Izglītība - sigulda.lv

Sešpadsmit Mores pamatskolas jauniešiem, kuriem ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riski mācībās, skolas vidē vai ģimenē, tiek dota iespēja darboties jaunatnes iniciatīvu projektā “Piedzīvojums ar Haskijiem MORĒ”.

Biedrība “Kamanu suņu sporta klubs Dodkepu.lv”, īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” realizē projektu “Piedzīvojums ar Haskijiem MORĒ”. Projekta mērķa grupa ir 5.–9. klases skolēni.

Projekta ietvaros jauniešiem ir iespēja mācīties kopā ar 20 Sibīrijas haskijiem, apgūt kanikrosu, veselīgu dzīvesstilu kopā ar fizioterapeiti Evitu Boli, darboties komandā ar haskijiem un saviem vienaudžiem, vizināties haskiju vilktās kamanās, drosmīgākajiem – pašiem tās vadīt.

Nodarbībās tiek apgūtas tādas prasmes, kuras skolas solā mācoties, reizēm, nav iespējams iegūt, – atbildība, cieņa, sapratne, sadarbība ar dzīvnieku, cieņa pašam pret sevi, mīlestība.

Projekta norises laiks: 22.08.2022.–31.01.2023. Jaunatnes iniciatīvu projektu pilnībā finansē ESF projekts Nr. 8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas 1. pamatskolas 1.–9. klašu skolēniem programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros bija iespēja piedalīties SIA “Rutare” zīmola “Ikšķiles saldējums” rīkotajās izzinošās nodarbībās “Saldējums vēsturē un mākslā”.

Nodarbībās organizācijas pārstāvji iepazīstināja ar saldējuma rašanās vēsturi un ceļu līdz mūsdienu galdam. Izrādās, ka saldējumu var gleznot un ar saldējumu var gleznot. Stāstījumu pavadīja interesanta prezentācija, demonstrējumi un dažādu saldējumu degustācija.

Novembrī izglītības iestāžu vadītāji no Siguldas, Allažiem, Mores, Krimuldas, Inčukalna un Mālpils, kā arī izglītības pārvaldes speciālisti piedalījās darba vērošanas programmās un kursos Polijā, Itālijā, Somijā un Portugālē.

Darba vērošanas programmās Polijas pilsētā Pjotrkovā Tribunalskā un Itālijas pilsētā Milānā tika apmeklētas nodarbības bērnudārzos, vērotas dažādu mācību priekšmetu stundas pamatskolās un vidusskolās, iepazīts ārzemju kolēģu darbs, salīdzinātas Latvijas un citu Eiropas valstu izglītības sistēmas, iegūtas vērtīgas un turpmāk izmantojamas jaunas idejas.

Kursos “Somijas un Igaunijas izglītības sistēmu salīdzinošais izvērtējums” (Helsinki), “Āra izglītība – jauns mācīšanas un mācīšanās veids” (Boloņa) un “Konfliktu menedžments skolās” (Porto) tika iegūtas mūsdienīgas un motivējošas zināšanas, kas, kursu dalībniekiem daloties šajā pieredzē ar citu skolu vadītājiem, veicinās izglītības darba pilnveidi Siguldas novadā.

Kopumā projektā “Skolu vadības personāla profesionālā attīstība izglītības kvalitātes un inovāciju veicināšana” no septembra līdz novembrim notikuši 34 mācību braucieni.

Piektdien, 9. decembrī, Valsts izglītības attīstības aģentūra pasniedza Izcilības balvu “Spārni 2022”. Balvas saņēma deviņi “Erasmus+” programmas projektu īstenotāji par izciliem sasniegumiem programmas prioritāšu “Iekļaušana un daudzveidība”, “Digitālā pārveide”, “Vide un klimata pārmaiņu novēršana” un “Līdzdalība demokrātiskajos procesos” īstenošanā.

Nominācijā “Erasmus+” programmas prioritāte “Digitālā pārveide” pieaugušo izglītības sektorā balvu saņēma Mālpils novada pašvaldība par projektu “Sociālā iekļaušana caur digitālo iemaņu apguvi un starppaaudžu mācīšanos”. Projekts ir īstenots pirms administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas un apvienošanās ar Siguldas novadu, sadarbībā ar Austrijas, Čehijas, Francijas un Polijas partneriem. Valstī pēdējos divos gados noteikto ierobežojumu dēļ apbalvošanas pasākums norisinājās tikai tagad.

