Klāt laiks, kad eņģeļi nolaižas pār Latviju. Labo domu un darbu gaisotnē decembri sagaida Siguldas 1. pamatskolas kolektīvs. Pirmie eņģeļi, 1.–4. klašu skolēnu darināti, aizceļoja uz Kara muzeju Rīgā, lai piedalītos konkursā un labākie kļūtu par sargiem mūsu karavīriem tālajā Afganistānā.

Balti sargeņģeļi salidojuši skolas gaiteņos, uz klašu durvīm, skolas bibliotēkā, adventa vainagā. It viss vēsta par svētku tuvumu. Laiks apturēt ikdienas skrējienu, lai izvērtētu paveikto, atsijātu graudus no pelavām, sakārtotu domas un gaišāku skatu sagaidītu Ziemassvētkus.

Svētku sajūtu veidosim, vācot ziedojumus, kurus pārskaitīsim Siguldas novada bērniem Sociālā dienesta fondā. Ir prieks, ja vari kādam palīdzēt.

Svētkus tuvināsim, gatavojoties uzvedumam par Kraukšķīti 17. decembrī plkst. 17.30 skolas zālē. Piedzīvojumu meklētājs piparkūku vīriņš kopā ar kuplo skolas dziedātāju un dejotāju pulku aicinās nebūt slinkiem, skopiem, bet darīt labus darbus, kopt pasauli sev apkārt.

Ziemassvētkus tradicionāli gaidām ar balvām sekmīgākajiem skolēniem un klasei. Uzcītīgākos mācībās sveiksim svētku līnijā 23.decembrī plkst. 11.00 pie lielās egles. Skanēs dziesmas un dzeja par eņģeļiem. Skolas galvenais rūķis – direktors Valters Mačs– pasniegs balvas.

Lai katram izdodas ne tikai sajust eņģeļa pieskārienu, bet pašam kļūt par eņģeli – ziedojot savu laiku, pūles labiem darbiem, sargājot sevi un citus no sliktā, vairojot gaismu un prieku!

Informāciju sagatavoja direktora vietniece ārpusstundu darbā Ilga Kokoreviča.

7.decembrī Allažu pamatskolā notiks ikgadējā Vecāku diena, kad visas dienas garumā vecāki var piedalīties mācību stundās un ārpusklases nodarbībās, bet, iepriekš piesakoties, vecāki varēs nogaršot pusdienas skolas ēdnīcā.

Pēcpusdienā — no plkst.16.00 līdz 17.30 vecākiem būs iespēja tikties individuālās sarunās ar skolotājiem un klašu audzinātājiem, bet no plkst.16.00 līdz 17.00 vecāki un skolēni varēs darboties radošajā darbnīcā kopā ar skolotāju Ināru Paegli un sagatavot Ziemassvētku apsveikumus vai nelielus dekorus.

Allažu pamatskolas pedagogu kolektīvs cer uz vecāku atsaucību, jo tikai kopīgs darbs un sapratne sniegs iespēju bērniem būt veiksmīgākiem gan mācībās, gan sabiedriskajā dzīvē.

Otrdien, 30.novembrī Allažu pamatskolā noslēdzās konkurss, kurā erudīcijā sacentās 2.–5.klašu skolēni.

Katras klases pieci asākie prāti mērojās zināšanās latviešu valodā, matemātikā, mākslā, mūzikā, folklorā, dabas zinībās un ģeogrāfijā. Pirmie 10 konkursa jautājumi bija par iepriekšējā gadā mācīto, bet pēdējie 5 jautājumi par šobrīd atbilstošās klases vielu. Uzvarētāja noteikšanai skolēniem bija jāatrisina vēl viens — augstākas grūtības pakāpes uzdevums.

