Sestdien, 20. janvārī, Latvijā pieminēs barikāžu aizstāvjus. Taču jau visas nedēļas garumā Siguldas novada izglītības iestādēs norisinājās pasākumi, kas veltīti Barikāžu atceres dienai, godinot tos, kuri ar savu drosmi un apņēmību stājās pretī 1991. gada janvāra notikumiem, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. Mums visiem kopā jāturpina šo tradīciju, saglabājot atmiņas par Barikāžu laiku un vērtībām, kuras mūsu valsts simbolizē.
Allažu pamatskolā šonedēļ klašu stundās skolēni apzinājās pagātnes notikumus, noskatoties video materiālus par barikāžu laiku. Savukārt piektdien, 19. janvārī, izglītības iestādē būs Barikāžu dienas atceres pasākums, kurā skolēni pulcēsies skolas apkārtnē pie ugunskura, baudot tēju un piedaloties izzinošā aktivitātē par barikāžu laiku.
Siguldas pilsētas vidusskolā šonedēļ izveidots vides objekts/instalācija “Mēs gribam dzīvot brīvā Latvijā”, kas skolas vestibilā apskatāms līdz 19. janvārim. Piektdien, 19. janvārī, notika atceres pasākums “Mēs pievienojamies atmiņu ugunskuram”. Skolas pagalmā bija iekurti ugunskuri, kuros 1. līdz 12. klašu skolēni ielika savas pagalītes, tādējādi turpināja atmiņu liesmu par godu barikāžu dalībnieku drosmīgajiem darbiem un mēģināja izjust tā laika sajūtas un patriotismu.
Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni un audzinātāji jau 15. janvārī pulcējās pie ugunskura, lai iepazītos un uzzinātu par notikumiem, ko dēvējam par barikāžu laiku Latvijas neatkarības atgūšanas procesā. Par tā laika vēsturiskajiem notikumiem savu stāstījumu bija sagatavojušas 11. d klases skolnieces Paula Hamčanovska, Annija Ošāne un Elīna Niedrīte. Viņas uzsvēra, ka jau Latvijas Tautas frontes mītiņā un vēlāk valdības organizētās barikādēs piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem. Tas bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs un reizē satraukumu pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Ar skolēniem tikās Barikāžu dalībnieks, Siguldas Valsts ģimnāzijas darbinieks Inesis Deksnis. Viņš dalījās atmiņās par tā laika notikumiem, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi, ka bija gatavi izturēt šo nevardarbīgo pretošanos. Būtībā tā bija masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem. I. Deksnis aicināja jauniešus iejusties tā laika situācijā un atbildēt – kādu lēmumu būtu pieņēmuši viņi, kā arī apliecināja, ka arī tagad būtu gatavs doties uz barikādēm vēlreiz. Lai iejustos tā laika atmosfērā, skolēni bija sagatavojuši tēju un sviestmaizes, kā arī vēl kādu brīdi pakavējās pie ugunskura, kur arī audzinātāji dalījās savās atmiņās.
Krimuldas vidusskolā 4. līdz 12. klašu skolēni piedalījās “Latvijas skolas somas” programmas “Barikāžu laiks 1991. Tā laika jaunieša stāsts” nodarbībā, kurā Nils Klints, toreiz 16 gadus jauns puisis, piedalījās barikāžu laika notikumos un pildīja ziņneša un novērotāja uzdevumus Vecrīgas dažādos “karstajos” punktos. Savā stāstījumā Nils Klints atgriezās Latvijas vēsturē, pastāstot, kā vēsturiskie notikumi no Latvijas Valsts dibināšanas brīža nonāca līdz 1991. gada 13. janvārim. Skolēni varēja aplūkot gan fotogrāfijas, gan dažādu priekšmetu paraugus, kas ir saglabāti kā unikālas liecības par laiku, kad tika noturēta trauslā, nesen pasludinātā Latvijas neatkarība. Tā bija ļoti interesanta vēstures stunda, kas nostiprināja skolēnos pārliecību par to, ka mums visiem kopā jābūt atbildīgiem par savu valodu, savu tautu un savu zemi. Tikai kopā mēs nosargāsim savu neatkarību un brīvību.
Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klases 18. janvārī, pieminot 1991. gada barikāžu laika notikumus, pulcējās pie kopīgi veidota ugunskura, klausījās tā laika aculiecinieku – Lāsmas Ozoliņas, Agritas Ārgales un Agra Daņiļeviča – stāstos, dziedāja spēka dziesmas un izdejoja tautu dejas. Kopības sajūtu radīja siltas tējas un rudzu maizes baudīšana. Stāsti aizkustināja un deva klātbūtnes sajūtu.
2023./2024. mācību gada pirmajā pusgadā 247 Siguldas novada izglītības iestāžu audzēkņi no 4. līdz 12. klasei piedalījās dažādu priekšmetu starpnovadu olimpiādēs. Vairāk nekā 80 skolēni uzrādīja augstus un izcilus sniegumus. Rezultātu kopsavilkuma tabula apskatāma šeit.