“Aģentūras darbība vienmēr bijusi saistīta ar attīstības, jaunrades un augstu sasniegumu atbalstīšanu izglītībā. Ir patiess gandarījums strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir vīzija, mērķis, griba un spēja izdarīt vairāk un labāk savā jomā. Pasniedzot Valsts izglītības attīstības aģentūras Izcilības balvu, mēs augsti novērtējam projektu īstenotāju un sadarbības partneru ieguldījumu izcilības un starptautisku sasniegumu radīšanā, pierādot, ka mūsu zināšanu, kompetences un prasmju līmenis ir konkurētspējīgs ne tikai vietējā, bet arī Eiropas un pasaules līmenī,” uzsvēra aģentūras direktore Dita Traidās.

Paldies visiem projekta dalībniekiem un atbalstītājiem!

9. decembrī tulkotājs Guntars Godiņš un igauņu rakstniece, dzejniece un Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureāte Lēlo Tungala (Leelo Tungal) viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā.

Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” ietvaros Guntars Godiņš un Lēlo Tungala viesojas Siguldas Valsts ģimnāzijā, kur tiekas ar 9. klases skolēniem. Tikšanās laikā abi autori pastāstīs par Lēlo Tungalas romāna “Biedrs bērns” triloģiju, kuras otrā un trešā daļa šā gada septembrī izdota Latvijas Rakstnieku savienības sērijā “Jaunā klasika”. Sērijā tiek izdoti Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureātu tulkojumi.

Igauņu rakstniece un dzejniece Lēlo Tungala (Leelo Tungal) Latvijā ir labi zināma autore. Pirms dažiem gadiem izdevniecībā “Liels un mazs” iznāca viņas bērnu dzejas izlase “Daudzpusīgais ronis” un triloģijas “Biedrs bērns” pirmā grāmata. Abas Guntara Godiņa tulkojumā. Triloģijā “Biedrs bērns” Lēlo Tungala stāsta par savām atmiņām, kad pagājušā gadsimta piecdesmito gadu sākumā par Igaunijas karoga glabāšanu mājās un pretvalstisku rīcību tiek apcietināta Lēlo māte, kura ir Ruilas ciema skolas direktore. Pēc tiesas viņa uz septiņiem gadiem tiek izsūtīta uz lēģeri. Mazā Lēlo kopā ar tēvu, kurš arī ir skolotājs, paliek vieni. Pirms apcietināšanas māte mazajai Lēlo saka, lai viņa ir labs bērns, tad mamma atgriezīsies. Lēlo Tungalas asprātīgais, tragiskais un patiesais stāstījums rada pilnīgu uzticību un izsauc spilgtas emocijas. Pēc šī darba ir uzņemta arī spēlfilma, kas ir ieguvusi daudzas prestižas starptautiskas balvas.

Lēlo Tungala ir viena no vispopulārākajām bērnu dzejniecēm un rakstniecēm Igaunijā. Viņas dzejoļi bērniem ir kļuvuši par klasiku, daudzi pārtapuši dziesmās.

Inčukalna pamatskola atskatās uz aizvadīto svētku mēnesi, kurā bijuši aktīvi, organizējot pasākumus un piedaloties dažādās aktivitātēs pagastā.

Īpašu un skaistu koncertu valsts svētkos sagatavoja Inčukalna pamatskolas grupiņas, kuras priecēja vecākus ar skaistām dziesmām. Novembrī aizvadīta arī tikšanās ar skolas absolventu, Nacionālo bruņoto spēku leitnantu Robertu Rasumu.

Tāpat skolas audzēkņi un darbinieki piedalījās labdarības akcijā un atbalstīja Ukrainas bērnus, kā arī aktīvi darbojās Inčukalna bibliotēkas organizētajā Ziemeļvalstu literatūras nedēļā. Piedalījās arī Siguldas mākslu skolas “Baltais flīģelis” organizētajā koncertlekcijā “Ceļojums uz Parīzi”.