Konkursā uzvarēja: Kristaps Feldmanis, Linda Rune, Kristiāna Priedīte 2. klasē; Eva Bērze, Rūdolfs Malcenieks, Lauma Brakša 3.klasē; Riglinda Paegle, Roberts Vilcāns, Egīls Lazdiņš 4. klasē; Elīna Tauriņa, Dinija Miezīte, Madis Tahtahunovs 5. klasē.

Novembrī Siguldas 2.vidusskolā notika Erudītu maratona 2. kārta. Šoreiz 10.–12. klašu skolnieki pārbaudīja savas zināšanas eksaktajās zinātnēs – ķīmijā, fizikā un bioloģijā, kā arī to, cik daudz viņi zina par jaunākajiem atklājumiem un izgudrojumiem Latvijā un pasaulē.

Radošajā daļā ar atraktīvu prezentāciju palīdzību skolnieki reklamēja pagājušā gada spožākos izgudrojumus pasaulē.

Pēc divām kārtām līderos izvirzījusies 12b klase. Noslēdzošajā 3. kārtā skolnieki parādīs savas zināšanas mākslā, mūzikā un kino.

Novembrī Siguldas novada pašvaldība aicināja izteikt ierosinājumus par Siguldas pilsētas pirmsskolas iestādes Lakstīgalas ielā 10 nosaukumu. Tika saņemts 21 priekšlikums no 16 aptaujas dalībniekiem.

“Visām novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm esam devuši skanīgus nosaukumus, tādēļ tika pieņemts lēmums nosaukumu dot arī Siguldas pilsētas vecākajam bērnudārzam — Siguldas pilsētas pirmsskolas iestādei Lakstīgalas ielā. Veiksmīga pieredze mums šogad bija iedzīvotāju sūtītās idejas un publiskais balsojums par iesūtītajiem variantiem pirmsskolas izglītības iestādei “Ieviņa”, tādēļ aicinām arī šoreiz sabiedrību iesaistīties –nobalsot par bērnudārzam atbilstošāko nosaukumu”, skaidro Siguldas novada domes izpilddirektore Inese Zīle.

Aicinām Jūs līdz 10.decembrim izvēlēties, Jūsuprāt, vienu vispiemērotāko variantu! Balsot iespējams, izmantojot elektronisko aptaujas formu: www.visidati.lv/aptauja/438196038/

Aicinām pārskatīt  visus iesniegtos priekšlikumus un balsot par  vienu no tiem – ierosinātie nosaukumi aptaujā sakārtoti alfabēta secībā. Lai balsojums būtu objektīvs, ikviens var balsot tikai vienu reizi.

Iesniegtie priekšlikumi ir šādi:  

Siguldas novadā ir četras Pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes – “Ieviņa”, “Pīlādzītis”, “Saulīte” un Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāde.

Līdz 1.decembrim Siguldas novada domes Izglītības un kultūras komiteja aicina fiziskas un juridiskas personas piedalīties projektu konkursā un saņemt pašvaldības finansējumu par izglītības un kultūras aktivitātēm Siguldas novadā 2011.gadā.

Trešdien, 1.decembrī no plkst. 9.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā notiks konference ““Interešu izglītība skolēnam, skolai, novadam, valstij” ar vairāku vieslektoru piedalīšanos. Aicināti visi interesenti!

Konferences programma

Novembrī Siguldas 1. pamatskolā tāpat kā visā Latvijā dzīve ritēja īpašā patriotiskā gaisotnē. Daudzi pasākumi skolā ir kļuvuši tradicionāli, bet atsevišķām klašu grupām katru gadu tie ir jauni, nebijuši.

1.–4. klašu skolēni meklēja atbildes uz viktorīnas jautājumiem par Latvijas dzimšanas laiku un norisi. Audzināšanas stundās šos jautājumus pārrunāja kopīgi.

11. novembrī 5. klašu skolēni devās  uz kritušo cīnītāju kapiem ar ziediem, svecītēm un piemērotām dzejas rindām. Nedrīkst aizaugt taka uz to cilvēku atdusas vietām, kuri cīnījušies arī par mūsu šodienu.

