskolēniem un mācībspēkiem par LNB digitālo piedāvājumu.

Konferenci un Digitālo mantojuma dienu organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons”.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālā bibliotēkas
Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Anna Muhka

Jau otro reizi Siguldas novadā, šoreiz dabas un miera ieskautajā Krimuldas baznīcā, 15. oktobrī plkst. 19.00 norisināsies “Klusais koncerts”. Tajā uzstāsies ansamblis “Trio Metamorfoze”, kas izpildīs slavenā amerikāņu minimālista Filipa Glāsa skaņdarbu “Metamorfozes”, kā arī Madaras Pētersones īpaši šim koncertam radīto skaņdarbu divām flautām, klavierēm un elektronikai.

Koncerta mākslinieki būs ansamblis “Trio Metamorfoze” – Zane Rubesa (klavieres), Zane Jurēvica (flauta), Liene Dobičina (flauta), kā arī Madara Pētersone (elektronika). Par mākslinieciskajām gaismām rūpēsies Jurģis Ozols, savukārt par skaņu režiju – Reinis Ūdris. Programmā izskanēs īpaši šim koncertam piemeklēts repertuārs.

“Klusais koncerts” ir tāds kā klasiskās un ambientās mūzikas savienojums, kas kopā veido gaisotni, muzikālu un vizuālu baudījumu koncerta apmeklētājiem. Ansambļa instrumentālais salikums ir tembrāli pārsteidzoši bagāts un ļoti dinamisks.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Pasākums notiek ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

15. oktobrī plkst. 18.00 Krimuldas muižā skanēs Rietumeiropas un Latvijas skaņu gleznas akustiskā koncertprogrammā “Capriccio!”, ko atskaņos Baiba Renerte, Mārcis Kuplis, Rūta Īzāka-Mača un Ilze Kundziņa.

Kapričo (no itāļu valodas capriccio “kaprīze”) ir žanrs gan mūzikā, gan vizuālajā mākslā. Mūzikā tas ir virtuozs brīvas formas skaņdarbs ar negaidītām noskaņu maiņām. Arī apvienības “Kameransamblis.lv” piedāvātā koncertprogramma “Capriccio! Rietumeiropas un Latvijas skaņu gleznas” būs klausītājam dažāda, interesanta, mainīga – gan romantisms, gan impresionisms, gan Spānijas eksotika, gan latviski apcerīgs skanējums būs dzirdams dažādu duetu un trio kombinācijās.

Koncerta pirmā daļa veltīta stilistiski dažādai Rietumeiropas mūzikai – no vācu romantisma ģēnija Roberta Šūmaņa un britu skaņraža Eižena Gūsena impresionistiskajiem skaņdarbiem līdz čehu komponista Jindržiha Felda daiļradei, bet otrajā daļā skanēs latviešu komponistu mūzika – Jāzepa Mediņa, Aivara Kalēja, Imanta Zemzara, Romualda Kalsona un Jāņa Ķepīša darbi.

Rūta Īzāka-Mača un Ilze Kundziņa kopā muzicē jau vairāk nekā 10 gadus, kā ansamblis “DuoRI” mūziķes guvušas godalgotas vietas kamermūzikas konkursos Lietuvā un Itālijā. Vēloties sadarboties ar citiem mūziķiem, 2014. gadā tika izveidota apvienība “Kameransamblis.lv”, un nu jau ir sniegti vairāk nekā 20 koncerti visā Latvijā kopā ar šarmanto operdziedātāju Baibu Renerti un Šveicē dzīvojošo izcilo čellistu Mārci Kuplo.

Pasākums norisināsies no plkst. 18.00 līdz 19.30, ierašanās no plkst. 17.00. Biļetes cena – no 25 līdz 30 eiro. Biļešu rezervācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@krimuldasmuiza.lv.

Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja bufetē iegādāties uzkodas un dzērienus no muižas kafejnīcas “Milly”.

Turpinot svinēt muižas svētkus, 26. novembrī izskanēs koncerts “Svētku mozaīka” divās daļās ar Ditu Krenbergu, Raimondu Ozolu, Venti Zilbertu un Edīti Teterovsku. Svētku gadu noslēgs Ziemassvētku koncerti ar Jāni Lūsēnu 10. un 11. decembrī.

