Trešdien, 1. aprīlī, visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, kurā aktīvi piedalījās arī Siguldas novada pašvaldība. Šī bija iespēja skolēniem ielūkoties speciālistu ikdienā, izprast viņu darba specifiku un klātienē vērot, kā top lēmumi, kas ietekmē novada attīstību. Šogad pašvaldībā un tās iestādēs viesojās 53 zinātkāras ēnas – jaunieši, kuri, iespējams, nākotnē veidos vēl stiprāku Siguldas novadu.
Lielu interesi Ēnu dienas dalībnieki izrādīja par domes vadības darbu, ēnojot pašvaldības domes priekšsēdētāju, viņa vietnieci, kā arī izpilddirektori un viņas vietnieci. Jauniešiem bija iespēja būt blakus domes vadībai svarīgu lēmumu izstrādē, kā arī piedalīties darba vizītē Turaidas muzejrezervātā, kas ir nozīmīgs pašvaldības sadarbības partneris tūrisma jautājumos. Tikšanās laikā Turaidas muzejrezervāta vadība kopā ar pašvaldības domes priekšsēdētāju Linardu Kumski pārrunāja sadarbību izstādes tapšanā par godu Siguldas pilsētas simtgadei, kas gaidāma 2028. gadā. Tāpat tika pārrunāti citi aktuālie jautājumi, piemēram, par Jauno Arheologu skolu, kas darbojas kopš 2023. gada, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu sadarbību ar Turaidas muzejrezervātu skolēnu izglītošanā.
Jaunieši kopā ar domes priekšsēdētāju un pašvaldības Īpašumu pārvaldības nodaļas pārstāvjiem pārrunāja aktuālos jautājumus un plānus Siguldas pilsētas publiskā apgaismojuma attīstībā. Par īpašu piedzīvojumu ēnām kļuva brauciens ar Siguldas gaisa vagoniņu pāri Gaujas senielejai, vienlaikus iepazīstot novada tūrisma iespējas.
Jaunieši ar interesi iepazina arī citus pašvaldības speciālistus un profesijas – centrālās pārvaldes juristi, Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektorus, jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” jaunatnes darbinieci, Mores pamatskolas saimniecības pārzini, pirmsskolas izglītības, mūzikas un sporta skolotājus pirmsskolas izglītības iestādēs “Pasaciņa” un “Minka”, pedagogus Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, kā arī Krimuldas Sporta centra vadītāju.
Šogad pašvaldība piedāvāja 18 dažādas amata vietas, kurām pieteicās dažādu vecuma grupu skolēni, taču īpaši aktīvi bija tieši 4.–6. klašu audzēkņi.
Ēnu diena ir populāra izglītības akcija ne tikai Latvijā, kur tā notiek kopš 1999. gada, bet arī visā pasaulē. Akcijas laikā skolēni apmeklē sev vēlamo darbavietu un iesaistās interesējošās profesijas pārstāvja darbā. Šīs aktivitātes mērķis ir iepazīstināt skolēnus ar dažādu profesiju un nozaru prasībām, lai palīdzētu jauniešiem izvēlēties profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum.
Latvijas Kamaniņu sporta federācija turpina mērķtiecīgi attīstīt jaunatnes sporta sistēmu, paplašinot iespējas bērniem un jauniešiem uzsākt treniņus kamaniņu sportā vairākos Latvijas reģionos, tostarp Siguldā. Jauno sportistu piesaiste un sagatavošana ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem sporta veida ilgtspējai un nākamo Latvijas izlases paaudžu veidošanai.
Kamaniņu sports Latvijā ilgstoši ir viens no konkurētspējīgākajiem ziemas sporta veidiem, kur Latvijas sportisti regulāri cīnās par augstām vietām Pasaules kausa posmos, pasaules čempionātos un Ziemas olimpiskajās spēlēs. Šo panākumu pamatā ir sistemātisks darbs ar jaunajiem sportistiem, kas sākas jau agrā vecumā.
Vienota attīstības sistēma – no pirmā treniņa līdz starptautiskajai arēnai
Latvijas kamaniņu sporta attīstības modelis balstās uz vienotu pieeju visos līmeņos – jaunatnes sportā, junioru konkurencē un pieaugušo izlasē. Jaunie sportisti sāk ar vispārējo fizisko sagatavotību, koordinācijas, līdzsvara un kustību prasmju attīstīšanu, vēlāk pakāpeniski apgūstot specializētās iemaņas kamaniņu sportā.
