5.novembrī Siguldas Valsts ģimnāzijā norisinājās iepriekš nebijis pasākums – Patriotisko dziesmu konkurss veltīts Lāčplēša dienai. Pasākuma iniciatore, vēstures skolotāja Inese Berga, atklājot pasākumu, novēlēja tam kļūt par skolas ikgadēju tradīciju, kas, cerams, piepildīsies. Konkursu vadīja 12.c klases skolniece Ieva Zariņa un, kā jau katrā šāda veida pasākumā, neiztika arī bez žūrijas. Vērtētāju amatus ieņēma skolotāji Ina Krūmiņa, Inguna Vuškāne, Līga Sausiņa, Vaira Siliņa, Dagnija Apine, Inese Ērmane – Peiča, Daiga Jēkabsone, Ilze Koļesņikova, kā arī Inta Kursīte. Žūrija vērtēja priekšnesuma režiju, muzikalitāti, noformējumu, kā arī dziesmas izvēles pamatojumu.
Konkursā bija septiņi priekšnesumi, kuros tika pārstāvētas piecas klases – 10.b, 10.d, 11.b, 12.b un 12.c. Kā solisti uzstājās Filips Krauklis no 11.b klases ar dziesmu „Man vēl ir dzimtene” un Santija Laizāne no 12.b ar dziesmu „Nebūt par nastu.” Duetā dziedāja, kā arī vairākus instrumentus spēlēja Guntis Kursišs un Silvestrs Bajārs no 10.b, kuri izpildīja „Paliec sveiks, mans mazais draugs”, savukārt meiteņu ansamblis no 10.d dziedāja latviešu tautasdziesmu „Es izjāju prūšu zemi”. Ansamblis no 12.c braši uzstājās ar dziesmu „Mirdzot šķēpiem”. 11.b klase priekšnesumā bija savijusi kopā trīs mums tik zināmās dziesmas „Krustcelēs mazs bērniņš”, „Latviešu tautai” un „Piena ceļš”. 12.b klases kolektīvs visi vienoti kā korī aizkustinoši izpildīja, nu jau gandrīz par tautasdziesmu kļuvušo, „Saule, Pērkons, Daugava”.
Visi priekšnesumi uzrunāja ar savu mīļumu un emocionalitāti. Arī pamatojumi, kāpēc tieši izvēlēta katra dziesma, lika aizdomāties par mūsu vērtībām un atcerēties cilvēkus, kas savulaik cīnījās par Latvijas neatkarību. Katram priekšnesumam skatītāji veltīja grandiozas ovācijas. To, kā žūrija būs novērtējusi katru priekšnesumu, uzzināsim skolas Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajā svinīgajā pasākumā 16.novembrī.
Pasākuma foto galerija.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
Prese komitejas pārstāve Magdalēna Mudule
Šajā mācību gadā uzsākusi darbu Siguldas novada interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotāju metodiskā apvienība (MA), kuras vadītāja ir Siguldas pilsētas un Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas skolotāja Ieva Vanaga. MA uzdevumi ir metodiski atbalstīt mākslas skolotāju darbu, koordinēt pulciņu un studiju darbību, organizēt izstādes un pieredzes apmaiņu, piedalīties konkursos. Šajā mācību gadā ir ieplānota dalība vismaz divos konkursos, izstāžu organizēšana Valsts svētku un novada svētku laikā, semināru un lekciju organizēšana, kā arī elektroniska izdevuma „Pa-saulē” sagatavošana, popularizējot nozares darbu un sniedzot skolotājiem metodisku atbalstu.
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013.gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tieši tādēļ uz pirmo kopā sanākšanu skolēnu brīvlaikā — 1.novembrī ar lekciju aicinājām piedalīties etnogrāfi Indru Čeksteri, kura dalījās pieredzē ar apkopoto informāciju saistībā ar šo tēmu.
2013.gadā notiks jau 41. Starptautiskais bērnu mākslas konkurss “Lidice 2013”. Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Par nemateriālo mantojumu seminārā stāstīja mākslas zinātņu doktore Ieva Vītola.
Noslēdzoties semināram, skolotāji atzina, ka MA novadā ir ļoti nepieciešama un uzsāktais darbs ir perspektīvs.
