Rudenī Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē „Ābelīte” noritēja radošās darbnīcas, kuru laikā vecākiem tika dota iespēja darboties kopā ar saviem bērniem. Darbnīcā izveidotie materiāli ir ar praktisku pielietojumu: maskas un roku lelles topošajiem iestudējumiem, dekori grupai un vienkārši maza dāvaniņa, ko paņemt līdzi uz mājām.
Vecāku atsaucība bija ļoti liela un pat tie, kuri nevarēja ierasties noteiktajā laikā, izteica vēlēšanos piedāvāto darbiņu paveikt mājās. Darbnīcās piedalījās gan māmiņas un tēti, gan māsas un brāļi – visi bija priecīgi par šo iespēju darboties kopā, tuvāk iepazīt vienam otru un bērnudārza ikdienu.
Informāciju sagatavoja
Siguldas pirmsskolas izglītības iestādes „Ābelīte”
vadītājas vietniece izglītības jautājumos
Ilze Zubare
7.novembrī bērnudārzā „Pīlādzītis” notika konference vecākiem „Angļu valodas apguve pirmskolā”, kur mazie mācās angļu valodu. Konferenci rīkoja PEARSON, „Initas Krilovskas privātprakse” un „Sabīnes Gulbinskas privātprakse”.
Programmas iesākumā vecākiem bija iespēja vērot angļu valodas apguvi procesā, 5–7 gadus veciem bērniem. Bērni atraktīvi darbojās, dziedāja un dejoja, iesaistot aktivitātēs arī vecākus.
Turpinājumā, kā maziem bērniem vieglāk un saprotamāk apgūt svešvalodu pirmsskolas vecumā, vecākiem izklāstīja pasniedzēja Iveta Vītola no „Pearson”. Vecākiem bija iespēja arī iepazīties ar jaunāko mācību literatūru svešvalodas apguvei pirmsskolas vecumā.
Priecājamies par visiem vecākiem, kas bija raduši iespēju apmeklēt šo pasākumu.
Pasākums bildēs.
Informāciju sagatavoja
Marita Veica
metodiķe PII „Pīlādzītis”
Siguldas novada Jaunrades centrs aicina visu interesentus ceturtdien 15.novenbrī no plkst.15.30 Jauniešu iniciatīvu centra „Mērķis” telpās uz aizraujošu lekciju par Latvijas kara vēsturi.
Jaunsargu vadītājs Egīls Kaimiņš stāstīs par ieročiem. Ar partizānu un meža brāļu vēstures lappusēm iepazīstinās Agris Šults. Aivars Lapiņš stāstīs par spiegošanas slepenā aprīkojuma izmantošanu.
Informāciju sagatavoja:
Klinta Eigenfelde
Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”
8.novembrī Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē „Ābelīte” tika atzīmēta Mārtiņdiena — jautra ķekatnieku kompānija izstaigāja iestādes grupas, aicinot visus uz dziesmām, spēlēm un rotaļām.
Viesus sagaidīja maskojušies bērni pie klātiem cienastu galdiem. Smieklos un rotaļās gūtās emocijas bērni aiznesa arī līdzi uz mājām.
Paldies vecākiem par atbalstu bērnu ietērpšanā ķekatnieku maskās.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pirmsskolas izglītības iestādes „Ābelīte”
vadītājas vietniece izglītības jautājumos
Ilze Zubare
Lai sekmētu jauniešu izaugsmi un interesi attīstīt savas biznesa idejas pēc izglītības iegūšanas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) novembrī Rīgas reģiona 10.–12.klašu skolēniem rīkos četrus seminārus par uzņēmējdarbību, radošiem biznesa risinājumiem un atbalsta iespējām, ko vadīs biznesa konsultants Claudio Andreas Rivera.
Kopumā četros semināros Rīgas reģionā 10.–12.klašu skolēni varēs iepazīties ar Latvijas un ārzemju uzņēmumu veiksmes stāstiem, radoša biznesa attīstības metodēm, komandas veidošanas pamatiem, līdzekļu piesaistīšanas iespējām un produkta virzīšanu tirgū, kā arī praktiski varēs izstrādāt savu pirmo biznesa plānu.
