2024./2025. mācību gadā lielākajā daļā centralizēto eksāmenu Siguldas novada 9. klašu audzēkņi un vidusskolēni uzrādīja augstākus rezultātus nekā vidēji valstī, liecina provizoriskie dati par centralizēto eksāmenu rezultātiem. 9. klašu eksāmenus kārtoja deviņās Siguldas novada izglītības iestādēs, savukārt vidusskolas posmā – četrās izglītības iestādēs.
9. klašu centralizēto eksāmenu rezultāti
Centralizētos eksāmenus latviešu valodā, angļu valodā un matemātikā kārtoja kopumā 329 9. klašu audzēkņi no Allažu pamatskolas (12 audzēkņi), Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas (seši skolēni), Inčukalna pamatskolas (18 skolēni), Krimuldas vidusskolas (21 skolēns), Mālpils vidusskolas (25 skolēni), Mores pamatskolas (10 skolēni), Siguldas 1. pamatskolas (49 skolēni), Siguldas pilsētas vidusskolas (74 skolēni) un Siguldas Valsts ģimnāzijas (114 skolēni).
Latviešu valodas centralizēto eksāmenu rezultāts vidēji valstī ir 58,5 %, Siguldas novadā – 67,6 %. Allažu pamatskolas skolēnu vidējais rezultāts latviešu valodas eksāmenā ir 47,6 %, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolā – 65,6 %, Inčukalna pamatskolā – 64,9 %, Krimuldas vidusskolā – 67,8 %, Mālpils vidusskolā – 64,1 %, Mores pamatskolā – 46,1 %, Siguldas 1. pamatskolā – 64,7 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 65,5 %, Siguldas Valsts ģimnāzijā – 75,2 %.
Angļu valodas centralizēto eksāmenu rezultāts vidēji valstī ir 65,8 %, bet Siguldas novadā skolēni uzrādījuši vidēji 76,7 %. Skolēnu vidējais rezultāts Allažu pamatskolā – 56,2 %, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolā – 80,3 %, Inčukalna pamatskolā – 69,2 %, Krimuldas vidusskolā – 78,6 %, Mālpils vidusskolā – 74,9 %, Mores pamatskolā – 50,3 %, Siguldas 1. pamatskolā – 71,2 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 76,2 %, Siguldas Valsts ģimnāzijā – 84,7 %.
Matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāts vidēji valstī ir 53,8 %, Siguldas novadā – 65,7 %. Vidējais rezultāts Allažu pamatskolā ir 36,4 %, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolā – 63,6 %, Inčukalna pamatskolā – 57,2 %, Krimuldas vidusskolā – 55,7 %, Mālpils vidusskolā – 56,5 %, Mores pamatskolā – 25,4 %, Siguldas 1. pamatskolā – 57,3 %, Siguldas pilsētas vidusskolā – 56,8 %, bet Siguldas Valsts ģimnāzijā – 87,1 %.
93 skolēni eksāmenos uzrādīja rezultātu virs 90 %, no tiem vairāki sasniedza vairāk nekā 90 % divos vai trijos eksāmenos. Kopumā 124 eksāmenu darbi (13 %) Siguldas novadā tika nokārtoti visaugstākajā līmenī, sasniedzot rezultātu 90–100 %.
Vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu rezultāti
Siguldas novadā centralizētos eksāmenus kārtoja vidusskolēni četrās izglītības iestādēs – Krimuldas vidusskolā, Mālpils vidusskolā, Siguldas pilsētas vidusskolā un Siguldas Valsts ģimnāzijā.
Atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standartam centralizētos eksāmenus skolēni kārto optimālajā mācību satura apguves līmenī vai augstākajā mācību satura apguves līmenī. Lai saņemtu atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi, skolēniem vidusskolas posma noslēgumā jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un vismaz divi eksāmeni augstākajā līmenī. Saskaņā ar izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē.
Centralizēto eksāmenu angļu valodas optimālajā līmenī kārtoja 180 vidusskolēni. Krimuldas vidusskolā šo eksāmenu kārtoja 12 skolēni, Mālpils vidusskolā – 11 skolēni, Siguldas pilsētas vidusskolā – 64 skolēni, Siguldas Valsts ģimnāzijā – 93 skolēni. Eksāmena rezultāts vidēji valstī ir 60 %, bet Siguldas novadā – 76 %. Vidējais rezultāts katrā skolā – Krimuldas vidusskolā 69 %, Mālpils vidusskolā 51 %, Siguldas pilsētas vidusskolā 71 %, bet Siguldas Valsts ģimnāzijā – 83 %.
Angļu valodas eksāmenu augstākajā līmenī kārtoja 129 Siguldas novada izglītības iestāžu audzēkņi, uzrādot vidējo rezultātu 64 % (valstī vidējais – 62 %). Šo eksāmenu kārtoja 10 Krimuldas vidusskolas audzēkņi, sasniedzot vidējo rezultātu 59 %, deviņi Mālpils vidusskolas audzēkņi, kuru rezultāts ir 57 %, trīs Mālpils vidusskolas tālmācības programmas audzēkņi, kuru vidējais rezultāts ir 28 %, 39 Siguldas pilsētas vidusskolas audzēkņi, uzrādot 63 %, kā arī 68 Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēkņi, uzrādot vidējo rezultātu 70 %.
