Lieldienu laikā Siguldas novada dievnamos un draudzēs notiks svētku dievkalpojumi un koncerti. Novadnieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt arī citas svētku aktivitātes un Šūpoļu festivālu, kurā trīs dienu garumā, no 4. līdz 6. aprīlim, būs iespēja izšūpoties unikālās un neparastās festivāla meistaru radītās šūpolēs. Šogad festivāls svin savu desmitgadi; festivāla tēma – “Pasaule, Pasaulīt!”
Ekumēnisks krustaceļš – 3. aprīlī plkst. 13.00 gājiens no Siguldas Evaņģēliski luteriskās baznīcas līdz Siguldas Romas katoļu baznīcai.
Evaņģēliski luteriskā Siguldas Sv. Bērtuļa draudzē
Siguldas Jēzus Sirds Romas katoļu draudzē
Turaidas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Siguldas baptistu draudzē
Septītās dienas adventistu Siguldas draudzē
Evaņģēlisko kristiešu baznīcas “Jaunā paaudze” Siguldas draudzē
Svētā Apustuļa Andreja Pirmsauktā Siguldas pareizticīgo draudzē
Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas Siguldas draudzē
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā draudzē
Lēdurgas Jāņa Kristītāja pareizticīgo draudzē
Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vangažu draudzē
Mālpils Evaņģēliski luteriskā draudzē
Šogad jau 18. reizi visā Latvijā norisināsies tradicionālais pasākums “Satiec savu meistaru!”, aicinot ikvienu interesentu iepazīt un apgūt prasmes, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Latvijas Nacionālā kultūras centra, pašvaldību un meistaru kopīgi rīkotā pasākuma “Satiec savu meistaru!” būtība ir izcelt cilvēkus, kuri pārmantojuši un saglabājuši senās prasmes no paaudzes paaudzē, un veicināt plašas sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Seno amatu meistari aicina ikvienu piedalīties meistardarbnīcās, individuālās nodarbībās un atvērtajās darbnīcās, iepazīt meistarības paraugdemonstrējumus, klausīties lekcijas un priekšlasījumus, kā arī apmeklēt koncertus, dančus un citus pasākumus.
Novada amata meistari piedāvās darbošanos sešpadsmit meistarklasēs:
Izbraukuma meistarklasē “Jostiņsegas no krāsu skices līdz krāšņai segai” tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda” iepazīstinās ar jostiņsegu darināšanas procesu no plkst. 11.00 līdz 17.00 – 11. aprīlī Valmierā, 19. aprīlī Dobelē un 25. aprīlī Sarkaņos, Madonas novadā.
Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 5. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.
Aicinām ikvienu interesentu savlaicīgi pieteikties izvēlētajām meistarklasēm, jo dalībnieku skaits vairākās nodarbībās ir ierobežots. Papildu informācija būs pieejama tīmekļa vietnē satiecsavumeistaru.lv.
Lai prieka un radošas iedvesmas pilnas šīs dienas ikvienam akcijas dalībniekam!
Pasākumu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pašvaldībām un amata meistariem.
11. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas deju kolektīva “Vizbulīte” koncerts “Liela diena atnākuse”.
Deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāji ļoti gaida pavasara iestāšanos, jo tieši pavasarī uzzied vizbulītes. Koncertā “Liela diena atnākuse” parādīs kā Lieldienas sagaida un svin dejotāji.
Koncertā piedalīsies Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāji – bērni un jaunieši no 1. līdz 12. klasei.
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
28. martā plkst. 17.00 Oslo latviešu teātris “O’Latte” sadarbībā ar radošo apvienību “Čučumuiža” viesosies kultūras centrā “Siguldas devons” ar muzikālu izrādi bērniem “Alises brīnumainā atgriešanās”.