Treniņu process tiek organizēts visa gada garumā. Ziemas periodā jaunie sportisti trenējas bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” un sporta zālēs, savukārt vasarā uzsvars tiek likts uz fizisko sagatavotību, spēka, ātruma un koordinācijas attīstību, kā arī citu sporta veidu integrāciju. Šāda pieeja ļauj veidot daudzpusīgi attīstītus sportistus, kuri nākotnē spēj konkurēt augstākajā līmenī.
Treniņu iespējas Siguldā
Siguldā jaunajiem sportistiem ir iespēja trenēties profesionālā vidē, kas veidojusies vienā no nozīmīgākajiem kamaniņu sporta centriem Eiropā. Treniņus vada treneri Riks Kristens Rozītis, Maija Makarova un Kristaps Mauriņš, kuri strādā ar bērniem un jauniešiem, attīstot ne tikai fiziskās spējas, bet arī sportista domāšanu, raksturu un komandas sajūtu.
Treneris Riks Kristens Rozītis uzsver: “Šis kādam būs starts olimpiskajai medaļai, citam – jauniem draugiem, pieredzei un pārliecībai. Bet viens ir skaidrs – šeit neviens nezaudē. Visi aug un kļūst stiprāki.”
Treniņi Siguldā notiek četras reizes nedēļā visa gada garumā, nodrošinot sistemātisku un daudzpusīgu sportistu attīstību. Vasaras periodā galvenais uzsvars tiek likts uz vispārējo fizisko sagatavotību, kustību koordināciju un izturību, izmantojot dažādas aktivitātes – riteņbraukšanu, skriešanu, pārgājienus un komandas saliedēšanas nodarbības.
Savukārt ziemas sezonā jaunie sportisti uzsāk treniņus uz ledus, apgūstot kamaniņu vadības pamatus un piedaloties sacensībās. Šis posms ir īpaši nozīmīgs, jo tieši šeit teorētiskās iemaņas pārtop reālā pieredzē trasē – ātrumā, precizitātē un spējā pieņemt lēmumus sekundes simtdaļās.
Treniņu process ir veidots tā, lai katrs bērns attīstītos savā tempā, vienlaikus apgūstot svarīgākās īpašības, kas nepieciešamas sportā un dzīvē kopumā.
Kamaniņu sports Siguldā nav tikai fiziska aktivitāte – tā ir pieredze, kas veido raksturu. Treniņu procesā bērni iemācās disciplīnu, neatlaidību, spēju piecelties pēc neveiksmēm un strādāt komandā. Svarīga ir arī emocionālā puse – kopīgi treniņi, pirmie nobraucieni, emocijas pēc finiša un draudzības, kas veidojas ārpus trases. Šī vide kļūst par nozīmīgu attīstības daļu, kur sportists aug kā personība.
Pamats nākamajiem panākumiem
Milānas–Kortīnas 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti vēlreiz apliecināja savu vietu pasaules elitē. Šie panākumi nav nejaušība – tie balstīti ilgtermiņa darbā, tehniskajā nodrošinājumā un kvalitatīvā jaunatnes sagatavošanā.
Tieši jaunatnes sporta attīstība ir pamats nākamajiem sasniegumiem, nodrošinot nepārtrauktu jauno sportistu ienākšanu augstākajā līmenī.
Latvijas Kamaniņu sporta federācija aicina bērnus un viņu vecākus izmantot iespēju iesaistīties kamaniņu sportā, uzsākot treniņus profesionālā un drošā vidē.
Šodien tas ir pirmais treniņš.
Rīt – starts sacensībās.
Un nākotnē – iespēja pārstāvēt Latviju starptautiskajā arēnā.
Pieteikšanās un papildu informācija
Sigulda
Riks Kristens Rozītis
Tālrunis: +371 29388110
E‑pasts: rikskristens@inbox.lv
Facebook: Sigulda Luge Team
27. un 28. martā Tartu aizvadītas divas sacensību dienas prestižajās peldēšanas sacensībās “MadWave Challenge 2026”. Siguldas Sporta skolas audzēkņi šīs dienas padarīja īpašas, labojot virkni skolas rekordu un sasniedzot jaunas sporta klašu virsotnes.