Latviešu valodas centralizēto eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 86 vidusskolēni no Siguldas novada, sasniedzot vidējo rezultātu 66 % (valstī vidējais – 55 %). Krimuldas vidusskolā eksāmenu kārtoja 11 skolēni (vidējais rezultāts 56 %), Mālpils vidusskolā – 14 skolēni (ar rezultātu 53 %), Siguldas pilsētas vidusskolā – viens skolēns, uzrādot 63 %, Siguldas Valsts ģimnāzijā – 60 audzēkņi (vidējais rezultāts 72 %).
Latviešu valodas eksāmenu augstākajā līmenī Siguldas novadā kārtoja 24 skolēni, uzrādot vidējo rezultātu 66 % (valstī vidējais – 53 %). Eksāmenu kārtoja trīs Mālpils vidusskolas tālmācības programmas audzēkņi, uzrādot vidējo rezultātu 36 %, trīs Siguldas pilsētas vidusskolas audzēkņi, sasniedzot 64 % rezultātu, kā arī 18 Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēkņi ar vidējo rezultātu 73 %.
Matemātikas centralizēto eksāmenu optimālajā līmenī kārtoja 145 audzēkņi, viņu vidējais eksāmenu rezultāts ir 62 % (vidējais valstī – 43 %). Krimuldas vidusskolā eksāmenu kārtoja 11 skolēni (ar vidējo rezultātu 38 %), Mālpils vidusskolā – trīs tālmācības programmas audzēkņi, (ar vidējo rezultātu 11 %) un viens Mālpils vidusskolas skolēns (ar rezultātu 20 %) Siguldas pilsētas vidusskolā – 49 skolēni (ar vidējo rezultātu 42 %), bet Siguldas Valsts ģimnāzijā – 81 skolēns (ar vidējo rezultātu 80 %).
Savukārt matemātikas centralizēto eksāmenu augstākajā līmenī kārtoja 16 skolēni no Siguldas Valsts ģimnāzijas, uzrādot vidējo rezultātu 77 % (vidējais valstī – 62 %).
Tāpat vidusskolēni kārtoja dažādus izvēles eksāmenus:
Siguldas novadā veikto centralizēto eksāmenu rezultātu analīze rāda, ka katrai izglītības iestādei ir savs raksturs un situācija – ģimnāzijā skolēni mācības uzsāk pēc konkursa, citās skolās mācās jaunieši ar ļoti dažādu sagatavotības un motivācijas līmeni, un katru rezultātu ietekmē vairāki individuāli un apstākļu faktori. Aicinām uz šiem rezultātiem raudzīties ar sapratni un neizdarīt pārsteidzīgus salīdzinājumus starp skolām, jo aiz katra skaitļa ir konkrēts skolēns ar savu stāstu, spējām un izaicinājumiem. Svarīgākais ir katra skolēna personīgais progress un motivācija viņa individuālajā attīstības ceļā.
27. augustā Siguldas novada Jaunrades centrā Siguldā, Raiņa ielā 3, norisināsies Siguldas Tehnoloģiju izglītības un inovāciju diena (STIID 2025) – “Klikšķis iedvesmai”, ko rīko Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar nodibinājumu “IT Izglītības fonds”.
STIID 2025 mērķis ir pilnveidot pedagogu digitālās prasmes un iedvesmot iepazīt un izmantot tehnoloģijas mācību procesā. Dienas laikā dalībnieki varēs piedalīties praktiskās darbnīcās, kurās tiks apskatītas tēmas, sākot no tehnoloģiju pielietošanas mācību darbā līdz digitālajam dizainam un robotikai.
Pasākums notiks no plkst. 10.00 līdz 16.00, un tas īpaši paredzēts dažādu jomu skolotājiem un izglītības darbiniekiem. Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties līdz 10. augustam, aizpildot elektronisko pieteikšanās anketu, kas pieejama šeit. Lai nodrošinātu dalību vēlamajās darbnīcās, uz pieteikšanās anketā norādītajiem e‑pastiem tiks nosūtīta reģistrācijas saite uz konkrētām darbnīcām.
Svarīgi! Dalībniekiem jāņem līdzi personīgie datori, jo darbnīcās paredzēta praktiska darbošanās. Noslēgumā dalībnieki, kuri būs apmeklējuši visas darbnīcas, saņems apliecību par dalību.
Aicinām pedagogus izmantot šo iespēju paplašināt savu redzesloku un kļūt vēl pārliecinātākiem tehnoloģiju lietotājiem izglītībā!
Papildu informācija par pieteikšanos darbnīcām sekos pēc 10. augusta. Sekojiet līdzi informācijai pašvaldības tīmekļa vietnē un sociālo tīklu vietnē Facebook – Siguldas novada pašvaldības un Siguldas novada Digitālā centra lapās.