Pasākumus finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

19. oktobrī plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” Digiti zālē notiks sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” rudens sezonas pirmais pasākums. Tajā dzejnieks Guntars Godiņš uz sarunu aicinājis apvienības “Orbīta” pārstāvjus, kuriem nupat klajā nākusi dzejas koncertfilma “Motopoiesis”. Pēc sarunas notiks filmas seanss.

“Tā izšķiļas un sprakšķ tavā acu priekšā – dzeja, kas dzimusi no skaņas gara. Šīs tekstuālās pasāžas virza un padara izdzirdētas balsis, kuras darbina dažādas elektromehāniskās skaņrades ierīces. Četri tumši dzejnieku tēli – tagad jau arī skaņraži – tās apstrādā ar efektu procesoriem, bet skaņas pavadījuma avots ir dzejoļa ritms un intonācija. Tas viss tavā acu priekšā,” tā filmu piesaka Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kur 17. oktobrī notiks “Motopoiesis” pirmizrāde.

Četri apvienības “Orbīta” dalībnieki – Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs – pārtop par mūsu dzirdētā un redzētā montāžas režisoriem. Tapusi kā video performance, šajā darbā skaņa tiek radīta uz vietas, izmantojot ūdens sūkņus, ventilatorus, solenoīdus, elektriskos magnētus, atsperes un daudzus citus elementus.

Filma “Motopoiesis” tapusi 2021. gadā, “Orbītai” strādājot Siguldas novada radošajā rezidencē.

Apvienībā “Orbīta” ir četri mākslinieki, kas kopš 1999. gada aktīvi darbojas gan literatūras nozarē, gan vizuālajā un multimediālajā mākslā.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm.

Rudens tumšākajās dienās aicinām prieku gūt, apskatot un iedvesmojoties no mākslinieces Ilonas Vuškānes radītajām košajām gleznām. Ilonas Vuškānes mākslas darbi Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās būs apskatāmi līdz 13. oktobrim.

Par saviem darbiem māksliniece stāsta: “Esmu kā putns, kas brīvā lidojumā izkaisa sēklas. No sēklām top mani darbi, kuri grib vestīt par skaistumu un krāsām. Redzēt un radīt – tas ir par mani. Nezinu, kā no malas tas izklausās, bet tā es dzīvoju un radu, ar putna skatījumu un brīvību.”

Klajā nācis sērijas “Es esmu…” darbs – Ievas Strukas monogrāfija “Par skaisto un aplamo dzīvi” – par latviešu rakstnieku, dramaturgu un gleznotāju Anšlavu Eglīti (1906–1993). Grāmatas atklāšana notiks setdien, 1. oktobrī, plkst. 13.00 Anšlava Eglīša ekspozīcijā Inciemā.

“Meklējot Anšlavu Eglīti, sapratu, cik daudz dārgakmeņu glabājas viņpus okeānam un citās latviešu mītņu zemēs. Viena pētnieka dzīves ir par maz, lai tos visus izceltu gaismā, “ tā grāmatas autore Ieva.

Ieva Struka ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā teātrī par literārās daļas vadītāju un no darba brīvajā laikā nodarbojas ar teātra un literatūras vēsturi. Uzrakstījusi monogrāfiju “Pēteris Pētersons” un sakārtojusi atmiņu krājumu “Runcis”, sarakstījusi grāmatas “Sarunas ar Māru Ķimeli”, “Aiz priekškara. Latvijas Nacionālais teātris”, sastādījusi un komentējusi kopotus rakstus “Gunāra Priedes dzīve un darbi” piecos sējumos. Vairāk nekā 600 rakstu autore.

Grāmata tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Monogrāfijas mākslinieks: Jānis Esītis.

Plašāka informācija par projektu “Es esmu…” skatāma šeit.

Līdz 20. oktobrim Siguldas novada bibliotēkā aplūkojama gleznotājas Rūtas Dimdiņas gleznu izstāde “Starp debesīm un zemi”. Tajā māksliniece iemūžinājusi dažādās Latvijas ainavas, gleznojot plenēros Gulbenes, Stāmerienas, Rankas, Mālpils, Vestienas, Jaunpiebalgas apvidos.