Seminārus vadīs pieredzējušais Rīgas Biznesa skolas Studiju programmas Vadīšana starptautiskos uzņēmumos direktors, uzņēmējs un biznesa konsultants MBA, Dr. oec. Claudio Andres Rivera. Kā neatkarīgs konsultants viņš darbojas vairākos projektos ar cilvēku resursiem, informācijas tehnoloģiju biznesu, pētījumiem un apmācību saistītiem projektiem. No 2006. gada līdz šodienai Claudio veic Spānijas Bezvadu Telekomunikācijas kompānijas konsultēšanu par starptautisku darbības izvēršanu Austrumeiropā un Kanādā.
Semināru laiki un norises vietas:
14.novembrī, sākums plkst.10.00, Ogres 1.vidusskolā;
15.novembrī, sākums plkst.9.00, Limbažu novada ģimnāzijā;
20.novembrī, sākums plkst.10.00, Siguldas Valsts ģimnāzijā;
23.novembrī, sākums plkst.10.00, RTU Rīgas Biznesa skolā.
Aicinām vidējās izglītības iestāžu skolēnus un skolotājus pieteikt dalību kādā no semināriem, rakstot uz e‑pasta adresi seminari@rtusp.lv, norādot skolu, kontaktinformāciju (telefona numuru, e‑pastu), kopējo dalībnieku skaitu, katra dalībnieka vārdu un uzvārdu.
LIAA no 17.septembra līdz 23.novembrim Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas reģionos ir rīkoti kopumā divdesmit seminārus par uzņēmējdarbības būtību un inovācijas atbalsta iespējām, motivējot vidējās izglītības iestāžu jauniešus pēc izglītības iegūšanas iesaistīties uzņēmējdarbībā.
Semināri notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamentu un tiek īstenoti LIAA projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.
Papildu informācija:
Līva Asere
Projekta koordinatore
+ 371 29127125
Liva.Asere@rtusp.lv
Mārtiņdienas gaidīšanas noskaņā bērnudārza „Ieviņa” bērni iepazina Mārtiņu svētku tradīcijas, gatavojot dažādās tehnikās Mārtiņgaiļus, ķekatnieku maskas un mācoties tautasdziesmas.
Visjautrākās lustes notika Mārtiņdienas svinēšanā grupās un ķekatnieku uzņemšanā. Grupu saimnieki ķekatniekus uzņēma viesmīlīgi un bija sagatavojuši cienastus. Ķekatnieki rūpējās par dančiem, jautrām dziesmām un rotaļām.
25.oktobrī Siguldas Valsts ģimnāzijā, ieviešot dažādību ikdienas gaitās, skolas sporta zālē norisinājās telpu orientēšanās sacensības.
Sacensībās bija divas distances. Pirmā, iepazīšanās jeb iesildīšanās distance, kurā bija deviņi kontrolpunkti un tā bija 120m gara, bet otrā, grūtākā distance — 14 kontrolpunkti un bija 200m gara. Katram dalībniekam uz pirksta bija elektroniska atzīmēšanās kartiņa, kas sazinājās ar kontrolpunktos izvietotajām elektroniskām kontroles ierīcēm, tādējādi ļaujot ērti un viegli fiksēt laiku un nolasīt dalībnieku apmeklētos kontrolpunktus. Katrs nākamas dalībnieks startēja ar 20 sekunžu intervālu. Kopā ar startu un finišu dalībniekiem bija jāatzīmējas 25 kontrolpunktos. Aktivitātēs piedalījās 387 skolēni no visām klašu grupām.
