No 17. līdz 23. augustam Salacgrīvā notika deju grupas “A‑Zarts” vasaras nometne, kurā deju grupas esošie un bijušie dejotāji piedalījās jogas nodarbībās, klasiskās un modernās dejas nodarbībās, aktiermeistarībā, noklausījās lekciju par veselīgu uzturu, iemācījās paši pagatavot veselīgus gardumus un iepazinās ar pērļošanu.

Tāpat nometnes dalībnieki piedalījās foto orientēšanās sacensībās, atklāja talantus popielā un stiprināja drosmi spoku vakarā. Nodarbības pasniedza deju grupas “A‑Zarts” pedagogi- Guna Briža, Gunda Ģēģere, Katrīna Albuže un Samanta Kirsanova. Pieaicināti tika arī viespedagogi – Krista Enģele, Liena Smirnova, Madara Luīze Muzikante un Alise Kindzule. Tāpat palīdzēja  Līga Mangusa un Jānis Brižs.

Nometnes laikā deju grupas “A‑Zarts” pedagogi smēlās iedvesmu uzsākt jauno deju sezonu lielākā deju zālē, lai jau iespējami drīz priecētu ar jaunām dejām un uzvedumiem.

Deju grupas “A‑Zarts” nometni līdzfinansēja Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas novada Jaunrades centrs uzsāk savu desmito sezonu ar daudzveidīgu, mūsdienīgu interešu izglītības pulciņu piedāvājumu. Uz jaunā mācību gada 20 programmām iespējams pieteikties šeit. Pieteikšanās tiek organizēta elektroniski tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un Siguldas novada Jaunrades centra sociālo tīklu vietnē Facebook. Vietu skaits ir ierobežots, taču ir iespēja pieteikties gaidīšanas sarakstā. Pirmajā septembra nedēļā Jaunrades centra darbinieki sazināsies ar pulciņu dalībniekiem un kandidātiem, lai pārliecinātos par dalību nodarbībās.

Siguldas novada Jaunrades centra piedāvātie pulciņi pārstāv četras interešu izglītības jomas:

• tehnoloģijas – praktiskā elektronika, Lego robotika, programmēšana, mehatronika, lidmodelisms, Dronu skola, Motodarbnīca (kartingi);
• mākslas joma – rotas, keramika, tekstilmāksla, Cita šūšana, mākslu studija;
• deja un folklora – mūsdienu deja (breiks), mūsdienu deja, folkloras kopa “Kokles”;
• vide – pilnīgs kosmoss, klusuma nodarbības, sākumskolēnu radošās nodarbības “Ideju namiņš”, Siguldas 83. skautu un gaidu vienības grupa.

Ņemot vērā jaunus iekšējās kārtības noteikumus, paredzēti nelieli ierobežojumi, lai nodrošinātu bērnu drošību; ar tiem tiks iepazīstināti pulciņa dalībnieki un viņu vecāki.

Svarīgi minēt, ka iestādes brīvpieejas halle rudenī būs pieejama tikai pulciņu dalībniekiem, Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” projektu un nodarbību jauniešiem. 

Siguldas novada Jaunrades centrs visas vasaras garumā piedāvāja daudzveidīgas interešu vasaras programmas klātienē. Ideju namiņa sākumskolas vecuma bērniem bija iespēja piedalīties radošās nodarbības, tāpat Motodarbnīcas (kartingi) pulciņa daībniekiem bija iespēja savus spēkus izmēģināt arī sacensībās. Jūnijā darbojās arī Mākslu, Keramikas un Vides pētnieku pulciņi. Augustā tika uzsāktas Mūsdienu dejas (Breika) nodarbības, Rotu un piecas Tehniskā jaunrades pulciņu nodarbības (elektronikas, robotikas, lidmodelisma kompleksā programma). Vasarā arī jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” piedāvāja aktivitātes un dalību projektos.

Lai sniegtu daudzveidīgas un aizraujošas interešu izglītības nodarbības dažāda vecuma bērniem, interešu izglītības iestāde Bērnu centrs “Kā mājās” aicina pieteikties Lego robotikas nodarbībām 2020./2021. mācību gadā. Plānots, ka nodarbības norisināsies no 7. septembra Leona Paegles ielā 3A. Tāpat ir iespējams aizpildīt anketu, lai bērns apmeklētu Lego robotikas nodarbības savā pirmsskolas/ sākumskolas izglītības iestādē.

