Siguldas novada pašvaldība turpinās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras īstenoto projektu “PROTI un DARI 2.0”. Projekta mērķa grupa ir jaunieši, kuri pirms iesaistes projektā ir vecumā no 15 līdz 29 gadiem (ieskaitot) un nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

Programmas mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu prasmes un veicināt viņu iesaisti mācību pasākumos un izglītības ieguvē (tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara), nodarbinātībā vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Pasākuma īstenošanai kopējais pieejamais finansējums 94 887,14 eiro, projektā tiks iesaistīti 44 jaunieši.

Projekts norisināsies jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (turpmāk – JSPA) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.4. pasākuma “Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā” projekta “PROTI un DARI 2.0.”

Interesenti aicināti pieteikties pie projekta “PROTI un DARI 2.0” programmas vadītājas Ilzes Vilciņas, zvanot uz tālruņa numuru 29234706. Sīkāka informācija par projektu pieejama tīmekļa vietnē www.jaunatne.gov.lv.

Vasaras periodā Krimuldas Mūzikas un mākslas skola īstenojusi un piedalījusies vairākās nometnēs, veicinot profesionālo pilnveidi un sadarbību ar citām izglītības iestādēm.

No 1. līdz 7. jūlijam Kandavā norisinājās nometne “Dejotprieks”, kur tās dalībnieki intensīvi nodevās dejām, vienlaikus iepazīstot pilsētu un piedaloties dažādās ekskursijās. Dejotājiem bija iespēja apgūt improvizācijas pamatus pie Kandavas Deju skolas direktores Andras Eimanes, kā arī klasiskās dejas pamatus pie jaunās pasniedzējas Natālijas Kantes. Guna Briža un Liena Smirnova vadīja nodarbības, laikmetīgās dejas repertuāra izstrādi jaunajam mācību gadam. Papildus dejām dalībnieki orientējās Kandavas ielās, apmeklēja āra peldbaseinu un devās ekskursijās uz “Zviedru cepuri” un Pedvāles Mākslas parku. Nometnes gaitā dejām tika pievērsta liela uzmanība, nodrošinot dalībniekiem visaptverošu dejas pieredzi. Pedagoģe Liena Smirnova.

Vēl jūlijā Sējas pamatskolā notika orķestra nometne “Muzicēsim kopā”. Kā katru gadu, organizēja Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas direktors un orķestra diriģents Aivars Bunķis, kurš kopā bija sapulcējis Limbažu Mūzikas un mākslas skolas, Vangažu Mūzikas un mākslas skolas, Sējas Mūzikas un mākslas skolas, kā arī Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņus un absolventus. Nometnes laikā cītīgi strādāts, mēģinājumi notika katru dienu sešas stundas dienā. Repertuārā iekļauta Aivara Bunķa un Edvīna Zālīša darbi, ko orķestrim aranžēja Andris Riekstiņš, kā arī nedaudz no nākamo Dziesmu un deju svētkiem. Spēlēts gan kopā, gan atsevišķi. Paldies pedagogiem – Ilgai Ozolai, Anna Spalviņai, Indrai Dunderei, Agrim Liepiņam, Andrim Kikustam, Edgaram Bomikam, Normundam Zvejniekam, Jānim Špatam, Raivo Lallo un diriģentam Aivaram Bunķim. Paldies arī nometnes vadītājai Silvijai Ozolai, kas bērniem organizēja jautras nodarbes, izbaudot arī vasaras priekus.

Šīs nometnes noslēguma koncerts notika 27. jūlijā Krimuldas Tautas namā, kur piedalījās Aivara Bunķa bijušie Limbažu zēnu kora dalībnieki, kas izpildīja Edvīna Zālīša dziesmas un orķestra pavadījumā. Tika izpildīti arī pārējie skaņdarbi, kas tika apgūti nometnes laikā. Bērni, pedagogi un diriģents bija gandarīti par padarīto.

Nometnes organizatori izskata pateicību audzēkņu vecākiem, kā arī Siguldas novada pašvaldībai un Limbažu novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu.

