16. decembrī Allažu bibliotēkā tika atklāta tekstilmākslinieces Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs”, kurā var aplūkot izšūtus un no auduma veidotus zirgus, kas tapuši šī gada laikā.
Inese Rozentāle dzimusi Rīgā, un viņas vecāki strādāja Rīgas Kinostudijā. Kā kino darbinieku bērns, Inese redzēja kino tapšanu no otras puses, kā arī iekļuvusi dažu filmu epizodēs. Dekorācijas, tērpu dizains, grims, montāža – tā šķita tik aizraujoša pasaule, ka ne velti viņa esot teikusi: “Kad izaugšu liela, es taisīšu figņas.” Jāpiebilst, ka “figņas” ir kino žargons un apzīmē dažādus dekorāciju un kostīmu sīkumus, kurus izgatavo ar rokām.
Pēc pamatskolas beigšanas Inese iestājās Rīgas Amatniecības vidusskolas Tekstila nodaļā, apgūstot trikotāžas tērpu modelēšanu un konstruēšanu. Vēlāk viņa turpināja izglītību šīs pašas skolas koledžas nodaļā, apgūstot interjera dizainu. Vairākus gadus Inese strādājusi par interjera dizaineri, arhitekta asistenti un mēbeļu konstruktori.
Ineses Paps teicis: “Vispirms apgūsti profesiju un tad vari nodarboties ar mākslu.”
Tas brīdis ir pienācis! Dažādu notikumu rezultātā, kas sākotnēji šķita kā mazas katastrofas, Inese nodarbojas ar mākslu, izšujot ar šujmašīnu, veidojot jauktas tehnikas tekstilijas un dažādas lelles.
Inese Rozentāle: “Šādu tehniku vēlējos izmēģināt jau sen, praktiski katru reizi, kad šūvu kādu nopietnu apģērba gabalu, bija kārdinājums mest visu pie malas un izdancināt šujmašīnu pēc sava prāta. Izšūšanu ar šūjmašīnu var saukt par haosa savaldīšanu uz auduma. Dūriens seko dūrienam, rokas vada audumu, un tikai iekšējā vīzija kontrolē procesu. Reizēm viss šķiet ārā metams. Tad darbu pielieku pie sienas, aizeju iedzert kafiju un ar svaigu aci skatos ko darīt tālāk. “
“Piektais pakavs” – zirgiem ir četras kājas, četri pakavi. Pazaudējot kādu no pakaviem ir laime, ja kabatā ir piektais pakavs.
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 31. janvārim bibliotēkas darba laikā.
Informāciju sagatavoja:
Tekstilmāksliniece Inese Rozentāle
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze
Foto: G. Rudze
12. decembrī kultūras ministre Agnese Lāce pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus un Kultūras ministrijas Īpašās atzinības, Atzinības un Pateicības rakstus par radošo ieguldījumu un mūža darbu 23 izcilām personībām un organizācijām kultūrā, tostarp arī novadniekam Andrim Muižniekam.
Kultūras ministrijas augstāko apbalvojumu – Īpašo atzinības rakstu – kultūras ministre pasniedza orķestru diriģentam Andrim Muižniekam par mūža ieguldījumu pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, novada kultūrvides veidošanā un ilggadēju, nozīmīgu pedagoģisko darbu, sveicot 80 gadu jubilejā.
Lepojamies, ka Siguldas novada iedzīvotāju ieguldījums tiek novērtēts valsts līmenī!
Informācijas avots:
Kultūras ministrija
Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kultūras ministrija
27. decembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” decembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dziedātāju Ievu Akurateri.
Šajā vakarā līdzās Ievas Akurateres izpildītajām dziesmām dzirdēsiet arī sarunu par dažādām tēmām: dziesmas nozīme okupācijas un Atmodas laikā; uzdrošināšanās nepakļauties cenzūrai un aizliegumiem; mākslinieku reakcija un piedalīšanās politiskajos notikumos; E. Veidenbauma, L. Breikša, K. Skujenieka, M. Melgalva, K. Elsberga un citu dzejnieku teksti mūzikā; grupas “Pērkons” fenomens; iesaiste dažādos teātra uzvedumos un muzikālajos projektos u. c.