• LEGO robotikas nodarbības “Tehnoprātnieks” ir STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts, Math) pulciņš, kurā lielākoties darbojas ar Lego Education robotikas un mehānikas komplektiem, bet mācību programmas apguvē izmanto arī citas tehnoloģijas (TTS roboti, droni u.c.), kā arī veic dažādus fizikālos eksperimentus.
  Pulciņš paredzēts 5–9 gadus veciem bērniem.
  Nodarbības notiek reizi nedēļā (45 minūtes). Mēneša maksa – 28 eiro.
   
• LEGO robotikas nodarbības “Mazais Tehnoprātnieks” ir STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts, Math) pulciņš, kurā lielākoties darbojas ar Lego Education mehānikas komplektiem, bet mācību programmas apguvē izmanto arī citas tehnoloģijas (TTS roboti, gaismas galdi u.c.), kā arī veic dažādus fizikālos eksperimentus.
  Pulciņš paredzēts 3–4 gadus veciem bērniem.
  Nodarbības notiek reizi nedēļā (30 minūtes). Mēneša maksa – 20 eiro.

Bērnu centrs “Kā mājās” kā interešu izglītības pakalpojumu sniedzējs stingri ievēro visus likumdošanā noteiktos drošības pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Uzsākot jauno mācību gadu, Allažu pamatskolā norisinājās drošības diena, kurā viesojās Valsts policijas pārstāvji kopā ar runci Rūdi un bebru Bruno, lai atgādinātu skolēniem būtiskākos drošības jautājumus.

Tikšanās laikā Valsts policijas inspektori aicināja bērnus būt atbildīgiem un pārrunāja, kā pasargāt sevi, kā ievērot ceļu satiksmes noteikumus, cik droši ir pārvietoties pa ceļu ar velosipēdu vai skrejriteni. Jaunākajiem skolēniem īpaši svarīgi iemācīties būt uzmanīgiem jebkurā situācijā – sadzirdēt skolotājus un ievērot viņu teikto.

Drošības dienā skolēni atkārtoja arī pārējos drošības noteikumus – gan skolas iekšējās kārtības, gan tos, kas saistās ar atsevišķiem mācību priekšmetiem.

Līdz ar jauno mācību gadu aicinām pieteikties skolēnus konkursam “Siguldas novada Gada klase 2020”. Lai piedalītos konkursā un iegūtu finansējumu klases ekskursijai vai citam līdzvērtīgam kultūrizglītojošam vai aktīvās atpūtas pasākumam, skolēniem visa mācību gada laikā ar savu komandu – klasi – jāpierāda sevi kā atbildīgus un aktīvus novadniekus, jāapliecina cieņa pret savu skolu, pilsētu, novadu, jāgūst labas sekmes mācībās, jāpiedalās skolas un ārpusskolas pasākumos, jāparāda klases saliedētība, jāveicina skolu sadarbība ar pašvaldību, jāiesaistās skolas un novada pasākumos, popularizējot veselīgu dzīvesveidu, brīvprātīgo darbu un labdarību.

Konkursā var piedalīties ikviena Siguldas novada vispārizglītojošās skolas klase. Konkurss norisinās četrās kategorijās: 1.–3. klašu; 4.–6. klašu, 7.–9. klašu un 10.–12. klašu grupā. Konkursam ir divas kārtas: pirmā kārta norisinās katrā novada skolā no 1. septembra līdz 20. maijam; savukārt otrā kārta – izvērtēšana, no 20.–29. maijam norisinās novada mērogā. Konkursam pieteiktā klase mācību gada laikā veido klases mapi (portfolio), kurā apkopo konkursa kritērijiem atbilstošus apliecinājumus, vērtēšanai jāiesniedz arī tabulas, kurās pēc noteiktiem kritērijiem analizējams skolēnu mācību darbs, kavējumi, sabiedriskā aktivitāte.

Pieteikums dalībai konkursā savā skolā jāiesniedz mācību gada sākumā, piesakoties skolas direktoram. Savukārt skolas līdz 15. oktobrim Izglītības pārvaldei, rakstot uz e‑pasta adresi izglitiba@sigulda.lv, aicinātas iesniegt informāciju par klasēm, kuras pieteikušās konkursam (pieteikumā norādot: klasi, klašu grupu, skolēnu skaitu klasē, klases audzinātāju).