Saruna ar etnogrāfi Indru Čeksteri
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013. gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Nolikumā rakstīts, ka tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tu esi etnogrāfe, ilgus gadus strādājusi Mākslu skolā, pasniedzot bērniem etnogrāfiju, vadi bērnu un jauniešu folkloras kopu „Senlejiņa”. Ko Tev nozīmē šī tēma?
Saule ir galvenais simbols latviešu ornamentā un bagātīgi atspoguļota latviešu tautasdziesmās, ticējumos, pasakās un lingvistiskajā materiālā. Latvietis dzīvo pasaulē, šai saulē sildās piesaulītē, bet viņa dvēsele pēc nāves dodas uz aizsauli vai viņsauli. Saulīte un māmiņa ir vienlīdz mīļas, jo –„ no saulītes silti rīti, no māmiņas mīļi vārdi”… Saulīte ir latvieša galvenā krustamāte, kas sniedz roku pār upīti- „pilni pirksti abi rokas zeltā grieztu gredzentiņu”. Ja pietrūkst māmuliņas, tad saulīte rietēdama tiek lūgta aiznest māmuliņai simtu labu vakariņu. Saulīte nenogurstoši strādā, jo tek gan dienu, gan nakti. Saules raksti rotā meitas pūru un pūra darināšanas priekšmetus. Senatnē latvietis svētīja saulrieta brīdi, līdz saulīte aiztecēja pa savu zeltīto celiņu. Vidzemnieki to dēvēja par sirmo stundu, mijkrēsli. Mums, ziemeļniekiem, saule ir dzīvības devēja un mūsu dzīve rit saskaņā ar saules ritu.
Etnogrāfijas tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Man kopš bērnības visvairāk palikušas atmiņā Džemmas Skulmes pamatīgās un harmoniskās latviešu tautumeitas – kariatīdes. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Katram cilvēkam ir sava krāsu un formu izjūta, tāpēc arī katram ir cits tuvs un mīļš mākslinieka radītais tēls. Man tuvas Harija Sūniņa ilustrācijas latviešu tautas pasakām un tautas dziesmām, arī Ģirta Vilka košie, majestātiskie tēli…
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem pietiekami māca etnogrāfiju? Kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība mākslas skolotājiem?
Situācija ir uzlabojusies un, tuvojoties Dziesmu svētkiem, tēma atkal aktualizējas. Es priecātos, ja skolotāji paši pārzinātu latviešu etnogrāfijas pamatus, sajustu tuvību ar mūsu tradicionālo kultūru.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Skolotājiem vēlams iedziļināties tēmā, palasīt, papētīt folkloras materiālus un lietišķās mākslas priekšmetus. Atrast arī mūsdienās aktuālas folklorā esošas tēmas, simbolus, jēdzienus. Mācīt to, kas izprasts un aizrauj arī pašu. Skolēni to sajūt nekļūdīgi. Pats galvenais – rosināt bērnos lepnumu par savu tautu un tās bagāto kultūras mantojumu.
Saruna ar mākslas zinātņu doktori Ievu Vītolu
Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Kas ir nemateriālais mantojums, un ko, Tavuprāt, bērnu darbos sagaida ieraudzīt konkursa žūrija?
Nemateriālais kultūras mantojums ir tautas tradīcijas un tās vērtības, kuras raksturo konkrētu zemi, tautu un ir piederīgas noteiktai ļaužu grupai. Nemateriālā kultūras mantojuma centrā ir cilvēks — viņa zināšanas un prasmes, kas, mantotas no paaudzes paaudzē, tiek uzturētas ikdienā un tādējādi nodotas tālāk.
Manuprāt, konkursa žūrija mākslas darbos gribētu ieraudzīt bērna redzējumu (sirsnīgu, vitālu un tiešu) par kādu savas zemes tradīciju jeb nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi – tādu, kas joprojām ir dzīva un spilgti atklāj katras tautas, cilvēku savdabību un unikalitāti (Latvijā tie noteikti ir Vasaras saulgrieži, Dziesmu svētki, tautas tērpu raksti, rupjmaize, zāļu tēju vākšana un lietošana u.c.)