“Alises brīnumainā atgriešanās” ir turpinājums Luisa Kerola pasakai “Alise Brīnumzemē”. Izrāde ir pasaka ģimenei ar bērniem no 6 gadu vecuma. Katrs tajā atradīs ko sev. Pieaugušie varēs aizdomāties par filozofiskiem jautājumiem, savukārt bērni dosies Alisei līdzi viņas ceļojumā atpakaļ laikā un satiks Brīnumzemes visnotaļ dīvainās, bet absolūti šarmantās personības, piemēram, Balto Trusi ar pulksteni, Cepurnieku, Marta Zaķi, noslēpumaino Češīras Kaķi vai vienmēr guļošo Susuriņu, un, protams, vēl daudzus citus krāšņus Brīnumzemes iemītniekus, tostarp Sarkano un Balto Karalieni.
Vai Alise sirmā vecumā spēs atgriezties savā bērnības sapnī, brīnīties un sajust kā bērns?
Mūzikls savu pirmizrādi (saīsinātā variantā festivāla koncepta dēļ) piedzīvoja Anglijā, Bredfordā, pagājušā gada rudenī teātra festivāla “Laipa 2024” ietvaros, kur izrāde saņēma balvu “Gada labākā izrāde”. Norvēģijā izrādi bija iespējams noskatīties pagājušajā gadā 1. martā uz Rommen Scene skatuves. Abas izrādes skatītāji uzņēma ar stāvovācijām un pozitīvām atsauksmēm.
Izrādē piedalās 12 aktieri, dejotāji, dziedātāju grupa, kā arī lelles – Kāpurs un Češīras Kaķis.
Biļetes cena – 18–20 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas bērniem līdz divu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
13. martā Siguldas novada bibliotēkā viesojās projekta “Tava grāmata – viņu smaids” organizators Jorns Kampenhauzens (Joern von Campenhausen) no Vācijas. Projekta ietvaros Siguldas novada bibliotēkai tika ziedotas 52 bērnu un jauniešu grāmatas vācu valodā.
Siguldas novada bibliotēka projektam pieteicās jau pagājušā gada nogalē. Tā ir lieliska iespēja papildināt bibliotēkas vācu valodas grāmatu krājumu ar kvalitatīvu literatūru. Šis dāvinājums iepriecinās lasītājus – bērnus un jauniešus, kuri apgūst vācu valodu un pilnveido savas zināšanas, lasot grāmatas oriģinālvalodā, kā arī iepazīstot vācu kultūras daudzveidību.
Dāvināto grāmatu klāstā ir gan aizraujoši stāsti jaunākā skolas vecuma bērniem, gan literatūra pusaudžiem, kas palīdz attīstīt valodas prasmes, lasītprasmi un izpratni par dažādām kultūrām. Grāmatas tuvākajā laikā būs pieejamas bibliotēkas apmeklētājiem, un tās tiks iekļautas gan ikdienas lasītāju piedāvājumā, gan izmantotas tematiskajos pasākumos un izglītojošajās aktivitātēs.
Projekts “Tava grāmata – viņu smaids” tika izveidots sadarbībā ar Baltijas Bruņniecības apvienību, lai caur literatūru tuvinātu latviešu un vācu kultūras, veicinātu savstarpēju izpratni un valodu apguvi. Šāda iniciatīva ir nozīmīgs ieguldījums kultūras un izglītības attīstībā, īpaši jaunās paaudzes vidū.
Siguldas novada bibliotēka pateicas ikvienam, kurš ziedoja grāmatas, kā arī personīgi Jornam Kampenhauzenam par iniciatīvu, atsaucību un grāmatu nogādāšanu uz Siguldu. Cerams, ka šī sadarbība turpināsies arī nākotnē, sniedzot iespēju vēl plašāk bagātināt bibliotēkas krājumu un piedāvāt lasītājiem arvien jaunas iespējas iepazīt pasauli caur grāmatām.
21. marta rīta agrumā Lēdurgas dendroparkā pulcējās dalībnieki no malu malām, lai kopā ar folkloras kopu “Putni” skandinātu putnu modināšanas dziesmas, ietu rotaļās, gaidītu saules lēktu, godinātu lībisko mantojumu un svinētu Lielo dienu.
Putnu modināšana ir sens lībiešu rituāls, kas tradicionāli notika pavasara saulgriežu rītā, kad tika gaidīta saulīte uzlecam un dziedāta putnu modināšanas dziesma “Tšītšōrlinkizt”.