Konkurss “Siguldas novada Gada klase” norisinās kopš 2011. gada. Šā gada 13. augusta Siguldas novada pašvaldības domes sēdē apstiprināts jauns konkursa nolikums, kurā galvenās izmaiņas ir šādas:

• konkurss norisinās četrās klašu grupās, nevis kā līdz šim trijās;
• skolas līdz katra kalendārā gada 15. oktobrim Izglītības pārvaldei, nosūtot e‑pastā: izglitiba@sigulda.lv, iesniedz informāciju par klasēm, kuras pieteikušās konkursam, pieteikumā norādot: klasi, klašu grupu,  skolēnu skaitu klasē, klases audzinātāju;
• portfolio jāveido apkopojums par klases skolēnu līdzdalību skolas interešu izglītības kolektīvos un pulciņos un sasniegumiem tajos; apkopojumu par klases skolēnu līdzdalību un sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs, skolēnam piedaloties no vispārizglītojošās skolas, kurā mācās
• skolēnu sasniegumus mācībās un neattaisnoti kavēto stundu skaitu izvērtē saskaņā ar vidējiem rādītājiem līdz mācību gada 20. maijam;
• portfolio var veidot  un komisijai iesniegt gan papīra formā, gan elektroniski
• vērtēšanas kritērijs – skolēnu līdzdalība skolas interešu izglītības kolektīvos un pulciņos;
• viens no vērtēšanas kritērijiem – klases kolektīva saliedējošie pasākumi, kuros ir piedalījušies vismaz 75% skolēnu (klasesvakari, ekskursijas, pārgājieni un citi pasākumi, kuri organizēti klases kolektīvā). Par katru pasākumu klase iegūst vienu punktu.

Konkursa nolikums pieejams šeit.

Siguldas novada Jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” aicina jaunus dalībniekus vecumā no 18 – 40 gadiem pieteikties kolektīvam 3. un 8. septembrī plkst. 19.15 Siguldas Pilsētas vidusskolas deju zālē (pagrabstāvā).

JDK “Vizbulīte” aicina neatlaidīgus un jaunu izaicinājumu kārus jauniešus kopā dejot, apgūt daudz jauna, piedalīties koncertos un kopīgā atpūtā.

Līdzi jāņem dejošanai atbilstošs apģērbs un apavi. Papildu informācija pie deju kolektīva vadītājas Indras Ozoliņas pa tālruni 29482755.

Vokālā studija “Siguldiņa” uzņem jaunus dalībniekus vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem. Pirmā tikšanās notiks 7.septembrī Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”.

Plānots, ka vokālās studijas “Siguldiņa” nodarbības notiks divas reizes nedēļā – pirmdienās un trešdienās, tās vadīs pasniedzēja Elīna Gruzniņa. Papildu informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26313612 vai rakstot uz e‑pasta adresi elinagruznina@gmail.com.

Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” šogad būs sarunu festivāla “Lampa” skatīšanās vieta, piedāvājot ne tikai sekot līdzi dažādām aktuālajām diskusijām, bet arī aicinot diskusijas veidot klātienē ar citiem skatītājiem. Siguldā vērot festivāla “Lampa” tiešraides būs iespējams arī kultūras centrā “Siguldas devons”, piedāvātā programma apskatāma šeit.

Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” piedāvātā programma:

2. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – paneļdiskusija “Vai latviešu jaunieši ārzemēs ir latvieši?”
  Katru gadu no Latvijas aizbrauc vidēji 2–3 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ne vienmēr aizbraukušie jaunieši zina, kā nepazaudēt savu latvietību, dzīvojot svešumā. Ko darīt latviešu jaunietim, ja viņš nedzied ne korī, nedz arī dejo deju kolektīvā?
  Pēc tiešraides noskatīšanās apmeklētājiem būs iespēja runāt ar Latvijas jauniešiem no vairākām pasaules vietām par to, kā ir uzaugt, dzīvot, strādāt un studēt ārpus Latvijas, un par to, kā nepazaudēt latvietību: par iespējām, šķēršļiem, un to, kāpēc tas ir tā vērts.
• plkst. 14.00–15.00 – paneļdiskusija “Jaunieši nejēdz”
  Mums trūkst interesanta, izglītojoša satura par politiku un tās aktualitātēm gan sociālajos medijos, gan skolās, kas nozīmē, ka mēs ne tikai nedrīkstam balsot (pašvaldību) vēlēšanās vecuma ierobežojuma dēļ, bet arī neizprotam, kāpēc ir tā, kā ir. Diskusijā tiks meklēti risinājumi, kas ļautu veidot iekļaujošāku politisko vidi jauniešiem no visiem Latvijas apgabaliem.
• plkst. 15.30–16.30 – paneļdiskusija “Dzīvnieks ≠ dzīvs nieks”
  Visiem jau kopš bērnības ir pazīstama frāze “mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām”. Mēs mācām bērniem par atbildību, mīlestību, bet kas notiek patiesībā? Kādēļ uz ielām ik dienu klīst simtiem dzīvnieku, kas turpina meklēt saimnieku? “Ulubelē” ir vairāk nekā 500 pamestu dzīvnieku, “Labajās mājās” – vairāk nekā 100, “Mežvairogos” – ap 1000 dzīvnieku. Kā tas var būt, ka Rīgā ir vairāk nekā 600 000 iedzīvotāju un tik daudz pārpildītu patversmju, kurās nereti dzīvnieki nokļūšanu mājās gaida pat vairāk nekā desmit gadu? Vai šos dzīvniekus ir ētiski iemidzināt un kādas ir alternatīvas? Cik daudz dzīvnieku tiek adoptēti un atrod mājas? Ko dara tava pagasta “kaķu tante” un patversmju brīvprātīgie? Kādēļ cilvēkam dzīvnieka klātbūtne ir tik vērtīga/svarīga? Un ko tu vari darīt, lai uzlabotu dzīvnieku labturības situāciju Latvijā?
• plkst. 17.00–18.00 – saruna “Mītu atspēkošana – vegānisms”
  Mīti par vegānismu:
  Tas rada daudz veselības problēmu.
  Šādi dzīvot ir ļoti dārgi.
  Vegāni ēd tikai salātus.
  Vegānisms ir saistīts tikai ar dzīvniekiem.
  Bez dzīvnieku produktiem nav iespējams uzņemt pietiekami daudz proteīnus. Cik no šiem mītiem tu tici? Laiks tos atspēkot!
• plkst. 18.30–19.30 – jauniešu saruna “Manam draugam nav prāta”
  “Mums ne tik daudz ir nepieciešama pati draugu palīdzība, kā pārliecība, ka mēs to saņemsim”, tā teicis sengrieķu filozofs Dēmokrits. Katru dienu mēs paejam garām kādam, kurš cieš no depresijas, trauksmes, ēšanas traucējumiem vai citām ikdienas grūtībām. Tas var skart ikvienu – atraktīvo ballīšu karali, tuvāko draugu vai klases pelēko peli. Kā to uzzināt un, galvenais, sniegt palīdzīgu roku saviem vienaudžiem? Tas ir diskusijas vērts jautājums, uz kuru atbildi zina vien retais. Sarunā “Manam draugam nav prāta” kopā ar profesionāļiem un auditoriju meklēsim un atradīsim atbildes uz to, kā ikviens no mums var sniegt palīdzību savam draugam, kurš maldās dzīves labirintā.