Angļu valodas valsts 53. olimpiādes 4.–6. klasēm novadu posmā izcilu un augstu sniegumu uzrādīja kopumā 11 skolēni. 1. vietu novadā un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas 1. pamatskolas 4. klases skolnieks Zemguss Lapiņš, 6. klases skolēni – Pēteris Olekšs no Krimuldas vidusskolas un Gustavs Mitrevics no Siguldas pilsētas vidusskolas. Vēl 1. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 5. klases skolniece Herta Butkus. 2. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 4. klases skolnieks Valts Pakalns, Mālpils vidusskolas 5. klases skolnieks Gints Kuriņš un 6. klases skolniece Jūlija Faļiļejeva. 3. vietu ietuva Mālpils vidusskolas 4. klases skolnieks Enriko Mārtiņš Lazdiņš, Krimuldas vidusskolas 6. klases skolniece Patrīcija Šildere un Siguldas 1. pamatskolas 6. klases skolēns Krišjānis Emīls Kalējs. Atzinību saņēma Krimuldas vidusskolas 6. klases skolniece Agnese Pastuhova.
Angļu valodas valsts 53. olimpiādes 7.–9. klasēm novadu posmā izcilu un augstu sniegumu uzrādīja 12 skolēni. 1. vietu novadā un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi ieguva Siguldas 1. pamatskolas 9. klases skolnieks Emīls Štāks. 2. vietu novadā un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks Arno Pušņins un Siguldas pilsētas vidusskolas 9. klases skolniece Eva Drozdova. 1. vietu novadā ieguva Siguldas 1. pamatskolas 7. klases skolniece Līva Krauša un 8. klases skolniece Marta Stīpniece. 2. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 7. klases skolnieks Adrians Anšmits un 8. klases skolniece Lote Līpace. 3. vietu ieguva Mālpils vidusskolas 8. klases skolniece Emīlija Dinstmane un Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Laura Patrīcija Priedulēna. Atzinību ieguva Mālpils vidusskolas 8. klases skolniece Eva Ance Pavloviča, Krimuldas vidusskolas 9. klases skolnieks Miks Iļjins un Mores pamatskolas 9. klases skolnieks Filips Jasinskis.
Angļu valodas valsts 53. olimpiādes 10.–12. klasēm novadu posmā izcilu un augstu sniegumu uzrādīja 8 audzēkņi. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi izcīnīja Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Evelīna Balode un 12. klases skolnieks Uģis Začests. 1. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolnieks rodžers Bārtulis, 2. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolēni – Gatis Zlojs un Sindija Santa Zauere un Mālpils vidusskolas 12. klases skolnieks Krists Faļiļejevs. 3. vietu ieguva Siguldas pilsētas vidusskolas 12. klases skolēni Kristers Muskars un Anrijs Dambis.
Bioloģijas valsts 46. olimpiādes 9.–12. klašu skolēniem novadu posmā piedalījās un augstas vietas ieguva 11 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Marija Kuzmina, 11. klases skolniece Lizete Jenerte un 12. klases skolnieks Uldis Andrejs Kurpnieks. 1. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Evita Mārtinsone. 2. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 9. klases skolnieks Emīls Štāks, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni – Ernests Lipskis (10. klase) un Evelīna Balode (11. klase). 3. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 9. klases skolēns Kristians Komurņickis un Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Laura Gardere. Atzinību saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Anete Priedniece un Krimuldas vidusskolas 9. klases skolniece Paula Buša.
Filozofijas valsts 10. olimpiādes novadu posmā 11.–12. klasēm piedalījās un izcilu sniegumu uzrādīja 6 novada skolēni no Siguldas Valsts ģimnāzijas. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi ieguva 11. klases skolniece Evelīna Balode un 12. klases skolniece Ance Adzilča. 2. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma 11. klases skolniece Rūta Kaukule; 2. vietu ieguva 12. klases skolniece Evelīna Elza Cillinberga. 3. vietu ieguva 12. klases skolēns Uģis Začests, bet atzinību saņēma 12. klases skolniece Evelīna Bukša.
Politikas un tiesību 17. olimpiādes 10.–12. klasēm novadu posmā piedalījās un godalgotas vietas, atzinības saņēma 4 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi ieguva Mālpils vidusskolas 12. klases audzēknis Ingars Jēkabsons; 1. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Roberts Žanis Bete. 2. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni – Gatis Zlojs no 11. klases un Ramona Komurņicka no 12. klases.
Krievu valodas valsts 25. olimpiādes novadu posmā 8.–9. klasēm A un B grupām piedalījās un godalgotas vietas, atzinības saņēma 9 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas pilsētas vidusskolas 8. klases Agnese Dakstiņa; 1. vietu vēl ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Linda Katrīna Vanaga un Mālpils vidusskolas 9. klases skolniece Elza Estere Voroņuka. 2. vietu ieguva Mālpils vidusskolas 8. klases skolnieces – Jekaterina Fiļipova un Loreta Ločmele. 3. vietu ieguva Siguldas 1. pamatskolas 8. klases skolniece Laura Zilbere un 9. klases skolniece Viktorija Burneviča. Atzinību saņēma Mālpils vidusskolas 9. klases skolniece Anastasiia Pavliv.