Norisinājusies arī vasaras zaļā prakse jeb “Plenērs 2024”, kas šovasar noritēja no 22. līdz 27. jūlijam Zemgalē, Zaļeniekos. Gleznošanas un zīmēšanas nodarbības notika Zaļās muižas apkaimē. Zaļenieku muižas hercoga medību pils ir unikāls Kurzemes hercogistes 18. gs. arhitektūras paraugs, kas kā objekts tika izmantots arī plenēra laikā. Gleznoti arī lielie koki un dīķi bagātajā pils parkā. Zaļenieku muižā atrodas Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, kuras dienesta viesnīcas telpās arī nakšņoja nometnes dalībnieki. Vērtīga un interesanta bija ekskursija vidusskolas restauratoru darbnīcās – mācību darbnīcu “Restauratoru nams” vadītāja Dace Vīpule-Kuļika izstāstīja par restauratoru profesiju, tās specifiku un nozīmīgumu kultūras vērtību saglabāšanā.

Nometnes organizatori izsaka pateicību par laipno uzņemšanu interesanto stāstījumu.

Zīmēšanas un gleznošanas nodarbības vadīja Mākslas nodaļas pedagogi Liene Kaļva, Vitolds Kucins, Elita Lietaviete, Irēna Olekša un Alise Kalvāne. Strādāts ierastajās plenēra tehnikās – gleznošana ar guašu, akvareļu zīmēšana ar krītiņiem, flomāsteriem un zīmuļiem. Vasaras prakse ir svarīga mākslas izglītības daļa, kas ļauj pilnveidot un izkopt bērnu talantu. Nometnes vadītāja bija deju pedagoģe Liena Smirnova, tāpēc brīvajā laikā jaunie mākslinieki arī izkustējās rotaļās, apgūstot deju soļus. Ceļā mājup nometnes dalībniekiem bija iespēja baudīt Latvijas valsts mežu dabas parku Tērvetē. Nometnē tapušos darbus varēs aplūkot rudenī skolas telpās, kā arī Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstādē Krimuldas Tautas namā.

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, ģimenēs, kurās aug skolas vecuma bērni, augusts ir papildu tēriņu laiks. Lai mazinātu finansiālo slogu novadā deklarētajām daudzbērnu ģimenēm, kuras ieguvušas statusu “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, pašvaldība piešķir pabalstu individuālās lietošanas priekšmetu iegādei 50 eiro apmērā, par ko iegādāties mācību līdzekļus vai citas skolai nepieciešamās lietas.

Pabalsts individuālās lietošanas priekšmetu iegādei tiek piešķirts vienu reizi kalendārajā gadā par katru bērnu, kurš mācās pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās izglītības, kā arī arodizglītības iestādē. Piešķirtais pabalsts tiek izmaksāts bezskaidras naudas veidā uz personas norādīto norēķinu kontu kredītiestādē vai Pasta norēķinu sistēmā.

Ģimenēm, kuras ir saņēmušas statusu “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni”, šim pabalsta veidam nav jāpiesakās papildus, to ģimenēm izmaksā aptuveni mēneša laikā pēc statusa apstiprināšanas.

Atgādinām, ka statuss “Siguldas novada pašvaldības ģimene, kuras aprūpē ir trīs un vairāk bērni” ir jāatjauno ik gadu, līdz 31. augustam iesniedzot iesniegumu kādā no Siguldas novada vienotajiem valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centriem vai elektroniski, pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv aizpildot pieteikumu šeit.

Pamatojoties uz iesniegumu, statuss tiek piešķirts ģimenei, kas sastāv no viena vai abiem vecākiem, kuru aprūpē ir vismaz trīs vai vairāk bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši bērni. Ja vecāki ir laulāti, tad šo bērnu un vismaz viena vecāka deklarētajai dzīvesvietai jābūt Siguldas novada teritorijā, vai šo bērnu un abu vecāku (ja vecāki nav laulāti un ir kopdzīves partneri) dzīvesvieta ir deklarēta vienā adresē Siguldas novada teritorijā.

Statuss ģimenēm nodrošina dažādus pašvaldības atbalstus, priekšrocības, atvieglojumus pakalpojumu saņemšanā, tādējādi veicinot šo ģimeņu labklājību un samazinot minēto ģimeņu ikdienas izdevumus.

Uzlabojot jaunākās paaudzes mācību vidi novadā, noslēgušies pirmsskolas izglītības iestādes “Tornīši” Siguldā āra teritorijas labiekārtošanas darbi. Veikta atbalsta sienu un āra kāpņu atjaunošana, kā arī pārbūvētas nojumes.