Ieva Akuratere ir viena no populārākajām un drosmīgākajām latviešu mūziķēm, kura 80. gadu beigās ar dziesmu “Manai Tautai” spēcīgi ietekmēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos. Dziesma kļuva par Dziesmotās revolūcijas himnu, kas saviļņoja un vienoja latviešu tautu kopīgā lūgšanā par brīvību.
Ieva Akuratere plašāku atpazīstamību ieguva 80. gadu sākumā kā Latvijas rokgrupas “Pērkons” dziedātāja. “Pērkona” sastāvā dziedātā “Zaļā dziesma” (1988) kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Ieva Akuratere ir daudzpusīga mūziķe, kura uzstājusies gan kā soliste, gan arī dažādu projektu sastāvā, piemēram, jaunā viļņa un postpanka grupā “K. Remonts”, eksperimentālās mūzikas grupā “NSRD” un četru latviešu popmūzikas dziedātāju projektā “Dāmu pops”. 90. gados viņa nodibināja grupu “Simulācija”, kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Akuratere ir darbojusies arī eksperimentālajā tautas mūzikas projektā “Lidojošais paklājs”. Mūziķe joprojām aktīvi muzicē, piedalās dažādos Latvijā populāros mūzikas raidījumos un projektos. 2025. gadā Ieva Akuratere kopā ar Latvijas alternatīvā roka grupu “Sudden Lights” iedziedāja dziesmu “Mūsu mīlestība”.
Ieva Akuratere ir dzīva leģenda latviešu sirdīs. Ar savu harizmu, skaisto un unikālo balsi viņa ir apbūrusi arī cilvēkus ārpus Latvijas. Viņas dziesmas “Kā man klājas” (1989) pavadībā katru pilnmēness nakti uz Gobas deju (angliski – Elm Dance) dejošanu sanāk cilvēki daudzās kopienās Eiropā un pasaulē. Deja kalpo par apliecinājumu dzīves mīlestībai, cerībai un cilvēces solidaritātei ar Zemi un visu dzīvo.
Ieva Akuratere savulaik ir darbojusies arī kā aktrise, operetes aktrise un politiķe. Savas muzikālās darbības laikā, dziedot viena un esot dažādu muzikālo grupu sastāvā, viņa ir iedziedājusi ap 20 mūzikas albumu. Jaunākais albums “Ceļš” (2024) ir ierakstīts kopā ar latviešu mūziķi un komponistu Aivaru Hermani. Mūziķe ar koncertiem ir uzstājusies dažādās valstīs Eiropā, ASV un Āzijā, dziedot gan tautiešiem, gan svešiniekiem.
Foto: Jānis Deinats
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 7. decembrī, aizvadīja ēdienu gatavošanas meistarklasi kopā ar lielisko muižas šefpavāri Aiju Gabrāni.
Turpinot svētku gaidīšanas ceļojumu, pasākuma dalībnieki ieskandināja un iesmaržināja muižas pērli – Dārza māju. Ikvienam bija iespēja piedalīties gatavošanas procesos, baudīt un izzināt tradicionālo svētku ēdienu gatavošanas noslēpumus, ar kuriem dalījās šefpavāre un viņas komanda.
Aija Gabrāne ir šefpavāre ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, konkursa “Mūsdienu Latvijas garša” uzvarētāja, kura apvieno Latvijas un internacionālās garšas mūsdienīgā un savā interpretācijā. Meistarklases laikā viņa stāstīja par Ziemassvētku ēdienu tradīcijām un kulinārajām vērtībām svētkos.
Pēc kopīgi pagatavotās maltītes dalībnieki sēdās pie krāšņi klāta svētku galda un devās garšu un sajūtu ceļojumā!