3. septembrī

• plkst. 13.00–14.00 – paneļdiskusija “Vardarbība jauniešu vidū – saruna, strīds, noziegums!”
  Šodien viena no lielākajām problēmām jauniešu vidū ir nespēja veidot attiecības un nepieciešamības gadījumā risināt konfliktus, kas nereti noved līdz pat noziegumam. Ir svarīgi atcerēties, ka noziegums jaunieti un jaunieša nākotni var būtiski ietekmēt. Ja izdarīts noziegums, tiesībsargājošām iestādēm un speciālistiem ir jāveic sarežģīts darbs, lai noziegumā iesaistītās puses varētu nonākt atpakaļ uz veselīgas dzīves ceļa. Vai mums – plašākai sabiedrībai – nav pienācis laiks ieskatīties problēmai acīs un visiem kopā rīkoties, pirms noziegums jau atkal ir noticis? Valsts probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jau ceturto gadu īsteno projektus, kas stiprina un modernizē Latvijas korekcijas dienestu sistēmu. Ceļā uz drošāku sabiedrību projekti ne tikai ceļ probācijas un cietumu darbinieku profesionālo kapacitāti, bet arī, iesaistot sabiedrību, būvē unikālu brīvprātīgā darba sistēmu probācijas un cietumu klientu atbalstam.
• plkst. 15.00–15.40 – Diskusija “Tieša runa ar Krīvēnu jeb Kāpēc tu man stāsti par to HIV??”
  Kāpēc man kaut kas būtu jāklausās par HIV? Tas taču neattiecas uz mani! Šāda ir visbiežākā pirmā cilvēku reakcija, jo HIV nes vienu no vislielākajām aizspriedumu nastām pret slimībām. Taču patiesībā Latvija ir HIV karaļvalsts – mums ir lielākais jauno HIV gadījumu skaits Eiropā, ja rēķinām pret iedzīvotāju skaitu. Teju ik dienas Latvijā kāds cilvēks uzzina, ka viņam ir HIV – tādēļ HIV var būt tuvumā un attiekties uz ikvienu no mums. Jānis Krīvēns uzdos tiešus – vienkāršus un sarežģītus, aizspriedumainus un empātiskus – jautājumus par HIV ārstei infektoloģei Ingai Ažiņai, kuras pieredze darbā ar pacientiem ar HIV ir teju tikpat ilga kā HIV vēsture Latvijā.
• plkst. 16.30–18.00 – praktisks seminārs “Kā kļūt par tādu cilvēku, kāds visvairāk nepieciešams pasaulei tieši šobrīd?”
  Mūsdienu cilvēka ceļš uz psiholoģisku un garīgu briedumu jeb īstu pieaugšanu ir ārkārtīgi apgrūtināts, jo esošās, gadsimtu gaitā veidotās sistēmas veicinājušas to, ka dzenamies veidot un dzīvot “drošu”, prognozējamu, aizvien pārtikušāku, ērtāku dzīvi un tiekties pēc “mūžīgās jaunības”. Šāds dzīvesveids nav ilgtspējīgs. Pēdējo 40 gadu laikā esam iznīcinājuši 60% dzīvnieku sugu, ik gadu no sirdsdarbības traucējumu un stresa izraisītām slimībām nomirst 15 miljoni cilvēku, mēs patērējam 1,5 reizes vairāk zemes resursu, kā tā ir spējīga atražot, esam jau pārsnieguši to pasaules apdzīvotības robežu, kuru planēta ir spējīga panest, 1% planētas iedzīvotāju pieder tikpat, cik pārējiem 99% kopā. Šāds dzīvesveids ir pretrunā ar cilvēka dziļāko būtību, kas pamatu pamatos balstīta savstarpējā visu cilvēku un lietu saistībā un kopībā. Šobrīd, un it īpaši pandēmijas izraisītās krīzes laikā, visām sabiedrībām ir nepieciešami garīgi un psiholoģiski nobrieduši cilvēki, kuri atjauno saikni paši ar savu autentiskumu, citu un planētas vajadzībām kopumā. Arī mēs, kas dzīvojam Latvijā, vairs nevaram teikt – pasaules problēmas uz mums neattiecas. Iemantot briedumu, kas ļautu indivīdiem un kopienām dzīvot apzinātāk un atbildīgāk nav vienkārši, tomēr – iespējami. Šajā seminārā ar lekcijas, diskusijas un darbnīcas elementu apvienojumu iepazīstināsim ar integrālas jeb vispusīgas attīstības ceļu, kas palīdz veidot un nostiprināt šobrīd tik kritiski svarīgās spējas: autentiskums, līdzcietība, izturība, elastība, spēja dzīvot nenoteiktības un neziņas apstākļos.
• plkst. 18.30–20.00 – darbnīca “Ieradumu maiņa dzīves kvalitātes paaugstināšanai”
  Apmierinātāki cilvēki = apmierinātāka sabiedrība kopumā. Ieradumu maiņa ir izaicinoša, taču izpratne par to, kā mūsu ieradumi veidojas, skaidras vīzijas un vērtības apzināšanās atbalsta cilvēkus veikt šo transformāciju, pacelt savus standartus un veikt nepieciešamās darbības, lai paaugstinātu savas dzīves kvalitāti. Šajā darbnīcā runāsim par to, kā Tu savā dzīvē vari nokļūt tur kur vēlies, izdzīvot pieredzes, emocijas un sajūtas dažādās dzīves jomās tā, lai dzīve šķistu pilnvērtīga. Kā tieši veidot savu dzīves vīziju un kā vēlamo dzīves scenāriju atbalsta vai bremzē zemapziņas programmas? Pasākums iekļauj lekciju un praktisku darbošanos.
• plkst. 19.00–20.00 – performatīvā diskusija jeb brīvais kliedziens ar diskusiju
  Par kaķēniem jūrskolās, par lodēm suņa miesā, par fretkām krāsotos ziemas kažokos, par zirgiem līmes rūpnīcās. Par dzīvniekiem un cilvēkiem, par saimniekiem un mīluļiem, par īpašumu un īpašniekiem, par prieku, rūpēm, cēlsirdību un cietsirdību. Par cēloņiem un sekām, par mīlestību un nodošanu, atdošanu, atstāšanu un pārdošanu. Dokumentālos priecīgos un skumjos stāstos balstīta performatīvā diskusija, kas aicina domāt par sabiedrības spēju uzņemties atbildību un just beznosacījuma mīlestību un kopīgiem spēkiem meklē scenārijus empātiskai sadzīvošanai vienā telpā, laikā un valstī. Diskusija “Lolojumdzīvnieks – privātīpašums vai ģimenes loceklis” veidota sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele”, kas ir viena no retajām dzīvnieku patversmēm, kas nepiekopj dzīvnieku nogalināšanu. Diskusija notiek, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzības jomu Latvijā. Diskusija ievada lolojumdzīvnieku tiesiskā statusa problēmjautājumos, aktualizējot gan jautājumu par dzīvnieka juridisko statusu (īpašums vai just spējīga būtne), gan nepieciešamās izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā saistībā ar lolojumdzīvnieku aizsardzību, esošo situāciju no dažādu nozaru skatu punkta.

