17. aprīlī Siguldas pilsētas vidusskolā visas dienas garumā norisināsies jauniešu organizēts laikmetīgās mākslas festivāls “(NE)MAINĪGAIS”. Festivāls tiks atklāts plkst. 10.30 un noslēgsies plkst. 18.00.
Festivāla apmeklētājiem būs iespēja apskatīt 12. klases skolēnu veidotos mākslas darbus un performances, kā arī piedalīties darbnīcās. Festivāla ietvaros notiks arī Pusaudžu resursu centra vadīta nodarbība “Kā saglabāt mieru mainīgajā pasaulē?”, kurā būs iespēja apgūt dažādas apzinātības tehnikas.
Festivālā “(NE)MAINĪGAIS” Siguldas pilsētas vidusskolas radošo industriju virziena 12. klases skolēni pēta pārmaiņu tēmu. Jaunieši šo tēmu aplūko gan personiskā līmenī, piemēram, iekšējais bērns un pieaugšana, gan globālā līmenī – caur tādām tēmām kā privatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana cilvēku ikdienā.
Skolēni šīs tēmas ne tikai pēta, bet arī iegūtās zināšanas izmanto, lai par tām runātu mākslā, veidojot īsfilmas, animācijas, instalācijas, gleznu un fotogrāfiju izstādes. Viens no laikmetīgās mākslas mērķiem ir veidot dialogu par sabiedrībā aktuālām tēmām. Tieši tāpēc 17. aprīlī ikviens interesents ir aicināts apmeklēt jauniešu organizēto laikmetīgās mākslas festivālu “(NE)MAINĪGAIS”.
Jaunieši festivālu organizē mācību procesa ietvaros, apgūstot producēšanas, festivāla iekārtošanas, kā arī sadarbības partneru un finanšu līdzekļu piesaistīšanas prasmes.
Festivāls vēsta, ka pārmaiņas ir neizbēgams un mūžīgs process, bet tas tik un tā šķiet biedējošs. Tomēr svarīgi ir apzināties, ka šīs pārmaiņas var kļūt par mūsu draugu, nevis ienaidnieku.
Šogad jau 18. reizi visā Latvijā norisināsies tradicionālais pasākums “Satiec savu meistaru!”, aicinot ikvienu interesentu iepazīt un apgūt prasmes, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē.
Latvijas Nacionālā kultūras centra, pašvaldību un meistaru kopīgi rīkotā pasākuma “Satiec savu meistaru!” būtība ir izcelt cilvēkus, kuri pārmantojuši un saglabājuši senās prasmes no paaudzes paaudzē, un veicināt plašas sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā.
Seno amatu meistari aicina ikvienu piedalīties meistardarbnīcās, individuālās nodarbībās un atvērtajās darbnīcās, iepazīt meistarības paraugdemonstrējumus, klausīties lekcijas un priekšlasījumus, kā arī apmeklēt koncertus, dančus un citus pasākumus.
Novada amata meistari piedāvās darbošanos sešpadsmit meistarklasēs:
Izbraukuma meistarklasē “Jostiņsegas no krāsu skices līdz krāšņai segai” tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda” iepazīstinās ar jostiņsegu darināšanas procesu no plkst. 11.00 līdz 17.00 – 11. aprīlī Valmierā, 19. aprīlī Dobelē un 25. aprīlī Sarkaņos, Madonas novadā.
Savukārt plostnieka amata prasmes tiks izceltas Plostnieku naktī 5. jūnijā ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” Siguldā pie Gaujas.
Aicinām ikvienu interesentu savlaicīgi pieteikties izvēlētajām meistarklasēm, jo dalībnieku skaits vairākās nodarbībās ir ierobežots. Papildu informācija būs pieejama tīmekļa vietnē satiecsavumeistaru.lv.
Lai prieka un radošas iedvesmas pilnas šīs dienas ikvienam akcijas dalībniekam!
Pasākumu rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar pašvaldībām un amata meistariem.
23. aprīlī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā notiks radošs un interaktīvs pasākums “Zemenes uz mēles”, kas iezīmē Mākslas dienu tradīcijas 45 gadu jubileju Mālpilī. Apmeklētāji aicināti skatīt izstādes un jauno mākslinieku paraugdemonstrējumus, kurus sniegs mākslas skolu audzēkņi no Mālpils, Siguldas, Lēdurgas, Krimuldas, Inčukalna, kā arī Ropažiem. Pasākuma viesis – modes un laikmetīgās mākslas mākslinieks Arvis Kantiševs.