Ēkai pilnībā atjaunoti āra pakāpieni, kas īpaši ziemas laikā būs vieglāk kopjami. Atbilstoši normatīviem uzstādītas jaunas margas, kuras ērti varēs izmantot ne tikai pieaugušie, bet arī bērni.

Pirmsskolas izglītības iestādē “Tornīši” gan pilna, gan nepilna laika grupas apmeklē bērni, sākot no divu gada vecuma. Pirmsskolā bērni rotaļājas, dzied, sporto, eksperimentē, mācās draudzēties un sadarboties, kā arī apgūst vēl virkni dzīvē noderīgu iemaņu.

Vasaras periods ir laiks, kurā tiek veikti atjaunošanas, kosmētiskie un remonta darbi teju visās izglītības iestādēs, kur tas ir nepieciešams. Apkopota informācija par visiem darbiem novada izglītības iestādēs būs pieejama augusta beigās.

Darbus pirmsskolas izglītības iestādes “Tornīši” teritorijā veica SIA “I.K. Būve” par līgumsummu 162 496,31 eiro (bez PVN).

Jūnijā Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” projektu vadītāja Lelde Lapsa devās uz trīs dienu starptautiskām mācībām “Volunteering for ALL” Salonikos, Grieķijā. Mācības bija par to, kā organizēt iekļaujošas brīvprātīgā darba aktivitātes jauniešiem gan vietējā līmenī, gan Eiropas Solidaritātes Korpusa (ESK) ietvaros, un tajās piedalījās 25 dalībnieki no dažādām Eiropas valstīm.

Trīs mācību dienās tika apzināts:

► ko brīvprātīgais darbs sniedz jauniešiem;
► kādas priekšrocības tiek piedāvāts jauniešiem ar dažāda veida ierobežotām iespējām;
► kā brīvprātīgais darbs var būt kā vērtīgs pagrieziena punkts jebkuram jaunietim, arī tiem, kuri nāk no nelabvēlīgas dzīves situācijas;
► ko sniedz ESK finansējums;
► ko nozīmē iekļaušanas atbalsts;
► kā izstrādāt ESK brīvprātīgā darba projektus un citas lietas.

Saloniki ir otra lielākā pilsēta Grieķijā, kura piedāvā bagātīgu pieredzi gan tās pagātnes pieredzē, gan no mūsdienu rosīgās dzīves skatupunkta. 2014. gadā Saloniki bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, kas bija ka nozīmīgs pavērsiens apņemties veicināt jauniešu iesaisti un līdzdalību pilsētas dzīvē.

Mācības vadīja: mākslas praktiķe, kura izmanto pieejas, kuru pamatā ir iekļaušana, piedzīvojumu terapija, nevardarbīga komunikācija, mācīšanās dabā un sistēmu izveide, un kura jau kopš 2008. gada brīvprātīgi darbojusies starptautiskā mērogā, atbalstot dažādas ESK brīvprātīgā darba organizācijas; Grieķijas Nacionālās Erasmus+/Jaunatnes un sporta aģentūras un Eiropas Solidaritātes korpusa nodaļas pārstāvis un SALTO-YOUTH pārstāvis, kurš ar iekļaušanu un daudzveidību organizācijā darbojas kopš tās dibināšanas brīža jeb 2000. gada.

Mācības “Volunteering for ALL” finansēja Grieķijas nacionālā aģentūra un SALTO Eiropas Solidaritātes Korpuss.

Informāciju sagatavoja
Siguldas novada JIC “Mērķis” projektu vadītāja
Lelde Lapsa

Siguldas novadā ar pašvaldības līdzfinansējumu jau trīspadsmito gadu tiek īstenots bērnu un jauniešu nometņu projektu konkurss. Šogad Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu kopumā saņēma 12 nometnes, tostarp, nometne “Zirgmīļu vasara”. Šāda veida nometne Siguldas pagasta stallī “Ataugas” tika īstenota pirmo reizi. Tā bija lieliska iespēja Siguldas novada bērniem un jauniešiem aktīvi, aizraujoši un izglītojoši pavadīt brīvo laiku vasarā.