Diena sākās ar jaudīgiem startiem garajās distancēs. Anna Aleksandra Fogele 200 metru brīvajā stilā ne tikai uzstādīja jaunu Siguldas Sporta skolas rekordu (2:25.97), bet arī godam izpildīja I sporta klases normatīvu. Anna savu meistarību apliecināja arī 100 metru brīvajā stilā (1:07.67), saglabājot I sporta klasi, un 100 metru tauriņstilā, kur arī tika fiksēts jauns rekords (1:18.60).
Arī puiši 200 metru brīvā stila distancē laboja Siguldas Sporta skolas rekordus:
Teicamus rezultātus Siguldas sportisti nodemonstrēja arī brasa disciplīnās un kompleksajā peldējumā:
Jaunākās paaudzes peldētāji un tauriņstila meistari nebeidza pārsteigt:
Aiz šiem panākumiem ir neatlaidīgs darbs treniņos. Panākumos būtiska loma ir treneru Olitas Viduces, Ģirta Fogela un Andras Fridrihsones darbam audzēkņu sagatavošanā un motivēšanā.
Siguldas Sporta skola saka īpašu paldies vecākiem par neizsīkstošo atbalstu, kā arī Siguldas novada pašvaldībai par iespēju startēt starptautiska mēroga sacensībās.
Sveicam sportistus un novēlam tikpat veiksmīgus startus arī turpmāk!
VAS “Latvijas Loto” organizētās interaktīvās izlozes Sporto visi galvenais laimests pagājušajā nedēļas nogalē izkrita Mālpilī. Saskaņā ar loterijas noteikumiem pie finansējuma 5000 eiro apmērā tikusi arī laimestam ģeogrāfiski tuvākā vispārizglītojošā skola, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) projekta “Sporto visa klase” dalībniece. Šoreiz tā ir Mālpils vidusskola, kļūstot par šajā sezonā 24. skolu, kura projekta ietvaros 2025./2026. mācību gadā tiek pie finansējuma sporta dzīves uzlabošanai.
“Mēs pirmo gadu piedalāmies Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajā projektā “Sporto visa klase” (SVK), un tagad, izdzirdot par papildu finansējumu sportam, esam ļoti priecīgi,” saka Mālpils vidusskolas direktore Jeļena Caune. Svētdien, pēc rezultātu pasludināšanas TV šovā “Superbingo”, labās ziņas viņu bija sasniegušas skolas pedagogu Whatsapp sarakstē. Direktore pastāstīja, ka jau vairākus gadus skolā bija sprieduši par piedalīšanos projektā, jo pēc būtības viņi jau iepriekš ir izpildījuši SVK prasības par papildu sporta nodarbībām. Skolai ir liela vērtība – pašai savs baseins, tāpēc tiek piedāvātas peldēšanas nodarbības. Taču iepriekš dalībai SVK projektā “rokas bijušas par īsām”. Šogad pieteikušies – un uzreiz laimējies tikt pie papildu finansēm.
J. Caune uzreiz nevar atbildēt, kā šie 5000 eiro tiks izmantoti, jo sporta skolotāju sanāksme par šo jautājumu vēl priekšā, taču viņa ieskicē vienu no vajadzībām. “Domājams, ka ļoti noderīgs būtu inventārs, ko skolēni varētu izmantot starpbrīžos – arī laukā. Mēs šogad ieviesām piedāvājumu garajā starpbrīdī, pēc ēšanas, kopā ar klases audzinātāju doties uz sporta zāli un padarboties. Jauns, interesants papildu inventārs motivētu vēl vairāk bērnu pievienoties starpbrīžu aktivitātēm.”
J. Caune stāsta, ka ar dalību projektā ir ļoti apmierināti un atbalsta gan papildu sporta nodarbības, gan kustīgu dzīvesveidu. “Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienās ir novērojams mazkustīgs dzīvesveids. Tāpēc ir tikai loģiski, ka sporta nodarbību skaits skolās pieaug.”