6. klašu skolēni „meklēja savas saknes”, veidojot dzimtas kokus un prezentējot tos klasēs. Labākie un interesantākie darbi tika prezentēti arī 5. klašu skolēniem.

Savukārt 7. klašu skolēni vāca un apkopoja materiālus par Latvijas simboliem. Labākie stāstītāji ar Latvijas simbolu vēsturi iepazīstināja1.-4. klašu skolēnus.

Siguldā organizētajā Lāpu gājienā piedalījās 8. klašu skolēnu grupa, bet 9. klašu skolēni veidoja referātus par nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē.

Šo nedēļu tradicionāli noslēdza kopīga Svinīgā līnija. Svinīgajā līnijā 1.–4. klašu skolēni skandēja dzeju par Latvijas novadiem, kopā dziedāja svētku noskaņai atbilstošas dziesmas, klausījas skolas direktora svinīgo uzrunu.

5.–9. klašu skolēni  pēc direktora uzrunas klausījās 9. klašu skolēnu grupas skandēto dzejas montāžu. Katra klašu grupa bija sagatavojusi dziesmotu sveicienu savai Latvijai. Skanēja „Nu ardievu, Vidzemīte”, „Div’ dūjiņas”, „Nevis slinkojot un pūstot”, „Še kur līgo”, „Mirdzot šķēpiem”. Kā pārsteigums, kuram 9. klašu skolēni aplaudēja, stāvot kājās, bija skolotāju dziedātā dziesma „Šeit ir Latvija”, kurai pavadījumu spēlēja direktors un mūzikas skolotājas. Skanēja arī zēnu un 5.–9. klašu meiteņu koru kopīgi dziedātās dziesmas.

Šādos kopīgos svinīgos pasākumos rodas tā īpašā noskaņa, tā īpašā sajūta, kas liek ticēt savai Latvijai un tās rītdienai.

Informāciju sagatavoja direktora vietniece mācību darbā Velga Babjoniševa.

Latvijas nedēļas (11. – 17. XI) ietvaros Siguldas novada vidusskolā notika pasākums, veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 92. gadadienai. Nozīmīgs notikums bija jaunizveidotā skolas meiteņu vokālā ansambļa pirmā uzstāšanās, kam sekoja tradicionālais erudītu konkurss „Ko tu zini par Latviju?”. Katras klases komanda prezentēja sagatavoto mājasdarbu: komandas devīzi, ģerboni, saistītu ar Latvijas vēsturi. Sekoja spraiga cīņa, kad klašu komandas spēkojās, gan rodot atbildes uz jautājumiem par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, kultūru, gan atpazīstot mākslas filmā „Rīgas sargi” attēlotās vēsturiskās nepilnības.

Sīvā erudītu cīņā ar vienādu punktu skaitu uzvarēja un tradicionālo uzvārētāja kūku ieguva 10.A un 11.V klases komandas. Apbalvojumus saņēma arī audzēkņi, kas bija aktīvi piedalījušies gan Olimpiskajā dienā, gan skolu volejbola turnīrā.

Latvijas nedēļas noslēgumā skolas audzēkņi noskatījās jauno latviešu mākslas filmu „Rūdolfa mantojums”, kas raisīja pārdomas par katra sabiedrības locekļa garīgo nacionālo mantojumu un attieksmi pret to.

Siguldas 3.pamatskolas skolēni šo nedēļu pavadīja ar Latvijas sajūtu sirdī. Jau 16.novembrī 5.–6.klašu skolēni svinīgajā svētku līnijā dāvāja Latvijai sirdi, kas pilna laba vēlējumiem.

Taču 17.novembra rītā pie mazās skolas viena pēc otras sāka mirdzēt degošas svecītes Latvijas kontūrā. Vairāk kā 300 degošu liesmiņu sildīs Latviju. Tās mazo bērnu sirsniņu liesmiņas. 2.b klases skolēni veidoja pogu mozaīkas Latvijas kontūru, apliecinot, cik krāsaina un daudzveidīga tā ir.