Krievu valodas valsts 25. olimpiādes novadu posmā 10.–12. klasēm A un B grupām izcilu un augstu sniegumu uzrādīja 8 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Mālpils vidusskolas 10. klases audzēkne Margita Folkmane un Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Sonora Saikova. 2. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Krimuldas vidusskolas 10. klases skolniece Lolita Kandavniece-Kurbanova; 2. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Santa Bulava. 3. vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieces – Laura Karoza, Nika tišaloviča un Mālpils vidusskolas 11. klases skolnieks Oskars Seņkans, Siguldas pilsētas vidusskolas 10. klases skolniece Veronika Ulanovska.
Vēstures valsts 30. olimpiādes 9. klasēm novadu posmā izcilu un augstu sniegumu uzrādīja 9 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece Laura Pakalne. 2. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas skolnieces Ance Eglīte un Laura Patrīcija Priedulēna un Siguldas 1. pamatskolas skolēns – Kristians Komurņickis. 3. vietu ieguva – Siguldas Valsts ģimnāzijas skolnieces Tīna Veica un Madara Cauce, Siguldas pilsētas vidusskolas skolniece Eva Drozdova un Siguldas 1. pamatskolas skolnieks Bruno Kančs. Atzinību saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas 9. klases skolnieks Arno Pušņins.
Vēstures valsts 30. olimpiādes 10.–12. klasēm novadu posmā izcilus rezultātus uzrādīja 7 skolēni. 1. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni – Evita Mārtinsone (10. klase), Arvita Tuņķele (10. klase), Gatis Zlojs (11. klase); 1. vietu ieguva Mālpils vidusskolas 12. klases skolēns Ingars Jēkabsons. 2. vietu un uzaicinājumu uz valsts olimpiādi saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece Anna Reizniece; 2. vietu saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Sindija Santa Zauere. 3. vietu saņēma Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Madara Avotiņa.
Lepojamies ar novada pedagogiem un audzēkņu panākumiem!
2023. gada februārī iniciatīvas “Kontakts” ietvaros bija iespējams piedalīties trīs dienu mācībās par līdzdalību un iniciatīvu projektu rakstīšanā. Šajā projektā piedalījās arī Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas pašpārvaldes skolēni trīs pārstāvju sastāvā, kā rezultātā skolas pašpārvaldes vadītāja Madara Kronberga uzrakstīja pieteikumu un skolēni saņēma finansējumu sava projekta īstenošanai.
Projekta galvenais mērķis bija līdzdalība procesā, sev būtisku jautājumu izlemšana un līdzdarbošanās dažādos pasākumos. Tāpat akcents tika likts uz līderības prasmju uzlabošanu un skolēnu saliedēšanu, savstarpēji sadarbojoties, risinot konfliktus un radot iekļaujošu vidi.
Vispirms skolēni devās pieredzes braucienā uz Limbažu novada Vidrižu pamatskolu. Draudzīgā atmosfērā notika sarunas, diskusijas, ideju apmaiņa. Dažādās spēlēs jaunieši stiprināja sadraudzību starp abu skolu pašpārvaldēm. Savukārt sadarbībā ar jauniešu iniciatīvu centru “Mērķis” notika nodarbība līderības prasmju uzlabošanai. Iesaistītie guva zināšanas par līderību, kā arī tika stiprinātas dažādas sadarbības prasmes, tādējādi uzlabojot arī skolas pašpārvaldes darbu.
Projekta aktīvākā daļa bija decembrī, gatavojoties Ziemassvētkiem. Notika radošās darbnīcas – apsveikuma kartīšu, dāvanu kārbiņu un dekoru gatavošanas, kā arī dekorēšanas darbnīca. Pašpārvaldes skolēni izrādīja iniciatīvu un atbalstīja ideju ar sagatavotajām dāvaniņām doties ciemos uz sociālo aprūpes māju “Pēterupe”, Ziemassvētkos apsveicot tur dzīvojošos. Arī ārpus projekta ietvariem jauniegūtās un nostiprinātās prasmes tika liktas lietā: starpbrīžos jaunieši atskaņoja Ziemassvētku dziesmas, kā arī vadīja spēles. Skolā tika rīkota gan svētku diskotēka, gan Ziemassvētku tirdziņš.
Skolas vadība sekoja līdzi projekta norisei: atbalstīja un uzmundrināja jauniešus, jo pašpārvaldes dalībnieki prata pamatot ikviena iesaistīšanu un nepieciešamību līdzdarboties dažādu lēmumu pieņemšanā.
