Kultūra - sigulda.lv

Nupat noslēgušās Latvijas Nacionālā Kultūras centra organizētās folkloras un tautas mūzikas nozaru skates, kurās piedalījušās 220 folkloras kopas un 61 tautas mūzikas kolektīvs.

Siguldas novadu skatē pārstāvēja Lēdurgas folkloras kopas “Lielie putni” Ilzes Kļaviņas vadībā un Mārtiņa Āboliņa vadītie “Putni”, Mālpils “Mālis” ar Andri Kapustu priekšgalā un Siguldas “Senleja” Andas Skujas vadībā.

Dalībnieku sniegumu šogad vērtēja Māra Mellēna, Anete Stuce un Ziedīte Muze. Siguldas novads skatē ir startējis ar lieliskiem rezultātiem, jo visas mūsu folkloras kopas ir ieguvušas augstāko novērtējumu – I. pakāpi. Pie kam Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Lielie Putni” no 50 iespējamiem punktiem ir ieguvusi 49,7, kas ir augstākais šogad skatē saņemtais novērtējums. No visiem skates dalībniekiem šādu ieguvušas tikai 6 folkloras kopas.

Pateicoties lieliskam sniegumam skatē, visas mūsu novada folkloras kopas aicinātas piedalīties folkloras dienā “Tīra spēle. Gods. Godi. Godīgums”, Dziesmu un Deju svētku ietvarā 8. jūlijā ieskandinot Vērmanes parku un Esplanādi. Savukārt Lēdurgas bērnu un jauniešu folkloras kopa “Putni” tajā pašā dienā Esplanādē priecēs svētku dalībniekus bērnu folkloras kopu koncertā “Liepa auga ar ozolu”.

Mālpils bibliotēkā skatāma jauna Mālpils Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde “Našķi”. Šoreiz eksponēti skolas jaunāko audzēkņu – sagatavošanas grupas un pirmā kursa audzēkņu veikums.

Skolotājas Lienes Mackus, Anetes Kalniņas un Ērikas Zuteres vadībā bērni zīmējuši, gleznojuši un mālā un plastilīnā atspoguļojuši savu priekšsstatu par svētku našķiem. Atbilstoši sezonai dominē Ziemssvētku gardumi, bet ne tikai.

Košo, krāsaino un apetīti rosinošo izstādi varēs apskatīt līdz janvāra beigām.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Pirmajā cikla pasākumā “Debešķīgs lasītprieks. Grāmatu ceļš uz hernhūtiešu zemnieku mājām 18. gadsimta vidū” Dr. phil. Beata Paškevica stāstīs par grāmatu ceļu uz hernhūtiešu zemnieku mājām. Tieši hernhūtiešu darbība latviešos modināja interesi par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi.Tikšanās notiks 14. janvārī plkst. 11.00 Krimuldas baznīcas mācītājmuižā.

Latviešu brāļu draudzes jeb hernhūtiešu darbība modināja latviešos lasītkāri, privātu dievbijību un pašiniciatīvu kļūt par sava likteņa lēmējiem. Draudzes Vidzemē sāka veidoties pēc Lielā Ziemeļu kara, kad šeit ieradās jauni cilvēki no vācu zemēm, lai sāktu savas darba gaitas. Viņu vidū bija daudz godīgu un pašaizliedzīgu studentu un amatnieku, kuri iesaistījās vietējā kultūras dzīvē.

Literatūras tulkošana un izplatīšana bija viens no svarīgiem hernhūtiešu darbības principiem. Pirmās hernhūtiskās atmodas laikā no 1738. līdz 1742. gadam tika radīti daudzi dziesmu, garīgās un celsmes literatūras tulkojumi. Jau 1743. gadā tika konfiscētas ap 2000 hernhūtiskās literatūras vienību − rokraksti, drukātas grāmatas, sarakste, iespējams, arī gravīru novilkumi. Viens no hernhūtiskās literatūras izplatītājiem bija Sv. Jēkaba baznīcas Rīgā mācītājs Frīdrihs Bernhards Blaufūss (1697−1756). Ar viņa un arī citu izplatītāju starpniecību no Hamburgas un Hernhūtes arī Rīgas un Vidzemes latviešu hernhūtiešu mājās ienāca grāmatas un brošūras. Pirmās grāmatas tika konfiscētas, tomēr “klusajā gājienā” rakstīšana un lasīšana turpinājās. Latviešu interese par lasāmvielu kā derīgu un arī pacilājošu nodarbi bija modusies.

Pasākuma vieta – Krimuldas mācītājmuiža – izvēlēta kādas vēsturiskas epizodes dēļ, kurā var saskatīt iemeslus, kādēļ hernhūtisms izplatījās Vidzemē un citur Latvijā, bet Krimuldu tas neskāra.