Šogad aprit 45 gadi kopš Mākslas dienu aizsākuma Mālpilī, un pēc pārtraukuma šī nozīmīgā tradīcija tiek atjaunota, aicinot kopā pulcēties Siguldas novada un kaimiņu novadu – tostarp Ropažu – mūzikas un mākslas skolu audzēkņus un pedagogus. Pasākuma centrā ir radošais izaicinājums – modes skate uz mēles, kuras tēma šogad veltīta Zemeņu svētku konkursam ar tādu pašu nosaukumu – “Zemenes uz mēles”.
Pasākumu programma:
Mākslas skolu ietvaros dalībnieki aicināti radīt tērpus, iedvesmojoties no Latvijas gardākās ogas – zemenes, interpretējot to krāsās, formās un noskaņās. Pasākuma laikā dalībniekiem vienas stundas laikā būs jāizveido tērps, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus – polietilēna un plastmasas maisus, līmplēves, skoču, lentes, papīru un citus materiālus. Filigrānākas detaļas – aksesuārus, rotas, galvassegas – iespējams sagatavot jau iepriekš skolās. Dalībnieki aicināti izmantot arī savu radošo pieeju, līdzi ņemot instrumentus un individuālos materiālus, ar nosacījumu, ka tērpiem jābūt piemērotiem demonstrēšanai uz mēles, kā arī vēlams tos saglabāt prezentācijai, kas notiks 11. jūlijā Mālpils Zemeņu svētkos. Mākslas dienu dalībnieki un ikviens Latvijas iedzīvotājs zemenīgu tērpu radīšanai varēs pieteikties Mālpils Kultūras centra sociālajos tīklos no 24. aprīļa.
Mākslas dienu tradīcija Mālpilī aizsākās 1981. gadā, kad Mālpilī, kā topošajā paraugciemā, sāka strādāt jauni radošo nozaru speciālisti – arhitekte Māra Steķe, vitrāžiste Māra Ārente, interjeriste Inese Štifta, dizainers Māris Steķis, koka izstrādājumu dizaineri Modris Hapanioneks un Andris Pilmanis. Pirmā izstāde “Mālpils vakar, šodien, rīt” notika tikko atklātajā sovhoztehnikuma administrācijas ēkā, bet vēlāk Mākslas dienas pārcēlās uz Mālpils meliorācijas un zemkopības muzeju – tagad Mālpils muižu, bet pēc jaunā kultūras nama atklāšanas – uz tā telpām. Attīstoties Mālpils mūzikas skolai un izveidojot mākslas nodaļu, Mākslas dienas kļuva par nozīmīgu skolas un vietējās kultūras dzīves daļu, saglabājot savu radošo garu līdz pat mūsdienām.
Ieeja – bez maksas.
Noslēdzies Datu valsts inspekcijas (DVI) rīkotais radošo darbu konkurss skolēniem “Neredzamais rēķins”, kurā 9.–12. klašu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi tika aicināti atspoguļot, kā ar saviem personas datiem mēs internetā nereti “samaksājam” par šķietami bezmaksas lietotni, spēli vai konkursu. Kopumā konkursā tika saņemti 48 darbi, un par uzvarētājiem atzīti Valmieras Viestura vidusskolas un Mālpils vidusskolas skolēni.
Trešo vietu ieguva Mālpils vidusskolas 11. klases skolnieces Elizabete Viktorija Zubareva un Paula Olimpija Garā. Viņu video attēlota situācija, kurā jauniete uzķeras uz krāpniecisku SMS ziņu par sūtījuma piegādi, kas aicina ievadīt pareizu adresi un atvērt saiti, tādējādi krāpniekam iegūstot piekļuvi telefona datiem.