No 16. līdz 25. jūlijam Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinās XVI Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursi. Tajos piedalīsies 78 jauni instrumentālisti, vokālisti, kordiriģenti, komponisti, muzikologi un mūzikas skolotāji no Latvijas un septiņām ārvalstu – ASV, Beļģijas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas un Kanādas – mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Meistarkursu galvenais mērķis ir latviešu jauno mūziķu profesionālās meistarības pilnveide. Neformālā, draudzīgā un radošā meistarkursu darbības vide veicinās tās dalībnieku savstarpējo kontaktu veidošanos, iespējamai kopējai profesionālai muzicēšanai nākotnē.
Meistarkursu pirmsākumi meklējami trīs Starptautiskajās latviešu jauno mūziķu radošajās nometnēs Kanādā. Nometnes vēsturē šis ir īpašs jubilejas gads – 40 gadi, kopš pirmās nometnes, kas laika gaitā ar savu augsto profesionālo līmeni ieguvušas meistarkursu statusu. Meistarkursu unikalitāti un nepieciešamību raksturo iespēja topošajiem akadēmiskās mūzikas atskaņotājmāksliniekiem un pedagogiem – potenciālajiem augstāko mūzikas un mūzikas pedagoģijas augstskolu studentiem, iepazīties ar augstāko mūzikas mācību iestāžu piedāvātajām izglītības programmu iespējām un to docētājiem no Latvijas un ārvalstīm. Tāpat kā visos iepriekšējos meistarkursos, arī šovasar XVI Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu lekcijās un koncertos skanēs ievērojams skaits visu paaudžu latviešu komponistu darbu.
Interesenti aicināti apmeklēt daudzveidīgos meistarkursu vadītāju un dalībnieku koncertus Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis”, kas arī šogad būs bez maksas koncertu apmeklētājiem no Siguldas un visas Latvijas: Meistarkursu atklāšanas koncertu 16. jūlijā plkst. 17.00, Meistarkursu vadītāju koncertus 17., 18. un 19. jūlijā plkst. 19.00, koncertu “Muzikālās brokastis” Siguldas pils kvartālā 20. jūlijā plkst. 11.00 un Meistarkursu Garīgo koncertu, kas veltīts meistarkursu direktores, ērģelnieces un duopianistes Dr. Ingrīdas Gutbergas piemiņai Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, 20. jūlijā plkst. 13.00, ar viesmākslinieces-komponistes un ērģelnieces Renātes Stivriņas piedalīšanos.
Neizpaliks arī meistarkursu tradicionālais “Beztalanta” koncerts 20. jūlijā plkst. 19.00. Četros Meistarkursu dalībnieku koncertos 21., 22., 23. un 24. jūlijā plkst. 19.00 būs iespēja noklausīties jaunos un topošos talantus; 24. jūlija Meistarkursu dalībnieku koncerta pirmajā daļā vairāki meistarklašu vadītāji pirmatskaņos jauno komponistu skaņdarbus, kas būs radīti meistarkursu laikā Kompozīcijas meistarklases ietvaros.
Meistarkursu Noslēguma koncertā 25. jūlijā plkst. 16.00 piedalīsies Meistarkursu koris Lauras Leontjevas vadībā un Meistarkursu stīgu ansamblis altistes un diriģentes Andras Dārziņas vadībā, kā arī meistarkursu dalībnieku kameransambļi. Visos koncertos skanēs gan latviešu, gan citu komponistu darbi, tostarp divi pirmatskaņojumi – Eļzanas Šaripovas “Meditācija” koncertkoklei, ko izpildīs Līga Griķe, kā arī Dimitra Maronida “Freeze Frame” vijolei un elektronikai, ko izpildīs vijolniece Sofija Kirsanova. Informācija par meistarkursu koncertiem un programmu pieejama tīmekļa vietnē www.meistarkursi.lv.
Meistarkursu koncertos, lekcijās un meistarklasēs piedalīsies lektori, atskaņotājmākslinieki, komponisti un mācībspēki no Latvijas un septiņām valstīm – ASV, Austrālijas, Beļģijas, Grieķijas, Polijas, Šveices un Vācijas: klavieres – Andrejs Osokins, Lauma Skride, Rūdolfs Vanks, Ventis Zilberts, Juris Žvikovs; ērģeles – Renāte Stivriņa, vijole – Elīna Bukša, Sofija Kirsanova, Gunārs Larsens; alts – Andra Dārziņa; čells – Ivars Bezprozvanovs, Ēriks Kiršfelds, Jānis Laurs, Gregorijs Valmslijs; flauta – Dita Krenberga, Ilona Meija, Ieva Pudāne; sitaminstrumenti – Guntars Freibergs; kokle – Līga Griķe; fagots – Normunds Zvejnieks; mežrags – Kārlis Rērihs; vokāls – Antra Jankava, Arta Jēkabsone, Laila Saliņa, Inga Šļubovska-Kancēviča; kameransambļi – Agnese Egliņa (vadītāja), Andra Dārziņa, Ēriks Kiršfelds, Herta Hansena, Ilona Meija, Lauma Skride, Gregorijs Valmslijs, Ventis Zilberts; džeza ansambļi/improvizācija – Arta Jēkabsone; kompozīcija – Gundega Šmite (vadītāja), Dimitris Maronidis (elektronika), konsultācijas/lekcijas – Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Lolita Ritmanis, Pēteris Vasks, Rihards Zaļupe; koris un kora diriģēšana – Laura Leontjeva; koncertmeistares – Elīna Bambāne, Evija Belicka, Sanita Glazenburga, Herta Hansena, Ieva Šmite un Natālija Zandmane.