Sīvā konkurencē labākos rezultātus pamatskolas grupā uzrādīja:
1. vieta — Edmunds Gribis 9.m un Kristīne Segliņa 9.m
2. vieta — Kristaps Bruners 7.m un Kristiāna Liga 9.m
3. vieta — Artis Rušiņš 9.m un Kristīne Ozola 9.m
Labākos rezultātus vidusskolas grupā uzrādīja:
1. vieta — Kristaps Sviklis 12.c un Elīna Hatuļeva 12.b
2. vieta — Ēriks Burtnieks 10.a un Zane Ķēde 11.a
3. vieta — Kristaps Tilla 12.d un Kristīne Vārna 11.d
Pēc finiša skolēni atzina, ka tās esot bijušas patīkamas pārmaiņas no ikdienas vienveidības, kā arī izteica vēlmi ko tādu atkārtot.
Īpašs paldies jāsaka pasākuma galvenajam organizatoram Jānim Bukinam un viņa palīgam 11.d klases skolniekam Danielam Kārkliņam, laikrakstam „Siguldas Elpa”, kas 1.vietas ieguvējiem sarūpēja balvu – viena mēneša abonementu, kā arī par atbalstu Latvijas Orientēšanās federācijai un „Siguldas dizainam”.
Skolnieki 8.novembrim var pieteikties pie skolotāja Jāņa Bukina uz telpu orientēšanās pasākumu Rīgā, kas norisināsies 20.novembrī, kā arī pieteikties orientēšanās pulciņam.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas Preses komitejas vadītāja
Anna Alvīne Vītola
5.novembrī Siguldas Valsts ģimnāzijā norisinājās iepriekš nebijis pasākums – Patriotisko dziesmu konkurss veltīts Lāčplēša dienai. Pasākuma iniciatore, vēstures skolotāja Inese Berga, atklājot pasākumu, novēlēja tam kļūt par skolas ikgadēju tradīciju, kas, cerams, piepildīsies. Konkursu vadīja 12.c klases skolniece Ieva Zariņa un, kā jau katrā šāda veida pasākumā, neiztika arī bez žūrijas. Vērtētāju amatus ieņēma skolotāji Ina Krūmiņa, Inguna Vuškāne, Līga Sausiņa, Vaira Siliņa, Dagnija Apine, Inese Ērmane – Peiča, Daiga Jēkabsone, Ilze Koļesņikova, kā arī Inta Kursīte. Žūrija vērtēja priekšnesuma režiju, muzikalitāti, noformējumu, kā arī dziesmas izvēles pamatojumu.
Konkursā bija septiņi priekšnesumi, kuros tika pārstāvētas piecas klases – 10.b, 10.d, 11.b, 12.b un 12.c. Kā solisti uzstājās Filips Krauklis no 11.b klases ar dziesmu „Man vēl ir dzimtene” un Santija Laizāne no 12.b ar dziesmu „Nebūt par nastu.” Duetā dziedāja, kā arī vairākus instrumentus spēlēja Guntis Kursišs un Silvestrs Bajārs no 10.b, kuri izpildīja „Paliec sveiks, mans mazais draugs”, savukārt meiteņu ansamblis no 10.d dziedāja latviešu tautasdziesmu „Es izjāju prūšu zemi”. Ansamblis no 12.c braši uzstājās ar dziesmu „Mirdzot šķēpiem”. 11.b klase priekšnesumā bija savijusi kopā trīs mums tik zināmās dziesmas „Krustcelēs mazs bērniņš”, „Latviešu tautai” un „Piena ceļš”. 12.b klases kolektīvs visi vienoti kā korī aizkustinoši izpildīja, nu jau gandrīz par tautasdziesmu kļuvušo, „Saule, Pērkons, Daugava”.
Visi priekšnesumi uzrunāja ar savu mīļumu un emocionalitāti. Arī pamatojumi, kāpēc tieši izvēlēta katra dziesma, lika aizdomāties par mūsu vērtībām un atcerēties cilvēkus, kas savulaik cīnījās par Latvijas neatkarību. Katram priekšnesumam skatītāji veltīja grandiozas ovācijas. To, kā žūrija būs novērtējusi katru priekšnesumu, uzzināsim skolas Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītajā svinīgajā pasākumā 16.novembrī.