Konkursa apbalvošanas pasākuma laikā DVI direktore Jekaterina Macuka jauniešiem uzsvēra: “Paaudzes mainās, un šodien bieži vien šķiet, ja kaut kas nav nopublicēts sociālajos tīklos, tas nav noticis. Taču dzīvē ir dati, kurus mums ir pienākums sniegt, piemēram, valstij vai iestādēm, un ir dati, par kuriem mēs pilnībā izlemjam paši, piemēram, saturs, ko publicējam savos profilos. Datu aizsardzība neaizliedz informācijas apriti. Tā vienkārši nosaka noteikumus, lai šis process būtu tiesisks un drošs. Tāpat kā jebkurā spēlē, arī šeit ir savi noteikumi, kas jāievēro visiem. Liela daļa atbildības gulstas uz mums pašiem. Mēs varam izvēlēties, ko publicēt, kur reģistrēties un cik daudz par sevi atklāt. Digitālā vide ne vienmēr ir droša, tāpēc, līdzīgi kā aizslēdzam savas mājas durvis, mums jārūpējas arī par savu digitālo drošību. Mūsu kampaņas mērķis ir atgādināt, ka digitālajā vidē nekas nav bez maksas un datiem ir liela vērtība.”
Konkurss “Neredzamais rēķins” ir daļa no DVI kampaņas “Klikšķis bija nieks. Bet tu atdevi daudz.”, kas aicina ikvienu digitālo lietotāju, īpaši jauniešus, apzināties savu digitālo pēdu nozīmi un sekas, ko var radīt neapdomīga rīcība tiešsaistē. Kampaņas ietvaros tiek publicēti izglītojoši video klipi un karikatūras par aktuāliem personas datu aizsardzības jautājumiem, kā arī DVI vairāk nekā 20 skolās visos Latvijas reģionos organizēja seminārus 9.–12. klašu skolēniem.
Konkursā pirmo un otro vietu izcīnīja Valmieras Viestura vidusskolas audzēkņi.
Praktiski padomi ikdienai par datu aizsardzību digitālajā vidē pieejami DVI tīmekļa vietnē www.dvi.gov.lv, kā arī sociālajos tīklos.
Trešdien, 1. aprīlī, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kurā aktīvi piedalījās arī Siguldas novada pašvaldība. Šī bija iespēja skolēniem ielūkoties speciālistu ikdienā, izprast viņu darba specifiku un klātienē vērot, kā top lēmumi, kas ietekmē novada attīstību. Šogad pašvaldībā un tās iestādēs viesojās 53 zinātkāras ēnas – jaunieši, kuri, iespējams, nākotnē veidos vēl stiprāku Siguldas novadu.
Lielu interesi Ēnu dienas dalībnieki izrādīja par domes vadības darbu, ēnojot pašvaldības domes priekšsēdētāju, viņa vietnieci, kā arī izpilddirektori un viņas vietnieci. Jauniešiem bija iespēja būt blakus domes vadībai svarīgu lēmumu izstrādē, kā arī piedalīties darba vizītē Turaidas muzejrezervātā, kas ir nozīmīgs pašvaldības sadarbības partneris tūrisma jautājumos. Tikšanās laikā Turaidas muzejrezervāta vadība kopā ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Linardu Kumski pārrunāja sadarbību izstādes tapšanā par godu Siguldas pilsētas simtgadei, kas gaidāma 2028. gadā. Tāpat tika pārrunāti citi aktuālie jautājumi, piemēram, par Jauno Arheologu skolu, kas darbojas kopš 2023. gada, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu sadarbību ar Turaidas muzejrezervātu skolēnu izglītošanā.
Jaunieši kopā ar domes priekšsēdētāju un pašvaldības Īpašumu pārvaldības nodaļas pārstāvjiem pārrunāja aktuālos jautājumus un plānus Siguldas pilsētas publiskā apgaismojuma attīstībā. Par īpašu piedzīvojumu ēnām kļuva brauciens ar Siguldas gaisa vagoniņu pāri Gaujas senielejai, vienlaikus iepazīstot novada tūrisma iespējas.
Jaunieši ar interesi iepazina arī citus pašvaldības speciālistus un profesijas – centrālās pārvaldes juristi, Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektorus, jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” jaunatnes darbinieci, Mores pamatskolas saimniecības pārzini, pirmsskolas izglītības, mūzikas un sporta skolotājus pirmsskolas izglītības iestādēs “Pasaciņa” un “Minka”, pedagogus Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, kā arī Krimuldas Sporta centra vadītāju.
Šogad pašvaldība piedāvāja 18 dažādas amata vietas, kurām pieteicās dažādu vecuma grupu skolēni, taču īpaši aktīvi bija tieši 4.–6. klašu audzēkņi.