Finansiāls atbalsts Latvijas skolām – ik nedēļu 5000 eiro apmērā – iespējams, pateicoties Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas Sporta loteriju un piedalās izlozē Sporto visi. Interaktīvā izloze Sporto visi ir daļa no VAS “Latvijas Loto” un Latvijas Olimpiskās komitejas kopīgi īstenotās aktīva dzīvesveida atbalsta iniciatīvas “Kustība, kas vieno”. Šīs iniciatīvas mērķis ir veicināt veselīgu dzīvesveidu un sportiskās aktivitātes visās vecuma grupās, vienlaikus ar loterijas palīdzību piesaistot līdzekļus atbalstam jauniešu sportam. Finansējumu iniciatīvai nodrošina ieņēmumi no divām nacionālā līmeņa sabiedriskā labuma mērķa loterijām – Sporto visi un Sporta loterija.
Projektā Sporto visa klase ir pieteikušās 150 skolas, tāpēc katru nedēļu kāda no tām saņems 5000 eiro sporta dzīves pilnveidošanai.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm aprīlī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” turpina nodrošināt mobilo darbu novada pagastos un ciemos, piedāvājot aktivitātes jauniešiem un iepazīstot viņu kopienas; tikšanās norisināsies arī aprīlī. Siguldā darbs ar jaunatni turpināsies ierastajā kārtībā.
Mobilā darba laikā tiek organizētas tikšanās ar jaunatnes darba speciālistiem, lai iepazītu jauniešus un viņu vajadzības, kā arī iesaistītu dažādās aktivitātēs, tādējādi veicinot jauniešu piederības sajūtu kopienai un novadam. Jauniešu mobilā darba grafiks aprīlī:
Siguldas novada pašvaldība no 1. aprīļa aicina pieteikties darbam skolēnus vecumā no 13 līdz 19 gadiem. Pieteikšanās norisināsies līdz 20. aprīļa plkst. 17.00, aizpildot elektronisku pieteikuma anketu pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv.
Šogad pašvaldība nodrošinās 197 darbavietas jauniešiem vecumā no 13 līdz 14 gadiem un 87 darbavietas jauniešiem no 15 līdz 19 gadiem.
Darba vietas tiek piedāvātas skolēniem divās vecuma grupās:
Lai piedalītos vasaras nodarbinātības programmā:
Lai nodrošinātu visiem strādāt gribētājiem vienlīdzīgas iespējas tikt pie kārotā darba, pretendenti uz darba vietām no visiem saņemtajiem pieteikumiem uz konkrēto vakanci tiks atlasīti pēc nejaušības principa – izlozes veidā. Pieteikšanās laiks darba vietas iegūšanā nav noteicošais.
Skolēna reģistrācija vasaras nodarbinātībai ir notikusi, ja uz pieteicēja norādīto e‑pasta adresi saņemts identifikācijas kods.
Plašāka informācija skatāma 2026. gada 26. februāra iekšējos noteikumos Nr. 1 “Kārtība, kādā tiek organizēta un finansiāli atbalstīta skolēnu nodarbinātība vasaras brīvlaikā Siguldas novadā”.
Papildu informācija pieejama Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes Izglītības nodaļā, rakstot uz e‑pasta adresi zane.gaisa@sigulda.lv.
Skolēniem vecumā no 15 līdz 19 gadiem papildus Siguldas novada vasaras nodarbinātības programmai, ir iespēja pieteikties arī darbam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) organizētajā skolēnu nodarbinātības programmā. Skolēnu pieteikšanos dalībai NVA vasaras nodarbinātības programmā plānots uzsākt 5. maijā, pieteikties dalībai pasākumā skolēni varēs elektroniski, aizpildot pieteikuma anketu. Papildu informācija.
Siguldas novada Jaunrades centrā no 24. līdz 25. martam norisinājās Pakalpojumu hakatons 2026, pulcējot septiņas vidusskolēnu komandas no dažādām izglītības iestādēm ne tikai Siguldas novadā, bet arī Rīgā un Ogrē. Divu dienu intensīvā darba laikā jaunieši radīja inovatīvas idejas un prototipus, kā ar digitāliem risinājumiem veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību.
Pakalpojumu hakatons Siguldā noritēja divu dienu garumā, un jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”. Šī bija otrā reize, kad Siguldas novadā norisinājās pakalpojumu hakatons; pagājušā gada tēma bija “Kā mēs varētu motivēt jauniešus interesēties par STEM jomu un veicināt, lai vairāk no viņiem izvēlas karjeru šajā nozarē?”.