“Mēs pierādījām savas spējas līdzdarboties ne tikai skolas pašpārvaldei aktuālajos jautājumos, bet kopumā skolas dzīves organizēšanas jautājumos. Plānojot 2. semestra pašpārvaldes darbu, nolēmām, ka darbosimies kā iesākām projektā: uzņemsimies atbildību par pasākumiem, veidosim afišas, sadarbosimies ar skolas vadību un iesaistīsim aktivitātēs un pasākumu organizēšanā arī citus skolēnus. Pēc projekta secinājām, ka ir iegūtas jaunas prasmes un zināšanas, akcentējot to, kā pamanīt, uzklausīt un iesaistīt katru,” rezumē skolēnu pašpārvaldes dalībniece Linda Misiņa.
Projekts īstenots Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.–2025. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.
Lai nodrošinātu iespējami daudzveidīgāku pieaugušo izglītības programmu piedāvājumu, Siguldas novada pašvaldība aptaujas ietvaros vēlas apzināt iedzīvotāju vēlmes un intereses, lai sadarbībā ar nozares profesionāļiem veidotu mācību piedāvājumu. Tādēļ aicinām iedzīvotājus līdz 19. janvārim piedalīties aptaujā par pieaugušo izglītību, aizpildot veidlapu tiešsaistē.
Tās aizpildīšana aizņems apmēram piecas minūtes. Iegūtie dati tiks izmantoti apkopotā veidā pašvaldības Izglītības pārvaldes darba vajadzībām – mācību piedāvājuma veidošanai.
Pieaugušo izglītība ir cilvēka motivācija iesaistīties izglītības procesā, lai iegūtu jaunas vai pilnveidotu esošās zināšanas, prasmes un kompetences, tai skaitā attieksmes, konkurētspējas veicināšanai darba tirgū vai pašattīstībai. Tā apvieno neformālo mācīšanos ar formālo izglītību, attīsta iedzimtas spējas līdztekus jaunām kompetencēm.
Noslēdzies Samsung “Solve for Tomorrow” ideju konkursa trešais gads, kurā, lai uzlabotu skolēnu pašsajūtu un padarītu skolas vidi patīkamāku, Baltijas jaunieši piedāvāja tādas idejas kā aplikācijas mācību darba efektīvākai plānošanai, praktiskus uzlabojumus klašu un atpūtas telpās, kā arī jaunas, skolēnus vienojošas radošās iniciatīvas. Latviju finālā pārstāvēja arī Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda “Sleeping Duckies” ar ideju par aplikāciju stundu kavējuma reģistrēšanai.
Ar starptautisku fināla pasākumu Rīgā noslēdzās Samsung “Solve for Tomorrow” jauniešu ideju konkursa trešā sezona, kurā teju tūkstotis jauniešu no visas Baltijas meklēja risinājumus skolu vides uzlabošanai. Konkurss noslēdzās ar Igaunijas komandas uzvaru, kas startēja ar ierosinājumu izstrādāt aplikāciju skolēnu saliedētības veicināšanai un iespējai anonīmi un operatīvi ziņot skolas personālam par bulinga gadījumiem vai cita veida problemātiku. Uzvarētāji ieguva 5000 eiro savas idejas realizēšanai.
Pilnu konkursa ciklu noslēdza vairāk nekā 140 komandas ar idejām, kā skolu vidi padarīt skolēniem draudzīgāku un skolas dzīvi – priekpilnāku. Izstrādātās idejas risināja gan tādas praktiskas tēmas kā atpūtas zonu ierīkošana vai ierakstu studijas atvēršana, gan piedāvāja skolēniem saistošas idejas, kā vienam pret otru izturēties draudzīgāk un veicināt aktīvu laika pavadīšanu skolas starpbrīžos.
Latviju konkursa finālā pārstāvēja piecas komandas no Rīgas, Siguldas, Priekuļiem un Varakļāniem. Priekuļu vidusskolas komanda bija izstrādājusi ar tehnoloģijām aprīkotas āra klases ierīkošanas plānu, Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda – aplikāciju efektīvākai kavējumu reģistrēšanai. Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jaunietes vēlējās skolā ieviest muzikālās kāpnes, savukārt Varakļānu vidusskolas komandas – izaicinājumu spēli piederības sajūtas uzlabošanai skolā un interaktīvas spēles aktīvākai laika pavadīšanai starpbrīžos. Kopumā konkursam Latvijā šogad pieteicās nedaudz vairāk par 600 skolēniem.