Ēnu diena ir populāra izglītības akcija ne tikai Latvijā, kur tā notiek kopš 1999. gada, bet arī visā pasaulē. Akcijas laikā skolēni apmeklē sev vēlamo darbavietu un iesaistās interesējošās profesijas pārstāvja darbā. Šīs aktivitātes mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.
Latvijas Kamaniņu sporta federācija turpina mērķtiecīgi attīstīt jaunatnes sporta sistēmu, paplašinot iespējas bērniem un jauniešiem uzsākt treniņus kamaniņu sportā vairākos Latvijas reģionos, tostarp Siguldā. Jauno sportistu piesaiste un sagatavošana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sporta veida ilgtspējai un nākamo Latvijas izlases paaudžu veidošanai.
Kamaniņu sports Latvijā ilgstoši ir viens no konkurētspējīgākajiem ziemas sporta veidiem, kur Latvijas sportisti regulāri cīnās par augstām vietām Pasaules kausa posmos, pasaules čempionātos un Ziemas olimpiskajās spēlēs. Šo panākumu pamatā ir sistemātisks darbs ar jaunajiem sportistiem, kas sākas jau agrā vecumā.
Vienota attīstības sistēma – no pirmā treniņa līdz starptautiskajai arēnai
Latvijas kamaniņu sporta attīstības modelis balstās uz vienotu pieeju visos līmeņos – jaunatnes sportā, junioru konkurencē un pieaugušo izlasē. Jaunie sportisti sāk ar vispārējo fizisko sagatavotību, koordinācijas, līdzsvara un kustību prasmju attīstīšanu, vēlāk pakāpeniski apgūstot specializētās iemaņas kamaniņu sportā.
Treniņu process tiek organizēts visa gada garumā. Ziemas periodā jaunie sportisti trenējas bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” un sporta zālēs, savukārt vasarā uzsvars tiek likts uz fizisko sagatavotību, spēka, ātruma un koordinācijas attīstību, kā arī citu sporta veidu integrāciju. Šāda pieeja ļauj veidot daudzpusīgi attīstītus sportistus, kuri nākotnē spēj konkurēt augstākajā līmenī.
Treniņu iespējas Siguldā
Siguldā jaunajiem sportistiem ir iespēja trenēties profesionālā vidē, kas veidojusies vienā no nozīmīgākajiem kamaniņu sporta centriem Eiropā. Treniņus vada treneri Riks Kristens Rozītis, Maija Makarova un Kristaps Mauriņš, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, attīstot ne tikai fiziskās spējas, bet arī sportista domāšanu, raksturu un komandas sajūtu.
Treneris Riks Kristens Rozītis uzsver: “Šis kādam būs starts olimpiskajai medaļai, citam – jauniem draugiem, pieredzei un pārliecībai. Bet viens ir skaidrs – šeit neviens nezaudē. Visi aug un kļūst stiprāki.”
Treniņi Siguldā notiek četras reizes nedēļā visa gada garumā, nodrošinot sistemātisku un daudzpusīgu sportistu attīstību. Vasaras periodā galvenais uzsvars tiek likts uz vispārējo fizisko sagatavotību, kustību koordināciju un izturību, izmantojot dažādas aktivitātes – riteņbraukšanu, skriešanu, pārgājienus un komandas saliedēšanas nodarbības.
Savukārt ziemas sezonā jaunie sportisti uzsāk treniņus uz ledus, apgūstot kamaniņu vadības pamatus un piedaloties sacensībās. Šis posms ir īpaši nozīmīgs, jo tieši šeit teorētiskās iemaņas pārtop reālā pieredzē trasē – ātrumā, precizitātē un spējā pieņemt lēmumus sekundes simtdaļās.
Treniņu process ir veidots tā, lai katrs bērns attīstītos savā tempā, vienlaikus apgūstot svarīgākās īpašības, kas nepieciešamas sportā un dzīvē kopumā.
Kamaniņu sports Siguldā nav tikai fiziska aktivitāte – tā ir pieredze, kas veido raksturu. Treniņu procesā bērni iemācās disciplīnu, neatlaidību, spēju piecelties pēc neveiksmēm un strādāt komandā. Svarīga ir arī emocionālā puse – kopīgi treniņi, pirmie nobraucieni, emocijas pēc finiša un draudzības, kas veidojas ārpus trases. Šī vide kļūst par nozīmīgu attīstības daļu, kur sportists aug kā personība.