Pasākuma foto galerija.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
Prese komitejas pārstāve Magdalēna Mudule
Šajā mācību gadā uzsākusi darbu Siguldas novada interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotāju metodiskā apvienība (MA), kuras vadītāja ir Siguldas pilsētas un Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas skolotāja Ieva Vanaga. MA uzdevumi ir metodiski atbalstīt mākslas skolotāju darbu, koordinēt pulciņu un studiju darbību, organizēt izstādes un pieredzes apmaiņu, piedalīties konkursos. Šajā mācību gadā ir ieplānota dalība vismaz divos konkursos, izstāžu organizēšana Valsts svētku un novada svētku laikā, semināru un lekciju organizēšana, kā arī elektroniska izdevuma „Pa-saulē” sagatavošana, popularizējot nozares darbu un sniedzot skolotājiem metodisku atbalstu.
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013.gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tieši tādēļ uz pirmo kopā sanākšanu skolēnu brīvlaikā — 1.novembrī ar lekciju aicinājām piedalīties etnogrāfi Indru Čeksteri, kura dalījās pieredzē ar apkopoto informāciju saistībā ar šo tēmu.
2013.gadā notiks jau 41. Starptautiskais bērnu mākslas konkurss “Lidice 2013”. Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Par nemateriālo mantojumu seminārā stāstīja mākslas zinātņu doktore Ieva Vītola.
Noslēdzoties semināram, skolotāji atzina, ka MA novadā ir ļoti nepieciešama un uzsāktais darbs ir perspektīvs.
Saruna ar etnogrāfi Indru Čeksteri
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013. gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Nolikumā rakstīts, ka tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tu esi etnogrāfe, ilgus gadus strādājusi Mākslu skolā, pasniedzot bērniem etnogrāfiju, vadi bērnu un jauniešu folkloras kopu „Senlejiņa”. Ko Tev nozīmē šī tēma?
Saule ir galvenais simbols latviešu ornamentā un bagātīgi atspoguļota latviešu tautasdziesmās, ticējumos, pasakās un lingvistiskajā materiālā. Latvietis dzīvo pasaulē, šai saulē sildās piesaulītē, bet viņa dvēsele pēc nāves dodas uz aizsauli vai viņsauli. Saulīte un māmiņa ir vienlīdz mīļas, jo –„ no saulītes silti rīti, no māmiņas mīļi vārdi”… Saulīte ir latvieša galvenā krustamāte, kas sniedz roku pār upīti- „pilni pirksti abi rokas zeltā grieztu gredzentiņu”. Ja pietrūkst māmuliņas, tad saulīte rietēdama tiek lūgta aiznest māmuliņai simtu labu vakariņu. Saulīte nenogurstoši strādā, jo tek gan dienu, gan nakti. Saules raksti rotā meitas pūru un pūra darināšanas priekšmetus. Senatnē latvietis svētīja saulrieta brīdi, līdz saulīte aiztecēja pa savu zeltīto celiņu. Vidzemnieki to dēvēja par sirmo stundu, mijkrēsli. Mums, ziemeļniekiem, saule ir dzīvības devēja un mūsu dzīve rit saskaņā ar saules ritu.
Etnogrāfijas tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Man kopš bērnības visvairāk palikušas atmiņā Džemmas Skulmes pamatīgās un harmoniskās latviešu tautumeitas – kariatīdes. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Katram cilvēkam ir sava krāsu un formu izjūta, tāpēc arī katram ir cits tuvs un mīļš mākslinieka radītais tēls. Man tuvas Harija Sūniņa ilustrācijas latviešu tautas pasakām un tautas dziesmām, arī Ģirta Vilka košie, majestātiskie tēli…
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem pietiekami māca etnogrāfiju? Kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība mākslas skolotājiem?