Siguldas Valsts ģimnāzijas komandas “Sleeping Duckies” pārstāves bija vienas no jaunākajām konkursā – lai gan tas norisinājās vidusskolas un 9. klašu grupās, 9. klašu pārstāvji bija mazākumā. Jauniešu komanda no Siguldas pārliecinoši prezentēja ideju, kā risināt skolas prasību uz lapām pierakstīt stundu kavējumu iemeslus, kas liek stundu kavēt vēl ilgāk. Meitenes ierosināja aplikāciju, kas reģistrē stundu sākuma kavējuma iemeslus vai iemeslus, kādēļ skolēns atstāj klasi un, uz kurieni dodas. Bīstamās situācijās skolēnu atrašanās vieta ir būtiska, turklāt skolas pašreizējie risinājumi kavējumu reģistrēšanai rada vairākas problēmas, ko varētu ērti atrisināt ar digitālo risinājumu, ierosināja komanda. Ieviešot šo risinājumu, skolēniem arī nenāktos traucēt mācību darbu un skaļi paziņot iemeslus, kādēļ tie pamet klasi, ja šādas situācijas rodas, bet skolotāji un skolas vadība būtu informēti, kur jaunieši dodas un kādēļ.
“Ja iepriekšējos gados jaunieši meklēja risinājumus zaļākam dzīvesveidam un dzīves tiešsaistē balansēšanai ar aktivitātēm otrpus ekrāniem, tad šogad konkursā izaicinājām jauniešus uzlabot vidi, kurā viņi uzturas visvairāk – skolas. Esam gandarīti par jauniešu paveikto, jo viņu idejas apliecina – jaunā paaudze ļoti labi saprot mūsdienu izaicinājumus, saredz, kur tie rodas, un ir apņēmības pilni meklēt un veikt uzlabojumus. Mūsu darbs ir vainagojies panākumiem, un nevaram sagaidīt, kad redzēsim uzvarētāju ideju īstenojamies,” uzsver Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
Valsts robežsardzes koledža turpina papilduzņemšanu profesionālās tālākizglītības programmā “Robežapsardze”, aicinot interesentus pieteikties līdz 2. februārim. Programmas ilgums ir viens gads un iegūstamā kvalifikācija – Valsts robežsardzes inspektors.
Uzņemšana Valsts robežsardzes koledžā notiek divas reizes gadā – vasarā un ziemā. Interesenti, kas nepaspēja pieteikties mācībām pamatuzņemšanas laikā, dokumentus var iesniegt līdz 2. februārim. Kļūt par robežsargu var ikviens Latvijas pilsonis ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem.
Valsts robežsardzes koledža nodrošina mācības par budžeta līdzekļiem, atalgojumu un sociālās garantijas mācību laikā, bezmaksas izmitināšanu dienesta viesnīcā, formas tērpu apgādi, garantētu dienesta vietu Valsts robežsardzē pēc mācību programmas sekmīgas apguves un izaugsmes iespējas.
Pieteikties mācībām var elektroniski, izmantojot Valsts pārvaldes portālu www.latvija.lv vai iesniedzot dokumentus klātienē – Valsts robežsardzes teritoriālajās pārvaldēs.
Plašāka informācija par papilduzņemšanu ir pieejama Valsts robežsardzes koledžas tīmekļa vietnes www.vrk.rs.gov.lv sadaļā “Profesionālās tālākizglītības programma “Robežapsardze””.
Foto: S.Rapša, VRK
Lai iepazīstinātu topošo pirmklasnieku vecākus ar novada izglītības iestāžu piedāvātajām mācību programmām un pedagogiem, kā arī nodarbību norisi, pagarināto grupu pieejamību un citām aktualitātēm, sākot no februāra tiek organizētas informatīvās sanāksmes.
Savukārt uzņemšana Siguldas novada vispārizglītojošajās skolās sāksies 1. martā un turpināsies līdz augusta beigām. Plašāka informācija par pieteikšanos tiks izziņota.
Lai piedalītos mācību iestāžu organizētajos pasākumos, lūdzam sekot līdzi informācijai konkrētajā skolā:
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Tuvākajās dienās tiek prognozēts liels sals, tādēļ atgādinām informāciju par izglītības iestāžu apmeklēšanu aukstā laikā. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 20℃, skolu neapmeklē bērni līdz 12 gadu vecumam. Ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 25℃, skolu neapmeklē bērni no 13 gadu vecuma.
Pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem pašiem katrā atsevišķā gadījumā jāpieņem lēmums, vai attiecīgajā dienā bērna vešana uz bērnudārzu nekaitēs viņa veselībai.
Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra bērna dzīvesvietā un skolas atrašanās vietā var atšķirties, vai arī, piemēram, neparedzēti biezas sniega segas dēļ ir apgrūtināta vai pat neiespējama bērna nokļūšana skolā, vecākiem katrā atsevišķā gadījumā pašiem jāpieņem lēmums par skolas apmeklēšanu. Vecākiem ir jāinformē skola (pirmsskola) par bērna neierašanās iemesliem, un skolai, izvērtējot apstākļus, jāpieņem atbilstīgs lēmums par kavējumu attaisnošanu.
Gadījumā, ja izglītības iestādē paredzētas izmaiņas mācību darba organizācijā, par to savlaicīgi jāinformē skolēni un viņu vecāki. Tomēr izglītības iestādēm ir jābūt atvērtām, pedagogiem jānodarbina bērni, kas skolā ir ieradušies, kā arī jāgādā par viņu drošību.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka zema gaisa temperatūra nav pamats attālinātu mācību noteikšanai, jo attālinātas mācības jāīsteno atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 111 “Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība” noteiktajām prasībām.