Pa ceļam uz putnu modināšanas vietu caur dendroparku plūstošajā Mudurgupītē tika mazgātas mutes, lai kļūtu skaisti un visu gadu turētos laba veselība. Neizpalika arī tradicionālā pēršana ar pūpolu zariem, dzērveņu ēšana, kā arī koku un krūmu izdaiļošana ar krāsainām lentītēm.
Īpaši krāšņa un emocijām piesātināta izvērtās saulītes sagaidīšana. Uz saulīti lūkojoties gan caur egļu zariem, gan krāsainajiem zīda lakatiem, klātesošie smēlās spēku un enerģiju nākamajam darba cēlienam. Kā minēja Lēdurgas kultūras nama vadītāja Ilze Kļaviņa, tas ir spēks, kas palīdz iziet gan cauri gaismai, gan cauri tumsai. “Ietīt sevi zīda lakatā, iešūpot gaismu un caur zīda lakatu Laimiņu ieraudzīt dancojam”, tāds bija viņas novēlējums visiem klātesošajiem.
Turpinājumā dalībnieki kūra ugunskuru, gatavoja putru un spēka tēju, ripināja krāsotās olas, no zāģu skaidām gatavoja putniņus un no dēļiem nagloja putnu būrīšus. Neizpalika arī šūpoļu izdaiļošana un šūpošanās augstu, augstu, olu kaujas un veiklības spēles.
Organizatori izsaka bezgalīgu pateicību ikvienam dalībniekam par kopābūšanas mirkļiem, lībiskā mantojuma godināšanu un Lielās dienas ieskandināšanu Lēdurgā.
Piektdien, 3. aprīlī, plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs vokālās kamermūzikas programma “Zemei ir cilvēka sirds”, kas klausītājiem piedāvās emocionāli daudzslāņainu un laikmetīgi aktuālu muzikālo pieredzi.
Programmas muzikālais kodols rezonē ar pēdējo gadu globālajiem un vienlaikus dziļi personīgajiem notikumiem. Koncerta veidotāji īpašu uzsvaru likuši uz jauna, Latvijas publikai līdz šim nedzirdēta repertuāra piedāvājumu.
Koncertprogramma jau guvusi plašu atzinību, izskanot 2025. gada pavasarī RKTMC “Mazā ģilde”, kur tā tika augstu novērtēta gan par muzikālo kvalitāti, gan emocionālo dziļumu. Māksliniekiem ir īpaši svarīgi šo pieredzi nest arī ārpus galvaspilsētas.
Programmas centrā ir soprāns Terēze Gretere, kuras daudzveidīgā pieredze un plašās vokālās iespējas ļauj veidot koncertu kā kontrastiem bagātu un emocionāli piesātinātu stāstu.
Koncertā piedalās izcili Latvijas mūziķi:
Caur latviešu un britu komponistu un dzejnieku darbiem koncertā tiek izzinātas cilvēka iekšējās pasaules tēmas – vienpatība, trausls līdzpārdzīvojums un iekšējais spēks.
Koncerta programmā:
Terēze Gretere ir soprāns ar daudzpusīgu pieredzi dažādos mūzikas žanros. Ieguvusi maģistra grādu senajā vokālajā mūzikā, kā soliste sadarbojusies ar mūziķiem Latvijā un ārvalstīs, tostarp ar Liepājas Simfonisko orķestri un Tulūzas Nacionālā Kapitolija orķestri. Kopš 2024. gada – Valsts akadēmiskā kora “Latvija” māksliniece.
Līva Kalniņa ir gaismu māksliniece ar starptautisku pieredzi audiovizuālajās performancēs un darbā ar laikmetīgās mūzikas projektiem, kā arī Latvijas Nacionālajā teātrī.
Egils Upatnieks ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra oboju grupas koncertmeistars un aktīvs kamermūziķis.
Edgars Vaivods ir sitaminstrumentālists, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra mūziķis, kā arī apvienības “Opercussion” dalībnieks.
Rihards Plešanovs ir pianists ar plašu starptautisku koncertpieredzi, uzstājies kopā ar vadošajiem Latvijas orķestriem.