Pamats nākamajiem panākumiem
Milānas–Kortīnas 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti vēlreiz apliecināja savu vietu pasaules elitē. Šie panākumi nav nejaušība – tie balstīti ilgtermiņa darbā, tehniskajā nodrošinājumā un kvalitatīvā jaunatnes sagatavošanā.
Tieši jaunatnes sporta attīstība ir pamats nākamajiem sasniegumiem, nodrošinot nepārtrauktu jauno sportistu ienākšanu augstākajā līmenī.
Latvijas Kamaniņu sporta federācija aicina bērnus un viņu vecākus izmantot iespēju iesaistīties kamaniņu sportā, uzsākot treniņus profesionālā un drošā vidē.
Šodien tas ir pirmais treniņš.
Rīt – starts sacensībās.
Un nākotnē – iespēja pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā.
Pieteikšanās un papildu informācija
Sigulda
Riks Kristens Rozītis
Tālrunis: +371 29388110
E‑pasts: rikskristens@inbox.lv
Facebook: Sigulda Luge Team
27. un 28. martā Tartu aizvadītas divas sacensību dienas prestižajās peldēšanas sacensībās “MadWave Challenge 2026”. Siguldas Sporta skolas audzēkņi šīs dienas padarīja īpašas, labojot virkni skolas rekordu un sasniedzot jaunas sporta klašu virsotnes.
Diena sākās ar jaudīgiem startiem garajās distancēs. Anna Aleksandra Fogele 200 metru brīvajā stilā ne tikai uzstādīja jaunu Siguldas Sporta skolas rekordu (2:25.97), bet arī godam izpildīja I sporta klases normatīvu. Anna savu meistarību apliecināja arī 100 metru brīvajā stilā (1:07.67), saglabājot I sporta klasi, un 100 metru tauriņstilā, kur arī tika fiksēts jauns rekords (1:18.60).
Arī puiši 200 metru brīvā stila distancē laboja Siguldas Sporta skolas rekordus:
Teicamus rezultātus Siguldas sportisti nodemonstrēja arī brasa disciplīnās un kompleksajā peldējumā:
Jaunākās paaudzes peldētāji un tauriņstila meistari nebeidza pārsteigt:
Aiz šiem panākumiem ir neatlaidīgs darbs treniņos. Panākumos būtiska loma ir treneru Olitas Viduces, Ģirta Fogela un Andras Fridrihsones darbam audzēkņu sagatavošanā un motivēšanā.
Siguldas Sporta skola saka īpašu paldies vecākiem par neizsīkstošo atbalstu, kā arī Siguldas novada pašvaldībai par iespēju startēt starptautiska mēroga sacensībās.
Sveicam sportistus un novēlam tikpat veiksmīgus startus arī turpmāk!
VAS “Latvijas Loto” organizētās interaktīvās izlozes Sporto visi galvenais laimests pagājušajā nedēļas nogalē izkrita Mālpilī. Saskaņā ar loterijas noteikumiem pie finansējuma 5000 eiro apmērā tikusi arī laimestam ģeogrāfiski tuvākā vispārizglītojošā skola, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projekta “Sporto visa klase” dalībniece. Šoreiz tā ir Mālpils vidusskola, kļūstot par šajā sezonā 24. skolu, kura projekta ietvaros 2025./2026. mācību gadā tiek pie finansējuma sporta dzīves uzlabošanai.
“Mēs pirmo gadu piedalāmies Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā projektā “Sporto visa klase” (SVK), un tagad, izdzirdot par papildu finansējumu sportam, esam ļoti priecīgi,” saka Mālpils vidusskolas direktore Jeļena Caune. Svētdien, pēc rezultātu pasludināšanas TV šovā “Superbingo”, labās ziņas viņu bija sasniegušas skolas pedagogu Whatsapp sarakstē. Direktore pastāstīja, ka jau vairākus gadus skolā bija sprieduši par piedalīšanos projektā, jo pēc būtības viņi jau iepriekš ir izpildījuši SVK prasības par papildu sporta nodarbībām. Skolai ir liela vērtība – pašai savs baseins, tāpēc tiek piedāvātas peldēšanas nodarbības. Taču iepriekš dalībai SVK projektā “rokas bijušas par īsām”. Šogad pieteikušies – un uzreiz laimējies tikt pie papildu finansēm.
