16. maijā Inčukalnā jau piecpadsmito reizi notiks Inčukalna Deju svētki – tradīcijām bagāts un skatītāju iemīļots notikums, kas šogad norisināsies ar vadmotīvu “Visam cauri ieti!”.
Svētku ideja balstīta ceļā cauri laikam, paaudzēm un dzīves rakstiem, ko visprecīzāk iespējams izdejot tautas dejā. “Visam cauri ieti!” ir stāsts par cilvēkiem, kuri cauri gadiem saglabājuši dejas prieku, kopā būšanu un latvisko kultūras mantojumu.
Šogad svētkos piedalīsies vairāk nekā 40 deju kolektīvi un gandrīz 900 dejotāji no Siguldas, Ropažu, Ādažu, Limbažu, Cēsu un Ogres novadiem, kā arī Jelgavas un Rīgas.
No Siguldas novada svētkos piedalīsies Inčukalna Tautas nama VPDK “Virši”, SDK “Labāko gadu Virši” un VPDK “Runči un kaķes”, kultūras centra “Siguldas devons” VPDK “Dūka” un SDK “Sidrabdancis”, Krimuldas Tautas nama VPDK “Dzirnakmeņi”, Allažu Tautas nama VPDK “Ķimelītis”, kā arī Mālpils Kultūras centra SDK “Kniediņš”.
No Ropažu novada piedalīsies Vangažu Kultūras centra VPDK “Augšup”, kultūras centra “Berģi” VPDK “Madara”, VPDK “Greizie Rati” un SDK “Baltābele”, Garkalnes pagasta JDK “Rotā” un VPDK “Rotā”, kā arī Ropažu Kultūras centra JDK “Cielaviņa”. Ādažu novadu pārstāvēs Carnikavas Tautas nama “Ozolaine” VPDK “Arnika”, kā arī Ādažu novada Kultūras centra SDK “Sprigulis” un SDK “Dēka”. No Limbažu novada piedalīsies Limbažu Kultūras nama VPDK “Rotadata” un Skultes Kultūras centra VPDK “Lecam pa vecam”, savukārt Cēsu novadu pārstāvēs Straupes pagasta Tautas nama SDK “Munsturis”, bet Ogres novadu – Tīnūžu Tautas nama SDK “Dižupe”. No Jelgavas svētkos ieradīsies JDK “Jundari” un JDK “Jaunie Jundari”.
Plaši pārstāvēta būs arī Rīga – svētkos piedalīsies Rīgas 84. vidusskolas JDK “Saule”, kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” BDK “Dzīpariņš”, Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas bērnu DA “Dzīpariņš”, TDK “Dzīpars” (A grupa) un TDK “Dzīpars” (B grupa), Rīgas 64. vidusskolas TDK “Dzērvenīte” (5. klase) un TDK “Dzērvenīte” (7.–9. klase), kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” bērnu TDA “Dzirkstelīte” un VPDK “Rits”, koncertorganizācijas “Ave sol” VPDK “Oglīte” un TDA “Liesma”, Latvijas Universitātes VPDK “Dancis” un DA “Pērle”, kultūras pils “Ziemeļblāzma” VPDK “Rīdzenieks” un TDA “Rīdzenieks”, biedrības VPDK “Pikselis”, Rīgas Latviešu biedrības nama VPDK “Vija”, kā arī biedrības VPDK “Saule”.
Visas dienas garumā Aleksandra parka estrādē norisināsies mēģinājumi un svētku aktivitātes. No plkst. 14.00 apmeklētājus priecēs amatnieku tirdziņš, plkst. 17.45 sāksies svētku gājiens – krāšņa tautastērpu parāde. Deju lielkoncerts “Visam cauri ieti!” sāksies plkst. 18.00, bet no plkst. 22.00 līdz 2.00 notiks zaļumballe kopā ar grupu “Loja”. Ieeja – bez maksas.
Inčukalna Deju svētki gadu gaitā kļuvuši par nozīmīgu satikšanās vietu dejotājiem no dažādām paaudzēm un Latvijas novadiem. Tā ir brīnišķīga iespēja klātienē vienkopus redzēt arī Latvijas labākos kolektīvus.
Inčukalna Tautas nams pateicas svētku idejas autoram un ilggadējam iedvesmotājam – Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīva “Virši” un senioru deju kolektīva “LG Virši” vadītājam Andram Briņķim – par ieguldīto darbu, spēku un uzticību dejas tradīcijai, kas ļāvusi svētkiem izaugt jau līdz piecpadsmitajai reizei.