Savukārt svecīte katrā skolas logā atgādina mums pieminēt un cienīt tos cilvēkus, pateicoties kuriem varam sveikt viens otru mūsu Valsts svētkos.

Gaidot svētkus, 5.–6.klašu skolēni cītīgi apguva dažādus faktus par Latviju, kurus izmantot vajadzēja 5.klašu skolēniem spēlē ”Latvija”, savukārt 6.klašu skolēniem erudīcijas konkursā. Gudrākie, veiksmīgākie un zinošākie bija: 5.kl. – 5.c klases komanda; 6.kl. – 6.a klases komanda. Apsveicam!

Tu — dzimtais klēpis tiem, 
kas rīta agrumā ar Tavu vārdu ceļas…”

No šā gada 1. novembra līdz 15. novembrim Siguldas 3. pamatskolā bija skatāma UNESCO ceļojošā izstāde“Bioloģiskā daudzveidība, tā ir dzīve-bioloģiskā daudzveidība ‚tā ir mūsu dzīve”.Iztādē apkopoti 19 krāšņi plakāti angļu un franču valodā ar informāciju par bioloģisko daudzveidību, ar tās saglabāšanu saistītām problēmām, panākumiem un attīstību.Izstāde radīta UNESCO un tās partnerorganizāciju sadarbības rezultātā.Tā tiek eksponēta visā pasaulē.Izstāde ir guvusi plašu atsaucību 173 vietās 92 valstīs. Latvijā tā tika pieejama ‚pateicoties UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) un Francijas kultūras centra atbalstam.Iztādi Latvijā atklāja Siguldas 3. pamatskola. Tā būs skatāma 23 skolās, bibliotekās un interešu centros visos novados.

Siguldas novada Izglītības pārvalde šī gada 1.decembrī no plkst.10.00 Siguldas Valsts ģimnāzijas zālē aicina uz konferenci „ Interešu izglītība skolēnam, skolai, novadam un valstij.”

2010. gada nozīmīgākais un lielākais uzdevums saistībā ar interešu izglītību visā Latvijā bija X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tajos Siguldas novadu dažādos kolektīvos pārstāvēja vairāk nekā 460 dalībnieku.

Pasākuma organizatori – Valsts izglītības un satura centrs 30.septembrī Rīgas Latviešu biedrības namā aicināja uz X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izvērtējuma konferenci „Skatījums. Vērtējums. Viedoklis”, kurā bija pārskats par svētku norisi no organizatoru un dalībnieku puses, gan arī īss ieskats Skolēnu dziesmu svētku vēsturē, par tiem stāstīja profesore, pirmo Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatore Ausma Špona un Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku goda virsvadītāja Ingrīda Saulīte.

Par to, ka pēc svētkiem arī Siguldas novadā vajadzētu organizēt pārskata konferenci, tika domāts jau gada sākumā, sastādot gada darba plānu. Tradicionāli konferences saistībā ar izglītības jautājumiem tiek organizētas gada nogalē, pēc Valsts svētkiem, kad mācību gada pirmā puse tuvojas beigām, un iespējams novērtēt un raksturot esošo situāciju mācību, audzināšanas un arī interešu izglītības darbā.        

Siguldas novada konferencei izvēlēta tēma „Interešu izglītība skolēnam, skolai, novadam, valstij.” Jautājums: „Kāpēc?” Tāpēc, ka bieži vien, runājot par interešu izglītību, tiek aizmirsts, ka galvenais tajā visā ir skolēns, un tikai tad — ko tas dod visai pārējai sabiedrībai. Tēma plašākā nozīmē izvēlēta tādēļ, ka Siguldas novadā šobrīd intensīvi tiek strādāts pie interešu izglītības piedāvājuma un kvalitātes izvērtējuma ar mērķi noteikt prioritātes finansējuma sadalē, kā arī turpināt uzlabot interešu izglītības piedāvājuma klāstu saskaņā ar iedzīvotāju interesēm un pieprasījumu.