Aicinām vecākus pievērst uzmanību bērna atrašanās vietai, būt piesardzīgiem un rūpēties par bērnu veselību!
Informāciju sagatavoja:
Izglītības kvalitātes valsts dienests
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) decembrī noslēdza datoru piegādes, un vispārizglītojošo skolu 1.–12. klašu skolēniem visā Latvijā jaunajā gadā ir pieejami vairāk nekā 35 tūkstoši jauni Chromebook datori. Decembra izskaņā, realizējot pēdējo piegādes posmu, 7.–12. klašu skolēni saņēma gandrīz 13 tūkstošus datoru, papildinot oktobrī pirmajā piegādes posmā saņemtos vairāk nekā 23 tūkstošus datoru. Tie skolēniem sniedz iespēju apgūt nākotnes prasmes, bet pedagogiem – nozīmīgs atbalsts digitālo mācību līdzekļu pielietošanā.
“Šodien izglītības digitalizācija ir ne tikai tehnoloģiska evolūcija, bet arī ceļš uz izglītības pieejamību, iekļaušanu un humānismu. Svarīgi ir tehnoloģijas gudri un pareizi lietot, veicinot ikviena izglītojamā individuālo sniegumu mācībās, kā arī mazinot nevienlīdzību attiecībā uz piekļuvi zināšanām un izglītības resursiem. Īstenotais projekts ir daļa no iniciatīvas “Dators ikvienam bērnam”, kuras mērķis ir nodrošināt skolēnus ar modernām izglītības ierīcēm. Datoru iegāde iespējama pateicoties Atveseļošanās fonda atbalstam, kas kopā ar 2022. gadā realizēto REACT projektu ir ļāvis skolās nonākt vairāk nekā 61 tūkstotim datoru,” uzsver izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
IZM ir radusi iespēju pakāpeniskai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aprīkojuma iegādei izglītības iestādēm, un šobrīd katrs ceturtais skolēns vispārizglītojošās skolās ir nodrošināts ar datoru. Lai risinātu nevienlīdzību IKT aprīkojuma pieejamībā starp dažādām sociālajām grupām, 2023. gada oktobrī un decembrī veiktajās datoru piegādēs kā prioritāte tika izvirzīti tieši izglītojamie no sociāli neaizsargātajām grupām. Plānots, ka līdz 2027. gadam ap 100 tūkstošiem datoru būs pieejami ikvienam skolēnam un pedagogam visās Latvijas skolās, sasniedzot skolēnu un datoru attiecību 1:2.
Datori tika piegādāti visām 43 pašvaldībām Latvijā. ArīTukuma novada izglītības iestādes kopumā ir saņēmušas 1717 datorus. Tie visi ir konfigurēti un nodoti lietošanai izglītības iestādēm. Šobrīd izglītības iestādes pārsvarā izmanto datorus darba procesam uz vietas izglītības iestādē, saglabājot iespēju nodot datorus izglītojamo individuālai lietošanai, ja tāda vajadzība radīsies. Atbalstu pedagogiem darbā ar datoriem Tukuma novadā sniedz četri izglītības tehnoloģiju (IT) mentori, bet datortehnikas tehnisko apkalpošanu izglītības iestādēs un digitalizācijas projektu tehnisko realizāciju nodrošina seši informācijas tehnoloģiju speciālisti.
Arī Siguldas novada pašvaldība kopumā ir saņēmusi 826 Chromebook datorus. No tiem 88 % jau darbojas izglītības iestādēs, bet atlikušie 12 % ir no pēdējās Chromebook piegādes, un arī tie pavisam drīz pēc to ievades sistēmā nonāks pie skolēniem. Siguldas novada izglītības iestādēs Chromebook iekārtas vidēji tiek izmantotas 90 minūtes dienā, līdz ar to datoru lietošanas aktivitātē Siguldas novads ir viens no pirmajiem Latvijā. Datorus un digitālās tehnoloģijas skolēni izmanto ne tikai stundu laikā mācību satura apguvei vai pārbaudes darbu veikšanai, bet arī olimpiāžu darbu un centralizēto eksāmenu izpildei.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājas vietnieks Kristaps Zaļais stāsta: “Esam gandarīti, ka datori Siguldas novada skolās tiek izmantoti jēgpilni, dažādojot mācību procesu. Chromebook iekārtas mums ir devušas iespēju daudz straujāk nodrošināt vienlīdzīgu digitālo mācību līdzekļu iespēju izmantošanu visās Siguldas novada izglītības iestādēs. Jāatzīst, ka pašvaldība viena pati nespētu tik īsā laika posmā sagādāt ievērojamu skaitu jaudīgu iekārtu, kas veicina ne tikai vienlīdzīgas iespējas, bet arī palielina skolēnu un pedagogu pratību IT jomā. Varam redzēt, ka tas ir veicinājis daudzveidīgāku un jēgpilnāku mācību satura nodrošinājumu mūsu skolēniem.”