Nometne norisinājās no 15. līdz 19. jūlijam, un tajā piedalījās 15 Siguldas novada bērni un jaunieši vecumā no 8 līdz 17 gadiem. Daļa bērnu jau bija iepriekš pazīstami ar zirgiem un piedalījušies jāšanas nodarbībās, bet vislielākais prieks arī par tiem nometnes dalībniekiem, kuri iemaņas zirgmīļu jomā apguva no pašiem pamatiem.

Nometnē bērni un jaunieši iemācījās: uzdrīkstēties, nekautrēties, pacietību, sapratni, ka katrs cilvēks esam atšķirīgs, dažādu zirgu raksturus, labāk nosēdēt seglos zirga mugurā rikšojot un lēkšojot, jāt, neturoties ar rokām, sakopt dažādas zirglietas, pareizi uzvilkt jātnieka apģērbu, un to, ka zirgiem garšo arbūzu mizas. Tāpat nometnes dalībnieki:

• ieguva jaunus draugus;
• apguva jaunas prasmes jāšanā, vingrošanā uz zirga un laukuma iepazīšanā;
• uzlaboja prasmes hobby horsingā;
• iepazina zirdzinieku ikdienas dzīvi;
• pilnveidoja līderības prasmes, uzlaboja komunikācijas un sadarbības prasmes: cilvēks–daba–dzīvnieks;
• ieguva pārliecinātāku pašapziņu un ticību savām spējām;
• piedalījās kopīgā pārgājienā–piedzīvojumā un citās aizraujošās aktivitātēs.

Nometnes dalībniekiem visvairāk patika: jāšanas nodarbības, zirgu kopšana/mīļošana, bizīšu pīšana zirgu krēpēs un astēs, šūpoties šūpolēs, iepazīt jaunus draugus, doties ekskursijā uz Līgatnes dabas takām un Zeit tīklu parku, lēkt pāri šķēršļiem kā hobby horse, kā arī gardi paēst. Apjautājot dalībniekus, bija vairākas lietas, ko viņi nometnē gribētu īstenot citādāk, piemēram, vēlētos nakšnot teltīs (šoreiz tika īstenota dienas nometne bez nakšņošanas), katru dienu tīrīt stalli. Tāpat bērni un janieši labprāt vēlētos par vienu nedēļu garāku nometni un pārgājienu vietējā apvidū/mežā.

Ja bērniem pašiem nākotnē būtu jāplāno nometne, tad no šīs nometnes viņi iedvesmotos un kā piemēru ņemtu: jāšanas un vingrošanas nodarbības zirga mugurā, sadarbības un savstarpējas komunikācijas prasmju attīstīšanu vienaudžu starpā, komunikācijas un sadarbības prasmju apgūšanu ar zirgiem, drosmi, uzdrīkstēšanos, pacietību, prasmi iegūt jaunus draugus, iepazīšanās un sadarbības spēles, vienas dienas ekskursiju, ēdiena gatavošanu uz uguns, kā arī tikpat smaidīgu un jauku nometnes treneri un vadītāju. Jautājot, vai bērni gribētu, lai šāda nometne notiktu arī nākamajā vasarā, visi piecpadsmit dalībnieki atbildēja ar viennozīmīgu “jā”.

Nometne tika īstenota ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu.

Informāciju sagatavoja
nometnes organizatore
Lelde Lapsa

Biedrība “Notici sev!” aicina piedalīties dzijas krāsošanas nodarbībā, kas norisināsies projekta “Dabas krāsas radošos darbos” ietvaros. Nodarbību vadīs Tautas lietišķās mākslas studijas “Urga” vadītāja Inguna Sīmansone.

Nodarbība “Dzijas krāsošana ar augu krāsvielām” norisināsies 30. jūlijā plkst. 12.00, kā arī 13. augustā plkst. 12.00. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26567634

Praktiskās nodarbības notiks Mālpils pagastā

Nodarbības noris ar Siguldas novada pašvaldības pieaugušo mūžizglītības projektu konkursa finansējumu SNP//2024//208.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

2023./2024. mācību gadā vidējās izglītības centralizētajos eksāmenos Siguldas novada vidusskolēni uzrādīja augstākus rezultātus nekā valstī, liecina provizoriskie dati par vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultātiem. Novadā eksāmenus kārtoja četrās izglītības iestādēs – Krimuldas vidusskolā, Mālpils vidusskolā, Siguldas pilsētas vidusskolā un Siguldas Valsts ģimnāzijā.

Atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartam centralizētos eksāmenus (CE) skolēni kārto optimālajā mācību satura apguves līmenī vai augstākajā mācību satura apguves līmenī. Lai saņemtu atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, skolēniem vidusskolas posma noslēgumā jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un vismaz divi eksāmeni augstākajā līmenī.

CE optimālajā līmenī kārtoja visās četrās vidējās izglītības iestādēs. Optimālajā līmenī angļu valodas CE vidējais vērtējums ir 73 % (valstī 62 %), latviešu valodas CE vidējais vērtējums ir 64 % (valstī 55 %), matemātikas CE vidējais vērtējums – 48 % (valstī 34 %). Tikmēr augstākajā līmenī angļu valodas CE vidējais vērtējums ir 73 % (valstī 66 %), latviešu valodā un literatūrā CE vidējais vērtējums ir 65 % (valstī 55 %). Matemātikas CE augstākajā līmenī kārtoja tikai Siguldas Valsts ģimnāzijā, uzrādot vidējo vērtējumu – 60 % (valstī 59 %).

Krimuldas vidusskolas skolēnu CE vidējais rezultāts angļu valodā (optimālajā līmenī) ir 64 %, Mālpils vidusskolā – 58 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 69 % un Siguldas Valsts ģimnāzijā – 79 %. Augstākajā līmenī angļu valodas CE kārtoja visās četrās vispārējās izglītības iestādēs – Krimuldas vidusskolas skolēnu vidējais rezultāts ir 74 %, Mālpils vidusskolas – 69 %, Siguldas pilsētas vidusskolas – 67 % un Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēnu vidējais vērtējums ir 77 %. Šajā mācību priekšmetā visās skolās vidējais sasniegums pārsniedz valstī uzrādīto.

Latviešu valodas CE vidējais vērtējums optimālajā līmenī Krimuldas vidusskolā ir 63 %, Mālpils vidusskolā – 57 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 56 % un Siguldas Valsts ģimnāzijā – 74 %. Tikmēr latviešu valodas un literatūras CE vidējie rādītāji augstākajā līmenī skolās ir sekojoši – Mālpils vidusskolā – 62 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 56 % un Siguldas Valsts ģimnāzijā – 72 %. Latviešu valodas un literatūras CE augstākajā mācību satura apguves līmenī nekārtoja Krimuldas vidusskolā.

Matemātikas CE vidējais rezultāts optimālajā līmenī Krimuldas vidusskolā ir 29 %, Mālpils vidusskolā – 36 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 31 % un Siguldas Valsts ģimnāzijā – 68 %. Augstākajā līmenī CE matemātikā kārtoja tikai Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, sasniedzot vidējo vērtējumu – 60 %.

Novada vidusskolēni izvēles eksāmenus kārtoja šādos mācību priekšmetos:

• bioloģijā (23 skolēni, no kuriem 17 audzēkņi no Siguldas Valsts ģimnāzijas, trīs no Siguldas pilsētas vidusskolas un trīs – no Mālpils vidusskolas);
• dizainā un tehnoloģijās (57 skolēni, no kuriem 30 audzēkņi no Siguldas pilsētas vidusskolās, 14 – no Siguldas Valsts ģimnāzijas, deviņi – no Krimuldas vidusskolas un četri – no Mālpils vidusskolas);
• fizikā (19 skolēni, no kuriem 12 audzēkņi no Siguldas Valsts ģimnāzijas un septiņi – no Siguldas pilsētas vidusskolas);
• kultūrā un mākslā (12 skolēni, no kuriem seši no Krimuldas vidusskolas un seši no Siguldas pilsētas vidusskolas);
• ķīmijā (seši skolēni no Siguldas Valsts ģimnāzijas);
• programmēšanā (10 skolēni, no kuriem deviņi no Siguldas pilsētas vidusskolas un viens no Siguldas Valsts ģimnāzijas);
• sociālajās zinātnēs (11 skolēni, no kuriem septiņi audzēkņi no Siguldas pilsētas vidusskolas, trīs – no Siguldas Valsts ģimnāzijas un viens skolēns no Mālpils vidusskolas).