Dr. phil. Beata Paškevica ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vadošā pētniece, izstādes “Modināšana. Hernhūtiešu stāsts” kuratore. Studējusi ģermānistiku un slavistiku, šobrīd pētnieciskās intereses ir Latvijas kultūrvēsture 18. gadsimtā, īpaši piētisms Vidzemē.

Cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” 2023. gadā pēta dažādos grāmatu ceļus pie lasītāja, tematiski tas saistīs un iekļauts LNB cikla “Grāmatai 500” programmā. Sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu sagatavots lekciju cikls, kas uzmanību pievērš gan izdevējiem, gan citiem būtiskiem aspektiem, domājot par grāmatas ceļu pie lasītāja – bibliotēku darbam, lasīšanas paradumu evolūcijai, grāmatu tirdzniecībai, cenzūrai, muižu bibliotēku nozīmei cauri laikiem un citiem. Cikla noslēgumā, turpinot iesākto tradīciju, saruna par grāmatas ceļu pie lasītāja mūsdienās.

Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, informatīvais atbalstītājs: Latviešu grāmatai 500.

16. februārī kultūras centrā “Siguldas devons” plkst. 19.00 ar Latvijas Nacionālā teātra viesizrādi viesosies “Puika, kurš redzēja tumsā”. Pēc dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces literārā darba “Puika, kurš redzēja tumsā” motīviem.

Kad tev aizsien acis ar necaurredzamu drānu, tu kļūsti cits. Izmainās tava domāšana, izmainās tavs fiziskais ķermenis un pasaules uztvere. Tu vairs neesi tas, kas tu biji pirms tam. Tu esi nezināmajā, un tu esi tajā viens pats. Un pēkšņi lietas, kuras iepriekš neprasīja nekādu piepūli, nu ir jādara lēni un uzmanīgi.

Jēkabs ir piedzimis neredzīgiem vecākiem, tāpēc viņam nav diži lielas izvēles– jābūt atbildīgam un saprotošam, jāattaisno uz viņu liktās vecāku cerības. Nē, tas nebūt nav grūti, jo viņš taču zina, ka ir īpašs – neredzīgo pasaulē Jēkabs ir vienīgais, kurš redz. Viņš vienīgais redz tumsā! Grūti paliek brīdī, kad jāsāk iet skolā un nākas aptvert, ka patiesībā viņš vienkārši ir piedzimis neredzīgiem vecākiem un visa dzīve ir viens bezgalīgs pienākums.

2019./2020. gada sezonā izrāde ieguvusi “Spēlmaņu nakts” Grand Prix balvu, kā arī tikusi atzīta par labāko nominācijās:

Gada mazās formas izrāde;
Gada gaismu mākslinieks – Lienīte Slišāne;
Gada aktieris – Kārlis Reijers;
Gada režisors – Valters Sīlis.

Nominēta arī kategorijās:

Gada aktrise otrā plāna lomā – Daiga Gaismiņa;
Gada sasniegums oriģināldramaturģijā (teksts, luga vai scenārijs) – Rasa Bugavičute-Pēce;
Gada scenogrāfs – Ieva Kauliņa;
Gada video mākslinieks – Toms Zeļģis;
Gada muzikālās partitūras autors – Gatis Krievāns.

Režisors: Valters Sīlis. Lomās: Kārlis Reijers, Daiga Gaismiņa, Ainārs Ančevskis, Agnese Budovska vai Madara Reijere, Romāns Bargais

Biļešu cena – no 18 līdz 20 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē un tiešsaistē šeit.

Siguldas pagasta bibliotēka slēgta no 12. līdz 16. decembrim.

Sestdien, 17. decembrī, plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervāta Smēdē notiks radošā darbnīca, kurā būs iespēja pagatavot rotājumus mājai un Ziemassvētku eglītei, iedvesmu gūstot tradīcijās. Darbnīcā tiks gatavoti puzuri, ķisti jeb saulītes, virtenes, pušķi, putni un citi rotājumi.

Liekot lietā izdomu un izmantojot dažādus dabas materiālus, iespējams pagatavot oriģinālus svētku rotājumus, kas skaisti greznos māju vai arī būs brīnišķīga dāvana tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Ir svarīgi, lai rotājumu gatavošanas process ir mierpilns un meditatīvs, kura laikā var pārdomāt vēstījumu, ko pauž rotājums – pasaules kārtība, domas par pagātni un nākotni, tieksme pēc veiksmes, turības un laimes. Viens no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem ir puzurs. Ar savu ģeometrisko formu, spožajiem salmiem un gaismas spēlēm tas istabā ienes īstenu svētku noskaņu un gādā par labvēlīgu vidi.