Koncertu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
22. martā 85 gadu jubileju nosvinējis Jānis Raslavs – Siguldas novada Goda novadnieks un Latvijas mēroga autoritāte mūzikā, īpaši pūtēju orķestru pasaulē. Profesionālajā darbībā viņš darbojies kā mūzikas pedagogs, pūtēju ansambļa un orķestra vadītājs, diriģents, trompetists un skaņdarbu aranžētājs.
Diriģenta jubilejai par godu notiks “Jāņa Raslava 85 gadu jubilejas koncerts” 29. martā plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons”. Šoreiz diriģentu jubilejas koncertā sveiks pūtēju ansamblis “Sigulda” un tā vadītājs Jānis Jakobs, “Bigbends Sigulda” un tā vadītājs Arnis Šmitiņš, Inese Greste, Laura Ezera un Raimonds Eizenšmits. Ikviens ir aicināts sveikt diriģentu skaistajā jubilejā!
Jānis Raslavs absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu, kur apguvis trompetes spēli, vēlāk izglītību trompetes specialitātē turpinājis arī Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā – tagadējā Mūzikas akadēmijā. Diriģenta statusā pirmo reizi orķestra priekšā Jānis Raslavs stājies līdz ar mūzikas vidusskolas beigšanu 1960. gadā, un tas ir bijis Rīgas rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju orķestris Siguldā. No 1962. līdz 1975. gadam viņš vadījis estrādes orķestri “Sigulda”. Pāris gadus vēlāk šis kolektīvs uz laiku pārtrauca darbību, bet J. Raslavs izveidoja orķestri “Satezele”. Gan “Sigulda”, gan “Satezele” savulaik ieguvuši arī Tautas kolektīva goda nosaukumu. Pēc orķestra “Satezele” darbības beigām 1996. gadā J. Raslavs ķērās pie bigbenda atjaunošanas, kas nu jau tika saukts par “Satezeli”.
J. Raslavs bijis vairākkārtējs Vispārējo dziesmu un deju svētku virsdiriģents pūtēju orķestru grupā un daudzus gadus strādājis arī kā pedagogs. Viņa vadītie pūtēju kolektīvi vienmēr spējuši iepriecināt klausītājus un radīt pacilājošu noskaņu vēl ilgi pēc koncertu beigām.
Viņa vadīto kolektīvu dalībnieki atzīst, ka Jānis Raslavs ir unikāla personība pūtēju orķestru mūzikā ar savu “vecās skolas” disciplīnu un darba metodēm, kas uztur pūtēju orķestru skanējuma latiņu augstā līmenī. Neskaitāmi liels ir ne tikai orķestrantu skaits, kurus Raslavs vienojis mūzikā, bet arī viņa audzēkņu skaits, kuriem mācīta gan trompetes, gan citu pūšamo instrumentu spēle.
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
Ceturtdien, 26. martā, plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervātā notiks publiska vēsturnieku saruna “Pagastu pašvaldības reformai Vidzemē – 160”. Tajā piedalīsies vēsturnieki, vēstures doktori – Muntis Auns, Gvido Straube un Uģis Niedre. Sarunu vadīs Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Dr. hist. Guntis Zemītis.
Pirms 160 gadiem, 1866. gada 19. februārī, stājās spēkā Krievijas impērijas Baltijas provinču pagastu pašvaldību likums, kas muižu pagastu sistēmu aizvietoja ar pašu zemnieku veidotām pagastu pašvaldībām un nošķīra administratīvo no tiesu varas.
Pagasts kā administratīvi teritoriāla vienība Latvijā pastāvēja līdz 1949. gadam, kad padomju okupācijas vara to aizstāja ar mākslīgu veidojumu – ciemu padomēm. 1990. gadā pagastu sistēmu Latvijā atjaunoja.