Konferenci atklās Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Izglītības un Zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece, Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktore Agra Bērziņa un Siguldas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Maija Bruģe.

Par Siguldas novada koriem un to attīstības perspektīvēm stāstīs Siguldas novada skolēnu koru virsvadītājs Jānis Baltiņš, kurš šobrīd vada divus jauniešu korus – Mākslu skolas 5.–9.klašu kori un Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēnu un absolventu kori „ Atvars”. Savas 17 gadu pastāvēšanas laikā koris „Atvars” ir piedalījies visos Latvijas Vispārējos un skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, un Jānis Baltiņš, kurš šovasar bija arī Pierīgas reģiona skolu virsdiriģents un piedalījās X Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku organizatoriskajā darbā.  

Siguldas novada tautas deju kolektīvu virsvadītāja Indra Ozoliņa savā ziņojumā pieskarsies jautājumiem, kas saistīti ar Siguldas novada deju kolektīvu lomu jauniešu personības veidošanā. Siguldas novads lepojas ar to, ka X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sastāvā līdztekus 18 Latvijas labākajiem ekspertiem, strādāja arī Siguldas Valsts ģimnāzijas tautas deju kolektīva „Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa.

Andris Muižnieks, Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” pūtēju orķestra „Sudrabskaņa” vadītājs, dalīsies pieredzē par sadarbību ar novada izglītības iestāžu vadību. Andris Muižnieks skolēnu pūtēju orķestri vada jau kopš 1973.gada, kopš tas tika nodibināts pie Siguldas 1.vidusskolas. Šajos svētkos Andris Muižnieks bija arī Rīgas novada skolēnu pūtēju orķestru virsdiriģents.

Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas datiem šobrīd darbojas vairāk nekā 1000 skolu, Siguldas novadā – 7. Katrā no tām – savas tradīcijas, savas personības, savs tēls. Vai patiesība stereotipam, ka lielajā vispārējās globalizācijas procesā tikai mazās skoliņas spēs saglabāt savu personību, šarmu un seju? Kāda nozīme skolas kopējā tēla un kultūrvides veidošanā ir interešu izglītībai? Par to un citiem jautājumiem savā ziņojumā „Skolas tēlu veidojošie aspekti” stāstīs Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente audzināšanas darba jautājumos Evija Pelša.

Svētki ir pagājuši. Lai dzīvo svētki! Tā gribas teikt, atskatoties uz X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Svētku desmitgade bijusi pamudinājums pārskatīt šo svētku vēsturi un nozīmi. Pēc ieskata skolēnu dziesmu un deju svētku tapšanā varam ieraudzīt svētkus kā procesu šķērsgriezumā, jo tas parāda saistību ar izmaiņām sabiedrības dzīvē. Zīmīgi, ka skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku desmits savā ritējumā iekļauj arvien vairākas un dažādas skolēnu radošās darbošanās izpausmes. Gadu gaitā kora dziedāšanai, dejošanai un spēlēšanai pūtēju orķestrī pievienojusies modernā deja, skolu teātri, lietišķās mākslas izpausmes, kas ļauj bērniem un jauniešiem pēc iespējas vairāk izjust kopības sajūtu svētkos. Šo procesu raksturos Rakstniecības un mūzikas muzeja projektu kuratore Ligita Ašme ziņojumā „Lielie mazie dziesmu svētki”.