Iedvesmojoties no tradicionālajiem salmu puzuriem, jau trešo gadu Turaidas muzejrezervāta vidē tiek veidoti un izstādīti lielformāta puzuri. Tie ir gan skatāmi, gan klausāmi, gan iesaistoši.

Pasākuma organizatori aicina dalību pieteikt iepriekš, zvanot uz tālruņa numuru 29528421 (Margita Poriete). Visi materiāli un instrumenti tiks nodrošināti. Darbnīca piemērota visu vecumu dalībniekiem.

Dalības maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.

Decembris Siguldas novada bibliotēkā ienācis ar īpašu Ziemassvētku noskaņu un bibliotēkā ir izveidots mājīgs svētku stūrītis. Lasītājs, kurš paņems bibliotēkā grāmatu, ir aicināts nofotografēties īpaši iekārtotā Ziemassvētku noskaņu stūrīti, kur rūķis ir sagatavojis dāvanu. Īpaši aicinām bērnus – lasiet grāmatas un saņemiet pie eglītes saldu dāvanu! Ziemas vakaros gaidot svētkus, lasīšana piepildīs sirdis ar īpašām sajūtām.

Visu decembri Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma Irēnas Krastiņas simegrāfijas jeb izšūšanas uz papīra tehnikā darināto Ziemassvētku kartīšu izstāde.

Savukārt 22. decembrī Siguldas novada bibliotēkā visas dienas garumā apmeklētājus sagaisīs un priecēs svētku elfs. Elfi ne vien gatavo rotaļlietas, bet arī rūpējas par ziemeļbriežiem, strādā Ziemeļpola pastā, kā arī skolā. Šogad elfs būs svētku gariņš tieši bibliotēkā – uzklausīs bērnu stāstus un pasakas, rūpēsies, lai nepietrūkst saldumu.

Siguldas novada bibliotēkas kolektīvs vēl visiem grāmatu draugiem gaišus un priekpilnus svētkus!

16. decembrī plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies senioriem veltīts Ziemassvētku koncerts kopā ar grupu “Sestā jūdze”. Koncertu atklās Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, kura sveiks mūsu visviedākos novada iedzīvotājus.

Pēc koncerta ikviens seniors ir aicināts uz saviesīgām sarunām pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu pūtēju ansambļa “Sigulda” Ziemassvētku skaņdarbu pavadībā, diriģenta Jāņa Jakoba vadībā.

Ieejas kartes uz koncertu vairs nav pieejamas!

Šis ir krāsu, cerību un gaišuma pilns svētku gaidīšanas brīdis. Krāšņās mūzikas skaņās to ietērpis Siguldas bigbends Arņa Šmitiņa vadībā, aicinot visus uz koncertu “Adventum. Atnākšana”. Tas notiks 14. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons”.

Ar estrādes un vieglās mūzikas melodijām siguldieši lutināti jau kopš 1958. gada, kad šāda veida mūzikas orķestri Siguldā nodibināja Jānis Meija. Savā pastāvēšanas laikā kolektīvs guvis gan atzinību valsts mēroga konkursos, gan pieklusis savā darbībā, mainījis nosaukumu un stiprinājis savu daudzveidību vairāku diriģentu vadībā. Pie diriģenta pults te bijuši gan Jānis Raslavs un Alnis Zaķis, gan Pēteris Goldbergs un Vilnis Boitmanis.

Nu jau otro gadu “Siguldas bigbenda” mūziķi iepriecinās savus klausītājus ar sirdi sildošajām džeza melodijām tieši Ziemassvētku gaidīšanas laikā.

Šobrīd bigbends vieno 18 mūziķus, bet viņu instrumentu skanējumu katrs ar savu īpašo vokālo papildina solisti – Inese Greste, Daiga Krontāle, Eva Strazdiņa un Raimonds Eizenšmits. Dzirksti gan mūzikā, gan domubiedru acīs iešķiļ diriģents Arnis Šmitiņš.

Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanāSiguldas novada ID kartes īpašniekiem tiek piemērota 20% atlaide.

Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina pavadīt veco un sagaidīt jauno gadu aizrautīgā ballē “Gadumija devonā”, kas notiks 31. decembrī no plkst. 21.00. “Siguldas devons” aicina gadumijas maģisko nakti pavadīt dzirkstošā atmosfērā kopā ar draugiem, radiem un svinību viesiem.

Sagaidīt 2023. gadu ar labu mūziku un smiekliem visas nakts garumā aicinās Jānis Stībelis ar mūziķu apvienību un prieka enerģijas radīšanas virtuozs Armands Simsons.