Šogad viņam talkā ir lieliska un uzticama atbalsta komanda – “Viršu” kolektīvi, Reinis Bērze, Kristīne Prunte, Andris Koknevičs un Ināra Paegle.
Tiekamies 16. maijā Inčukalnā – vietā, kur deja vieno paaudzes un “visam cauri iet” kopā būšanas prieks.
23. maijā plkst. 14.00 Siguldas Maija parkā ar jaunāko prozas darbu lasījumiem uzstāsies 2024. un 2025. gada Vidzemes Prozas lasījumu finālisti: Lea Vinks (Sigulda), Evita Hofmane (Valmiera), Renāte Mālmane (Salaspils), Mārīte Tabita Kalniņa (Ogre), Anna Kalna (Valmiera), Indra Skudra (Ogre), Ulrika Ūpe (Sigulda), Andris Habermanis (Sigulda). Lasījumus vadīs Guntis Berelis. Muzicēs siguldiešu džeza duets “Jaunskungi” – Guntis Kursišs un Artūrs Bariss.
Pasākuma laikā būs iespēja saņemt informāciju par 2026. gada Vidzemes Prozas lasījumu konkursu un pieteikties dalībai Izglītības programmas rakstniecībā tiešsaistes lekcijās un radošajā seminārā. Tiešsaistes nodarbības tāpat kā pagājušajā gadā notiks pirmdienu vakaros no plkst. 18.00.
29. jūnijā rakstniece Džena Andersone nolasīs lekciju “Sekot savam sapnim – jeb 40 gadi cauri tuksnesim”, daloties personīgās pieredzes stāstā, kā piepildās bērnības sapnis par rakstniecību, par publikācijām, Literāro akadēmiju, grāmatām un darbu.
13. jūlijā rakstnieks Māris Bērziņš vadīs radošo nodarbību un sarunu “Grūtā rotaļa”, solot mierinošu stāstu par to, ka neskatoties uz radošā procesa grūtībām un mokām, viss kam jāuzrakstās, uzrakstīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Par rakstnieka brīvās gribas esamību un neesamību attiecībā pret topošo tekstu. Autors dalīsies ar personīgo pieredzi un atbildēs uz jebkuriem ar rakstniecību saistītiem jautājumiem.
27. jūlijā rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska nolasīs lekciju “Kā rakstīt tā, lai pašam patīk un rediģēt tā, lai labāks rezultāts” par rakstniecībai nepieciešamajiem apstākļiem, noskaņošanos, par rakstīšanu kā darbu, kas jādara tikpat atbildīgi kā citi darbi un, iespējams, pat vēl atbildīgāk. Arī par to, kā pašam rediģēt darbu pēc uzrakstīšanas un pēcāk bez skandāliem sastrādāties ar redaktoriem.
1. augustā kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vienas dienas radošais seminārs. Semināra laikā būs iespējams noklausīties lekcijas un saņemt individuālas konsultācijas par saviem topošajiem prozas darbiem.
RakstnieceInga Ābele nolasīs lekciju “Skrejceļi, strupceļi un piektā stūra meklējumi literāru darbu radīšanas procesā”, stāstot par veidiem, kā saklausīt savu tekstu starp pasaules trokšņiem, kā to piefiksēt un ļauties plūdumam. Kā atbrīvoties no stinguma, kad vārds izliekas sasalis ledū. Paņēmieni, kā iegūt distanci un palūkoties uz rakstīto no malas. Drosme izsvītrot. Sākums un beigas, un distances garums. Maratons, pusmaratons un sprints. Otrā, trešā un ceturtā elpa. Kur ņemt enerģiju?
Rakstnieks Guntis Berelis nolasīs lekciju “Ar mietu pa pieri. Ko rakstniekam pasākt ar kritiku un kā kritikas negantajās krustugunīs izsargāties no nervu sabrukuma” – vai literatūras kritiķis ir ērce, kas piezīdusies literatūras miesai un sūc laukā tās dzīvību? Kas vispār ir literatūras kritika un kāda ir tās loma kultūras procesā? Vai kultūra spējīga pastāvēt bez reflektējošajiem žanriem? Visubeidzot – kā rakstniekam izdzīvot un vēl saglabāt saprāta paliekas kritikas skarbajās krustugunīs? Arī par dažādajiem kritikas žanriem, par spēju domāt metaforās, literatūras pašapzināšanos un pašrefleksiju, objektivitātes un subjektivitātes ilūziju, hronisko latviešu literatūrkritikas agonijas stāvokli un daudzām citām lietām, kas apslēptas literatūras zemdegās.