Lai digitalizācijas jautājumu ieviešana un realizācija notiktu veiksmīgi, Siguldas novads katrā izglītības iestādē uz vietas nodrošina IT administratoru, regulāri veic apmācības pedagogiem darbā ar ChromeOS operētājsistēmu, kā arī lielu pienesumu IKT rīku un risinājumu jēgpilnai izmantošanai sniedz Siguldas Tehnoloģiju izglītības centrs.
Pašvaldību pārstāvji gan atzīst, ka pie tik liela jaunu datoru skaita skolās ir nepieciešams lielāks interneta datu pārraides ātrums. To paredzot, IZM jau februāra beigās plāno uzsākt priekšizpēti par interneta datu pārraides jaudas problēmām un vajadzībām izglītības iestādēs. Pēc priekšizpētes rezultātu apkopošanas, pašvaldībām būs pieejams ES Atveseļošanās fonda projekta finansējums trīs miljonu eiro apmērā interneta datu pārraides tīkla uzlabojumu īstenošanai. Kvalitatīva un ātra interneta pieejamība izglītības iestādēs nodrošinātu arī šķēršļu mazināšanu izglītojamajiem, kuriem mājsaimniecībās nav pieejams mācību procesam atbilstošs datu pārraides internets vai ir problēmas nodrošināt interneta pieslēgumu.
Datoru iepirkums īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda projekta “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajiem izglītojamajiem un izglītības iestādēs” ietvaros. Projektā kā sadarbības partneri iesaistītas visas Latvijas pašvaldības. Datoru iegādēm tika atvēlēti 11 miljoni eiro.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa
Noslēdzies konkurss uz Laurenču sākumskolas direktora/-es amata vakanci. Siguldas novada pašvaldības 2023. gada 21. decembra domes sēdē deputāti nolēma par Laurenču sākumskolas jauno direktori ar 2024. gada 2. janvāri iecelt Kristiānu Cielavu.
Kristiāna Cielava ieguvusi profesionālo bakalaura grādu ar sākumskolas un angļu valodas skolotāja pamatskolā kvalifikāciju Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, kā arī profesionālo maģistra grādu vadības zinībās izglītības vadībā Liepājas Universitātē.
Savas darba gaitas K. Cielava uzsāka 2012. gadā kā pirmsskolas izglītības skolotāja, vēlāk – sākumskolas skolotāja un angļu valodas skolotāja Ventspils 4. vidusskolā, kur strādāja līdz pat 2020. gadam. Laika posmā no 2020. līdz 2021. gadam K. Cielava Ventspils valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldē pildīja izglītības darba speciālistes amata pienākumus satura un sadarbības jautājumos. Pēdējo trīs gadu laikā vērtīga darba pieredze uzkrāta, strādājot Izglītības un zinātnes ministrijā par Izglītības departamenta vecāko eksperti.
Uz jautājumu, ko skolotāji un skolēni varēs sagaidīt no jaunās direktores, K. Cielava atbild: “Man patīk mācīties un mācīt, tāpēc izvēlējos skolotājas profesiju. Strādāt skolā – tā ir privilēģija. Turēt roku uz pulsa, būt klātesošai un redzēt, kā viss mainās. Ceru, ka mēs uzticēsimies cits citam, izturēsimies ar cieņu un sapratni. Kā direktore noteikti būšu vērīga un ieklausīšos gan skolēnos, gan skolotājos. Man padomā ir daudzas interesantas lietas, ko esmu apguvusi starptautiskajos semināros. Būs aizraujoši reizē mācīties un izzināt pasauli.”
Direktores amats K. Cielavai ir jauns izaicinājums, kur viņa veltīs savas zināšanas, prasmes un vēlmi veidot un nodrošināt kvalitatīvu un drošu mācību vidi skolā. Virziens, kur jaunā Laurenču sākumskolas direktore vēlas pastiprināti pievērsties, ir sadarbība ar izglītības iestādēm.
“Mana līdzšinējā pieredze starptautiskajos projektos un kontakti ar citu valstu kolēģiem noteikti palīdzēs realizēt sadarbības projektus, kas skolai līdz šim nav izdevies. Kā ļoti būtisku vēlos uzsvērt darbu ar talantīgajiem skolēniem, lai uzlabotu viņu augsto līmeni mācībās. Darba procesā noteikti radīsies jaunas idejas, taču nemainīgi tiks koptas un uzturētas Laurenču sākumskolas vērtības un gadu gaita izkoptās tradīcijas. Esmu gandarīta par man izrādīto uzticību, apzinos atbildību un iesaistos ar patiesu vēlmi šeit strādāt,” savā pirmajā darba dienā Laurenču sākumskolā saka izglītības iestādes direktore K. Cielava.
Ar Laurenču sākumskolas direktori K. Cielavu var sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi kristiana.cielava@sigulda.lv.