Skola lepojas un sveic bijušo ilggadējo skolotāju Solveigu Grīgu 90 gadu jubilejā, kas tika svinēta 30. novembrī. Skolotāja Solveiga Grīga Inčukalna pamatskolā, tolaik Inčukalna astoņgadīgajā skolā, sāka strādāt 1969. gadā. Līdz 1994. gadam pedagoģe lika bērniem pavisam nemanāmi iemīlēt latviešu folkloru, latviešu dzejnieku un rakstnieku darbus. Skolotāja S. Grīga ir latviešu valodas un literatūras skolotājas etalons, latviskas kultūras iemiesojums, latviska miera un sīkstuma paraugs un nelatviska draiska humora pilna. Skolotāja S. Grīga vēl šodien, 90 gadu vecumā, prot noskaitīt no galvas garus dzejoļus un tautas dziesmas.

Ir sācies Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Skolā jau sāk parādīties svētku vēstneši – dekorācijas, rūķu cepures un dāvanu zeķes – un skolas logi rotājas baltos rakstos. Skolā norisināsies Sniegpārsliņu diena, Rūķu cepuru diena, Spilgto krāsu diena, bet pēc stundām audzēkņi varēs skatīties Ziemassvētku noskaņu filmas, spēlēt spēles, dziedāt Ziemassvētku dziesmu karaoki un dejot svētku dziesmu pavadījumā. Būs arī Ziemassvētku pasts, dāvaniņu saiņošanas darbnīca un apsveikumu gatavošanas darbnīca. Atliek tikai katram pašam sarūpēt sev jauku noskaņojumu.

Ar svinīgu noslēguma pasākumu 29. novembrī Mores pamatskolā darbinieki un skolas speciālisti kavējās kopīgās atmiņās un iepazinās ar Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” projekta “Iepazīsim Latviju kopā!” sasniegtajiem rezultātiem.

Projekta laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 29. novembrim tika īstenoti trīs Mores pamatskolas ģimeņu braucieni no Mores uz Kurzemi, Zemgali, Latgali, aplūkojot nozīmīgākos un populārākos dabas un kultūras objektus.

Kopumā braucienos piedalījās 94 dalībnieki – skolas darbinieki (pedagogi, tehniskie darbinieki un administrācija), viņu bērni un citi ģimenes locekļi. Vidēji katrā braucienā 52% no dalībniekiem bija ģimenes locekļi un 51% darbinieki.

Braucienu laikā darbinieki ar savām ģimenēm pozitīvi un izglītojoši pavadīja laiku, veidoja ģimeņu sadraudzību, nostiprināja piederības sajūtu darba vietai, guva pozitīvas emocijas, uzlaboja sadarbības un komunikācijas prasmes. Analizējot anketēšanas datus, braucienu rezultātā darbinieku labsajūta un kolektīva mikroklimats uzlabojās teju par 40%.

Projekta galvenais mērķis bija ieviest jaunu tradīciju – ģimeņu braucienus –, kas veicinātu Mores pamatskolas darbinieku labsajūtu un viņu ģimeņu sadraudzību. Projekta noslēgumā, veicot darbinieku aptauju, tika noskaidrots, ka 96% darbinieku vēlas piedalīties Latvijas apceļošanā kopā ar kolektīvu arī turpmāk, un 85% vēlas, lai ekskursijās piedalās arī ģimenes locekļi. Vairāk kā 63% uzskata, ka ekskursijām vajadzētu notikt divas reizes gadā vai biežāk. Tāpēc var secināt, ka projekta galvenais mērķis ir sasniegts.

Mores pamatskola ir pateicīga par iespēju īstenot šādu projektu un veidoties par vēl ģimenei draudzīgāku uzņēmumu.

Nākamvasar, no 12. līdz 21. jūlijam, mākslu skolā “Baltais flīģelis” notiks XV Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi “Jaunas balsis! Jauna mūzika!”. Lekcijās, meistarklasēs un koncertos tiks pētīti jaunākie virzieni un iedvesmas avoti, kas veido mūzikas dzīvi Latvijā un pasaulē šodien.