Rakstniece Ilze Jansone nolasīs lekciju “Rakstnieks ir nodarbošanās, kam pakļauta visa dzīve”. Nodarbībā tiks pārrunāti iemesli (un cēloņi), kas cilvēku mudina nodarboties ar literatūru un šīs izvēles sekas. Pieskarsimies jautājumiem, kāpēc rakstniekam ir svarīgi vispirms iemācīties lasīt, vai katrs stāsts ir pelnījis nonākt uz papīra, kāda nozīme literatūrā ir valodai un vai vispār ir iespējams iemācīties rakstīt.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Jau nākamajās brīvdienās, 23. maijā, svinēsim Siguldas svētkus, iezīmējot vasaras sezonas sākumu ar daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta programmu. Šajā dienā Siguldā pulcēsies novada amatiermākslas kolektīvi, uzņēmēji un aktīvās atpūtas entuziasti, aicinot novadniekus un pilsētas viesus baudīt svētku atmosfēru koncertos, sportiskās aktivitātēs, svētku tirdziņos, tradicionālajā svētku gājienā un vakara koncertballē.
Dienas laikā dažādās pilsētas vietās būs plaša programma ģimenēm, bērniem, jauniešiem un aktīvās atpūtas cienītājiem.
Siguldas svētku programma
No 9.00 līdz 15.00 Siguldas tirgū norisināsies Svētku tirgus. Apmeklētāji aicināti baudīt brokastis kopā ar Elmāru Tanni, bet par muzikālu noskaņu rūpēsies DJ.
Plkst. 10.00 pilsētā notiks svētku modināšana “Labrīt, Sigulda!”.
No plkst. 10.00 līdz 12.00 Siguldas Pils paviljonā tiks godināti jaundzimušie.
Plkst. 10.00 Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies ekumēniskais dievkalpojums.
Plkst. 11.00 Siguldas tirgū folkloras kopa “Senleja” aicina sadziedāt skaistākas Gaujmalas ziņģes.
No plkst. 11.00 līdz 16.00 Stacijas laukumā notiks drošības un glābšanas dienestu skate.
No plkst. 11.00 līdz 16.00 Maija parkā norisināsies aktivitātes bērniem – orientēšanās detektīvspēle, izrāde, lielās koka spēles, lidojošo pūķu darbnīca, simultānspēle šahā un citas aktivitātes.
No plkst. 11.00 līdz 16.00 jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” notiks aktivitātes jauniešiem – “Zied ziedi Siguldā” un atslēgu piekariņu darbnīca, sejas un roku apgleznošana, kustīgas rotaļlietas un apputeksnētāju viesnīcu gatavošana.
No plkst. 11.00 līdz 17.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” aicina uz preču zīmes “Radīts Siguldā” parādi-tirdziņu.
Plkst. 11.45 Siguldas tirgū Siguldas senioru deju kopas “Sniegaroze” un “Preilene” ar draugiem – Klaipēdas senioru deju kopu “Zunda” izrādīs dažādu Eiropas tautu dejas.
No plkst. 12.00 līdz 17.00 Šveices ielā 25 pie motokluba “RC Frendi” skatāma moto ekspozīcija, DJ Fat Brox, aktivitātes bērniem un vecākiem, kā arī moto izbraucieni mazajiem.
No plkst. 12.00 līdz 14.00 stāvlaukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa notiks Harley–Davidson motociklu parāde-skate “Hog party”.
No plkst. 12.00 līdz 18.00 Siguldas Pils kvartālā pulcēies gan sportisti, gan līdzjutēji “Ghetto games” turnīros, savukārt no plkst. 12.00 līdz 15.00 notiks tautas sporta sacensības spiešanā guļus “Pacel Siguldu 2026”.
No plkst. 13.00 līdz 15.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” būs skatāms Siguldas novada amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncerts.
No plkst. 13.00 līdz 15.00 pie Siguldas mākslu skolas “Baltais flīģelis” notiks mākslas plenērs un koncerts “Teodoram Zaļkalnam 150”, kurā piedalās mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogi un audzēkņi.
No plkst. 14.00 līdz 16.30 Maija parkā norisināsies Vidzemes prozas lasījumi.
No plkst. 15.00 līdz 17.00 pie jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” notiks robotu cīņas.