4. septembrī

• plkst. 12.30–13.30 – diskusija “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?”
  Latvija ir 2. vietā Eiropas Savienībā jauniešu pašnāvību skaita ziņā, gandrīz katru dienu kāds cilvēks sev atņem dzīvību, un pašnāvībās mēs zaudējam divreiz vairāk cilvēku nekā autosatiksmes negadījumos. Kāpēc cilvēki Latvijā pašnāvību uztver kā izeju no savām problēmām? Kas raksturo pašnāvnieka pasaules uztveri? Pašnāvības iemesli un riska faktori. Ko es varu darīt, ja man ir aizdomas par kāda cilvēka nodomiem veikt pašnāvību?
• plkst. 14.00–15.00 – diskusija “Ērglis lido viens, aitas dreb barā jeb kā panākt, lai kopā tomēr izdotos”
  Pēdējā laikā daudz runājam un dzirdam par politisko atbildību un sabiedrības līdzatbildības izjūtu, par politiskā procesa norisi. Neapšaubāmi – gan indivīds, gan grupa ir neatņemama sabiedrisko un politisko procesu sastāvdaļa, tomēr jautājums par to, cik darbība kolektīvā ir efektīva, un to, vai politiskā un sabiedriskā augsne nav labāk piemērota individuālu mērķu sasniegšanai, paliek atvērts. Diskusijā runāsim un analizēsim, vai darbība grupās tiešām kalpo kopīgu mērķu īstenošanai vai tikai kā tramplīns individuālisma ambīcijām? Un vai sabiedrība un to veidojošās grupas ir gatavas pieņemt interešu un indivīdu dažādību? Diskusijā piedalās politisko partiju pārstāvji, sociālantropologs, ārsts-psihoterapeits, politologs un nevalstiskās organizācijas pārstāvis.
• plkst. 15.15–16.00 – diskusija “Ar cigaretēm un ātro kredītu kabatā: kāpēc cilvēki izdara sliktas izvēles”
  Aizdedzināt kārtējo cigareti, sēsties pie stūres dzērušam, lēkt uz galvas nezināmā ūdenī – ja visi zina, ka tas ir slikti, tad kāpēc cilvēki turpina izdarīt izvēles, kas viņiem pašiem kaitē? Pag, bet kā tad ar to, ka viens smēķē visu mūžu, bet nodzīvo vesels un līdz 100, kamēr cits ne reizi nav cigareti pat rokā ņēmis, bet saslimst ar plaušu vēzi 50 gados? Ko par šiem fenomeniem un uzvedības ekonomiku saka pasaules un Latvijas pieredze?
• plkst. 16.00–17.00 – publisks drāmas terapijas seanss “Man riebjas skola!”
  Publiskā drāmas terapijas seansā pusaudži, pielaikojot dažādus skatpunktus, analizēs problēmas, ar kurām viņi saskaras skolā, kā arī kopā ar diskusijas vadītājiem meklēs risinājumus, kas ļautu veidot iekļaujošāku un empātiskāku skolas vidi.
• plkst. 17.00–18.00 – Edgars FRESH: “Vai influenceriem ir superspējas izglābt planētu?”
  Jūtūberu, instagrameru, tik-tok-istu un citu influenceru laikmetā interneta slavenības ir jauniešu gidi ikdienas izvēlēs – ko vilkt mugurā, ko ēst, kādu mūziku klausīties, uz kādām vietām doties, ko darīt un ko nedarīt. Kamēr Grēta Tunberga un viņas līdzinieki iedvesmo jauniešus dzīvot zaļāk, daudzi citi influenceri popularizē pilnīgi pretēju dzīvesveidu, ar savu piemēru aicinot pirkt un tērēt vairāk resursu – vairāk drēbju, vairāk kosmētikas, vairāk lietu. Kāda ir influenceru atbildība par pašu pausto, un kā influenceri var ietekmēt sabiedrībai un videi svarīgus procesus?
• plkst. 18.30–19.30 – Diskusija “Kas valdīs pār pasauli pēc Covid-19?”
  Pasaule ir mainījusies, agrākās ikdienas vairs nebūs un jāgatavojas jaunai lietu kārtībai – šādi apgalvojumi jau mēnešiem, kopš pasaulē plosās pandēmija, piepilda informācijas telpu. Vai turpinās pieaugt Ķīnas kā globālas lielvaras loma un ASV kāpsies malā, koncentrējoties uz iekšējām lietām? Vai pandēmija Eiropas Savienībai būs nāvējošs trieciens? Kāda no krīzes pacelsies Krievija, kuras ekonomika ir iedragāta un līdera reitingi sašķobījušies? Diskusijā mēģināsim identificēt tendences un notikumus, kas ļauj nojaust turpmākos pavērsienus ģeopolitikā.