Kultūras mantojuma tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Man patīk, kā strādā mākslinieki Džemma Skulme, Valdis Celms, Aina Tobis, kuru daiļradē integrēti nemateriālās kultūras mantojuma motīvi ar dažādiem seniem rakstiem un zīmēm, mitoloģiskiem tēliem, latviskām noskaņām.
Savukārt nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienu dizainā ļoti veiksmīgi izmanto uzņēmums „Dizaina papīrlietas”, kuru darbi atpazīstami ar zīmolu „PURPURS”, piemēram, kolekcijas „Mantojums” biroja preču (mapes, albumi, blociņi, plānotāji) dizainā ir izmantotas latvju rakstu zīmes košos, neierastos, bet uzrunājošos toņos (sk. http://www.purpurs.com). Īpašs PURPURA izstrādātais dizaina priekšmets, kas ir arī godalgots ar vairākām balvām, ir gaismas svečturis no papīra – degot tas ar seno zīmju palīdzību veido maģiskas projekcijas un ēnu spēles. Vēl viens iedvesmojošs un pieprasīts mūsdienu dizaina piemērs, manuprāt, ir mākslinieces Zanes Ernštreites radītā suvenīru kolekcija, izmantojot dažādas zīmes un elementus no muzeju krājumu priekšmetiem, tautas mākslas oriģināliem u.c. (sk. http://www.niceplace.lv/).
Vēl, kā pieredze rāda, līdzdarbojoties starpnozaru mākslas grupā „SERDE” un kopīgi veidojot dažādus starpdisciplinārus mākslas un tradicionālās kultūras projektus, piemēram, „Točka”, „Tautas aptieka”, „Pilsētnieka dārzs” u.c. (sk. www.serde.lv), cilvēkus uzrunā tradīcijas izmantošana un pasniegšana „netradicionālā” formā – no vienas puses, atklājot un saglabājot nemateriālā kultūras mantojuma būtību, no otras puses, piedāvājot radošus risinājumus un citu kontekstu tradīcijas izmantošanai mūsdienās.
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem ir izpratne par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums? Kā to veicināt?
Visdrīzāk bērnu un jauniešu vidū vārdu salikums „nemateriālais kultūras mantojums” netiek bieži locīts, lai arī pēdējos gados tas kļuvis sabiedrībā atpazīts. Strādājot kopā ar bērniem un jauniešiem, manuprāt, jēdziena apzināšanos un izpratni varētu pilnveidot neuzbāzīgās sarunās par savas zemes, ģimenes, skolas tradīcijām (svētkiem, ēdieniem, ticējumiem, kaut vai spoku stāstiem u.c.). Ieguldījumu izpratnes veicināšanā noteikti veicinātu kādas tradīcijas dziļāka praktiska izpēte, piemēram, tiekoties ar tradīciju zinātājiem (teicējiem, amatniekiem, rokdarbniekiem, meistariem u.c.), piedaloties meistardarbnīcās (maizes cepšanas, masku gatavošanas, izšūšanas, grozu pīšanas, mūzikas instrumentu darināšanas u.c.), iepazīstot tradīciju izpausmes un interpretācijas pētījumos, izdevumos, attēlos, pasākumos.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Būtu jauki, ja gatavošanās konkursam notiktu kā īstens un komplekss nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas process, kura laikā skolotāji un bērni ar prieku iesaistītos un lūkotu pamatīgāk iepazīt kādu no tradīcijām – piemēram, kaut vai izvēloties bērza sulu tecināšanu un sagatavošanu kā vienu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Bez mākslas darbu sagatavošanas konkursam varētu notikt bērzu sulu degustēšana, ekskursija muzeja krājumā (iepazīstot senāk izmantotos traukus un rīkus šīs nodarbes veikšanai), tikšanās ar sulu tecinātājiem (uzzinot, kā to un kad dara, kā agrāk darīja, kā labāk darīt) u.c. Tam būtu nozīme gan paša mantojuma saglabāšanā, gan latviskās piederības sajušanā, turklāt gūstot jaunas zināšanas un gandarījumu par paveikto.