Mālpils muižā notiks arī citi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi:
Pasākumi notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
11. decembrī, vietējās kopienas sadarbības ietvaros, Allažu pirmsskolas izglītības iestādē viesojās Allažu Tautas nama bērnu folkloras grupa “Tiptaiņi” un tās vadītāja Liena Vija Teterovska. Viņu misija ir atrast saikni starp senajām tradīcijām un mūsdienām, iedzīvināt un popularizēt latviešu tautas folkloru ikdienas dzīvē un svētkos, ko arī pieredzēja šajā kopīgajā pasākumā.
Pirmsskolēni piedzīvoja īpaši sagatavotu svētku programmu, kas ietvēra tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, tautiskās rotaļas un stāstus par Ziemassvētkiem – par maskām un par iešanu rotaļās.
Pasākumā bērni uzzināja, iemācījās un līdzdziedāja Ziemassvētku dziesmas ar tradicionālajiem ziemas dziesmu piedziedājumiem “kaladū, kaladū” un “totari, totari”. Bērnu folkloras grupas “Tiptaiņi” dalībnieki iesaistīja pirmsskolēnus jautrās Ziemassvētku rotaļās – “Dindaru, dandaru ozoliņi”, “Nabagais, bagātais”, “Aitiņas mājās”. Tas ļāva bērniem iemācīties un izjust ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Mazajiem skatītājiem, praktiski darbojoties, bija iespēja iepazīt, kā pirms daudziem gadiem tika svinēti šie svētki – kā dziedāja dziesmas, spēlēja spēles un gāja rotaļās. Tas palīdz bērniem iepazīt mūsu tautas kultūras mantojumu un izprast Ziemassvētku patieso nozīmi – mieru, siltumu un mīlestību.
Allažu pirmsskolas izglītības iestāde izsaka pateicību bērnu folkloras grupai “Tiptaiņi” un vadītājai Lienai Vijai Teterovskai par atsaucību pasākuma organizēšanā un iespēju bērniem piedzīvot latviešu tradicionālo Ziemassvētku noskaņu!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pirmsskolas izglītības iestādes direktora vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos
Jana Baranovska
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies Siguldas Jaunajā pilī. Ģimenes ar bērniem aicinātas piedalīties priekšā lasīšanā un radošās aktivitātēs, kurās bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošas pasakas, stāstus un rotaļas. Pasākumi ļaus iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Pasaku pēcpusdienas notiks decembra otrajā un trešajā nedēļas nogalē Siguldas Jaunās pils svētku zālē plkst. 16.00. Katrā no pasākumiem ar rotaļām priecēs pasaku rūķis, bet ar lasījumiem un stāstiem piedalīsies atpazīstami novadnieki un īpašie viesi.
Pasākumu programma:
Pasākumi ir bez maksas, un gaidīti ir visi – ģimenes, bērni, vecvecāki un ikviens, kurš mīl pasakas un sirsnīgus satikšanās brīžus.
Decembrī noslēdzās projekts “Mājvārdi – lībisko liecību nesēji Lēdurgas kultūrtelpā”. Projektu realizēja Lēdurgas pagasta biedrība “Smailes” ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja”. Projekta rezultātā izveidota karte ar mājvārdiem un vietvārdiem, kuru skanējums ļoti ticami apliecina saistību ar to lībisko izcelsmi. Karte ir izvietota Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un pieejama ikvienam apmeklētājam.
10. decembrī notika projekta noslēgums ar mājvārdu kartes atklāšanu Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un vēsturnieces Sarmītes Kauliņas stāstījumu par novadpētniecību Lēdurgas pagastā, projekta gaitu un izaicinājumiem. Karte ir papildinājums jau esošajam veikumam lībisko liecību izzināšanā Lēdurgas pagastā – gan augu nosaukumu izpētei, gan Putnu modināšanas tradīcijas iedzīvināšanai, gan videofilmai “Mudurgciema stāsts”.