Situācija ir uzlabojusies un, tuvojoties Dziesmu svētkiem, tēma atkal aktualizējas. Es priecātos, ja skolotāji paši pārzinātu latviešu etnogrāfijas pamatus, sajustu tuvību ar mūsu tradicionālo kultūru.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Skolotājiem vēlams iedziļināties tēmā, palasīt, papētīt folkloras materiālus un lietišķās mākslas priekšmetus. Atrast arī mūsdienās aktuālas folklorā esošas tēmas, simbolus, jēdzienus. Mācīt to, kas izprasts un aizrauj arī pašu. Skolēni to sajūt nekļūdīgi. Pats galvenais – rosināt bērnos lepnumu par savu tautu un tās bagāto kultūras mantojumu.
Saruna ar mākslas zinātņu doktori Ievu Vītolu
Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Kas ir nemateriālais mantojums, un ko, Tavuprāt, bērnu darbos sagaida ieraudzīt konkursa žūrija?
Nemateriālais kultūras mantojums ir tautas tradīcijas un tās vērtības, kuras raksturo konkrētu zemi, tautu un ir piederīgas noteiktai ļaužu grupai. Nemateriālā kultūras mantojuma centrā ir cilvēks — viņa zināšanas un prasmes, kas, mantotas no paaudzes paaudzē, tiek uzturētas ikdienā un tādējādi nodotas tālāk.
Manuprāt, konkursa žūrija mākslas darbos gribētu ieraudzīt bērna redzējumu (sirsnīgu, vitālu un tiešu) par kādu savas zemes tradīciju jeb nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi – tādu, kas joprojām ir dzīva un spilgti atklāj katras tautas, cilvēku savdabību un unikalitāti (Latvijā tie noteikti ir Vasaras saulgrieži, Dziesmu svētki, tautas tērpu raksti, rupjmaize, zāļu tēju vākšana un lietošana u.c.)
Kultūras mantojuma tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Man patīk, kā strādā mākslinieki Džemma Skulme, Valdis Celms, Aina Tobis, kuru daiļradē integrēti nemateriālās kultūras mantojuma motīvi ar dažādiem seniem rakstiem un zīmēm, mitoloģiskiem tēliem, latviskām noskaņām.
Savukārt nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienu dizainā ļoti veiksmīgi izmanto uzņēmums „Dizaina papīrlietas”, kuru darbi atpazīstami ar zīmolu „PURPURS”, piemēram, kolekcijas „Mantojums” biroja preču (mapes, albumi, blociņi, plānotāji) dizainā ir izmantotas latvju rakstu zīmes košos, neierastos, bet uzrunājošos toņos (sk. http://www.purpurs.com). Īpašs PURPURA izstrādātais dizaina priekšmets, kas ir arī godalgots ar vairākām balvām, ir gaismas svečturis no papīra – degot tas ar seno zīmju palīdzību veido maģiskas projekcijas un ēnu spēles. Vēl viens iedvesmojošs un pieprasīts mūsdienu dizaina piemērs, manuprāt, ir mākslinieces Zanes Ernštreites radītā suvenīru kolekcija, izmantojot dažādas zīmes un elementus no muzeju krājumu priekšmetiem, tautas mākslas oriģināliem u.c. (sk. http://www.niceplace.lv/).
Vēl, kā pieredze rāda, līdzdarbojoties starpnozaru mākslas grupā „SERDE” un kopīgi veidojot dažādus starpdisciplinārus mākslas un tradicionālās kultūras projektus, piemēram, „Točka”, „Tautas aptieka”, „Pilsētnieka dārzs” u.c. (sk. www.serde.lv), cilvēkus uzrunā tradīcijas izmantošana un pasniegšana „netradicionālā” formā – no vienas puses, atklājot un saglabājot nemateriālā kultūras mantojuma būtību, no otras puses, piedāvājot radošus risinājumus un citu kontekstu tradīcijas izmantošanai mūsdienās.
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem ir izpratne par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums? Kā to veicināt?