Skolu absolventiem vēlam aizraujošas turpmākās izglītības gaitas un veiksmīgu profesiju izvēli! Paldies skolu personālam, pedagogiem par ieguldīto darbu jauniešu izaugsmē un izglītības metodiķiem par aktīvu sadarbību un iesaisti eksāmenu nodrošināšanā.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Lai attīstītu skolēnu skatuves runas un aktiermeistarības prasmes, kā arī veicinātu skolēnu interesi par latviešu un pasaules literatūru, tiek īstenots skatuves runas konkurss. Siguldas novada izglītības iestāžu skolēnu skatuves runas konkursa 1. kārtā, kas norisinājās Laurenču sākumskolā, piedalījās 65 skolēni. Visi konkursa rezultāti apskatāmi šeit.

Skolēnu sniegumu vērtēja režisori un pedagogi – Kristaps Kiršteins, Ģirts Sils un Inga Krišāne.

Augstāko vērtējumu un iespēju Siguldas novadu pārstāvēt konkursa 2. kārtā, kas notiks Limbažos, Limbažu bērnu un jauniešu centrā 9. aprīlī, ieguva:

*4.–6. klašu grupā augstākā pakāpe netika piešķirta.

Apsveicam laureātus un viņu skolotājus un vēlam veiksmi nākamajā konkursa kārtā!

Allažu bibliotēkā 18. martā norisinājās lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība “Mazais zīriņš – 2024. gada putns”, kuru apmeklēja Allažu pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņi. Bibliotēkā viesojās meža feja, kuras lomā iejutās Sidgundas bibliotēkas vadītāja Anete Dace Zutere.

Meža feja kopā ar lapsu bērniem pastāstīja, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2024. gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons, tas nozīmē – zīriņš ar balto pieri), kuru Latvijā novēro samērā reti. Tie ir vismazākie no Eiropā sastopamajām zīriņu sugām. Viņu ķermenis ir tika 21–25 centimetrus garš, toties tiem ir skaista balss un ātrs, tauriņam līdzīgu lidojums.

Bērni apskatīja fotogrāfijas, lai zinātu kāds izskatās putniņš, cik mazs, salīdzinot ar pieauguša cilvēka roku. Uzzinājām, ka mazais zīriņš ir gājputns, kurš ziemu pavada Āfrikā, bet Latvijā atgriežas no aprīļa vidus līdz septembrim. Šī gada putns mazais zīriņš īpaši saudzējams ir ligzdošanas laikā, jo ligzdas tie veido smilšainās, seklās piekrastēs vai uz saliņām ar oļiem, gliemežvākiem un zemu zāli. Pētījām arī citus Latvis putnus un klausījāmies to balsis.

Bērni klausījās Ineses Zanderes dzejoļu grāmatiņas “Putni mūs redz” lasījumu. Dzejoļi šajā grāmatā stāsta par daudzām putnu sugām. Skatoties ilustrācijas un lasot dzejas rindas bērni guva iespēju paplašināt savas zināšanas. Dzejniece jau trīsdesmit gadus ir arī Ornitoloģijas biedrības biedre, un savu poētiku balsta ne tikai izjūtās, bet arī zināšanās par putniem.

Lai mazliet izkustētos, pēc katras nodarbības tika dejota “Mazo putniņu deja”.

Kopā šajā pasākumā piedalījās 57 Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupiņu bērni un 11 skolotāji.

Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze

19. martā Krimuldas vidusskolā viesojās lībiešu valodnieks, tulks un dzejnieks Valts Ernštreits un dzejnieks, krājuma “Lībiešu balādes” autors Kārlis Vērdiņs, uzsākot kultūras centra “Siguldas devons” organizēto pavasara literatūras programmu Siguldas novada skolās.

Izskanēja dzejas lasījumi no bilingvālā krājuma “Lībiešu balādes”, tika apgūti jauni vārdi lībiešu valodā un noskaidrots, kāpēc pavasaros ir jāmodina putni. Tikšanās noslēgumā bija patīkami dzirdēt kādas skolnieces izteikto “es jūtos kā attīrījusies”.