J. Caune uzreiz nevar atbildēt, kā šie 5000 eiro tiks izmantoti, jo sporta skolotāju sanāksme par šo jautājumu vēl priekšā, taču viņa ieskicē vienu no vajadzībām. “Domājams, ka ļoti noderīgs būtu inventārs, ko skolēni varētu izmantot starpbrīžos – arī laukā. Mēs šogad ieviesām piedāvājumu garajā starpbrīdī, pēc ēšanas, kopā ar klases audzinātāju doties uz sporta zāli un padarboties. Jauns, interesants papildu inventārs motivētu vēl vairāk bērnu pievienoties starpbrīžu aktivitātēm.”
J. Caune stāsta, ka ar dalību projektā ir ļoti apmierināti un atbalsta gan papildu sporta nodarbības, gan kustīgu dzīvesveidu. “Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās ir novērojams mazkustīgs dzīvesveids. Tāpēc ir tikai loģiski, ka sporta nodarbību skaits skolās pieaug.”
Finansiāls atbalsts Latvijas skolām – ik nedēļu 5000 eiro apmērā – iespējams, pateicoties Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas Sporta loteriju un piedalās izlozē Sporto visi. Interaktīvā izloze Sporto visi ir daļa no VAS “Latvijas Loto” un Latvijas Olimpiskās komitejas kopīgi īstenotās aktīva dzīvesveida atbalsta iniciatīvas “Kustība, kas vieno”. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes visās vecuma grupās, vienlaikus ar loterijas palīdzību piesaistot līdzekļus atbalstam jauniešu sportam. Finansējumu iniciatīvai nodrošina ieņēmumi no divām nacionālā līmeņa sabiedriskā labuma mērķa loterijām – Sporto visi un Sporta loterija.
Projektā Sporto visa klase ir pieteikušās 150 skolas, tāpēc katru nedēļu kāda no tām saņems 5000 eiro sporta dzīves pilnveidošanai.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm aprīlī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” turpina nodrošināt mobilo darbu novada pagastos un ciemos, piedāvājot aktivitātes jauniešiem un iepazīstot viņu kopienas; tikšanās norisināsies arī aprīlī. Siguldā darbs ar jaunatni turpināsies ierastajā kārtībā.
Mobilā darba laikā tiek organizētas tikšanās ar jaunatnes darba speciālistiem, lai iepazītu jauniešus un viņu vajadzības, kā arī iesaistītu dažādās aktivitātēs, tādējādi veicinot jauniešu piederības sajūtu kopienai un novadam. Jauniešu mobilā darba grafiks aprīlī:
Siguldas novada pašvaldība no 1. aprīļa aicina pieteikties darbam skolēnus vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Pieteikšanās norisināsies līdz 20. aprīļa plkst. 17.00, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv.
Šogad pašvaldība nodrošinās 197 darbavietas jauniešiem vecumā no 13 līdz 14 gadiem un 87 darbavietas jauniešiem no 15 līdz 19 gadiem.
Darba vietas tiek piedāvātas skolēniem divās vecuma grupās:
Lai piedalītos vasaras nodarbinātības programmā:
Lai nodrošinātu visiem strādāt gribētājiem vienlīdzīgas iespējas tikt pie kārotā darba, pretendenti uz darba vietām no visiem saņemtajiem pieteikumiem uz konkrēto vakanci tiks atlasīti pēc nejaušības principa – izlozes veidā. Pieteikšanās laiks darba vietas iegūšanā nav noteicošais.
Skolēna reģistrācija vasaras nodarbinātībai ir notikusi, ja uz pieteicēja norādīto e‑pasta adresi saņemts identifikācijas kods.
Plašāka informācija skatāma 2026. gada 26. februāra iekšējos noteikumos Nr. 1 “Kārtība, kādā tiek organizēta un finansiāli atbalstīta skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā Siguldas novadā”.
Papildu informācija pieejama Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes Izglītības nodaļā, rakstot uz e‑pasta adresi zane.gaisa@sigulda.lv.
Skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem papildus Siguldas novada vasaras nodarbinātības programmai, ir iespēja pieteikties arī darbam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā skolēnu nodarbinātības programmā. Skolēnu pieteikšanos dalībai NVA vasaras nodarbinātības programmā plānots uzsākt 5. maijā, pieteikties dalībai pasākumā skolēni varēs elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu. Papildu informācija.