Plkst. 19.00 ikviens aicināts pievienoties Svētku gājienam “Gaismas strauts. Valg Ūrg”, kas vedīs no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma uz Svētku laukumu.
No plkst. 20.00 Svētku laukumā notiks svētku koncerts un balle. savukārt par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Bercis. Koncertā uzstāsies uzstāsies:
Mūziķu uzstāšanās laiki var nedaudz mainīties tehniskās sagatavošanās darbu dēļ.
Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ grafiti mākslinieka KIWIE sienas gleznojuma izveide un atklāšana pie bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” pārcelta uz jūniju. Darba īstenošana pārcelta, lai gleznojumu varētu izveidot kvalitatīvi un atbilstoši iecerei. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai sigulda.lv.
Uz tikšanos Siguldas svētkos!
15. maijā plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks koncertstāsts “Taureņi, sapņi, Parīzes stāsti un mēs…”.
Koncertā piedalīsies Siguldas novada izglītības iestāžu 1.–5. klašu kori no Mālpils vidusskolas, Krimuldas vidusskolas, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas, Siguldas 1. pamatskolas un Laurenču sākumskolas.
Ieeja – bez maksas.
21. maijā plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” maija saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dzejnieku, aktieri un žurnālistu Tomu Treibergu.
Sarunas tēmas: Toma Treiberga dzejas poētiskais kods, stils, ietekmes; etīžu teātris, sadarbība ar Svenu Kuzminu nodibinājumā “Nerten”; darbs Latvijas Radio un raidījums “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru”; žurnālista darbs Latvijas Televīzijā, žūrijas locekļa pārdomas par “Kilograms kultūras”; mākslīgā intelekta un digitālo ierīču klātbūtne mūsu dzīvē; bibliotēku nozīme un grāmatu lasīšana; pašreizējās politiskās situācijas ietekme kultūrā un literatūrā un citas. Dzirdēsiet arī Toma Treiberga dzeju autora lasījumā.
Toms Treibergs (1985, Rīga) ir latviešu dzejnieks, žurnālists un aktieris. Latvijas Universitātē studējis Teoloģiju un reliģiju zinātni, iegūstot bakalaura grādu. Pēc darba sabiedriskajā televīzijā un radio pievērsies tiešsaistes medijiem un pašlaik ir kultūras redaktors portālā TVNET.
Viņa darbi plaši publicēti drukātajos un tiešsaistes izdevumos. Debijas dzejas krājums “Gaismas apstākļi” (2012) tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā labākā debija. Otrais krājums “Drudzis” (“Mansards”, 2015) tika nominēts tai pašai balvai kā labākais dzejas krājums. 2023. gadā Treiberga dzejoļi vācu valodā tika publicēti kā daļa no mūsdienu latviešu dzejas krājuma “Mir war, als ob es klopfte. Neue Gedichte aus Lettland” (“Parasiten Presse”, Ķelne). Trešais dzejas krājums “Biezoknis” (“Neputns”, 2019) tulkots un publicēts lietuviešu valodā 2025. gadā izdevniecībā “Baziliskos Ambasada”.
Kopā ar ilggadējo draugu, rakstnieku Svenu Kuzminu, Toms 2004. gadā nodibināja etīžu teātri “NERTEN”, kas līdz pat Covid-19 pandēmijai veidoja izrādes gan Latvijā, gan Lietuvā. Savos darbos abi draugi veidoja īsas, kopīgi rakstītas miniatūras, iedvesmojoties no tādiem autoriem kā Bertolds Brehts un Semjuels Bekets. Šo sadarbības pieredzi viņi īstenoja arī ilggadējā Latvijas Radio 1 raidījumā “Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru”.
Foto autors: Lauris Galsons
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstnieci Ilzi Jansoni; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti; ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu, Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
16. maijā norisināsies garīgās kultūras notikums “Baznīcu nakts 2026” un “Atvērto baznīcu diena”, kuras laikā ikviens aicināts iepazīt Latvijas baznīcu gadsimtiem glabāto kultūras mantojumu un garīgās vērtības, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs. Arī Siguldas novada dievnami šajā dienā gaidīs apmeklētājus ar īpaši sagatavotu programmu.
Inčukalna lūgšanu nama programma:
Krimuldas evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Lēdurgas Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīcas programma:
Mālpils Evaņģēliski luteriskās draudzes programma:
Siguldas baptistu draudzes un Evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” Siguldas draudze programma:
Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas programma:
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzes programma:
Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā Siguldas pareizticīgo draudzes programma:
Kultūras notikuma “Baznīcu nakts” ideja līdz Latvijai atceļojusi no Austrijas, kur pirms vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēnisks notikums. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji, pasākumu organizē starpkonfesionāla domubiedru grupa, nodibinājums “Baznīcu nakts fonds”.