Informācija par meistarklašu vadītājiem no Latvijas, Austrālijas, Eiropas un ASV tiks izziņota janvāra sākumā. Pieteikšanās uz XV meistarkursiem būs atvērta no 15. februāra Starptautisko meistarkursu tīmekļa vietnē.

Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi piedāvās augstas kvalitātes mācību programmu gandrīz visās mūzikas disciplīnās un meistarklases instrumentālistiem, vokālistiem, kora diriģentiem, komponistiem un mūzikas skolotājiem. Katrs meistarkursu dalībnieks saņems Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas apliecību par dalību meistarkursos.

Uz meistarkursiem varēs pieteikties 100 Latvijas un diasporas jaunie latviešu mūziķi (no 16 gadu vecuma) – vokālisti, instrumentālisti, kora diriģenti, komponisti un skolotāji no mūzikas vidusskolām, mūzikas skolām, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas un citām mūzikas mācību iestādēm pasaulē. Jaunie koristi, kuri piedalīsies 27. Vispārējos Dziesmu svētkos Latvijā, ir arī aicināti pieteikties un papildināt savas dziedāšanas prasmes meistarkursu korī diasporas koru virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā, kā arī piedalīties kora diriģēšanas un vokālajās meistarklases.

Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi veicinās Latvijas un citu valstu jauno mūziķu profesionālās meistarības iegūšanu. Meistarkursi ir ieņēmuši nozīmīgu vietu latviešu mūzikas dzīvē Latvijā, tie ir sekmējuši sadarbību vispasaules latviešu profesionālo un topošo jauno mūziķu starpā, kā arī zināšanas par latviešu mūziku un māksliniekiem.

Meistarkursu organizētāji ir darbinieki no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Siguldas mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Latvijas Komponistu savienības un ASV. Darba grupa: Dace Aperāne (mākslinieciskā vadītāja), Ventis Zilberts (direktors, atskaņotājmāksla), Agnese Egliņa (atskaņotājmāksla), Gundega Šmite (kompozīcija), Dace Aperāne (pedagoģija), Jolanta Bimbere (administratore), Elīna Gruzniņa un Kristaps Kiršteins (koordinatori).

Kopš pirmajiem meistarkursiem 1985. gadā Mountorforda (Mount Orford) Kanādā ir pagājuši 38 gadi. Savukārt Latvijā meistarkursi pirmo reizi notika 1994. gadā, Jaungulbenē. Kopš tā laika vairāk nekā 1800 jaunie mūziķi un izcili latviešu mākslinieki/mācībspēki ir piedalījušies mūzikas nometnēs/meistarkursos. Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi (IX-XIV) līdz šim notikuši Siguldā jau sešas reizes – klātienē 2010., 2012., 2014., 2016. un 2018. gadā un 2021. gadā attālināti digitālā formātā.

Aicinām sekot līdz jauniem paziņojumiem par XV Starptautiskajiem latviešu jauno mūziķu meistarkursiem tīmekļa vietnē un sociālo tīklu vietnē Facebook.

XV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursos pulcēsimies atkal iemīļotajā un skaistajā mākslu skolā “Baltais flīģelis” radošā vidē un mūzikas mīlestībā! Lai skan!

Šajā vasarā Mores pamatskolas 7. klases skolēni Elizabete, Normunds, Kristaps un Gatis piedalījās televīzijas raidījumā “Literatūre. Pamatskola”. Mores pamatskolas audzēkņi pēc Dainas Ozoliņas grāmatas “Pandēmijas detektīvi” izlasīšanas kļuva par īstiem pandēmijas detektīviem un atšķetināja rakstnieces aizdomu pilnos uzdevumus.

Raidījums ir par sešām mūsdienu latviešu autoru grāmatām. Kopā ar skolēniem tiek stāstīti spoku stāsti, atvērti starplaiku portālus un pētīti neparastus šķūnīšus. Raidījuma vadītāji: rakstnieki Marta Selecka un Gustavs Terzens.

Raidījums, kurā piedalās Mores pamatskolas skolēni, skatāms tiešsaistē šeit.

21. novembrī Siguldas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” darbu uzsākusi tās vadītāja Laine Zandovska.