Lai gan mūsdienu izpratnē pagasti izveidoti pirms 160. gadiem, tā ir senākā zināmā admistratīvā pamatvienība, kuras vēsture, iespējams, sākas jau 9. gadsimtā. Par pagastu izcelšanos un nozīmi daudz diskutēts. Vai Latvijas teritorijā tie sākuši veidoties Austrumlatvijā, latgaļu sentautai nonākot meslu atkarībā no Polockas, Pleskavas vai Novgorodas kņazistēm? Vai tomēr pirmie pagasti veidojušies jau 9. gadsimtā Kurzemē skandināvu ietekmē? Vai pagasts ir slāvu vai ģermāņu tiesību institūts? Kā to saprata senatnē? Diskutabls ir arī jautājums par pēc 1866. gada reformas veidotajiem pagastiem. Kas tie bija – jauns slogs uz latviešu zemnieku pleciem, vai pašpārvaldes un valstiskuma skola?
Uz šiem un citiem ar pagastu vēsturi saistītiem jautājumiem atbildes meklēsim publiskā sarunā. Ikvienam klausītājam būs iespēja klātienē tikties ar vēstures pētniekiem un uzdot sev interesējošus jautājumus vai pat iesaistīties diskusijā.
Aicināti visi, kuriem interesē Latvijas, bet jo īpaši – Vidzemes vēsture. Pasākumam vēlams iepriekš pieteikties līdz 25. martam, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un krājuma nodaļas vēsturnieks
Guntis Zemītis
28. martā plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies etnogrāfes un tradicionālās kultūras pētnieces Indras Čeksteres grāmatas “Maize latviešu dzīvē un tradīcijās” atvēršanas svētki. Grāmata iznākusi apgādā “Zinātne”. Pasākumā piedalīsies folkloras kopa “Senleja”.
Grāmata veltīta latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu svētkos un ģimenes godos. Pētījumā izmantoti autores un citu pētnieku savāktie folkloras materiāli, atmiņu stāsti par latviešu tautas sadzīvi un ieražām. Vērtīgs ir plašais, vienkopus esošais salīdzinošais materiāls par tradicionālo maizes cepšanu un ar to saistītajām ieražām, rituāliem zemēs ap Baltijas jūru, kā arī par līdzīgo un atšķirīgo Baltijas reģiona tautu folkloras materiālos par maizi. Grāmatā iekļauti noderīgi pielikumi ar maizes cepšanas receptēm un skaidrojošo vārdnīcu.
Grāmata veltīta latviešu tradicionālajai rudzu maizei, kas ir neatņemama latviešu materiālā un garīgā kultūras mantojuma daļa, saistīta ar tautas identitāti un ir nozīmīgs tās simbols. Autore pētījusi maizes cepšanu, tajā lietotos darbarīkus un izejvielas, maizes cepšanas un lietošanas laikā izmantoto maģiju un zīmes, ar maizi saistītās ieražas un folkloru, kā arī rudzu maizes lietojumu latviešu svētkos un ģimenes godos. Pētījumā izmantoti autores un citu pētnieku savāktie folkloras materiāli, kā arī atmiņu stāsti par latviešu tautas sadzīvi un ieražām. Vērtīgs ir plašais, vienkopus apkopotais salīdzinošais materiāls par tradicionālo maizes cepšanu un ar to saistītajām ieražām, rituāliem zemēs ap Baltijas jūru, kā arī par līdzīgo un atšķirīgo Baltijas reģiona tautu folkloras materiālos par maizi. Grāmatā iekļauti noderīgi pielikumi ar maizes cepšanas receptēm un skaidrojošo vārdnīcu.
Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds, maizes ceptuve “Lāči”, maizes ceptuve “Ķelmēni”, AS “Latvijas Finieris” un individuāli ziedotāji.
19. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika paziņoti grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2025” laureāti. Svinīgajā ceremonijā jau piekto reizi tika pasniegta Siguldas novada speciālbalva, kuru šogad saņēma mākslinieks Armands Zelčs par dizainu Santas Hiršas grāmatai “Oļegs Tillbergs” (izdevniecība “Neputns”).
Siguldas speciālbalvas ieguvēju izraudzījās Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova, sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Kupcāne un Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ilze Ceļmillere.
Jana Šiklova par mākslinieka Armanda Zelča veidoto grāmatas dizainu saka: “Brīnišķīgi uztverta Tillberga mākslinieciskās darbības esence, iztulkota un atspoguļota grāmatas dizainā, turklāt Latvijā izdotajām monogrāfijām netipiskā vizuālajā veidolā.”