Galvenās rīta lekcijas un paneļdiskusijas vadīs: muzikologs Boriss Avramecs, kurš kopš pirmajiem meistarkursiem Latvijā (Jaungulbenē, 1994) ir vadījis visu meistarkursu pirmās rīta lekcijas, muzikoloģe Jolanta Bimbere, komponists Arturs Maskats, pianists Andrejs Osokins, muzikologs Orests Silabriedis, komponiste Anna Veismane un komponists Rihards Zaļupe; rīta paneļdiskusijās piedalīsies: Pauls Berkolds, Andris Dzenītis, Ēriks Ešenvalds, Arta Jēkabsone, Laura Leontjeva, Arturs Maskats, Ilona Meija, Laila Saliņa, Lauma Skride, Ainārs Šablovskis, Gundega Šmite, Inese Zagorska, Annija Anna Zariņa, Ingrīda Zemzare un Juris Žvikovs. Mūzikas pedagoģiskās diskusijas, lekcijas, nodarbības un sarunas vadīs: Dace Aperāne (nozares vadītāja), Agnese Egliņa, Arta Jēkabsone, Guntars Freibergs, Kristaps Kiršteins, Ginta Pētersone, Kārlis Rērihs, Gundega Šmite, Diāna Zandberga un Ventis Zilberts; diskusijās un sarunās piedalīsies: Andra Dārziņa, Agnese Egliņa, Līga Griķe, Elīna Gruzniņa, Antra Jankava, Sofija Kirsanova, Laura Leontjeva, Laila Saliņa, Lauma Skride, Inga Šļubovska-Kancēviča, Gundega Šmite, Rūdolfs Vanks un Pēteris Vasks.
XVI Starptautiskos latviešu jauno mūziķu meistarkursus atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība, Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds (no Okolo-Kulaka fonda), Amerikas latviešu apvienības Kultūras nozare, Ģenerāļa Kārļa Goppera fonds, Latviskā Mantojuma fonds Bostonā, Latviešu Kultūras biedrības TILTS “Mūzikas nometnes fonds”, Montreālas latviešu sabiedriskais centrs, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds un Padome, Goda labvēļi Anita Kuprisa un Richards Douglas un ziedotāji no ASV un Kanādas ērģelnieces un duopianistes Dr. Ingrīdas Gutbergas piemiņai.
Lai palīdzētu vecākiem veidot izpratni par pusaudžiem, viņu vajadzībām, viedokļiem, pozīcijām, izpratni par šajā vecumposmā nozīmīgo, Siguldas novada pašvaldība Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 4.1.2.2/1/24/I/015 “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros aicina uz 10 nodarbību apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis audzinot pusaudzi” (CAP). Nereti tieši pusaudžu vecāki jūtas apmulsuši un nezina, kā veidot attiecības ar saviem bērniem, kuri vienā brīdī jūtas gana pieauguši un neatkarīgi, lai patstāvīgi pieņemtu lēmumus, citā – apjukuši, nepārliecināti un vēlas saņemt vecāku palīdzību un atbalstu.
Lai sniegtu vecākiem izpratni par to, kas pusaudžiem šajā vecumposmā ir svarīgs, kas ar viņiem notiek un kā vecākiem veidot veiksmīgu sadarbību ar saviem bērniem, lai viņi kļūtu par nobriedušiem un veselīgiem pieaugušajiem, ir izstrādāta apmācību programmu pusaudžu vecākiem “Ceļvedis audzinot pusaudzi”.
Grupas apmeklējums un gan pašu, gan citu grupas dalībnieku pieredze sniedz iespēju vairāk domāt par attiecībām ģimenē un labāk izprast savu atvasi un viņa problēmas. Lielisks bonuss ir arī neliela izraušanās no ikdienas skrējiena un laika veltīšana sev un perspektīvā arī savai ģimenei.
Ceļvedis audzinot pusaudzi (CAP) programma:
Kursa ilgums būs 10 nodarbības (katra 3 stundas). Nodarbības norisināsies Krimuldas Tautas namā Parka ielā 1, Raganā, Krimuldas pagastā, no plkst. 18.00 līdz 21.00.