Visos pasākumos ieeja ir bez maksas.

Detalizētāka informācija par sarunas festivāla “Lampa” 2020 programmu apskatāma šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada pašvaldības dome 13. augusta sēdē apstiprinājusi noteikumus par Siguldas novada izglītības iestāžu telpu iznomāšanu, nosakot kārtību, kādā Siguldas novada pašvaldības izglītības iestāžu telpas vai to daļas tiek nodotas nomā vai bezatlīdzības lietošanā, piemērojot maksu par attiecīgā objekta uzturēšanu.

Viena no būtiskākajām izmaiņām noteikumos ir bezatlīdzības lietošanas gadījumā piemērotā maksa par attiecīgā objekta (telpas vai telpas daļas) uzturēšanu. Tāpat jāuzsver, ka telpas tiek iznomātas vai nodotas bezatlīdzības lietošanā publiskas funkcijas veikšanai izglītības un sporta jomās, ievērojot noteiktas prioritātes:

• Iestādei nepieciešamā mācību procesa nodrošināšanai un interešu izglītības programmu īstenošanai;
• citu Siguldas novada pašvaldības izglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšanai:
  • profesionālās ievirzes programmu īstenošanai;
  • interešu izglītības programmu īstenošanai;
  • iestāžu pedagogu tālākizglītības un metodiskā darba nodrošināšanai;
  • pašvaldības līdzfinansētu pasākumu norisei;
  • juridiskām personām, kuras reģistrētas Siguldas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā licencētu profesionālās ievirzes programmu īstenošanai;
  • Siguldas novadā licencētu interešu izglītības programmu īstenošanai;
  • nometņu organizēšanai Siguldas novadā deklarētiem bērniem un jauniešiem – laikā, kad iestādēs netiek organizēts mācību process.

Telpas vai to daļas bezatlīdzības lietošanā iespējams nodot nomā organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss vai uzņēmumiem, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, licencētu profesionālās ievirzes vai interešu izglītības programmu īstenošanai, kā arī darbībām, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības mazināšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociālo mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu.

Iesnieguma veidlapa “Iesniegums izglītības iestāžu telpu nomai” pieejama pašvaldības pakalpojumu portāla e.sigulda.lv sadaļā “Iesniegumu veidlapas”. Ja telpu vai tās daļu plānots nomāt ilgāk par vienu mēnesi, tad iesniegumu pirms iesniegšanas pašvaldībā iepriekš rakstisti jāsaskaņo ar attiecīgās iestādes vadītāju.

Plašāka informācija par iesniegumu iesniegšanas kārtību, izskatīšanu, telpu nodošanu nomā vai bezatlīdzības lietojumā, kā arī maksu aplūkojama nolikumā “Par Siguldas novada izglītības iestāžu telpu izmantošanu”.

Siguldas novada Jaunrades centrs uzsāk savu desmito sezonu ar daudzveidīgu, mūsdienīgu interešu izglītības pulciņu piedāvājumu. Uz jaunā mācību gada 20 programmām iespējams pieteikties 27. augustā no plkst. 12.00, pieteikšanās forma būs pieejama šeit. Pieteikšanās tiks organizēta elektroniski tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un Siguldas novada Jaunrades centra sociālo tīklu vietnē Facebook. Vietu skaits ir ierobežots, taču būs iespēja pieteikties gaidīšanas sarakstā. Pirmajā septembra nedēļā Jaunrades centra darbinieki sazināsies ar pulciņu dalībniekiem un kandidātiem, lai pārliecinātos par dalību nodarbībās.

Siguldas novada Jaunrades centra piedāvātie pulciņi pārstāv četras interešu izglītības jomas:

• tehnoloģijas – praktiskā elektronika, Lego robotika, programmēšana, mehatronika, lidmodelisms, Dronu skola, Motodarbnīca (kartingi);
• mākslas joma – rotas, keramika, tekstilmāksla, Cita šūšana, mākslu studija;
• deja un folklora – mūsdienu deja (breiks), mūsdienu deja, folkloras kopa “Kokles”;
• vide – pilnīgs kosmoss, klusuma nodarbības, sākumskolēnu radošās nodarbības “Ideju namiņš”, Siguldas 83. skautu un gaidu vienības grupa.