Siguldas novada Jaunrades centrā no 24. līdz 25. martam norisinājās Pakalpojumu hakatons 2026, pulcējot septiņas vidusskolēnu komandas no dažādām izglītības iestādēm ne tikai Siguldas novadā, bet arī Rīgā un Ogrē. Divu dienu intensīvā darba laikā jaunieši radīja inovatīvas idejas un prototipus, kā ar digitāliem risinājumiem veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību.
Pakalpojumu hakatons Siguldā noritēja divu dienu garumā, un jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”. Šī bija otrā reize, kad Siguldas novadā norisinājās pakalpojumu hakatons; pagājušā gada tēma bija “Kā mēs varētu motivēt jauniešus interesēties par STEM jomu un veicināt, lai vairāk no viņiem izvēlas karjeru šajā nozarē?”.
Šogad hakatona ietvaros komandām bija pieejamas mentoru sesijas, kuru laikā dalībnieki varēja prezentēt savas idejas vairākiem mentoriem, iegūstot plašāku redzējumu un ieteikumus savas idejas attīstībai un virzienam. Tāpat hakatona laikā norisinājās lekcijas, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas palīdzētu izprast tēmu, kā arī iepazīstinātu ar pakalpojumu dizainu, idejas izstrādi un attīstību. Undija Ancēna vadīja lekciju “Kas ir pilsoniskā līdzdalība?”. Madara Zelčāne, SIA “Raccoonery” servisa dizainere un lietotāju pieredzes pētniece, sniedza ieskatu tēmās “Kas ir pakalpojumu dizains? Pakalpojuma izstrādes soļi” un “Kā prototipēt pakalpojumu?”. Komandu dalībniekus atbalstīja mentori: Siguldas pilsētas vidusskolas kultūras un mākslas skolotāja Antra Austriņa; Siguldas pilsētas vidusskolas atbalsta biedrības idejas autors un valdes loceklis, skolotājs Austris Lakša; biedrības “Nītaurēni” vadītājs un Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieks Mārtiņš Šteins; Siguldas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece un biedrības “Radošuma pils” valdes priekšsēdētāja Inese Zlaugotne; apmācību un attīstības jomas speciāliste Lelde Saleniece; IT izglītības fonda (StratIT) projektu vadītāja Sandra Dārzniece; Siguldas novada pašvaldības Komunikācijas pārvaldes vadītājas vietniece Līga Jansone.
“Hakatons ir kļuvis par neatņemamu mācību un izaugsmes procesa daļu Siguldas novadā – pēdējo četru gadu laikā tie norisinās gan izstrādājot digitālos risinājumus rudenī, gan pakalpojumu piedāvājumu pavasarī. Kas ir būtiski – šogad priecē iespēja paplašināt un piedāvāt iespējas arī komandām no citiem novadiem, lai dalītos ar Siguldā radītām zināšanām. Siguldas novada Digitālā centra izglītības programmu un projektu koordinatore Ance Kancere ir viens no pedagogiem, kas šo pēdējo gadu laikā ir būvējusi šīs iespējas Siguldas novada jauniešiem un stiprinājusi Siguldas novada tēlu Tehnoloģiju mācību jomas izglītībā valsts līmenī, realizējot ne tikai hakatonus novadā, bet arī pedagogu profesionālās izglītības iespējas un dažadas mācību aktivitātes, tajā skaitā Tehnoloģiju mēneša norises augustā. Šis hakatons vēlreiz apliecina nepieciešamību šādas iespējas radīt un šo aktivitāšu ietekmi jauniešu izaugsmes procesā,” uzsver Siguldas novada Digitālā centra direktors Edgars Bajaruns.
Dalībnieku izstrādātās idejas:
Hakatona noslēgumā komandas prezentēja savas izstrādātās idejas, kuras vērtēja žūrija: IT Izglītības fonda (StratIT) izpilddirektore Anda Priedīte, LIAA Siguldas pārstāvniecības vecākā projektu vadītāja Inga Šķendere un Siguldas novada Digitālā centra digitalizācijas projektu vadītāja Madara Liepiņa.
Hakatona rezultāti:
Hakatonu organizēja Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar nodibinājumu “IT Izglītības fonds”. Tajā piedalījās 10.–12. klašu skolēni, kuri apgūst dizaina un tehnoloģiju vai citus tehnoloģiju jomas kursus. Divu dienu laikā jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”.