15. maijā plkst. 18.00 Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta gleznu izstāde “Ziedi Turaidas muzejrezervāta krājuma gleznās”. Tas ir turpinājums jau par ikgadēju tradīciju kļuvušajai sadarbībai starp Turaidas muzejrezervātu un Siguldas pili, kurā muzeja krājums ieiet dialogā ar vēsturisko vidi.
Izstādes vienojošais motīvs ir mākslinieku krāsu un otu stāsts par ziedoni un ziedēšanu. Izstādes kontekstā ziedēšana kļūst par metaforu radošumam un vietas identitātei – tā atspoguļo ne vien dabas plaukumu, bet arī Siguldas un Turaidas kultūrtelpas noturīgo, klusi spēcīgo radošo garu.
Turaidas muzejrezervāta Mākslas priekšmetu kolekcijā pārstāvēti dažādās tehnikās radīti darbi – eļļas glezniecība, pastelis, akvarelis, batika, emalja un grafika. Kolekcijas pamatā ir latviešu mākslinieku darbi, kuru dzīve vai daiļrade saistīta ar Turaidu un Siguldu. Līdzās portretiem, vēsturiskām rekonstrukcijām un kultūrvēsturiskajām ainavām – Gaujas senielejai un Turaidas, Siguldas, Krimuldas pilīm – nozīmīgu vietu šajā krājumā ieņem ziedu klusās dabas gleznas.
Izstādē eksponēti Siguldas novada mākslinieku darbi – skolotājas un gleznotājas Vilijas Jansones (1926–2013), Jāņa Puriņa (1952–2025), Nikolaja Lindes (1904–1980), Aivara Īzāka (1938–1991), Emīlijas Predājas (1930–2008), Zelmas Baltkājas (1888–1965) un citu autoru veikums. Daudzi no šiem darbiem plašākai publikai ir mazāk pazīstami – biežāk redzēti vien autoru personālizstādēs vai glabāti muzeja krājumā. Šoreiz tie vienkopus atklājas kā savdabīgs “ziedu dārzs”.
Skatāmie darbi tapuši dažādās tehnikās un noskaņās. Pasteļtehniku iecienījusi Laurenču skolas skolotāja Vilija Jansone; Siguldas 2. vidusskolas zīmēšanas skolotājas Emīlijas Predājas akvareļos ziedi atklājas liriskā, niansētā krāsu valodā. Novadnieks Nikolajs Linde savu klusās dabas darbu veidojis sulīgos eļļas triepienos uz audekla, savukārt latviešu glezniecības vecmeistara Hugo Grotusa (1884–1951) darbs “Ziedi vāzē” (1939) izceļas ar klusinātu noskaņu un smalku ziedu būtības tvērumu. Turaidas skolas skolotāja Zelma Baltkāja guašas tehnikā iemūžinājusi pilnziedā ceriņus pie Turaidas vecā staļļa ēkas – 20. gadsimta 30. gadu ainava ar vēsturisku un sentimentālu vērtību.
Izstāde aicina ieraudzīt Siguldas un Turaidas mākslinieku darbos ne vien ziedu daudzveidību, bet arī vietējās kultūrtelpas kluso, noturīgo radošumu – skolotājus, novadpētniekus un gleznotājus, kuru darbi veido nozīmīgu kultūrainavas vizuālās atmiņas daļu.
Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā būs apskatāma no 15. maija līdz 19. jūlijam katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00.
Izstādes apmeklējums iekļauts Siguldas Jaunās pils apmeklējuma cenā.
28. aprīlī Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” izskanēja koncerts “Ievziedu pulss”, kas norisinājās Vidzemes reģiona mūzikas skolu izglītības programmu “Pūšaminstrumentu spēle” ikgadējās metodiskās dienas ietvaros.