Laines Zandovskas līdzšinējā darba pieredze saistīta ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Viņa strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē un sākumskolā par skolotāju. Lainei Zandovskai ir svarīgi iesaistīties procesos un uzņemties atbildību, tāpēc darbojusies arī kā ārpusklases pasākumu koordinatore sākumskolā. Katru septembri sadarbībā ar Siguldas novada Pašvaldības policiju organizējusi Drošības dienu 1. klašu skolēniem un aktīvi piedalījusies iestādes akreditācijas sarunās ar Akreditācijas komisiju.

Jaunā vadītāja uzskata, ka pirmsskolas posms bērnam ir rotaļu un bērnības laiks. Pieredze rāda, ka caur rotaļdarbnīcām bērns sevi iepazīst un apgūst nepieciešamās prasmes, lai gatavotos doties skolas gaitās un pretim savai pieaugušā cilvēka dzīvei. Svarīgi bērnam pirmsskolā nodrošināt drošu un radošu vidi savu spēju apzināšanai un prasmju pilnveidošanai, būtiski lielāku dzīves daļu veltīt rotaļdarbnīcām ārā, dabā, kur bērns var radoši darboties atbilstoši savam darba tempam un interesēm, attīstot sevi kā personību un atbildīgu sabiedrības locekli, apgūstot nepieciešamās prasmes un zināšanas. Bērns jāmotivē pieņemt lēmumus, izprotot atbildību par savu rīcību.

Pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās: sākotnēji tika veikts iesūtīto dokumentu un pieteikumu apkopojums, izvērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām. Otrajā kārtā uz darba interviju tika uzaicināti 4 pretendenti, kas pēc dokumentu pārbaudes atbilda izvirzītajām prasībām, savukārt trešajā kārtā, apkopojot rezultātus, izvēlēts piemērotākais kandidāts, kuru virzīt apstiprināšanai pašvaldības domes sēdē.

Ar bērnudārza “Saulīte” jauno vadītāju var sazināties, zvanot uz tālruņa numuru 67976177 vai rakstot uz e‑pasta adresi laine.zandovska@sigulda.lv.

Siguldas novada pašvaldība vēl veiksmi un izdošanos jaunajā amatā!

Oktobrī “Erasmus+” projekta “Skolu vadības personāla profesionālā attīstība izglītības kvalitātes un inovāciju veicināšana” darba vērošanas programmās Austrijas un Spānijas skolās, kā arī kursos Itālijā piedalījās Siguldas, Krimuldas, Mālpils un Inčukalna izglītības iestāžu vadītāji un pašvaldības Izglītības pārvaldes speciālisti.

Apmeklējot bērnudārzus un skolas Austrijā, speciālisti iepazina gan līdzības, gan atšķirības skolu sistēmā. Dalībniekus pārsteidza virzība uz profesionālo ievirzi jau no 10 gadu vecuma. Notika arī stundu vērošana, sarunas ar topošajiem bērnudārza audzinātājiem, kuru laikā bija iespēja nostiprināt vācu valodas zināšanas un uzzināt vairāk par darbu Austrijas bērnudārzos, par apmācību procesu. Liela vērība Austrijā tiek pievērsta bērniem ar īpašām vajadzībām, apmācot viņus gan speciālās skolās, gan integrējot parastās skolās (ne vairāk kā 4 skolēnus vienā klasē). Mācību process notiek gan atsevišķās klasēs, gan sanākot kopā skolēniem no dažādām vecuma grupām. Vizītē pašvaldībā programmas dalībnieki uzzināja par izglītības vadības procesiem.

Siguldas novada pašvaldības darba grupas mērķis bija iepazīties ar Spānijas izglītības sistēmu un rast saskares punktus nākotnes sadarbībai. Šīs valsts mācību process no mūsu atšķiras ar to, ka nav noteikti vērtēšanas kritēriji, skolu beidzot. Zināšanas un iemaņas tiek iegūtas, vairāk kopējot, analizējot un diskutējot. Lielu iespaidu uz projekta dalībniekiem atstāja foto darbu prezentācijas. Mūzikas grupu stundās vērojām 12–14 gadus vecus audzēkņus gan mūzikas vidusskolā, gan skolā “Instituto de Bachillerato Ruiz de Alda”. Grupas kopīgais novērojums pēc apmeklējuma – stundās ir ļoti daudz aktīva, praktiska darbošanās, spēlēšana, ritmizēšana, dziedāšana un dejošana. Siguldas novada pārstāvji ievēroja, ka spāņu kolēģi nevairās no mūsdienīgiem tematiem, stundās tiek runāts par aktuālo, lietoti daudz spēļu elementi un jaunieši gūst lielu gandarījumu no procesa.