Izstādes gleznas tapušas pēdējo divu gadu laikā, kad māksliniece intensīvi iegrima vasaras plenēros, baudot krāšņo Latvijas dabu ar upēm, ezeriem, pakalniem, tālejošām putnu balsīm.

Māksliniece gleznās spēlējās ar dabas un krāsu ritmiem, veidojot gleznieciski grafisku apvienojums. Gleznās debesis tiek attēlotas atstājot audekla tonējumu, radot telpu, kur mākslas darbā atvilkt elpu. Ainavas žanrā māksliniece niansēti attēlo ūdens atspulgus, kur saskata pa visam citādo ainavu, kas jau nedaudz deformējusies, debess un ūdens toņiem saplūstot kopā.

Gleznotāja Rūta Dimdiņa atspoguļo mirkļa iegribu starp tagadni un nākotni, meklējot balansu starp toņiem un realitātes atspoguļošanu. Kā daba satiekas ar otu uz audekla un kā pateikt tik daudz, lai nav par daudz. Glezniecībā viss biežāk pārvalda eļļas un akrila tehnikas. Viss sastopamākie žanri gleznotājas daiļradē ainava, portrets, animāliju.

Rūta Dimdiņa savu gleznošanas procesu raksturo šādi: “Tas ir tāds levitējošs brīdis, tad kad tu sajūti dabu un noķer to uz audekla. Pirms tam ir ļoti liela neziņa, bailes un pat apjukums. Mierīgi plaušās ievelc gaisu, un tad pēkšņi viss ir skaidrs, ko tu gribi gleznot. Nemanāmi prāts un roka apvienojas vienotā kustībā.”

Rūta Dimdiņa ieguvusi Latvijas Mākslas Akadēmijā bakalaura grādu glezniecībā un ir mākslinieku biedrības “Sarkanā akmens” biedre.

Svētdien noslēdzās šā gada otrā Siguldas radošā rezidence, kuras laikā rakstniece Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina strādāja pie turpinājuma bērnu iemīļotajai grāmatai “Bizbizmāsiņa”. Īpašu prieku autores viesošanās sagādāja Allažu bērnudārza un Mores pamatskolas audzēkņiem, ar kuriem kopā tika rīkota Kukainīšu ballīte un izpētīta Koko un Riko skolas soma.

Priecājamies par jauko rezidentu kompāniju un gaidīsim grāmatu par “Bizbizmāsiņas” piedzīvojumiem dārziņā!

Radošā rezidence notiek ar Siguldas novada pašvaldības, Vidzemes plānošanas reģiona, AS “Latvijas Valsts meži” un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka šonedēļ Siguldas pagasta bibliotēka un Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs būs apmeklētājiem slēgts. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji aicināti apmeklēt citas novada bibliotēkas.

Siguldas novada bibliotēka atvainojas par sagādātajām neērtībām!

15. septembrī Rīgā, Latvijas Mākslas akadēmijā, norisinājās Radošās izcilības festivāla ADWARDS apbalvošanas ceremonija, kurā labākos Latvijas reklāmas un dizaina projektus novērtējusi profesionāla starptautiska žūrija. Starp labākajiem bija arī Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā, kas saņēmusi nominācijā telpas un pieredzes dizains II. pakāpi jeb sudrabu.

Anšlava Eglīša ekspozīcijas radošā komanda balvas saņemšanu komentē: “Šī balva norāda uz spēcīgu talantu savienībā ar izcilu meistarību un uzmanību pret detaļām. II pakāpes “ADWARDS” ordenis nozīmē – Jūs esat cienījams aroda virtuozs”. Saņemtais apbalvojums dos iespēju turpmāk startēt starptautiskos konkursos.

Radošo festivālu ik gadu organizē “Latvian Art Directors Club” (LADC), darbus vērtējot 12 kategorijās: integrētās kampaņas, TV&radio, interaktīvie un digitālie risinājumi, drukas māksla un dizains, preses un vides reklāma, zīmola stāsts, sabiedriskās attiecības, netradicionālā komunikācija, pasākumi un sponsorēšana, zīmola saturs un izklaide, kā arī īpaša jauno radošo kategorija un radošās izcilības eksports.