Kartes ievadā lasāms: “Lēdurgas apkaimes vietvārdi glabā dažādu vēstures laiku liecības, līdzās kādam jaunākam vietas nosaukumam turpat blakus var būt gadsimtiem sens mājas, upes vai citas vietas nosaukums. Visdrīzāk senāko mājvārdu izcelsmei un saknēm vairs nav iespējams izsekot, jo ilgajā vietas nosaukuma mūžā cilvēki to ir lietojuši atbilstoši sava laika valodas izjūtai un izpratnei. Tieši ūdeņu nosaukumi pieder pie visvecākajiem dabas objektu nosaukumiem, un daudzi no tiem ir pārdzīvojuši ne vien vairākas paaudzes, bet pat tautas. Arī Lēdurgas apkaimes ūdeņu nosaukumi ir spilgti liecinieki šīs vietas lībiskajam mantojumam – Aģe, Jugla, Sudurga, Mudurga, Aijažu ezers, Aģes ezers. Taču arī Lēdurgas apkaimes mājvārdos, kaut laika gaitā tie mainās straujāk par citu vietu nosaukumiem, saskatāms novada lībiskais mantojums. Aicinām kartē iepazīt tos mājvārdus, kuros ir saskatāma lībiskā izcelsme vai mājas saimnieku kultūrvēsturiskā saikne ar lībisko mantojumu”.
Apjomīgais projekts realizēts septiņu mēnešu garumā. Tā gaitā apzināti un izpētīti vairāk nekā piecdesmit mājvārdi un vietvārdi, intervēti vairāki mājvietu saimnieki, veiktas mājvietu fotofiksācijas.
Projekta dalībnieki informāciju smēlušies gan Lēdurgas bibliotēkā, gan Turaidas muzejrezervāta arhīvā, gan iedzīvotāju atmiņās un privātajos krājumos.
Mājvārdu projekta rezultāti Lēdurgas pagastā būs daļa no mājvārdu izcelsmes sociolingvistiskā pētījuma Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ietvaros, kas kalpos par pamatu kopīgam zinātniskajam rakstam ar prof. Karla Pajusalu un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas konferences saturam 2026. gadā.
Biedrība “Smailes” izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam, tā vadītājam Valtam Ernštreitam un pētniecei Guntai Kļavai par palīdzību mājvārdu un vietvārdu iespējamās izcelsmes skaidrošanā.
Kopš 2022. gada Siguldas novada Lēdurgas pagasts ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks.
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško
12. decembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties Siguldā vēl neizrādīto dokumentālo detektīvfilmu “Testaments”. Pēc seansa notiks tikšanās ar filmas režisoru Jāni Ābeli – tā būs unikāla iespēja uzdot režisoram jautājumus par filmas tapšanas procesu.
Anatols Imermanis, latviešu detektīvromānu rakstnieks un dzejnieks, sapņoja par Parīzi un brīvību, taču bija iesprostots Padomju Savienībā. Mirstot, viņa pēdējā vēlēšanās bija, lai viņa pelnus izkaisa Parīzē. Filma seko Aleksandram Zapoļam, dzejniekam un dvēseles radiniekam, kurš 24 gadus pēc Imermaņa nāves dodas izpildīt šo vēlmi. Imermaņa pelnu urnas meklēšana izvēršas kā detektīvromāns, savukārt ceļojums atklāj, ka mūsdienu Parīze atšķiras no Imermaņa iedomātās. Vietējais dzejnieks palīdz mums atrast veco Parīzi un sniegt mieru vecajam bohēmistam, kurš joprojām spēj izspēlēt jokus, pierādot, ka ar nāvi brīvība nebeidzas.
Filma paredzēta skatītājiem no 12 gadu vecuma, un tās garums ir 1 stunda 14 minūtes.
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Siguldas folkloras kopa “Senleja” jau tradicionāli gada īsākajā dienā, 21. decembrī, plkst. 18.00 aicina ikvienu piedalīties Bluķa vakarā Siguldā, lai izdzīvotu seno Ziemassvētku tradīciju – bluķa vilkšanu.
Bluķa vakars uzskatāms par pagrieziena punktu laika ritējumā, kad gada vistumšākajā laikā pamazām atgriežas gaisma.