Plānotie nodarbību datumi:
Apgūstot programmu, apmācību grupas dalībnieki saņems nepieciešamo teorētisko materiālu un praktiskās iemaņas. Programma ietver dažāda veida darbu grupās, dalīšanos pieredzē un mājasdarbus.
Vadītāja: Lolita Terēze Nicmane – CAP grupu vadītāja, lektore, praktizējoša mediatore.
Lai pieteiktos apmācībām, aicinām zvanīt Ģimenes atbalsta nodaļai uz tālruņa numuru 67800963 vai sociālajai darbiniecei Kristiānai Kaminskai uz tālruņa numuru 26582852.
ESF Plus projekta Nr. 4.1.2.2/1/24/I/015 “Esi vesels Siguldas novadā!” mērķis ir sekmēt Siguldas novada iedzīvotāju veselības veicināšanu un slimību profilaksi, radot iedzīvotājiem iespēju iesaistīties veselību veicinošās, izglītojošās un slimību profilakses aktivitātēs un veicinot iedzīvotāju veselības paradumu maiņu. Projekta īstenošanas periods no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim.
Kopējais ESF Plus projekta Nr. 4.1.2.2/1/24/I/015 “Esi vesels Siguldas novadā!” finansējums periodam no 2025. līdz 2029. gadam ir 243 861 eiro, tai skaitā ESF finansējums 207 281,85 eiro un valsts budžeta finansējums – 36 579,15 eiro. Finansējuma saņēmējs: Siguldas novada pašvaldība, sadarbības iestāde Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
21. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros aicinām uz rakstnieces Daces Vīgantes lekciju “Jebkurā vecumā var kļūt par rakstnieku”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visa vecuma Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Rakstniece Dace Vīgante lekcijā “Jebkurā vecumā var kļūt par rakstnieku” sniegs padomus no personīgās pieredzes, kā no sapņa par rakstīšanu nonākt līdz panākumiem un tulkojumiem.
Dace Vīgante ir latviešu rakstniece, kura literatūrā debitējusi ar stāstu krājumu “Ledus apelsīns” (2016), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kā spilgtākā debija un saņēmis balvu Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Autore izdevusi arī krājumus “Tad redzēs” (2018), “Bumbulītis” (2020), romāns “Romantiķis” (2022), kas nominēti Latvijas literatūras gada balvai kā labākais prozas darbs. Pašlaik Dace strādā pie dramatizējuma Latvijas teātrim un raksta stāstu krājumu ar pagaidu nosaukumu “Laimīgi cilvēki”, kura caurviju motīvs ir cilvēka dabas nemainīgums – gan cēlums, gan neglītums – no vissenākās vēstures līdz mūsdienām. Viņa ir literārā redaktore Gundegas Šmites stāstu krājumam “Koncerts stāstos” (2024), kas nominēts Latvijas Literatūras gada balvai. Mini romāns “Ledus okeāns” tulkots vācu valodā un pašlaik top tulkojums armēņu valodā, savukārt romāns “Romantiķis” tiek tulkots igauņu valodā. Atsevišķi stāsti pieejami arī lietuviešu, vācu un ķīniešu valodā. Rakstniece mācījusies “Literārajā akadēmijā” pie Ronalda Brieža, Ievas Melgalves un Osvalda Zebra. 2023. gadā vadījusi “Literārās akadēmijas” prozas darbnīcu.
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2025”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks no 30. jūnija līdz 11. augustam pirmdienu vakaros no plkst. 18.00. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis” augustā turpinās mobilo darbu pagastos un ciemos, piedāvājot aktivitātes jauniešiem un iepazīstot kopienas. Siguldā darbs ar jaunatni noritēs ierastajā kārtībā.
Jauniešu mobilais darbs augustā:
No 5. līdz 13. jūlijam Rīgā norisinājās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros Siguldas novadu godam pārstāvēja 725 bērni un jaunieši no 39 kolektīviem – kori, tautas un mūsdienu deju ansambļi, pūtēju un simfoniskie orķestri, folkloras kopas un vizuālās mākslas studijas. Svētku norisi un kolektīvu darbu atbalstīja 119 pavadošās personas un 24 vadītāji, bet svētku scenogrāfijas veidošanā iesaistījās 52 novadnieki.
Siguldas novada kolektīvi piedalījās lielkoncertos Mežaparka Lielajā estrādē un BTA Daugavas stadionā, kā arī koncertos Brīvības laukumā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Vērmanes dārzā un Xiaomi Arēnā, kur gan dziedātāji, dejotāji, orķestru dalībnieki, gan folkloras kopas demonstrēja savu talantu un kopības spēku.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos uzstājās vairāki novada kori – Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas zēnu koris, Siguldas 1. pamatskolas 5.–9. klašu meiteņu koris “Ievas”, Siguldas 1. pamatskolas zēnu koris, Siguldas Mākslu skolu “Baltais flīģelis” 3.–8. klašu koris, Siguldas pilsētas vidusskolas 5.–9. klašu koris.