Vēl viena iespēja būtu radoši un neierasti paskatīties uz kādu tradīciju, tādējādi „it kā atverot acis” jeb liekot saredzēt, ka nemateriālais kultūras mantojums ir mums visapkārt, piemēram, uztamborējot galda dekoru no sagrieztiem plastmasas maisiņiem, uzadot zeķes novada tautas brunču rakstos vai toņos, izgatavojot Adventes vainagu latvju raksta formā u.c.
Varbūt vari atvēlēt nelielu „apkopojumu” no sava ziņojuma Siguldas novada interešu izglītības mākslas pulciņu vadītājiem?
Kultūras mantojums ir ikvienas pasaules tautas bagātība, kas atklājas ne tikai materiālās formās, bet arī nemateriālās – kā cilvēku prasmes, zināšanas, attieksme, kas nodota no paaudzes paaudzē. Mantojums ar saturā un formā daudzveidīgajām materiālās un nemateriālās kultūras izpausmēm palīdz mums saprast, kas mēs esam un kāda ir mūsu piederības un pēctecības izjūta jeb identitāte. Turklāt nemateriālais kultūras mantojums ir arī mūsu pieredze, uzskati, vērtības, ko mēs uzturam un nododam tālāk.
Viena no labākajām praksēm nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā ir izmantot formālās un neformālās izglītības metodes — pedagogiem un audzēkņiem kopā izzināt tradīcijas un tās kā avotu izmantot savā jaunradē. Šādi tiek sniegts arī tik nepieciešamais ieguldījums tradicionālās kultūras popularizēšanā, jo tikai cilvēks ir tas, kurš iepriekšējo paaudžu atstātajam kultūras mantojumam var piešķirt jēgu jeb vērtību — pieliekot visas pūles, lai to saglabātu un attīstītu, vienlaikus ļaujot tam harmoniski iederēties arī laikmetīgajā kultūrvidē.
Lai nemateriālais kultūras mantojums ir iedvesmas avots radošam darbam un pašizpratnei!
Plašāks interviju un dažādu metodisku materiālu apkopojums būs pieejams elektroniskā žurnālā „Pa-saule”, kurš iznāks decembra sākumā un būs pieejams arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv sadaļā „Izglītība”.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
S.Ķirule
Tuvojas Valsts svētki- 18. novembris. Lai šo Latvijas dzimšanas dienu padarītu krāsaināku, Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mini studijas mazie mākslinieki ir uzgleznojuši ziedu izstādi – „Daudz laimes, Latvija!”
Mākslinieki aicina apmeklēt izstādi no 1. — 23. novembrim Siguldas Mākslu skolas 1.stāva gaitenī.
Informāciju sagatavoja:
Dace Viļumsone
Brīvlaika nedēļas noslēgumā, 2.novembrī, plkst.16.00 Jauniešu iniciatīvu centrā „Mērķis” notiks „Ģitāras vakars”. Katrs dalībnieks varēs muzikāli parādīt savus talantus. Jauniešiem būs iespēja kopīgi saspēlēties, veidot savas mūzikas improvizācijas.
Visi, kuriem ir iemaņas ģitāras spēlēšanā, gaidīti uz kopā sanākšanu. Līdzi jāņem: ģitāra un neliels kārums, kā arī labs noskaņojums!
Līva Gaile,
Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”
brīvprātīgā jauniete
Lai novērtētu izglītības līmeni Latvijas skolās, Draudzīgā aicinājuma fonds kopā ar “Nordea” banku apkopojuši jaunākos skolu reitinga rezultātus, nosakot labākās skolas Latvijā. Apbalvojums ir simboliska piemiņas balva “Lielā Pūce”.
Siguldas Valsts ģimnāzija pilsētu ģimnāziju grupā ir 1.vietā, ģimnāziju grupā – 6. un kopvērtējumā ‑8.vietā.
Ļoti labi sasniegumi Siguldas Valsts ģimnāzijai ir saistībā ar latviešu valodas vērtējumu, tā atzīta par labāko pilsētu ģimnāziju grupā un trešo labāko ģimnāziju grupā. Augsts novērtējums ir arī dabaszinībās – Siguldas Valsts ģimnāzija ir labākā pilsētu ģimnāziju grupā un trešā – ģimnāziju grupā.