Interesenti aicināti pulcēties pie kultūras centra “Siguldas devons”, lai kopīgi ieskandinātu Siguldas centru un, dziedot un dancojot, dotos maskotā gājienā uz Stacijas laukumu, velkot bluķi, simboliski vācot kopā visas likstas un nelaimes un vairojot veiksmi nākošajam gadam. Bluķa vilkšanai ir zināms arī cits skaidrojums – bluķis ir vīrišķais, bet zeme sievišķais elements un, velkot bluķi, zemei simboliski tiek dota auglība, tā kļūstot atkal no jauna ražīgai.
Ikviens aicināts nākt gājienā maskās, līdzi ņemot skanīgus sitamos instrumentus vai troksni radošus priekšmetus, ar ko trokšņot gājiena laikā, dzenot prom ļaunos garus, kā arī vecos Jāņu vainagus, lai, tos dedzinot Bluķa vakara ugunskurā, svinētu gaismas uzvaru pār tumsu.
Svētku gaitā visi aicināti teikt laba vēlējumus, satikties, zīlēt nākotni, kā arī vienoties Ziemassvētku dziesmās un iet rotaļās.
Bluķa vilkšana ir viena no aizraujošākajām latviešu gadskārtu Ziemassvētku tradīcijām, kam ir sena rituāla nozīme. Ziemassvētku laikā daudzviet notika arī maskoti gājieni, kuru laikā ļaudis pārtapa citādos tēlos, tādējādi nodrošinot saikni ar aizgājušajām paaudzēm un vairojot izdošanos un auglību visplašākajā nozīmē gan sev, gan citiem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja
Siguldas novadā šonedēļ iemirdzas siltums un kopā būšanas prieks – ikvienu sagaida daudzveidīga kultūras, sporta un svētku programma. Siguldas Jaunās pils Svētku zālē izskanēs jauktā kora “Spārni” Ziemassvētku koncerts, Mālpils Kultūras centrā – koncertprogramma “Ziemas sapņi”, bet Krimuldas Tautas namā notiks tirdziņš. Visā novadā notiks arī dažādas aktivitātes bērniem, radošās darbnīcas, kopīgas spēles, dievkalpojumi un Ziemassvētku brīnumu stāsti. Vakaros tiks iedegtas krāšņas eglītes Inčukalna, Mālpils, Mores un Krimuldas pagastos, kā arī Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Novadniekiem šajās brīvdienās būs pieejamas vairākas bezmaksas nodarbības projekta “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros.
Piektdien, 5. decembrī
Plkst. 9.15 dienas centrā “Iespēju māja” norisināsies vingrošanas grupa “Ritmas”.
Plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem ar iepriekšēju pieteikšanos. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 29387505 vai rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 11.00 Gaujas Kopienas centrā notiks iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 14.00 Krimuldas bibliotēkā notiks radošā darbnīca “Ziemassvētku dāvanu kastīte”.
Plkst. 16.00 Sunīšu kopienas centrā paredzēts spēļu laiks bērniem un jauniešiem.
Plkst. 16.30 Inciema muižas parkā tiks iedegta Ziemassvētku egle.
Plkst. 17.00 pie Mores Tautas nama notiks egles iedegšanas pasākums. Aicināti lieli un mazi ņemt līdzi Ziemassvētku cepures, lai palīdzētu Stičam izglābt eglīti no negantā Grinča.
Plkst. 17.00 Gaujas ceimā norisināsies eglītes iedegšana un izrāde “Sniegavīru glābšanas misija”. Čaklie sniegavīri jau sagatavojuši krāšņu Ziemassvētku eglīti, taču negaidītais siltums visu izjauca – sniegavīri izkusa un eglītes rotājumi tika sabojāti. Tagad svētki ir apdraudēti! Lai atgrieztu Ziemassvētku burvību, mums kopā ar draugiem nāksies salabot rotājumus un paveikt teju neiespējamo, lai eglīte būtu gatava mirdzēt svētku gaismās.
Plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Siguldas 1. pamatskolas tautas deju kolektīva “Purenīte” koncerts “Ziemas gaismas taka”. Ieeja – 3 eiro.
Plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centra pagalmā notiks “Māsiņu Sniegpārsliņu baltā pasaka”. Kopā ar mums būs māsiņas Sniegpārsliņas, lai dziedātu, dejotu, draudzētos, priecātos un, protams, iedegtu arī lielo egli.