Koncerts notika, sadarbojoties Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas metodiķiem ar Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” vadību un skolotājiem. Priekšnesumus sniedza vecāko klašu audzēkņi, topošie pūšaminstrumentālisti no sešpadsmit mūzikas skolām. Daudzveidīgais repertuārs profesionālā izpildījumā sniedza gandarījumu gan pašiem jaunajiem mūziķiem, gan viņu skolotājiem, gan kuplajai klausītāju saimei. Koncerta noslēgumā uzstājās siguldieši – pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” (diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš), kam pievienojās arī visi pārējie reģiona audzēkņi, izveidojot skanīgu kopīgu orķestri. Tā izpildījumā skanēja A. Krūmiņa kompozīcijas “Seši mazi bundzinieki”, “Mazliet ar vieglu smaidu” un pacilājošais, humoristiskais skaņdarbs “Lieka štuka” S. A. Universa aranžijā. Emocijām bagāto koncertu aizrautīgi vadīja A. Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Klātesošie skolotāji dalījās pedagoģiskajā pieredzē un ieklausījās “Baltā flīģeļa” flautas spēles skolotāja Mika Vilsona stāstījumā par dažādām metodiskām niansēm un skatuves kultūras izkopšanu. Pasākuma noslēgumā ikviens skolotājs saņēma apliecību par pedagogu profesionālo pilnveidi.
30. aprīlī “Baltajā flīģelī” norisinājās mūzikas skolu koru Draudzības festivāls. Tajā piedalījās Augusta Dombrovska Rīgas Mūzikas skolas koris “Strautiņš”, Strenču Mūzikas skolas meiteņu koris “Somnium”, Smiltenes Mūzikas koris “SOL”, Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas koris un Siguldas Mākslu skolas ”Baltais flīģelis” koris “Sadziedam!”
Kori uzstājās ar brīvi izvēlētām programmām. Repertuārs bija katra kora iespējām un temperamentam atbilstošs, izpildījums tīrskanīgs un publiku uzrunājošs. Jauniešiem bija lieliska iespēja klausīties citu koru priekšnesumus, iepazīt skaistu un daudzveidīgu mūziku, kā arī koncerta noslēgumā muzicēt visiem kopā, dziedot iemīļotas R. Paula un I. Kalniņa dziesmas. Varenā kopkora stingrais pamats bija īpašā instrumentālā grupa (E. Gruzniņa klavieres, G. Kalniņš ģitāra, J. Špacs sitaminstrumenti).
Jāuzteic ne tikai diriģentes Solveigas Vītoliņas iniciatīva, sapulcinot korus uz Draudzības festivālu, bet arī diriģentes sirsnīgā vakara vadība, veidojot saistošus dialogus ar koristi Agnesi, kura bija tērpusies spilgtā zemenes kostīmā.
Koncertam sekoja “Sadziedam!” jauniešu sagatavotā viktorīna par mūsu skolu un savu kori, līksma izdancošanās Katrīnas Albužes vadībā.
Atzinīgus vārdus par sirsnīgo uzņemšanu izteica daudzi un novēlēja, lai šie pasākumi kļūst par ikgadēju tradīciju.
10. maijā Mālpils centrā notiks ikgadējais Pavasara gadatirgus, kurā pulcēsies mājražotāji, stādu, krūmu un dārza kociņu audzētāji. Šogad gadatirgus norisināsies Māmiņdienas noskaņās, piedāvājot vairākas aktivitātes ģimenēm. Paralēli tirgum būs iespēja noskatīties muzikālu izrādi “Sauleszaķu burvestības”, kurā uzstāsies Latvijā pazīstamā dziedošā Vītolu ģimene kopā ar Dabaušu ģimeni, kas izrādē izspēlēs dažādas lomas. Apmeklētājus iepriecinās īsts leijerkastnieks, bērnu atrakciju laukums un citi garšīgi prieki.
Tirgus būs atvērts no plkst. 9.00 līdz 15.00, bet oficiālā atklāšana paredzēta plkst. 10.00. Atklāšanas laikā darbosies brīvais mikrofons, kurā tirgotāji varēs dižoties katrs ar savu produkciju. Katrā stundā uzņēmējiem būs iespēja pastāstīt par produkta unikalitāti, radīšanas prieku un produkta vērtībām.
No plkst. 10.00 līdz 14.00 tirdziņā viesosies leijerkastnieks Gatis Grīnbergs, radot īpašu atmosfēru ar populārām melodijām. No plkst. 10.00 līdz 16.00 būs iespēja baudīt Ilzes Kupčas kūkas, kas tirgus dienā tiks servētas arī uz Mālpils Kultūras centra balkoniņa. Darbosies kafejnīca ar ēdienkarti lieliem un maziem gardēžiem, savukārt pie kultūras centra būs piepūšamās atrakcijas bērniem.