Skolu reitinga mērķis ir celt Latvijas skolās izglītības līmeni. Tas rada starp skolām veselīgu konkurenci un ļauj sabiedrībai uzzināt, kura skola kādā kategorijā sasniegusi visvairāk. Reitinga algoritms ir balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Balvas tiek pasniegtas: priekšmetu kategorijās: latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās un vēsturē; skolu kategorijās: specializētajām skolām, lauku vidusskolām, pilsētu vidusskolām un ģimnāzijām; kā arī īpašajā izaugsmes kategorijā. Tajā tiek vērtēts arī iepriekšējo gadu rezultāti un noteikts, kuras skolas reitingā kāpušas visvairāk.
“Draudzīgā aicinājuma “Skolu reitings 2012” ir ieguvis vienotu pamata atskaites bāzi un iezīmē pirmos salīdzināmos rezultātus ar 2011.gadu. Skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti atklāj gan nemainīgu stabilitāti, piemēram, ģimnāzijas un pilsētu skolu grupās, gan izteiktas svārstības, kam vairāk pakļautas lauku skolas,” stāsta Jānis Endele, Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un Skolu reitinga 2012 izstrādātājs. “Protams, domājot par objektīvu izglītības kvalitātes novērtējumu, es rosināšu izglītības ekspertus uz diskusiju par reitinga turpmāko attīstību, lai nākotnē to varētu izvērst vēl nopietnāk un tas kalpotu par vēl stabilāku pamatu un vienotu sistēmu skolu novērtēšanā.”
Informācijai: 1935.gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa iesāktā „Draudzīgā aicinājuma” kustība tika atsākta 1993.gadā, nodibinot Draudzīgā aicinājuma fondu. 1999.gadā tika iedibināta „Draudzīgā aicinājuma medaļa” skolēniem, pedagogiem, izglītības mecenātiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un žurnālistiem. Ar mērķi sekmēt vispārējās izglītības kvalitāti un veicināt Latvijas izglītības prestižu Draudzīgā aicinājuma fonds 2000.gadā iedibina ceļojošo „Draudzīgā aicinājuma balvu”. Turpmāko 10 gadu laikā tā ik gadus tikusi pasniegta 30 sekmīgākajām Latvijas skolām, savukārt 2011.gadā ar “Nordea” atbalstu tiek izveidots skolu reitings, kas, balstoties uz īpaši izstrādātiem aprēķiniem un centralizēto eksāmenu rezultātiem, pēc skolēnu zināšanu līmeņiem sarindo labākās skolas Latvijā. “Skolu reitinga 2012” svinīgajā ceremonijā šogad ar izglītības simbola – Pūces – statujām pavisam apbalvotas 50 Latvijas labākās skolas
“Skolu reitinga 2012” rezultāti pieejami mājas lapā: www.draudzigaisaicinajums.lv
Oktobris bērnudārzā „Ieviņa” bija dzejas un grāmatu mēnesis. Bērni mācījās prasmi skaisti skandēt dzejoļus saviem grupas biedriem. Grupās varēja aplūkot grāmatu izstādes. Bērni kopā ar audzinātājām lasīja un dramatizēja pasakas. Noslēguma pasākumā 30.oktobrī bērni devās uz Pūces grāmatu istabu, kur apguva prasmi saudzīgi apieties ar grāmatām, iepazina grāmatu daudzveidību un runāja savus dzejoļus.
Pasākuma foto galerija.
Informāciju sagatavoja:
Vadītājas vietniece izglītības jomā
Liene Ābele
18. un 19.oktobrī Briselē, Eiropas Parlamentā norisinājās Eiropas ikgadējā Drošāka Interneta Forums (Safer Internet Forum 2012). Šogad foruma tēma „Veidosim bērniem un jauniešiem drošāku interneta vidi.” Foruma mērķis bija iesaistīt vecākus, skolotājus un jauniešus, lai kopīgi dalītos pieredzē par interneta un moderno tehnoloģiju izmantošanu, īpaši par bērnu drošību internetā.