Svētku noslēguma koncertā “TE-AUST” Mežaparka estrādē koriem pievienojās jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” 2. klases un 12. klases dejotāji, Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas un Inčukalna pamatskolas pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, kā arī Allažu Tautas nama folkloras kopa “Tiptaiņi” un Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Putni”.
Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” koris diriģentes Solveigas Vītoliņas vadībā piedalījās arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Koru konkursā un ieguva zelta diplomu A grupā, apliecinot augstu profesionālo līmeni.
Kopumā svētkos piedalījās divi Siguldas novada pūtēju orķestri, kuri pārstāvēja novadu ne tikai koncertos, bet arī XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Pūtēju orķestru konkursā. Apvienotais Siguldas Mākslu skolas un Siguldas Valsts ģimnāzijas orķestris “Sudrabskaņa” ar 45,22 punktiem ieguva augstāko pakāpi A grupā, savukārt Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestris saņēma 42,11 punktus un I pakāpi B grupā.
Divi orķerstri – Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris un Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis” kamerorķestris – piedalījās simfoniskās mūzikas koncertā “DAUDZSKANĪGAIS DEBESJUMS”, kurā Siguldas novadu pārstāvēja arī novada diriģenti Aivars Bunķis un Pēteris Plūme.
Pārstāvot tautas dejas, svētkos piedalījās vairāk nekā 490 dejotāju no kolektīviem – Krimuldas Tautas nama 3.–6. klašu bērnu deju kolektīva “Krimuldiņa”, Lēdurgas Kultūras nama 5.–9. klašu skolēnu deju kolektīva “Urga”, Mālpils vidusskolas bērnu deju kolektīva “Dunda”, Mālpils vidusskolas tautisko deju kolektīva “Dundiņa”, Siguldas 1. pamatskolas deju kolektīva “Purenīte” un Siguldas pilsētas vidusskolas jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte”. Šo kolektīvu dalībnieki piedalījās gan deju lielkoncertā “ES ATVĒRU LAIMAS DĀRZU”, gan deju izrādē “VIEDVASARA”. Savukārt mūsdienu deju izrādē “KASTAŅA PUSLODE” piedalījās deju grupa “A‑Zarts” un Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas Deju nodaļas kolektīvs. Deju grupa “A‑Zarts” pārstāvēja Siguldas novadu arī mūsdienu deju kolektīvu koncertā “UZ VIĻŅA” Vērmanes dārzā.
Siguldas novada vārdu svētkos nesa divas folkloras kopas – Allažu Tautas nama folkloras kopa “Tiptaiņi” un Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopa “Putni”. To dalībnieki piedalījās folkloras kopu programmā “DINDARU, DANDARU, RADU NOVADU RAKSTUS”, kas izskanēja Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Vērmanes dārzā un Brīvības laukumā. Abas folkloras kopas pievienojās novadniekiem un citiem kolektīviem no visas Latvijas Mežaparka estrādē, tur kopīgi uzstājoties noslēguma koncertā.
Vizuālās mākslas darbus varēja iepazīt pirmo reizi rīkotajā valsts izstādē “StaroJums” VEF Kultūras pilī. Ekspozīcijā bija skatāmi Mālpils Kultūras centra keramikas studijas “Māl-pils” un Siguldas novada Jaunrades centra Gleznošanas un Tekstilmākslas studiju darbi. Izstādē varēja aplūkot Aurēlijas Laumas Jaunzemas darbu “Deja”, Elzas Krūmiņas darbu “Saulīte pie jūras”, Enijas Oses darbu “Saules siltuma glabātāji”, Karlīnas Annas Rēdmanes darbu “Ģimene”, Laimas Petru darbu “Pirms koncerta” un Teodora Lamstera darbu “Stāvēju, dziedāju”.
Vērmanes dārzā notikušajā skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirdziņā piedalījās arī Siguldas pilsētas vidusskolas SMU “CepTu” – divu skolnieču izveidots uzņēmums, kas piedāvā gardus cepumu un brauniju maisījumus burkās ar precīziem sastāvdaļu aprakstiem un to pagatavošanas norādēm. Šī inovatīvā ideja tika īstenota ar “Junior Achievement Latvia” atbalstu.
Neatņemama svētku daļa bija arī tradicionālais dalībnieku gājiens, kurā Siguldas novada kolektīvus vienoja un izcēla īpašs simbols – Siguldas spieķis. Meistare Antra Plavgo rūpīgi darināja vairākus simtus spieķu, kas kļuva par kopības, piederības un tradīciju simbolu, ko nesa katrs dalībnieks. Gājiena laikā novadnieki bija kopā ar tūkstošiem citu Latvijas bērnu un jauniešu, vienoti svētku gaisotnē un mīlestībā, cieņā par savu valsti un tradīcijām.