Māmiņdienas noskaņās plkst. 11.00 Mālpils Kultūras centrā notiks muzikāla izrāde ģimenei “Sauleszaķu burvestības”. Izrāde veidota ar Arvīda Žilinska mūziku un Elhas Lindas Hamfrīsas scenāriju. Tajā uzstāsies Latvijā pazīstamā dziedošā Vītolu ģimene kopā ar Dabaušu ģimeni, izspēlējot dažādas lomas.
Tas ir sirsnīgs stāsts par mazo zaķēnu Miku, kurš ar labu sirdi un drosmi palīdz citiem, pat tiem, kas darījuši pāri. Kad žurka un lapsa nonāk nepatikšanās, tieši Miks nāk palīgā, un īpašas Sauleszaķu burvestības pārvērš visu par draudzību, piedošanu un brīnumiem. Izrādes noskaņa ir ļoti labestīga un pamācoša, dāvājot gaišas emocijas bērniem, vecākiem un vecvecākiem. Izrāde piemērota visām vecuma grupām.
Biļetes cena – 6 eiro. Biļetes uz izrādi pieejamas “Biļešu paradīzē”, tostarp tiešsaistē.
Pasākuma organizatori aicina apmeklētājus ierasties laikus, jo pasākuma laikā centrālā iela būs slēgta tirgus norisei. Automašīnas iespējams novietot Enerģētikas ielā.
Sestdien, 16. maijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Inciemā valdīs īpaša svētku noskaņa – notiks sirsnīgi Ģimenes dienas svētki, kuros aicinātas piedalīties ģimenes no Inciema, tuvākās apkārtnes un visa Siguldas novada. Pasākums piedāvās daudzveidīgu kultūras un atpūtas programmu, kas piemērota gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Šajā dienā Inciemā viesosies “Istabas teātris”, piedāvājot divas izrādes dažāda vecuma skatītājiem.
Plkst. 12.00 Inciema muižas parkā būs skatāma izrāde “Hamoka komūna” (5+) – aizraujošs un mazliet ironisks ieskats cilvēka un lietu attiecībās, kā arī komūnas dzīvē dabas tuvumā. Vērosim komūnas iekšējo dzīvi, uzzināsim par tās pārdzīvojumiem, romantiskajiem centieniem, nākotnes plāniem un ilgām.
Savukārt plkst. 14.00 Inciema torņa zālē būs skatāma izrāde “Kaka un pavasaris” (4+), kas veidota pēc igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka populārās grāmatas motīviem. Izrāde ir guvusi plašu atzinību un saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada izrāde bērniem un pusaudžiem. Tā rotaļīgā un asprātīgā veidā pievēršas bērnu attīstībai svarīgām tēmām.
Pasākuma laikā būs iespēja satikt arī biedrību “Zaļā Nora”, kas darbojas radošuma un izglītības jomā laukos. Karaļdārza apmeklētājus priecēs biedrības zvēriņi, radot īpašu un sirsnīgu atmosfēru visai ģimenei.
Ikviena ģimene aicināta ņemt līdzi segu un uzkodas, lai starp izrādēm – no plkst. 13.00 līdz 14.00 – baudītu nesteidzīgu pikniku Inciema muižas parkā!
Ģimenes diena Inciemā solās būt piepildīta ar prieku, izziņu un kopābūšanas mirkļiem visām paaudzēm.
Uz izrādi “Kaka un pavasaris” nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits ir ierobežots. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26752873 (iespējams sazināties arī platformā “WhatsApp”).
No 10. maija Turaidas muzejrezervātā apmeklētājiem būs atvērtas divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī.
Ekspozīcija “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas atrodas pils Galvenā torņa bergfrīda 2. stāvā, piedāvās unikālu iespēju izsekot Turaidas pils attīstībai no tās pirmsākumiem 13. gadsimtā līdz mūsdienām. Ekspozīcija balstīta vēsturiskos un arheoloģiskos pētījumos, vairākos stāstos atklājot pils transformāciju no lībiešu koka nocietinājuma līdz mūra cietoksnim, vēlāk – drupām un mūsdienu muzejam.