Latviju pārstāvēja Siguldas pilsētas vidusskolas angļu valodas skolotāja Indra Blaua, kura pārstāvēja Eiropas Skolotāju/Vecāku padomi (Parent/Teacher panels).
„Priecājos, ka bija iespēja pietiekoši daudz uzzināt par jauniešu interesēm, sociālajiem tīkliem kā, piemēram, facebook, draugiem.lv, twitter, askfm, ka arī dalījāmies pieredzē par droša interneta lietošanu bērniem, skolēniem. Sarunas un diskusijas bija aizraujošas un interesantas, reizēm pat nonācām līdz strīdiem. Šāds forums ir ļoti vērtīgs, tā ir iespēja iepazīties ar interneta ietekmi uz jauniešu ikdienas dzīvi, ”stāsta Indra Blaua.
Savukārt Siguldas novada Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” jauniete Lauma Vilciņa pārstāvēja Eiropas jauniešu padomi (European Youth Panel), kas kopā pulcēja 32 jauniešus vecumā no 12 līdz 18 gadiem no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
„Ja agrāk man šķita, ka internets ir brīvā laika kavēklis, vienkāršs sazināšanās līdzeklis, tad tagad man šķiet, ka tas ir vēl neizpētīta dimensija. Šis forums man palīdzēja iepazīties citu valstu jauniešu viedokļiem un interesēm par interneta izmantošanu. Diskutējot izprast interneta plusus, mīnusus un, protams, iegūt jaunus draugus,” tā atzīst Lauma Vilciņa.
Katrs jaunietis, kurš piedalās Drošāka Interneta Forumā ir savas valsts Insafe tīkla nacionālā atbalsta centra jauniešu padomes biedrs.
Lauma Vilciņa no 2011.gada janvāra aktīvi darbojās Net-Safe Latvia — Drošāka interneta centra Jauniešu padomē. Net-Safe Latvia projekta jauniešu padome tika izveidota 2009.gada maijā.
Jauniešu padomes viens no galvenajiem uzdevumiem ir sniegt interneta drošības projektiem padomus par to, kā veicināt jauniešu informētību par interneta drošības tēmām – sociālo kampaņu organizēšanu, jaunu informatīvu materiālu veidošanu, u.tml.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Vilciņa
Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”
Oktobra vidū Siguldas novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē (PII) „Pīlādzītis” darbu uzsākusi jauna vadītāja – Sanita Ungura, kura no janvāra pildījusi iestādes vadītājas vietnieces amatu, konceptuāli izveidojot divas jaunas grupiņas bērniem, kuras bibliotēkas vietā tika izveidotas šovasar.
Sanita Ungura ir absolvējusi toreizējo Liepājas pedagoģijas institūtu (tagadējā Liepājas Universitāte), iegūstot bakalaura grādu pirmsskolas pedagoģijā un psiholoģijā. Maģistra grādu pedagoģijā 2001.gadā ieguvusi Daugavpils Universitātē, bet pirms četriem gadiem pabeigusi Montesori kursu Latvijas Universitātē. S.Ungura 15 gadus strādājusi par sākumskolas skolotāju, bijusi metodiķe Raiskuma pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās, bet pēdējos trīs gadus nodevusies Montesori pedagoģijai, strādājot privātajā bērnudārzā „Pētnieku darbnīca” Rīgā un kopā ar kolēģi Māru Jaunozolu izveidojot filiāli Garkalnes novadā.
„Montesori pedagoģijas paraugus esmu vērojusi un pētījusi Polijā, Zviedrijā un Lietuvā, kurā tā ir augstā līmenī, jo radusies uz zināšanu bāzes, ko pedagogiem paaudzēs nodevusi Montesori pedagoģijas izveidotāja Marija Montesori,” stāsta bērnudārza „Pīlādzītis” vadītāja Sanita Ungura.