Šo svētku organizēšanā un veiksmīgā norisē savu ieguldījumu sniedza daudzi – skolotāji, kolektīvu vadītāji, diriģenti, vecāki un brīvprātīgie. 7. jūlijā Saeima izteica pateicību visiem svētku koordinatoriem. Atzinība tika pasniegta arī Siguldas novada koordinatorei Gunitai Strazdiņai par izcilu darbu kolektīvu dalības un loģistikas nodrošināšanā.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos vairāk nekā 30 notikumos 15 norises vietās piedalījās vairāk nekā 38 tūkstoši dalībnieku. No tiem teju 34 tūkstoši bija bērni un jaunieši, vairāk nekā 2700 – pavadošās personas, bet gandrīz 1400 – kolektīvu vadītāji. Kopumā svētkos iesaistījās 808 deju kolektīvi, 305 kori, 234 vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņi, 109 mūsdienu deju un hip-hop ielu deju grupas, 81 folkloras kopa, 58 koklētāju ansambļi, 57 skolēnu teātri, 55 mazie mūzikas kolektīvi, 44 pūtēju orķestri, 43 akordeonu ansambļi un 34 simfoniskie orķestri.
Siguldas novada pašvaldība sirsnīgi pateicas ikvienam bērnam, jaunietim, pedagogam, kolektīvu vadītājam, diriģentam, mākslas un mūzikas skolotājam, kā arī vecākiem un brīvprātīgajiem, kuru aizrautība un atbalsts ļāva ar lepnumu un godu pārstāvēt novadu šajos nozīmīgajos svētkos. No sirds lepojamies un priecājamies!
Foto: Jānis Romanovskis
Svētdien, 13. jūlijā, Rīgas centru pieskandināja gaviles, lepnums un tautastērpu krāsas – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki devās tradicionālajā svētku gājienā, kas vieno jauno paaudzi no visas Latvijas. Siguldas novadu svētkos pārstāv 725 bērni un jaunieši no 39 kolektīviem. Kopā ar pedagogiem, vadītājiem un pavadošajām personām Siguldas novada vārdu svētkos nes vairāk nekā 840 dalībnieku.
Siguldas novada kolektīvus gājienā varēja atpazīt pēc viena no novada simboliem – Siguldas spieķa, kas rotājās dalībnieku rokās. Vairākus simtus spieķīšu par godu svētkiem darinājusi meistare Antra Plavgo, saglabājot un kopjot amata prasmes, kas iekļautas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Lepojamies ar mūsu novada bērniem, jauniešiem un viņu pedagogiem, kuri, piedaloties svētkos, godā ne tikai valsts kultūras tradīcijas, bet arī Siguldas novada simboliku un vērtības. Paldies Siguldas novada kolektīviem, vadītājiem un vecākiem par ieguldīto darbu un aizrautību!
Svētdien, 13. jūlijā, no plkst. 9.00 Brīvības laukumā pulcēsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki, tostarp arī Siguldas novada kolektīvi, lai vienotos kopīgam svētku gājienam. Tas virzīsies divās paralēlās plūsmās gar Brīvības pieminekli pa Brīvības ielu līdz Dailes teātrim.
Siguldas novada kolektīvus svētku gājienā vienos un izcels viens no senākajiem un atpazīstamākajiem novada simboliem – Siguldas spieķis. Tas būs katra kolektīva dalībnieka rokās kā cieņas, piederības un kopības zīme. Vairākus simtus spieķu īpaši šim notikumam darinājusi meistare Antra Plavgo, un tie pavadīs gājienā mūsu dejotājus, dziedātājus, pūtējus, folkloristus un ikvienu novadnieku.
Gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas daļa – tā ir dzīva straume, kas plūst cauri Rīgas sirdij, simboliski vienojot Latviju svētkos. Tautastērpu košums, gaviles un satikšanās prieks – tas viss caurvīs šo notikumu no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim.
Gājienu varēs vērot arī tiešraidē – REplay.lv, LSM.lv, LTV1, LTV7 (ar tulkojumu zīmju valodā), Latvijas Radio 1, TV24 un Go3.lv.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Siguldas novadu pārstāv 725 bērni un jaunieši no 39 kolektīviem, 119 pavadošās personas un 24 vadītāji. 52 Siguldas novadnieki ir scenogrāfijas dalībnieki.
Foto: Ginta Zīverte
No 29. jūnija līdz 3. jūlijam Viļņā, Lietuvā, norisinājās Eiropas ģeogrāfijas olimpiāde, kurā piedalījās skolēni no 16 valstīm divās vecuma grupās. Latviju olimpiādē pārstāvēja deviņi skolēni, tostarp Gatis Zlojs no Siguldas Valsts ģimnāzijas. Latvijas pārstāvji startēja senioru kategorijā (16–19 gadi), sacenšoties ar vēl 77 vienaudžiem no dažādām Eiropas valstīm.
Latvijas komanda izcīnīja kopumā septiņas medaļas – vienu zelta, divas sudraba un četras bronzas. Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēns Gatis Zlojs ieguva sudraba medaļu.