Šogad hakatona ietvaros komandām bija pieejamas mentoru sesijas, kuru laikā dalībnieki varēja prezentēt savas idejas vairākiem mentoriem, iegūstot plašāku redzējumu un ieteikumus savas idejas attīstībai un virzienam. Tāpat hakatona laikā norisinājās lekcijas, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas palīdzētu izprast tēmu, kā arī iepazīstinātu ar pakalpojumu dizainu, idejas izstrādi un attīstību. Undija Ancēna vadīja lekciju “Kas ir pilsoniskā līdzdalība?”. Madara Zelčāne, SIA “Raccoonery” servisa dizainere un lietotāju pieredzes pētniece, sniedza ieskatu tēmās “Kas ir pakalpojumu dizains? Pakalpojuma izstrādes soļi” un “Kā prototipēt pakalpojumu?”. Komandu dalībniekus atbalstīja mentori: Siguldas pilsētas vidusskolas kultūras un mākslas skolotāja Antra Austriņa; Siguldas pilsētas vidusskolas atbalsta biedrības idejas autors un valdes loceklis, skolotājs Austris Lakša; biedrības “Nītaurēni” vadītājs un Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieks Mārtiņš Šteins; Siguldas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece un biedrības “Radošuma pils” valdes priekšsēdētāja Inese Zlaugotne; apmācību un attīstības jomas speciāliste Lelde Saleniece; IT izglītības fonda (StratIT) projektu vadītāja Sandra Dārzniece; Siguldas novada pašvaldības Komunikācijas pārvaldes vadītājas vietniece Līga Jansone.
“Hakatons ir kļuvis par neatņemamu mācību un izaugsmes procesa daļu Siguldas novadā – pēdējo četru gadu laikā tie norisinās gan izstrādājot digitālos risinājumus rudenī, gan pakalpojumu piedāvājumu pavasarī. Kas ir būtiski – šogad priecē iespēja paplašināt un piedāvāt iespējas arī komandām no citiem novadiem, lai dalītos ar Siguldā radītām zināšanām. Siguldas novada Digitālā centra izglītības programmu un projektu koordinatore Ance Kancere ir viens no pedagogiem, kas šo pēdējo gadu laikā ir būvējusi šīs iespējas Siguldas novada jauniešiem un stiprinājusi Siguldas novada tēlu Tehnoloģiju mācību jomas izglītībā valsts līmenī, realizējot ne tikai hakatonus novadā, bet arī pedagogu profesionālās izglītības iespējas un dažadas mācību aktivitātes, tajā skaitā Tehnoloģiju mēneša norises augustā. Šis hakatons vēlreiz apliecina nepieciešamību šādas iespējas radīt un šo aktivitāšu ietekmi jauniešu izaugsmes procesā,” uzsver Siguldas novada Digitālā centra direktors Edgars Bajaruns.
Dalībnieku izstrādātās idejas:
Hakatona noslēgumā komandas prezentēja savas izstrādātās idejas, kuras vērtēja žūrija: IT Izglītības fonda (StratIT) izpilddirektore Anda Priedīte, LIAA Siguldas pārstāvniecības vecākā projektu vadītāja Inga Šķendere un Siguldas novada Digitālā centra digitalizācijas projektu vadītāja Madara Liepiņa.
Hakatona rezultāti:
Hakatonu organizēja Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar nodibinājumu “IT Izglītības fonds”. Tajā piedalījās 10.–12. klašu skolēni, kuri apgūst dizaina un tehnoloģiju vai citus tehnoloģiju jomas kursus. Divu dienu laikā jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”.
21. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025” svinīgais noslēguma pasākums – Lielie lasīšanas svētki. Šogad tie norisinājās vienlaikus ar Rīgas Grāmatu svētkiem, un abas iniciatīvas palīdz satikties grāmatām un to lasītājiem.
Uz Lielajiem lasīšanas svētkiem ieradās cītīgākie Siguldas novada bērnu žūrijas dalībnieki un grāmatu mīļotāji. Tā bija arī lieliska iespēja novada lasītājiem iepazīties vienam ar otru. No Siguldas novada pasākumā piedalījās bērnu žūrijas eksperti no Mālpils vidusskolas, Laurenču sākumskolas, Siguldas pilsētas vidusskolas, Siguldas 1. pamatskolas un Siguldas novada bibliotēkas. Pašvaldība nodrošināja dalībniekiem ērtu un drošu nokļūšanu līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Svētku laikā dalībnieki iepazinās ar izdevniecību piedāvājumu, minēja krustvārdu mīklas, tikās ar grāmatu autoriem, fotografējās un saņēma autogrāfus. Pasākumā valdīja patiesi sirsnīga un draudzīga atmosfēra. Grāmatu mīļiem bija iespēja fotografēties ar grāmatu varoņiem un izveidot savu īpašo izdevniecības “Liels un mazs” grāmatzīmi.