PII „Pīlādzītis” ēkā izvietotas sešas grupas, no tām šogad komplektētas trīs jaunas grupas – divas trīsgadnieku grupas, bet viena – jaukta vecuma grupa, kurā Montesori pedagoģe Daiga Jaunzeme, izmantojot arī Sanitas Unguras pieredzi, cenšas ieviest Montesori pedagoģijas mācīšanās metodes, audzēkņiem apgūstot licencētu pirmsskolas izglītības programmu. Kā vienu no pozitīvām Montesori pedagoģijas metodēm S.Ungura min to, ka tā atveido ģimenes modeli – jaunākais bērns mācās no vecākā, bet vecākais bērns uzņemas atbildību par jaunāko. Šo grupiņu apmeklē bērni no 3 līdz 6 gadu vecumam. Izlaidums notiek nevis visai grupiņai, bet tikai sešgadniekiem. „Ne velti šajā grupiņā ir vairāki brāļi un māsas, brālēni un māsīcas – viņi ir liela ģimene, ar dažādām lomām, un bērniem nav jācīnās par uzmanību, nav jācīnās ar savu ego, viņi dzīves prasmes apgūst, izmantojot īpašo Montesori mācību materiālu bāzi, kas balstīta uz bērna vēlmi pētīt, iegūt jaunu pieredzi un saprast vai domāt par procesa būtību,” skaidro bērnudārza vadītāja.
Šobrīd metodes ieviešana notiek pakāpeniski, jo to var īstenot tikai tad, kad sakārtota grupas vide, bērni tai ir gatavi, pieejami Montesori pedagoģijas darba materiāli. „Milzīgu pateicību izsaku Vecāku padomei, kura aktīvi raksta projektu, lai iegūtu finansējumu darba materiālu bāzes paplašināšanai, kā arī ir ieinteresēti metodes ieviešanai jauktā vecuma grupiņā,” atklāj S.Ungura, turpinot, ka viņas mērķis nav kādam pierādīt, ka Montesori ir labākā mācīšanās metode, bet gan dot iespēju bērniem pirmsskolas izglītību iegūt citādāk – vieglāk, vienkāršāk un bērniem draudzīgāk, tāpēc turpmāk jādomā par atbilstošas vides radīšanu, par telpu remontu vēl neremontētajās grupās, āra sporta laukuma izveidi un pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanu, pieredzes bagātināšanu.
Sanita Ungura dzīvo Siguldā un viņa atzīst, ka darbs ir viņas hobijs un lielākā laime, jo ir iespēja izvirzīt mērķus un tos īstenot. „Mieru gūstu Dzērbenes novadā, kurā mums ir lauki. Man ir trīs brīnišķīgi bērni, lielisks darbs un idejas, kā „Pīlādzītis” varētu izskatīties pēc pāris gadiem,” atklāj bērnudārza vadītāja.
Jāatgādina, ka šīs vasaras laikā bērnudārzā „Pīlādzītis” notika vienkāršotas rekonstrukcijas darbi, veicot bibliotēkas telpu pārbūvi, pielāgojot bērnudārza vajadzībām. Tika izveidotas divas jaunas grupiņas 48 bērniem un sešas jaunas darbavietas.
26.oktobrī Siguldas pilsētas vidusskolā notika Drošības diena, kurā piedalījās 5. – 8.klašu skolēni. Šajā dienā uz skolu tika uzaicināti dažādi speciālisti, kuri runāja par bērnu drošību sabiedrībā. Ar lielu nepacietību tika gaidīta ikviena tikšanās, kura solīja kaut ko jaunu un interesantu.
Bērni uzmanīgi ieklausījās Ielu vingrotāju grupas stāstītajā par to, cik svarīgs ir veselīgs dzīvesveids. Tā kā tuvojās skolēnu rudens brīvlaiks, Ielu vingrotāju puiši un meitenes aicināja ikvienu pievienoties viņu kustībai, lai kvalitatīvi pavadītu brīvo laiku.
Pārstāves no Ģimenes atbalsta centra sniedza skolēniem informāciju par smēķēšanas un alkoholisma kaitīgumu. Bērni ar speciālistiem pārrunāja, kā var aizraujoši pavadīt brīvo laiku bez alkohola un cigaretēm.
Katra nākamā tikšanās iepazīstināja skolēnus ar jaunām un noderīgām lietām – Valsts policijas darbinieki stāstīja par drošu uzvedību sabiedrībā, kā arī atgādināja, ka tādai uzvedībai, kas neatbilst sabiedrībā pieņemtajām normām, seko atbildība. Arī par to, kā jāuzvedas skolā jeb skolas iekšējās kārtības noteikumiem atgādināja direktores vietniece Rima Sitņikova.