Pirmās divas sacensību dienas aizritēja intensīvā darba režīmā, koncentrējoties uz uzdevumiem, kas bija strukturēti pēc starptautiski atzītā formāta:
Visas trīs daļas kopā veido olimpiādes vērtējumu šādā proporcijā: rakstiskā daļa – 40 %, lauka darbi – 40 %, testa daļa – 20 % no kopējā punktu skaita.
Komandas vadītāju un dalībnieku vērtējumā, šī gada uzdevumu kopums bija tematiski koncentrēts uz cilvēka ģeogrāfiju un telpiskās domāšanas prasmēm, ar izteiktāku uzsvaru uz matemātiku un kartēšanu. Grūtības ziņā sacensības bija līdzvērtīgas līdzšinējām Baltijas olimpiādēm, taču ievērojami plašākā mērogā.
Latvijas komandu uz olimpiādi pavadīja pārstāvji no Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Egila Birznieka Jauno ģeogrāfu skolas – Morics Roberts Mūrnieks – Rīgas Franču liceja un Siguldas Valsts ģimnāzijas ģeogrāfijas skolotājs, iGeo vadības komitejas loceklis, šī gada olimpiādes satura līdzautors, kā arī Gatis Kampernovs – Baltic iGeo starptautiskās komitejas priekšsēdētājs, Vidzemes Jauno ģeogrāfu skolas prezidents, Vidzemes Augstskolas un Latvijas Kultūras akadēmijas lektors, iGeo vadības komitejas loceklis.
Olimpiādes nedēļa bija kas vairāk par sacensībām – tā kļuva par vietu, kur satiekas līdzīgi domājoši jaunie ģeogrāfi no visas Eiropas. Brīvajā laikā dalībnieki piedalījās ekskursijās pa Viļņas vecpilsētu un Traķu pili, kā arī kultūras vakaros, kuros katra valsts prezentēja sevi.
No 26. jūlija līdz 1. augustam Bangkokā, Taizemē, notiks Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde iGeo 2025, uz kuru dosies arī Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēns Gatis Zlojs. Vēlam veiksmi!
Foto un informācija: Valsts izglītības attīstības aģentūra
Trešdien, 9. jūlijā, uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem devās pēdējie Siguldas novada bērnu un jauniešu kolektīvi. Svētku norisēm klātienē pievienojās vēl 257 dalībnieki no septiņiem kolektīviem, tā kuplinot novada kopējo pārstāvju skaitu līdz vairāk nekā 840 svētku dalībniekiem.
Šodien ceļā uz Rīgu devās: Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas un Inčukalna pamatskolas pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas zēnu koris, Siguldas 1. pamatskolas 5.–9. klašu meiteņu koris “Ievas”, Siguldas 1. pamatskolas zēnu koris, Mākslu skolas “Baltais flīģelis” 3.–8. klašu koris un Siguldas pilsētas vidusskolas 5.–9. klašu koris.
No 5. līdz 13. jūlijam Rīga kļūst par skanīgu un krāsainu notikumu mozaīku – tajā savu vietu ieņem arī Siguldas novads, kuru pārstāvēs 844 bērni un jaunieši no 39 kolektīviem. Apkopojot informāciju, izveidota Siguldas novada skolēnu un jauniešu kolektīvu pasākumu karte, sniedzot iespēju viegli un pārskatāmi sekot līdzi notikumiem. Plašāka informācija.
Lepojamies ar mūsu novadniekiem un viņu skolotājiem.
Fotogalerijas skatāmas šeit.
Siguldas novada pašvaldība aicina bērnus vecumā no 7 līdz 9 gadiem piedalīties vasaras dienas nometnē “Veselīgais vasarspridzeklis”, kas notiks no 21. līdz 25. jūlijam Siguldas pilsētas vidusskolā. Nometne notiek projekta “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros. Tās laikā bērniem būs iespēja aktīvi un lietderīgi pavadīt vasaru, gūstot jaunas zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, kustību nozīmi un emocionālo labbūtību.
Nometnes programmā iekļautas:
Nodarbības vada pieredzējuši treneri, pedagogi un veselības speciālisti. Nometne notiek Siguldas pilsētas vidusskolā, piedāvājot drošu un atbalstošu vidi bērnu izaugsmei.
Vietu skaits ierobežots!
Lai pieteiktu savu bērnu nometnei, aicinām aizpildīt anketu, kas pieejama šeit.
Atbilde par apstiprinājumu tiks nosūtīta e‑pastā vienas darba dienas laikā. Aicinām vispirms sagaidīt apstiprinājuma vēstuli. Ja nesaņemat ziņu, aicinām sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi biedriba.gribubut@gmail.com vai zvanot uz tālruņa numuru 20363482.
Nometne tiek organizēta ESF Plus projekta Nr. 4.1.2.2/1/24/I/015 “Esi vesels Siguldas novadā!” ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt veselības pratību un slimību profilaksi, iesaistot iedzīvotājus izglītojošās un veselību veicinošās aktivitātēs. Projekta kopējais finansējums 2025.–2029. gadam ir 243 861 eiro, no kura 207 281,85 eiro sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un 36 579,15 eiro – valsts budžets.