Valts Ernštreits pastāstīja par Gaujas lībiešu apdzīvotajām teritorijām, kurām pieder arī Gaujas senielejas labais krasts un Krimulda. Īpaša uzmanība tika pievērsta lībiešu valodai un tradīcijām, kā arī atgādinot, ka pirmajā svētdienā pēc pavasara Saulgriežiem, kas šogad būs 24. martā, jau otro reizi visā Latvijā lībiešu savulaik apdzīvotajos novados tiks atzīmēta Lībiešu mantojuma diena. Šajā dienā ar lībiešu zaļi balti zilajiem karogiem un krāsām tiks iezīmētas ar lībiešiem saistītas vietas, aicinot pievienoties lībiešu putnu modināšanas rituālam.

Nākamā literatūras programmas tikšanās notiks 25. martā, kas ir piemiņas diena komunistiskā genocīda upuriem un arī Eiropas rakstnieku diena. Ar Siguldas Valsts ģimnāzijas vidusskolēniem tiksies Latvijas PEN vadītāja, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un dzejniece Katrīna Rudzīte, lai runātu par šobrīd pasaulē ļoti aktuālām tēmām – vārda brīvība, cenzūra, diskriminācija, vardarbība, rakstnieku vajāšana un nogalināšana kara apstākļos.

Aprīlī un maijā pamatskolas skolēni tiksies radošās darbnīcās ar bērnu literatūras autoriem un ilustratoriem Andru Manfeldi, Martu Pujātu, Ēriku Bērziņu un Lindu Gabarajevu.

Vidusskolēniem šajā pavasarī būs iespēja papildināt savas zināšanas par literārajiem procesiem un noskaidrot, kāds ceļš ejams, lai kļūtu par rakstnieku vai dzejnieku, vai tuvinātos šim mērķim. Ar Latvijas Rakstnieku savienības literārās izglītības un jaunrades programmām “Aicinājums”, “Jauno autoru seminārs” un “Literārā Akadēmija” iepazīstinās Sandra Ratniece un Ronalds Briedis.

Literatūras žurnāla “Strāva” redaktori Anna Auziņa un Ivars Šteinbergs rosinās diskusiju par aktuālajām sociālajām problēmām un politiskajiem procesiem. Literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” redaktori Rudīte Kalpiņa un Jānis Vādons pievērsīsies latviešu valodas un identitātes jautājumiem.Mēnešraksta “Avīzes nosaukums” un “Mākslas žurnāla” izdevējs Valters Dakša iepazīstinās ar izdevniecības izdevumiem un padalīsies pieredzē par dienestu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Foto: Līvija Ustupa

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas Tehnoloģiju izglītības centrs sadarbībā ar Siguldas novada Jaunrades centru pērn oktobrī uzsāka tehniskās jaunrades interešu izglītības programmas “Robotika” īstenošanu Inčukalna pamatskolā, Mālpils vidusskolā un Krimuldas vidusskolā. Pašvaldības rūpes un ieguldījums skolēnu zināšanu stiprināšanā informācijas tehnoloģiju jomā vien nepilnu piecu mēnešu laikā devis labu rezultātu – augstus sasniegumus sacensībās, motivāciju un pašapziņu.

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais norāda, ka līdzšinējie centieni ir loģisks iznākums tam, kas notiek, kad skolēniem piedāvā viņiem interesējošas nodarbes. “Esam gandarīti, ka pašvaldības atbalsts tehniskās jaunrades interešu izglītības programmu daudzveidībā un attīstībā ne tikai Siguldas pilsētā, bet arī novada pagastos sekmē skolēnu interesi tehnoloģiju jomā,” stāsta K. Zaļais. Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks pateicas robotikas pulciņu vadītājiem, jo viņu aizrautība ir tā, kas iedvesmo bērnus.

“Kopš mūsu skolā notiek robotikas pulciņš, skolēni piektdienās vairs nesteidzas uz māju, bet ar interesi iesaistās nodarbībās. Tas attīsta ne vien digitālās prasmes un radošumu, bet vairo bērnu pašapziņu. Ne reizi vien skolēni priecīgi nāk pie manis vai mācību pārzines, lai parādītu, ko paveikuši robotikas nodarbībās. Vēl lielāks prieks bērnos ir atalgojums, kas atspoguļojās sasniegumos un godalgotajās vietās konkursos,” stāsta Inčukalna pamatskolas direktore Agnese Kalniņa.