Pārstāvji no Ugunsdzēsības dienesta ļāva skolēniem iejusties ugunsdzēsēju ekspertu lomā, jo, skatoties videomateriālu, vajadzēja piefiksēt tos ugunsdrošības pārkāpumus, kurus pārkāpa filmiņas varoņi. Prieks, ka skolēni ļoti labi saskatīja visus pārkāpumus. Tomēr ugunsdzēsēji vēlreiz atgādināja par to, kas noteikti jāievēro, lai skolēns arī brīvlaikā, esot mājās viens, justos droši.
Skolas medmāsa Inga Vagele pārrunāja ar bērniem pirmās palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušajam, kā arī atbildēja uz dažādiem skolēnu uzdotiem jautājumiem.
Skolotāja Indra Blaua, kura oktobrī Briselē piedalījās forumā „Bērniem drošs internets”, atgādināja par tiem jautājumiem, kas saistīti ar drošu interneta noteikumu lietošanu, kā arī to, kādas ētiskās normas jāievēro ikvienam virtuālajā vidē.
Ikviens lektors aicināja skolēnus būt uzmanīgiem un izvairīties no situācijām, kurās var apdraudēt sevi un citus. Atkārtojuši jau zināmas lietas, kā arī uzzinājuši ko jaunu un noderīgu, skolēni devās rudens brīvdienās.
Pasākuma fotogalerija.
Lai drošas un veselīgas skolēnu rudens brīvdienas!
Informāciju sagatavoja:
Vineta Šķestere — Buka
Siguldas pilsētas vidusskolas 2.b klases skolēni 25.oktobrī piedalījās “Vislatvijas ozolzīļu talkā”, ko organizēja Līgatnes dabas takas. Šogad gan Siguldas ozoli nevar lepoties ar bagātīgu zīļu ražu, bet visi kopā salasījām un aizvedām tur mītošajiem meža zvēriem 90 kg zīļu.
Prieks un gandarījuma sajūta radās ikvienam skolēnam par paveikto darbu.
Informāciju sagatavoja:
Skolotāja
Marita Breidaka
Trešdien, 24.oktobrī, Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestādē „Saulīte” notika tematiskie svētki „Rudentiņš atvadās, ziemas prieki vietā stās…”. Bērniem uz svētkiem bija jāsaģērbjas krāsainiem kā rudens lapām. Kopā ar Sarkangalvīti viņi satikās ar draisko Rudens Vēju, bagāto Rudens Rūķi, lepno Rīgas Gaili. Visi iesaistījās jautrās rotaļās, dziedāja un dejoja. Bērni un Sarkangalvīte varēja ielūkoties lielajā Rudens Rūķa grozā, paslēpties zem viņa krāsainā lietussarga, ķert draisko Rudens Vēju, piedalīties Rīgas Gaiļa rīkotajā ballītē, paciemoties pie Sarkangalvītes vecmāmiņas. Svētkus bērniem gribēja izjaukt Niķis, kurš nevēlējās ne dziedāt, ne dejot, ne rotaļās iet, bet tikai garlaikojās un traucēja citiem. Visiem par prieku Niķis tomēr labprāt minēja mīklas un beidza niķoties. Svētku nobeigumā Sarkangalvītes vecmāmiņa visus pacienāja ar rudzu maizi un gardu medu, novēlot ēdājiem labu veselību un laimīgu mājupceļu.
Informāciju sagatavoja
Sandra Vaicekauska,
PII „Saulīte” vadītājas vietniece izglītības jautājumos
Siguldas novada Jaunrades centra Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis” aicina jauniešus bezmaksas apgūt un papildināt esošās zināšanas angļu valodā.
Pirmā tikšanās notiks otrdien, 23.oktobrī plkst.16.00, Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” telpās, Skolas ielā 3, 2.stāvā.
Nodarbības vadīs jaunieši Krišjānis Polāns un Jānis Zalcmanis.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Vilciņa
Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”