Katrs dalībnieks bija nobalsojis par savām mīļākajām šī gada bērnu žūrijas grāmatām. Pasākuma laikā tika uzklausītas atsauksmes par grāmatām un mēģināts nosaukt nominētos darbus. Īpaši aktīvie lasītāji bija iepazinuši ne vien savas vecuma grupas grāmatas, bet arī citas, kas bija piesaistījušas uzmanību bibliotēkas plauktos. Liels prieks tika piedzīvots brīdī, kad 5+ grupā par lasītāju atzītāko un iemīļotāko grāmatu tika nominēta mālpilietes Anetes Meleces ilustrētā grāmata “Ceļotājs čemodāns”. Savukārt lasīšanas vēstneša nomināciju saņēma mālpiliete Liene Čelnova.
Pasākuma laikā valdīja daudz pozitīvu emociju – dalībnieki fotografējās ar jaunajām grāmatu fotogrāmatzīmēm, iegādājās iepatikušās grāmatas un apskatīja neparasto grāmatu izstādi. Atpakaļceļā skolēni dalījās iespaidos, rādīja savas jauniegūtās grāmatas un īpašās lasīšanas lampiņas. Daži nepacietīgākie jau ceļā aizrautīgi sāka lasīt jaunās grāmatas. Atgriežoties skolā, skolēni klasesbiedriem stāstīja par piedzīvoto, dāvināja izdevniecības “Liels un mazs” sarūpētās grāmatzīmes un dalījās iespaidos par atvestajām grāmatām un satiktajiem autoriem.
Foto: Mālpils vidusskolas lasošās 3.a klases audzinātāja Dace Brūna
11. aprīlī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas deju kolektīva “Vizbulīte” koncerts “Liela diena atnākuse”.
Deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāji ļoti gaida pavasara iestāšanos, jo tieši pavasarī uzzied vizbulītes. Koncertā “Liela diena atnākuse” parādīs kā Lieldienas sagaida un svin dejotāji.
Koncertā piedalīsies Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas deju kolektīva “Vizbulīte” dejotāji – bērni un jaunieši no 1. līdz 12. klasei.
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
14. un 15. aprīlī Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisināsies Atvērto durvju dienas. No plkst. 15.15 līdz 19.05 būs iespēja iepazīt skolas vidi, vērot gan mūzikas, gan mākslas nodarbības, kā arī uzdot interesējošus jautājumus. Atvērto durvju dienas noslēgsies 16. aprīlī plkst. 18.00 ar skolas pavasara koncertu un izstādes “Raibenis” atklāšanu.
Otrdiena, 14. aprīlis:
Trešdiena, 15. aprīlis:
Katras dienas vērojamo stundu sadalījumam iespējams sekot līdzi Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Facebook lapā. Aicinām ņemt vērā, ka piedāvājumā iespējamas izmaiņas.
Iestājpārbaudījumi Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisināsies 3. jūnijā (Mākslas nodaļā) un 4. jūnijā (Mūzikas nodaļā).
Konsultācija par iestājpārbaudījumu norisi notiks:
Mūzikas nodaļā pēc iepriekšējas pieteikšanās pieejamas arī individuālas 20 minūšu individuālas konsultācijas izvēlētajā programmā (pieteikšanās anketa tiks atvērta 14. aprīlī).
Pieteikšanās profesionālās ievirzes programmām tiks atvērta 14. aprīlī plkst. 12.00, savukārt interešu izglītības programmām (Mūzikas un Mākslas sagatavošanas klasēs un individuālajām Mūzikas nodarbībām) – 1. jūnijā. Pieteikšanās norisināsies pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv.
2026/2027. mācību gadā vietu skaits gan Mūzikas nodaļā, gan Mākslas nodaļā ir ierobežots.