Turpat divdesmit Robotikas pulciņu dalībnieki ir veiksmīgi piedalījušies “VEX IQ” sacensību disciplīnās gan Preiļu robotikas čempionātā, gan Siguldas robotu kausā, kurā Rūdolfs Melderis no Inčukalna pamatskolas ar robotu “Ģēnijs” VEX IQ disciplīnā izcīnīja 1. vietu.

“Pateicību pelnījis katrs skolēns, kurš uzdrīkstējās un piedalījās sacensībās. Esmu pārliecināts, ka nākamajā mācību gadā Latvijas čempionāta posmos vēl vairāk dzirdēsim par Siguldas novada izglītības iestāžu pārstāvju sasniegumiem,” saka Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks.

Inčukalna pamatskolā robotikas nodarbības kopumā apmeklē 31 skolēns dažādās vecuma grupās, kamēr Mālpils vidusskolā un Krimuldas vidusskolā – katrā 28 skolēni. Bērni un jaunieši robotikas prasmes apgūst bez maksas. Martā robotikas pulciņu ar “VEX IQ” sistēmas robotikas komplektiem uzsāks Laurenču sākumskolā, paverot vēl plašākam skolēnu skaitam iespēju līdzdarboties tehniskajā jaunradē. Jāpiebilst, ka Laurenču sākumskolā jau līdz šim sekmīgi darbojās robotikas pulciņi.

Robotikas pulciņa ietvaros skolēni darbojas ar “VEX IQ” sistēmas robotikas komplektiem – apgūst robotu būvēšanas, programmēšanas un vadīšanas iemaņas, konstruējot savus robotus. Nodarbību ietvaros skolēni plāno sava robota dizainu un konstruē tos tā, lai tie veiktu noteiktus uzdevumus un funkcijas, piemēram, līnijsekošanu, šķēršļu pārvarēšanu vai kravu nogādāšanu. Bērni un jaunieši apgūst gan pilotēšanu, gan programmas algoritma izstrādi, lai robots uzdevumu veiktu autonomi, izmantojot dažādus sensorus – distances, krāsu, redzes un vēl citus. Robotikas pulciņu dalībnieki programmē, izmantojot vizuālās programmēšanas rīku, un secīgi apgūs arī “Python” programmēšanas valodas pamatus, kompleksu algoritmu izstrādei.

Siguldas Tehnoloģiju izglītības centra direktors Edgars Bajaruns uzsver tehniskās jaunrades lomu bērnu un jauniešu attīstībā. “Siguldas novada Jaunrades centrs jau desmit gadus īsteno dažādas tehniskās jaunrades interešu izglītības programmas, tostarp šobrīd piedāvājot LEGO robotiku, elektroniku, mehatroniku, programmēšanu, lidmodelismu un praktisko prototipēšanu. Tāpat arī šogad septiņās dažādās robotikas disciplīnās ar 47 robotiem dalībnieki ir pārstāvējuši Siguldas novadu robotikas sacensībās. “Siguldas Robotu kauss 2024” ir šogad līdz šim lielākās robotikas sacensības,” saka Siguldas Tehnoloģiju izglītības centra direktors.

Kopš Siguldas Tehnoloģiju izglītības centrs sadarbībā ar Siguldas Valsts ģimnāziju ir izveidojis Dizaina un tehnoloģiju telpu, tajā organizē prototipēšanas nodarbības novada skolēniem, kā arī īsteno izbraukuma vizītes uz skolām, piedāvājot apgūt dažādas tehnoloģijas – 3D modelēšanu un drukāšanu, darbu ar dažādiem materiāliem, lāzergriešanu. Notiek arī pedagogu profesionālās pilnveides programmas.

Šogad martā uzsākta pilotprojekts – Programmēšanas skola meitenēm, kurā 9. līdz 12. klašu audzēknēm ir iespēja apgūt programmēšanu, tādējādi aktualizējot un iesaistot meitenes informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozarē. Šobrīd programmā ir 11 dalībnieces no Siguldas novada dažādām izglītības iestādēm.

Siguldas novada Jaunrades centrs sadarbībā ar Siguldas Tehnoloģiju izglītības centru un Siguldas novada izglītības iestādēm plāno šogad augustā atzīmēt Tehnoloģiju mēnesi, kura ietvaros dažādu vecuma grupu jauniešiem un pieaugušajiem būs iespēja izmēģināt robotiku, tehnoloģijas un iesaistīties dažādās aktivitātēs.