Plkst. 18.00 kopā ar “Brīnumu lādes” tēliem svētku egle tiks iedegta arī pie Krimuldas Tautas nama. Būs ziemīgi brīnumi, rotaļas un jautrība visai ģimenei.
Plkst. 18.30 svētku eglīte iemirdzēsies Inčukalnā, kur arī viesosies izrāde “Sniegavīru glābšanas misija”.
Plkst. 20.00 Siguldas Sporta skolā norisināsies “Aizdevums.lv” reģionālās basketbola līgas spēle: Siguldas Sporta skola – BK “Salacgrīva”
Plkst. 20.00 eglītes iedegšanas pasākums notiks Egļupes ciemā, kur izrāde “Sniegavīru glābšanas misija” noslēgs savu muzikālo ceļojumu.
Sestdien, 6. decembrī
Plkst. 10.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies Ziemassvētku tirdziņš-izstāde.
No plkst. 9.00 novadniekiem notiks bezmaksas sporta nodarbība – funkcionālais fitness:
Plkst. 10.00 Mālpils Sporta centrā norisināsies šautriņu mešanas čempionāta 4. posms.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta skolā notiks Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U14, U15, U16 un U19 puišu spēles: Sigulda – Jēkabpils.
Plkst. 11.00 Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā ikviens aicināts uz meistarklasi “Ziedu sveču kompozīcija”. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, rakstot uz e‑pasta adresi judazu.biblioteka@sigulda.lvvai zvanot uz tālruņa numuru 26179911.
Plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks latviešu valodas sarunvalodas klubiņš cittautiešiem.
Plkst. 12.00 kultūras centrā “Siguldas devons” mazākajiem skatītājiem iespēja noskatīties animācijas filmu sēriju “Urga, Jo & Po”. Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē. Plašāka informācija.
Plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks izzinošs un aizraujošs pasākums – Flamora viktorīna, kurā aicinātas piedalīties komandas līdz sešiem cilvēkiem. Dalības maksa komandai – 30 eiro. Plašāka informācija.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centra Spēka zālē norisināsies apļa treniņš. Obligāta pieteikšanās līdz iepriekšējās dienas plkst. 17.00, zvanot uz tālruņa numuru 25448860. Priekšrocība maznodrošinātajiem ar Sociālā dienesta atzinumu.
Plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta ukraiņu kopienas rokdarbu izstāde.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada seniori aicināti uz peldēšanas nodarbību. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 17.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iemirdzēsies pilsētas centrālā egle. Pasaku namiņu “Brīnumu maisi” atvēršana. “Ziemassvētki Brīnumskapī” “Ķekata-ļekata”. Zini kas ir Ķekata? Tā ir viena Ļekatu spēle, kad Tu ej Ziemassvētkos uz Brīnumskapi, bet nevari pazīt nevienu no Brīnumskapja varoņiem.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā būs skatāms koncerts “Vilku mēneša sadancošanās”, kurā satiekas enerģija, deja un sirsnība. Biļešu cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, “S! kartes” īpašniekiem un daudzbērnu ģimenēm – atlaide. Biļetes pieejamas Inčukalna Tautas namā, norēķini tikai skaidrā naudā.
Svētdien, 7. decembrī
Plkst. 10.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks puzuru meistarklase kopā ar Intu Brikmani. Dalības maksa – 5 eiro. Norēķini skaidrā naudā. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot Ilzei 29166140 vai Intai 26423054.
Plkst. 10.00 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Mālpils draudzē – Adventa otrās svētdienas dievkalpojums.
Plkst. 10.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies Ziemassvētku tirdziņš-izstāde.
Plkst. 10.00 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vangažu draudzē – 2. Advents. Dievkalpojums ar muzikālo viesi – Olgu Barišmani.
Plkst. 11.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Tutas Ziemassvētku koncerts “Nevar vairāk sagaidīt”. Biļetes cena – no 13 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Koncerts izpārdots.