Mūsu tautas deju kolektīvam  „Vizbulīte” svētku laikā bija savi „sekotāji”, jo viņus par savas jaunās dokumentālās filmas „varoņiem” izvēlējies jaunais, daudzsološais kino režisors Dzintars Dreibergs, kurš  ar kameru un palīgiem sekoja ikvienam „Vizbulītes” solim un iemūžināja vēsturei liecības par Siguldas jauniešiem. Vai jaunā filma palīdzēs „spodrināt” Siguldas tēlu un cik atlicis līdz pirmizrādei? Par to esam aicinājuši pastāstīt kino režisoru Dzintaru Dreibergu.

Lai zinātu, kurp iet, kādi būs izvirzītie nākotnes mērķi, jāzina kur esam bijuši un kā mums pirms tam ir veicies. Tāpēc pirms Siguldas novada interešu izglītības stratēģijas izstrādnes šobrīd apkopojam pieejamo informāciju par to, kā attīstījusies interešu izglītība un bērnu, jauniešu radošās darbošanās izpausmes Latvijā un Siguldas novadā. Par to ieskatu savā ziņojumā „ Ieskats interešu izglītības attīstībā Siguldas novadā kopš 20. gs. sākuma līdz mūsdienām” sniegs Siguldas novada interešu izglītības vadītāja, Bērnu un jauniešu interešu centra direktore Sandra Ķirule. Par iespēju strādāt ar Turaidas muzejrezervāta materiāliem paldies muzeja direktorei Annai Jurkānei un krājuma glabātājai Līgai Kreišmanei.

Gatavojoties Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem pirmajā pusgadā tika sagatavoti trīs elektroniski izdevumi, kuros plašākai sabiedrībai stāstījām par gatavošanās procesu, aptaujājām un intervējām organizatorus un dalībniekus, mēģinot neizmirst arī par tiem cilvēkiem, kuri bijuši pie tradīciju šūpuļa, un savā laikā kaldinājuši šī laika panākumu atslēgas. Šobrīd tiek gatavots jau šī cikla noslēguma izdevums, kurā būs apkopota informācija par konferences norisi, galveno ziņojumu tēzes, fotogrāfijas no senākiem laikiem un šī gada dalības svētkos, izrakstu fragmenti par interešu izglītības attīstību un veidošanos – no atmiņu pierakstiem, žurnāliem un laikrakstiem, intervijas un aptaujas. Elektroniskais izdevums tiks izsūtīts Siguldas novada pašvaldības iestādēm, sadarbības partneriem, un plašākai sabiedrības daļai būs pieejams mājas lapā: www.sigulda.lv. , kā arī tiks sagatavots visu četru izdevumu apkopojums vienā diskā CD formātā.

Konferences laikā Siguldas Valsts ģimnāzijas foajē būs apskatām neliela izstāde „Siguldas novads Skolēnu Dziesmu un deju svētkos”, kurā atcerēsimies mūsu leģendas – cilvēkus, kuri ieguldījuši daudz darba un radošuma, lai mēs būtu tur, kur esam šobrīd, un ieskatīsimies fotogrāfijās no pagājušās vasaras – mūsu kolektīvu dalības X Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Ir jāsaprot, ka bez saiknes: vakar- šodien-rīt, darba, kuru ieguldījuši cilvēki, kuri strādājuši pirms mums, un tiem, kas šobrīd turpina radoši strādāt, nebūs iespējam panākumiem bagāta un uz attīstību vērsta nākotne.

Par fotogrāfiju klāstu, atspoguļojot svētku notikumus, jāpateicas Siguldas Valsts ģimnāzijas absolventei, Fotopraktikuma dalībniecei Gintai Spullei, kura konferencē dalīsies savos piedzīvojumos un pārdzīvojumos svētku laikā.

Kafijas pauzes laikā būs iespēja ieskatīties Skolēnu dziesmu un deju svētku TV dienasgrāmatās, bet noslēgumā paredzēts laiks diskusijām.

Aicinām piedalīties, izjutīsim un izdzīvosim svētkus, dalīsimies  pieredzē!

Sagatavoja:
Sandra Ķirule, Siguldas novada interešu izglītības vadītāja