Balstoties muzeja bagātajā krājumā un kopradē ar Turaidas muzejrezervāta vēsturniekiem Jolantu Dukaļsku, Viju Stikāni un Justīni Timermani, jaunās pastāvīgās ekspozīcijas autoru komanda radījusi ekspozīciju kā daudzjutīgu pieredzi, kur vēsturi iespējams ne tikai izzināt, bet arī sajust, sadzirdēt un izdzīvot. Tajā izmantoti taktili elementi, skaņas risinājumi un interaktīvas aktivitātes, ļaujot apmeklētājiem, piemēram, iejusties arheologa lomā. Autoru komandā iekļāvušies starptautiski un Latvijā atzīti profesionāļi: arhitekts Didzis Jaunzems, satura un vizuālo risinājumu autori Roberts Rubīns un Kaspars Eglītis, māksliniece Kristīne Rubīne, skaņu dizainers Kaspars Tobis un kuratore Elizabete Palasiosa. Ekspozīcija Lielajā tornī tapusi ar AS “Latvijas Finieris” atbalstu.
Jolanta Borīte, Turaidas muzeja rezervāta direktore uzsver: “Laiks ir izaicinājums, un muzejam ir jārunā šodienas valodā – mūsu vēsturnieki ar radošo komandu pils astoņu gadsimtu stāstu Galvenajā tornī atklās no jauna. Laiki mainījušies, un otrajā ekspozīcijā – pils ziemeļu iekšvārtu torņa vēstures stāsts būs muzeja iespēja nodrošināt apmeklētājiem piekļūstamību viduslaiku militārajai arhitektūrai tuvplānā. Jaunās ekspozīcijas gaida mūsu muzeja pastāvīgos apmeklētājus, izaugušo jauno paaudzi, kas mūs vēl nav apciemojusi ar ģimenēm, vai klasēm, kā arī ārvalstu viesus, kas novērtē viduslaiku piļu tūrisma ceļus Baltijas vienā no nozīmīgākajām pērlēm – Turaidā”.
Arhitekta Artūra Lapiņa vadībā īstenotie ziemeļu iekšvārtu torņa konservācijas darbi apmeklētājiem atklājuši līdz šim mazzināmu būvapjomu, un tas ir pamatā jaunam stāstam. Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” atspoguļo militārās arhitektūras attīstību laikā, kad Eiropā strauji izplatījās uguns šaujamieroči. Pamatīgās būvkonstrukcijas – līdz pat 4,2 metrus biezie mūri – kalpoja gan aizsardzībai, gan arsenāla funkcijām. Šī ekspozīcija arī vēsta par to, kas bijis ilgu laiku acīm paslēpts zem zemes, tad pēc arheoloģiskiem izrakumiem zem dēļu jumta līdz pēc konservācijas darbiem atklāts plašai apskatei.
“16. gadsimta sākumā Turaidas pils aizsardzība pieprasīja radikālu soli – masīvākā un pret lielgabalu uguni spēcīgākā torņa būvniecību tās vēsturē. Tā bija jauna drošības mēraukla laikmetā, kad vecie mūri vairs nespēja garantēt mieru. Šodien Turaidas ziemeļu iekšvārtu torņa stāsts atgādina – nepieciešams laikus saskatīt draudus un atbildēt ar nepārprotamu apņēmību un modernākajiem risinājumiem,” jauno ekspozīciju “Turaidas pils septītais tornis” komentē Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā, vēstures zinātņu doktore Vija Stikāne.
Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” tapusi, sadarbojoties Turaidas muzejrezervāta pētnieku komandai – Ligitai Beitiņai, Vijai Stikānei, Ievai Osei un Egilam Jemeļjanovam – ar arhitektūras un dizaina biroju DJA. Īpaša uzmanība pievērsta piekļūstamībai – nodrošināti risinājumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, audio saturs, vieglā valoda un digitālie papildinājumi. Risinājumi sagatavoti sadarbībā ar “Socintegra” un Vieglās valodas aģentūru.
Ieejas maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
2. maija vakarā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ar latviešu kinomūzikas koncertprogrammu “Tu saki?” izskanēja koncertzāles 25. sezonas noslēgums.
Klausītājiem bija iespēja baudīt iemīļotas latviešu kinomūzikas melodijas no tādām kinofilmām kā “Salna pavasarī”, “Zvejnieka dēls”, “Ceplis”, “Purva bridējs”, “Ezera sonāte”, “Pūt, vējiņi!”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Teātris”, “Tās dullās Paulīnes dēļ” un daudzām citām.
Pavasarīgi skaistajā koncertprogrammā uzstājās talantīgie kamermūziķi Dita Krenberga, Inga Ozola un Juris Žvikovs, radot sirsnīgu, emocionālu un klausītājiem tuvu noskaņu.
Koncertzāles vadītāja izsaka pateicību māksliniekiem un skatītājiem par atbalstu visas sezonas garumā.