Plkst. 11.00 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Siguldas draudzē– dievkalpojumā muzicēs mākslas skolas “Baltais flīģelis” kora klases audzēkņi (pedagogi Solveiga Vītoliņa un Kristīne Žogota);
Plkst. 12.00 pēc dievkalpojuma Turaidas Evaņģēliski luteriskā baznīcā ikviens tiek aicināts uz skaistu ziemas noskaņu koncertu “Gaismas stīgas” ar duetu “Infini”. Ieeja – par ziedojumu baznīcā.
Plkst. 12.00 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Krimuldas draudzē – Adventa otrās svētdienas dievkalpojums.
Plkst. 13.30 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Tutas Ziemassvētku koncerts “Nevar vairāk sagaidīt”. Biļetes cena – no 13 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Koncerts izpārdots.
Plkst. 14.00 Mālpils muižā notiks tradicionālā svētku ēdienu gatavošanas meistarklase šefpavāres Aijas Gabrānes vadībā. Pieteikties meistarklasei var, zvanot uz tālruņa numuru 26666600 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@malpilsmuiza.lv. Dalības maksa – 35 eiro no personas. Ar “S! karti” un Goda ģimenes karti – 20 eiro. Bērniem līdz 6 gadu vecumam – bez maksas.
Plkst. 14.00 pēc dievkalpojuma Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Allažu draudzē – koncerts “Sirdī tev pievienošos”.
Plkst. 14.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks puzuru meistarklase kopā ar Intu Brikmani. Dalības maksa – 5 eiro. Norēķini skaidrā naudā. Iepriekšēja pieteikšanās, zvanot Ilzei 29166140 vai Intai 26423054.
Plkst. 15.00 Krimuldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 16.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē izskanēs jauktā kora “Spārni” Ziemassvētku koncerts. Biļetes cena – atbilstoši Siguldas Jaunās pils biļešu cenrādim.
Plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Tutas Ziemassvētku koncerts “Nevar vairāk sagaidīt”. Biļetes cena – no 13 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Koncerts izpārdots.
Plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta mākslinieces – tēlnieces Lienes Mackus personālizstāde “Dārza piezīmes 3”. Plašāka informācija.
Plkst. 16.30 Inčukalna Sporta centrā norisināsies bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā izskanēs koncertprogramma “Ziemas sapņi”. Piedalās Brigita Reisone (soprāns), NYX Trio – Anete Toča (flauta), Tatjana Ostrovska (vijole), Ieva Sarja (klavieres). Biļetes cena – 15 eiro, ar “S! Karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 18.00 Mālpils Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem.
Plkst. 18.00 Krimuldas Tautas namā norisināsies Ditas Bogdānes skaņu meditācija ar Tibetas skanošajiem traukiem. Dalības maksa – 20 eiro. Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikties nodarbībai iespējams, zvanot uz tālruņa numuru 29853452.
Plkst. 18.30 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Tutas Ziemassvētku koncerts “Nevar vairāk sagaidīt”. Biļetes cena – no 13 līdz 28 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Koncerts izpārdots.
Plkst. 18.30 Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas Siguldas draudzē – Ziemassvētku laika dievkalpojums.
Izstādes
13. decembrī plkst. 12.00 Siguldas “Ezītī miglā” notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ceturtās sezonas noslēguma pasākums. Sākumā dzirdēsiet vēsturnieces un mediju pētnieces Vitas Zelčes priekšlasījumu “Kā dzīvoja sieviete Latvijā līdz Pirmajam pasaules karam?”, bet turpinājumā diskusiju “Vai mums joprojām vajag sieviešu konferenci? Simtgades saruna”. Sarunu vadīs šī cikla satura autore Eva Eglāja-Kristsone, piedalīsies profesore Vita Zelče, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un literatūrzinātnieces Zita Kārkla un profesore Ausma Cimdiņa.