Norisinājās arī pedagoģiskās darba novērošana angļu valodas stundā San Javier skolā. Projekta dalībniekus pārsteidza audzēkņu atvērtība, diskutēšanas prasmes, koncentrēšanās individuālo uzdevumu veikšanai. Stundas organizēšanā no audzēkņu vidus tiek izvēlēti skolotāja asistenti, kas palīdz organizēt pārbaudes darbu veikšanu un spēles elementu izmantošanu. Spānijā dalībnieki lielisku pieredzi, vērojot mācību stundas, diskutējot ar kolēģiem par izglītības sistēmu atšķirībām.

Gan kursu, gan darba vērošanas programmu dalībnieki projekta noslēgumā dalīsies ar citiem novada skolu vadītājiem ar iegūto pieredzi.

Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvalde un novada izglītības iestādes uzsākušas darbu pie izglītības nākotnes plānošanas – Siguldas novada pašvaldības Izglītības stratēģijas 2022.–2027. gadam. Veikta Siguldas novada izglītības nozares attīstības stratēģijas 2016.–2020. gadam analīze, vērtējot tās sasniegumus, izglītības nozares statistiku, un saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprinātajām izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam “Nākotnes prasmes nākotnes sadarbībai” sagatavots darba materiāls nozares speciālistu plānošanas sanāksmēm.

Lai nodrošinātu fokusgrupu veiksmīgu un radošu koprades procesu – diskusijas un izvirzāmos sasniedzamos mērķus un uzdevumus, reflektētu par tiem –, Siguldas novada pašvaldība sadarbojas ar pieredzējušo pasākumu vadītāju, moderatoru, video projekta “TUESI” autoru un producentu Vili Brūveri. Sadarbībā ar Izglītības pārvaldes darbiniekiem, politiķiem, iestāžu darbiniekiem, izglītojamo vecākiem šo fokusgrupu galvenais uzdevums ir plānot rīcības un rezultātus, lai īstenotu 4 galvenos izglītības attīstības mērķus – augsti kvalificēts personāls, mūsdienīgs izglītības piedāvājums, atbalsts ikviena izaugsmei, kā arī efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība. Izglītības iestādes pirms tam sagatavojušas “mājasdarbu” – iestādes SVID (stipro, vājo pušu, iespēju un draudu) analīzi.

Pirmā fokusgrupa par tēmu “Pirmsskolas izglītības attīstība novadā” notika 15. novembrī, kopā pulcējoties 14 pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem, bērnu vecākiem, politiķiem un Izglītības pārvaldes darbiniekiem. Ievadā pašvaldības domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa un Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Reķe klātesošos iepazīstināja ar pašvaldības un izglītības attīstības vīziju, motivēja radošam darbam, uzsverot ideju, ka ikviena iedzīvotāja darbs un idejas ir ļoti nozīmīgas un nepieciešamas, lai Siguldas novads būtu Latvijas dabas pērle, kultūras un vēstures vērtībām bagāts novads ar vienotu un līdzsvarotu attīstību, savukārt izglītības nozarē – būtu nodrošināta mūsdienīga un pieejama izglītības vide radošas, daudzpusīgas, harmoniskas personības attīstībai.

Vakars bija darbīgs, diskusijās kopumā tika formulētas 266 idejas un priekšlikumi četru galveno izglītības attīstības mērķu sasniegšanai. Priekšlikumi tiks strukturēti un iekļauti Siguldas novada pašvaldības izglītības nozares stratēģijā.

Nākamās fokusgrupu sanāksmes plānotas 21. un 24. novembrī plkst. 18.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas 3. stāva zālē. Tikšanās tēmas: “Profesionālās ievirzes, interešu izglītība, pieaugušo izglītība, darbs ar jaunatni” un “Vispārējā izglītība – skolu attīstība”.