Jānis Stībelis, kurš pazīstams kā dziedātājs, dziesmu autors, producents un aranžētājs, gadumijas naktī pārsteigs ar žilbinošu, krāsainu, pasaules slavenāko hitu melodijām pilnu deju programmu trijos uznācienos. Savukārt Armands Simsons gādās, lai janvāra otrajā rītā ballētāji mostos vēl smaidot, jo pirmo mēs sagaidīsim kopā.

Līdz pat Jaunā gada rītausmai viesus ar lielisku deju mūziku iepriecinās dīdžejs Martin Alex.

Pasākuma programmā iekļauta došanās pusnaktī uz svētku uguņošanu Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.

Vakara formāts – balle pie galdiņiem. Dresscode – “Tu esi svētki!”.

Baudīt krāšņo notikumu varēs divās pasākuma zonās, kurās tiks izvietoti galdiņi nesteidzīgai svinību baudīšanai:

► “Radix zālē” – ieejas maksa 60 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide;

► “Cafe zālē” – ieejas maksa 50 eiro,Siguldas novada ID kartes īpašniekiem iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide.

Biļetes cenā ir iekļautas nelielas uzkodas un glāze dzirkstošā vīna. Ieejas biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, tostarp tiešsaistē šeit, un kultūras centra “Siguldas devons” kasē.

Plašāka informācija par pasākumu, zvanot uz tālruņa numuru 26555609.

Pasākumā nav atļauts ienest dzērienus un ēdienus. Ieeja pasākumā, sākot no 12 gadu vecuma.

Vakara gaitā darbosies kultūras centra “Siguldas devons” kafejnīca “Aparjods”. Gadumijas ballei līdz 26. decembrim iespējams pasūtīt uzkodu plates, zvanot uz tālruņa numuru 67974414 vai apmeklējot restorānu “Aparjods” Ventas ielā 1A, Siguldā no plkst. 12.00 līdz 22.00.

22. decembrī kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma dramaturģes Ances Muižnieces izrāde “Mēs, roks, sekss un PSRS”, ko demonstrēs Valmieras Drāmas teātris. Šis ir stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri 1985. gadā piedzīvoja leģendāro grupas “Pērkons” koncertu Ogres estrādē un tam sekojošo vilciena izdemolēšanu.

Trīs draugi – septiņpadsmit gadīgie Andrejs, Vizma un Uģis – klausās mūziku, cenšas atrast savu vietu dzīvē, risina attiecības viens ar otru, ar savām ģimenēm un komunistisko režīmu. Viņu alkas pēc neatkarības no vecāku un iepriekšējo paaudžu uzskatiem un kontroles sakrīt ar lielajām, kolektīvajām, gaisā jūtamajām alkām pēc pārmaiņām un brīvības. Izrādē skanēs arī “Pērkona” mūzika, katrai dziesmai kļūstot par nozīmīgu daļu no stāsta.

Izrāde “Spēlmaņu nakts” LSM.lv skatītāju balsojumā ieguva balvu kategorijā “Gada izrāde”.

Izrāde saņēmusi 2021./2022. gada sezonas “Spēlmaņu nakts” gada balvu vairākās nominācijās:

Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem;
Gada aktieris – Eduards Johansons (par Uģa lomu);
Gada aktieris otrā plāna lomā – Kārlis Freimanis (par Ivo lomu);
Gada jaunais skatuves mākslinieks – Sandis Runge (par Andreja lomu);
Gada jaundarbs dramaturģijā – Ance Muižniece.

Izrādes režisors ir Jānis Znotiņš, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Pamela Butāne, gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis.

Lomās: Kārlis Freimanis, Eduards Johansons, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Klinta Reinholde, Sandis Runge.

Biļešu cena no 18 līdz 20 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē un tiešsaistē šeit.

Sestdien, 10. decembrī, plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies Siguldas pagasta Kultūras nama Pūtēju orķestra 55 gadu jubilejas koncerts. Tajā uzstāsies Pūtēju orķestra draugi senioru deju kopa “Preilene”.

Pēc koncerta ikviens ir aicināts uz jubilejas svinībām groziņvakarā ar Māri no Trešās brigādes. Pasākuma organizatori aicina galdiņus rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 20216141 vai rakstot epasta adresi jolanta.jankovska@sigulda.lv.

Par orķestra dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1967. gads. Pirmais diriģents bija Jānis Paukšte (1967–1975), viņu nomainīja Dainis Prūsis (1975–1995), tad sekoja dažu gadu pārtraukums, 1997. gadā kolektīvs atsāk darbu Ginta Kalniņa vadībā.

Biļetes būs iespējams iegādāties Siguldas pagasta Kultūras namā stundu pirms koncerta sākuma, biļešu cena – 2 eiro.