Ņemot vērā jaunus iekšējās kārtības noteikumus, paredzēti nelieli ierobežojumi, lai nodrošinātu bērnu drošību; ar tiem tiks iepazīstināti pulciņa dalībnieki un viņu vecāki.

Svarīgi minēt, ka iestādes brīvpieejas halle rudenī būs pieejama tikai pulciņu dalībniekiem, Jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” projektu un nodarbību jauniešiem. 

Siguldas novada Jaunrades centrs visas vasaras garumā piedāvāja daudzveidīgas interešu vasaras programmas klātienē. Ideju namiņa sākumskolas vecuma bērniem bija iespēja piedalīties radošās nodarbības, tāpat Motodarbnīcas (kartingi) pulciņa daībniekiem bija iespēja savus spēkus izmēģināt arī sacensībās. Jūnijā darbojās arī Mākslu, Keramikas un Vides pētnieku pulciņi. Augustā tika uzsāktas Mūsdienu dejas (Breika) nodarbības, Rotu un piecas Tehniskā jaunrades pulciņu nodarbības (elektronikas, robotikas, lidmodelisma kompleksā programma). Vasarā arī jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” piedāvāja aktivitātes un dalību projektos.

Šā gada 1. oktobrī Siguldas jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” uzsāks projekta “Starpnovadu tīklošanās” īstenošanu. Projekts ilgs septiņus mēnešus, un tā galvenais mērķis ir veidot strukturētu, vienotu, spēcīgu, integrētu un ilgtspējīgu jaunatnes darbinieku vienību, kura spētu plašākā reģionā Siguldas novada teritorijā virzīt un attīstīt jaunatnes politiku, kā arī būt atbalsts novadā dzīvojošajiem jauniešiem. Projekta laikā iesaistīto institūciju darbinieki apgūs starpinstitucionālās sadarbības prasmes, attīstīs veiksmīgas komunikācijas prasmes, kā arī apzinās citu kolēģu pieredzi, lai arī pēc projekta spētu efektīvi un kvalitatīvi sadarboties.

Ņemot vērā Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2016.–2020. gadam vidusposma izvērtējumā minēto, spēcīga starpinstitūciju sadarbība ir viens no priekšnosacījumiem jaunatnes politikas attīstībā, šī projekta pamatā tiek nodrošināta jomas ilgtspēja arī pēc administratīvi teritoriālās reformas. Katrs otrais darbā ar jaunatni iesaistītais jeb 54% uzskata, ka darba efektivitāti uzlabotu labāka starpinstitūciju sadarbība. Projekta laikā tiks analizētas katra reģiona vajadzības, stiprās un vājās puses, un tā rezultātā tiks izstrādāts arī kopīgs atbalsta un sadarbības mehānismu kopums, lai efektīvāk turpinātu darbu ar jaunatni visās iesaistītajās pašvaldībās un lietderīgi izmantotu jau esošos resursus, kā arī piesaistītu jaunus gan cilvēkresursus, gan materiāltehniskos resursus. Veicinot jauniešu līdzdalību, piederības sajūtu lēmumu pieņemšanā un aktīvāku sava viedokļa paušanu saistībā ar vēlmēm jaunatnes jomas attīstīšanai, projekta aktivitātēs tiks iesaistīti jaunieši no skolu pašpārvaldēm.

Organizējot dažādas aktivitātes, kā apmācības par starpinstitucionālo sadarbību, komandas veidošanu un komunikāciju, pieredzes apmaiņas pasākumi, darba grupas, kopīgas jaunatnes politikas plānošanas dokumenta izstrāde un starpnovadu jauniešu forums, tiks veicināta sadarbība starp dažādu iestāžu darbiniekiem, attīstīta speciālistu kompetence un izpratne par darbu ar jauniešiem. Projekta mērķauditorija ir dažādu institūciju darbinieki, kas ikdienā strādā ar jauniešiem (jauniešu centrs, sociālais dienests, bāriņtiesa, probācijas dienests, skola, nevalstiskās organizācijas), kā arī darbinieki no Nodarbinātības Valsts aģentūras un Uzņēmējdarbības atbalsta punkta. Tiks pieaicināti arī jaunieši no skolēnu pašpārvaldēm, pašvaldību deputāti un pārstāvji no Jaunatnes lietu konsultatīvajām padomēm.

Projekts tika iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas projektu konkursā “Starpnovadu un starpinstitūciju sadarbība jaunatnes politikas īstenošanai vietējā līmenī” un tiek īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2020. gada valsts budžeta finansējuma ietvaros, kā arī sadarbojoties ar Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Inčukalna pašvaldībām.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” vadītāja
Anda Upeniece