“Jautājums, vaj latviešu sievietei vajaga emancipācijas, ir tikpat kā daudz kā jautājums, vaj latviešu sievietei vajaga ēst?” vaicāja Aspazija 1895. gadā kādā laikrakstā “Dienas Lapa” publicētā rakstā. Nenoliedzami, 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums ir laiks, kad jautājums par sieviešu līdztiesību sāka iegūt aktualitāti Eiropas publiskajā telpā. Tomēr līdz pat Pirmā pasaules kara noslēgumam likumdošana un sociālās prakses sievietēm piešķīra nepilnvērtīga cilvēka statusu, kas līdzinās nepilngadīga bērna stāvoklim. Viņām nebija pilnas tiesības rīkoties ar savām dzīvēm. Tālaika patriarhāli normatīvajā tradīcijā Latvijas sievietes bija “otrais dzimums” gan publiskajā, gan privātajā sfērā.
Priekšlasījumā tiks aplūkotas vairākas Latvijas sieviešu vēstures jomas – darbs, ģimene, sadzīve, ikdiena, izglītība, sabiedriskā dzīve un brīvais laiks – laikā, kad tapa modernā sabiedrība. Tajā tiks meklēta atbilde uz jautājumu: cik pilnvērtīga var būt dzīve, kad likums un tradīcija to liedz.
Priekšlasījuma autore Vita Zelče ir ieguvusi doktora grādu vēsturē. Viņa uzrakstījusi grāmatu “Nezināmā. Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē”, ir grāmatas “Marginālās jeb 1376. fonds” līdzautore. V. Zelče ir publicējusi rakstus par sievietēm Pirmajā un Otrajā pasaules karā, sievietēm un viņu veidotajiem ģimenes albumiem pēc Otrā pasaules kara, sieviešu žurnāliem, sievietēm režisorēm Rīgas kinostudijā un citām tēmām, pētījusi arī mediju vēsturi un mūslaiku darbību, kā arī Latvijas kolektīvo un kultūras atmiņu.
Diskusijā “Vai mums joprojām vajag sieviešu konferenci? Simtgades saruna” vēsturniece, profesore Vita Zelče, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un literatūrzinātnieces Zita Kārkla un profesore Ausma Cimdiņa kopā ar šī cikla satura autori un sarunas vadītāju Evu Eglāju-Kristsoni pievērsīsies tam, kā Pirmais sieviešu kongress atbalsojas Latvijas kultūras, sociālajā un politiskajā atmiņā. 2025. gada “Rīts ar literatūrzinātnieku”, caur starpkaru perioda prizmu, izgaismoja Pirmā sieviešu kongresa un tā simtgades nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, un viņu laikabiedrēm latviešu kultūrtelpā, kuras savos darbos skar būtiskas sabiedriskās un politiskās tēmas. Noslēguma diskusijā tiks pārrunāts, kā šis vēsturiskais mantojums veido mūsu domāšanu šodien un kādas ir efektīvākās mūsdienu aktīvisma formas – literatūrā, mākslā, medijos un pilsoniskajās iniciatīvās –, lai aktualizētu dzimtes nevienlīdzības un citas sociālās problēmas 21. gadsimta Latvijā.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Attēls: Modernā sieviete 20. gadsimta sākumā. Populāra tiražēta pastkarte. Vitas Zelčes kolekcija.
Ieeja – bez maksas.
Mālpils muiža ir sākusi īstenot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”. Svētdien, 30. novembrī, noritēja pirmais no četriem Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumiem – pastkartīšu meistarklase ar vietējo mākslinieci Aneti Kalniņu.
Šajā radošajā pēcpusdienā tika iedzīvināta pastkartīšu darināšanas, rakstīšanas un sūtīšanas tradīcija. Ikvienam bija iespēja brīvi izpausties un apgleznot savas kartītes profesionālas mākslinieces vadībā. Pastkartīšu sūtīšanas tradīcija bija īpaši interesanta mazākajiem dalībniekiem, kuri dzīvo mūsdienu digitālajā laikmetā, un retais zina par šādām vērtībām.
Dalībnieki tika cienāti ar Mālpils muižas pašu ceptiem cepumiem, piparkūkām un svētku dzērienu.
Mālpils muižā notiks arī citi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi:
Pasākumi notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.