Digitālais darbs ar jaunatni sniedz iespējas jauniešiem attīstīt svarīgas prasmes, sadarboties un drosmīgi paust savu viedokli. Tā ir vide, kurā jaunieši atklāj, ka viņu idejas ir svarīgas, un kur kopīgā radošā procesā veidojas arī jaunas draudzības un pārliecība par savām spējām. Projekts “
”. Tajā jaunieši paši plāno, filmē un montē saturu, intervējot gan starptautiskos brīvprātīgos, gan pašvaldības pārstāvjus, tā veicinot pilsonisko līdzdalību un dialogu ar vietējo varu. Siguldā tehnoloģijas nav tikai speciālistu rokās – tās būtībā ir jauniešu pārraudzībā. Jānis Auzāns stāsta par sešpadsmitgadīgo Tomasu: “Jaunietis projekta laikā piedalījās fotografēšanas mācībās, kur apguva gan tehniskos pamatus, gan radošas pieejas attēlu veidošanā. Iegūtās zināšanas viņš tagad izmanto praksē un labprāt dalās ar tām arī ar citiem jauniešiem, palīdzot viņiem apgūt fotografēšanas pamatus.”Līdzīgi notiek arī dīdžejošanas jomā – pieredzējušākie jaunieši kļūst par mentoriem, palīdzot citiem jauniešiem apgūt pamatus un uzsākt darboties. Šī jaunietis–jaunietim pieeja nozīmē, ka jaunatnes darbinieki vairs nav vienīgie zināšanu avoti. Kā uzsver Jānis, mērķis ir panākt, ka jaunieši apgūst prasmes patstāvīgi organizēt arī tehnisko pusi, piemēram, apstrādāt fotogrāfijas, iestatīt podkāstu studiju un sagatavot aprīkojumu darbam. Tas palīdz veidot vidi, kurā jaunieši nevis pasīvi pavada laiku telefonos, bet socializējas un kopīgi rada digitālu saturu.
Limbažu novadā projekts stiprināja jauniešu pašapziņu un interesi par tehnoloģijām – e‑sporta turnīri un radošā diena “Ideju klikšķis” palīdzēja attīstīt sadarbības, komunikācijas un digitālās prasmes. Savukārt Ventspils novadā projekts palīdzēja jauniešiem iepazīt digitālos rīkus un tehnoloģijas, vienlaikus saglabājot līdzsvaru ar aktivitātēm bez viedierīcēm, tā stiprinot arī sadarbības, komunikācijas un lēmumu pieņemšanas prasmes.
Projekta centrā ir digitālās plaisas mazināšana, nodrošinot tehnoloģiju pieejamību visiem jauniešiem neatkarīgi no dzīvesvietas. Limbažu, Siguldas un Ventspils novados tas īstenots ar dažādām pieejām – attīstot mobilo darbu ar jaunatni, organizējot aktivitātes ārpus jauniešu centriem, nodrošinot transportu, mainot IKT izmantošanas vietas un piedāvājot arī tiešsaistes risinājumus. Piemēram, Siguldas novadā, lai jaunieši no attālākām vietām varētu iesaistīties, tika nodrošināts transports un attīstīts mobilais darbs – tehnoloģijas un aktivitātes nogādātas arī vietējās skolās, paplašinot iespējas apgūt digitālās prasmes.
Projektā iegūtā pieredze liecina, ka vissvarīgākais ir investēt cilvēkos, nevis tikai dārgās iekārtās. Kā uzsver Jānis Auzāns, dalība projekta mācībās jauniešiem sniedz ne tikai praktiskas iemaņas, bet arī apliecinājumus par iegūtajām prasmēm, ko iespējams iekļaut savā CV. Stratēģiska pieeja digitālajam darbam ar jaunatni palīdz veidot vienaudžu izglītotāju tīklus un savstarpēja atbalsta kopienas, kas turpina attīstīties arī pēc projekta noslēguma.
Projekts “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu, veicinot pāreju uz digitālo ekonomiku un mazinot sociālo nevienlīdzību. Kopš 2025. gada pavasara visas Latvijas pašvaldības īsteno dažādus digitālo prasmju pilnveides pasākumus un papildina materiāltehnisko bāzi, veidojot jauniešu interesēm un vajadzībām atbalstošu digitālo vidi. Kopējais piešķirtais Atveseļošanas fonda finansējums Siguldas, Limbažu un Ventspils novadu pašvaldībām: 106 948,14 eiro.
Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Plašāk par projektu skatīt
platformā.