Pirms Ziemassvētkiem ar starptautisku fināla pasākumu Rīgā noslēdzās Samsung “Solve for Tomorrow” jauniešu ideju konkursa trešā sezona, kurā teju tūkstotis jauniešu no visas Baltijas meklēja risinājumus skolu vides uzlabošanai. Latviju finālā pārstāvēja arī Siguldas Valsts ģimnāzijas komanda “Sleeping Duckies” ar ideju par aplikāciju stundu kavējuma reģistrēšanai. Kopumā no Latvijas konkursa finālā piedalījās piecas komandas no Rīgas, Siguldas, Priekuļiem un Varakļāniem.
Siguldas Valsts ģimnāzijas komandas “Sleeping Duckies” pārstāves bija vienas no jaunākajām konkursā – lai gan tas norisinājās vidusskolas un 9. klašu grupās, 9. klašu pārstāvji bija mazākumā. Neskatoties uz to, jauniešu komanda no Siguldas pārliecinoši prezentēja ideju, kā risināt skolas prasību uz lapām pierakstīt stundu kavējumu iemeslus, kas liek stundu kavēt vēl ilgāk. Meitenes ierosināja aplikāciju, kas reģistrē stundu sākuma kavējuma iemeslus vai iemeslus, kādēļ skolēns atstāj klasi, un uz kurieni dodas. Bīstamās situācijās skolēnu atrašanās vieta ir būtiska, turklāt skolas pašreizējie risinājumi kavējumu reģistrēšanai rada vairākas problēmas, ko varētu ērti atrisināt ar digitālo risinājumu, ierosināja komanda. Ieviešot šo risinājumu, skolēniem arī nenāktos traucēt mācību darbu un skaļi paziņot iemeslus, kādēļ tie pamet klasi, ja šādas situācijas rodas, bet skolotāji un skolas vadība būtu informēti, kur jaunieši dodas un kādēļ.
Konkurss noslēdzās ar Igaunijas komandas uzvaru, kas startēja ar ierosinājumu izstrādāt aplikāciju skolēnu saliedētības veicināšanai un iespējai anonīmi un operatīvi ziņot skolas personālam par bulinga gadījumiem vai cita veida problemātiku. Uzvarētāji iegūs 5000 eiro savas idejas realizēšanai. Labi panākumi bija arī Latvijas jauniešiem – Varakļānu vidusskolas komanda ar ideju par spēļu projicēšanu skolas gaiteņos ieguva trešo vietu.
Pilnu konkursa ciklu noslēdza vairāk nekā 140 komandas ar idejām, kā skolu vidi padarīt skolēniem draudzīgāku un skolas dzīvi – priekpilnāku. Izstrādātās idejas risināja gan tādas praktiskas tēmas kā atpūtas zonu ierīkošana vai ierakstu studijas atvēršana, gan piedāvāja skolēniem saistošas idejas, kā vienam pret otru izturēties draudzīgāk un veicināt aktīvu laika pavadīšanu skolas starpbrīžos. Kopumā konkursam Latvijā šogad pieteicās nedaudz vairāk par 600 skolēniem.
Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota jau 64 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Papildu informācija par projektu apskatāma šeit.
Svinīgi atklāta Latvijas Jaunatnes padomes Vidzemes reģionālā vēstniecība, kas atrodas Siguldas novada Jaunrades centra un Siguldas jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” telpās Siguldā, Raiņa ielā 3.
Vēstniecība būs Latvijas Jaunatnes padomes informācijas un resursu centrs Vidzemē. Tā informēs par jauniešu iespējām un jaunatnes jomas aktualitātēm, kā arī organizēs aktivitātes reģionālo organizāciju kapacitātes celšanai un iesaistīs reģionu jauniešus interešu aizstāvībā. Pirmās aktivitātes gaidāmas no nākamā gada februāra.
Vidzemes vēstniecības koordinators būs biedrība “Latvijas skautu un gaidu centrāla organizācija” – Siguldas 83. skautu un gaidu vienība.
Atklāšanās pasākumā Siguldā piedalījās pārstāvji no Latvijas Jaunatnes padomes, Vidzemes biedru organizācijas un Siguldas novada pašvaldības, lai iepazītos ar projekta laikā plānotajām aktivitātēm, kuras notiks visā Vidzemē visa 2024. gada garumā.
Aktivitāte tiek īstenota projekta “Reģionālo jaunatnes organizāciju kapacitātes stiprināšana interešu aizstāvības jomā (LJP 9.0)” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība — #NextGenerationEU.
Jāpiebilst, ka Latvijas Jaunatnes padome ir Latvijas lielākais jauniešu enerģijas tīkls. Tā ir 1992. gadā dibināta organizācija, kas iekļauj un atbalsta 48 jauniešu organizācijas no Latvijas un veicina jauniešiem ērtas un pilsoniski atbildīgas vides veidošanu Latvijā.
Foto: Edgars Semanis