Siguldas speciālbalvas saņēmēju mākslinieku Armandu Zelču aicinām pavadīt laiku, atpūsties un smelt radošu iedvesmu Siguldā.
Konkursa “Zelta ābele 2025” laureāti:
Žūrijas speciālbalvu jaunajam dizaineram “Stikla ābols” saņēma Estere Betija Grāvere, otru speciālbalvu – Marta Folkmane, bet speciālbalvu “Citāda grāmata” – Andris Začests.
Šogad konkursā “Zelta ābele 2025” par mūža ieguldījumu godināja apgāda “Neputns” līdzdibinātāju un ilggadējo galveno redaktori, mākslas zinātnieci Laimu Slavu. Par Gada mākslinieku tika atzīts dizainers Klāvs Priedītis.
Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Latvijas Grāmatizdevēju asociācija 2005. gadā ieguva tiesības izmantot Miķeļa Goppera dibinātā apgāda “Zelta ābele” stilizēto un vārdisko preču zīmi asociācijas rīkotajam grāmatu mākslas konkursam ar mērķi attīstīt latviešu grāmatu izdošanas kultūru un popularizēt grāmatu lasīšanu latviešu sabiedrībā. M. Goppera izdevumi tiek uzskatīti par skaistas grāmatas etalonu, bet viņa apgāds “Zelta Ābele” – par latviešu grāmatniecības zelta leģendu.
Ar Siguldas novadu apgāda “Zelta ābele” dibinātāju Miķeli Gopperu saista viņa tēva iegādātais īpašums Eikažos, kur viņš pavadījis vasaras un brīvos brīžus, izlolojot sapni – izveidot Eikažus par īpatnēju grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām.
No 25. marta Anšlava Eglīša ekspozīcijā un no 21. aprīļa kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja apskatīt konkursa “Zelta ābele 2025” nominēto grāmatu izstādi.
Foto: Edgars Semanis
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs un Siguldas novada bibliotēka pievienojas UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas aicinājumam Pasaules dzejas dienā, 21. martā, iesaistīties starptautiskajā kampaņā “Uzdāvini dzejoli”.
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs un Siguldas novada bibliotēka aicina ikvienu iedzīvotāju un novada viesi ne tikai iesaistīties, bet arī radīt personisku un sirsnīgu dzejas dāvanu – ar roku uzrakstītu dzejoli, kas kļūst par īpašu uzmanības apliecinājumu līdzcilvēkiem. Šāda vienkārša, bet nozīmīga rīcība ļauj stiprināt sirsnību savstarpējās attiecībās, radīt prieku un iedvesmu gan dzejas rakstītājam, gan tās saņēmējam.
Īpaši tiek rosināts padomāt par tiem, kuri ikdienā jūtas vientuļāki – senioriem, cilvēkiem sociālās aprūpes centros vai slimnīcās. Ar roku rakstīts dzejolis var kļūt par negaidītu pārsteigumu, kas ienes siltumu un cilvēcību ikdienā.
Tāpat iedzīvotāji aicināti būt radoši un drosmīgi – sacerēt pašiem savas dzejas rindas vai izvēlēties sev tuvu autoru darbus, piešķirot tiem personīgu nozīmi ar savu rokrakstu. Dzeja šajā dienā var kļūt par tiltu starp paaudzēm, kultūrām un pieredzēm.
Kampaņas laikā Siguldas novada bibliotēkā būs iespējamas arī dažādas ar dzeju saistītas aktivitātes – aizkrāsotās dzejas darbnīcas, bērni aicināti ilustrēt Aspazijas dzejoļus, veidot dzejas grāmatzīmes vai rakstīt dzeju uz īpaši noformētām kartiņām, aicinot apstāties ikdienas steigā un pievērsties vārda spēkam. Ikviens ir aicināts dalīties ar savu pieredzi sociālajos tīklos, iedvesmojot arī citus pievienoties akcijai.
Pasaules dzejas diena ir lieliska iespēja atgādināt, ka dzeja nav tikai grāmatās – tā dzīvo mūsu attiecībās, sarunās un spējā pamanīt un novērtēt skaisto ikdienā.
Plašāka informācija pieejama šeit.