Visdrīzāk bērnu un jauniešu vidū vārdu salikums „nemateriālais kultūras mantojums” netiek bieži locīts, lai arī pēdējos gados tas kļuvis sabiedrībā atpazīts. Strādājot kopā ar bērniem un jauniešiem, manuprāt, jēdziena apzināšanos un izpratni varētu pilnveidot neuzbāzīgās sarunās par savas zemes, ģimenes, skolas tradīcijām (svētkiem, ēdieniem, ticējumiem, kaut vai spoku stāstiem u.c.). Ieguldījumu izpratnes veicināšanā noteikti veicinātu kādas tradīcijas dziļāka praktiska izpēte, piemēram, tiekoties ar tradīciju zinātājiem (teicējiem, amatniekiem, rokdarbniekiem, meistariem u.c.), piedaloties meistardarbnīcās (maizes cepšanas, masku gatavošanas, izšūšanas, grozu pīšanas, mūzikas instrumentu darināšanas u.c.), iepazīstot tradīciju izpausmes un interpretācijas pētījumos, izdevumos, attēlos, pasākumos.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Būtu jauki, ja gatavošanās konkursam notiktu kā īstens un komplekss nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas process, kura laikā skolotāji un bērni ar prieku iesaistītos un lūkotu pamatīgāk iepazīt kādu no tradīcijām – piemēram, kaut vai izvēloties bērza sulu tecināšanu un sagatavošanu kā vienu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Bez mākslas darbu sagatavošanas konkursam varētu notikt bērzu sulu degustēšana, ekskursija muzeja krājumā (iepazīstot senāk izmantotos traukus un rīkus šīs nodarbes veikšanai), tikšanās ar sulu tecinātājiem (uzzinot, kā to un kad dara, kā agrāk darīja, kā labāk darīt) u.c. Tam būtu nozīme gan paša mantojuma saglabāšanā, gan latviskās piederības sajušanā, turklāt gūstot jaunas zināšanas un gandarījumu par paveikto.
Vēl viena iespēja būtu radoši un neierasti paskatīties uz kādu tradīciju, tādējādi „it kā atverot acis” jeb liekot saredzēt, ka nemateriālais kultūras mantojums ir mums visapkārt, piemēram, uztamborējot galda dekoru no sagrieztiem plastmasas maisiņiem, uzadot zeķes novada tautas brunču rakstos vai toņos, izgatavojot Adventes vainagu latvju raksta formā u.c.
Varbūt vari atvēlēt nelielu „apkopojumu” no sava ziņojuma Siguldas novada interešu izglītības mākslas pulciņu vadītājiem?
Kultūras mantojums ir ikvienas pasaules tautas bagātība, kas atklājas ne tikai materiālās formās, bet arī nemateriālās – kā cilvēku prasmes, zināšanas, attieksme, kas nodota no paaudzes paaudzē. Mantojums ar saturā un formā daudzveidīgajām materiālās un nemateriālās kultūras izpausmēm palīdz mums saprast, kas mēs esam un kāda ir mūsu piederības un pēctecības izjūta jeb identitāte. Turklāt nemateriālais kultūras mantojums ir arī mūsu pieredze, uzskati, vērtības, ko mēs uzturam un nododam tālāk.
Viena no labākajām praksēm nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā ir izmantot formālās un neformālās izglītības metodes — pedagogiem un audzēkņiem kopā izzināt tradīcijas un tās kā avotu izmantot savā jaunradē. Šādi tiek sniegts arī tik nepieciešamais ieguldījums tradicionālās kultūras popularizēšanā, jo tikai cilvēks ir tas, kurš iepriekšējo paaudžu atstātajam kultūras mantojumam var piešķirt jēgu jeb vērtību — pieliekot visas pūles, lai to saglabātu un attīstītu, vienlaikus ļaujot tam harmoniski iederēties arī laikmetīgajā kultūrvidē.
Lai nemateriālais kultūras mantojums ir iedvesmas avots radošam darbam un pašizpratnei!
Plašāks interviju un dažādu metodisku materiālu apkopojums būs pieejams elektroniskā žurnālā „Pa-saule”, kurš iznāks decembra sākumā un būs pieejams arī Siguldas novada pašvaldības interneta vietnē www.sigulda.lv sadaļā „Izglītība”.
Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
S.Ķirule
Tuvojas Valsts svētki- 18. novembris. Lai šo Latvijas dzimšanas dienu padarītu krāsaināku, Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mini studijas mazie mākslinieki ir uzgleznojuši ziedu izstādi – „Daudz laimes, Latvija!”
Mākslinieki aicina apmeklēt izstādi no 1. — 23. novembrim Siguldas Mākslu skolas 1.stāva gaitenī.
Informāciju sagatavoja:
Dace Viļumsone
Brīvlaika nedēļas noslēgumā, 2.novembrī, plkst.16.00 Jauniešu iniciatīvu centrā „Mērķis” notiks „Ģitāras vakars”. Katrs dalībnieks varēs muzikāli parādīt savus talantus. Jauniešiem būs iespēja kopīgi saspēlēties, veidot savas mūzikas improvizācijas.
Visi, kuriem ir iemaņas ģitāras spēlēšanā, gaidīti uz kopā sanākšanu. Līdzi jāņem: ģitāra un neliels kārums, kā arī labs noskaņojums!
Līva Gaile,
Jauniešu iniciatīvu centrs „Mērķis”
brīvprātīgā jauniete
Lai novērtētu izglītības līmeni Latvijas skolās, Draudzīgā aicinājuma fonds kopā ar “Nordea” banku apkopojuši jaunākos skolu reitinga rezultātus, nosakot labākās skolas Latvijā. Apbalvojums ir simboliska piemiņas balva “Lielā Pūce”.
Siguldas Valsts ģimnāzija pilsētu ģimnāziju grupā ir 1.vietā, ģimnāziju grupā – 6. un kopvērtējumā ‑8.vietā.
Ļoti labi sasniegumi Siguldas Valsts ģimnāzijai ir saistībā ar latviešu valodas vērtējumu, tā atzīta par labāko pilsētu ģimnāziju grupā un trešo labāko ģimnāziju grupā. Augsts novērtējums ir arī dabaszinībās – Siguldas Valsts ģimnāzija ir labākā pilsētu ģimnāziju grupā un trešā – ģimnāziju grupā.
Skolu reitinga mērķis ir celt Latvijas skolās izglītības līmeni. Tas rada starp skolām veselīgu konkurenci un ļauj sabiedrībai uzzināt, kura skola kādā kategorijā sasniegusi visvairāk. Reitinga algoritms ir balstīts uz centralizēto eksāmenu rezultātiem. Balvas tiek pasniegtas: priekšmetu kategorijās: latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās un vēsturē; skolu kategorijās: specializētajām skolām, lauku vidusskolām, pilsētu vidusskolām un ģimnāzijām; kā arī īpašajā izaugsmes kategorijā. Tajā tiek vērtēts arī iepriekšējo gadu rezultāti un noteikts, kuras skolas reitingā kāpušas visvairāk.
“Draudzīgā aicinājuma “Skolu reitings 2012” ir ieguvis vienotu pamata atskaites bāzi un iezīmē pirmos salīdzināmos rezultātus ar 2011.gadu. Skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti atklāj gan nemainīgu stabilitāti, piemēram, ģimnāzijas un pilsētu skolu grupās, gan izteiktas svārstības, kam vairāk pakļautas lauku skolas,” stāsta Jānis Endele, Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs un Skolu reitinga 2012 izstrādātājs. “Protams, domājot par objektīvu izglītības kvalitātes novērtējumu, es rosināšu izglītības ekspertus uz diskusiju par reitinga turpmāko attīstību, lai nākotnē to varētu izvērst vēl nopietnāk un tas kalpotu par vēl stabilāku pamatu un vienotu sistēmu skolu novērtēšanā.”
Informācijai: 1935.gadā prezidenta Kārļa Ulmaņa iesāktā „Draudzīgā aicinājuma” kustība tika atsākta 1993.gadā, nodibinot Draudzīgā aicinājuma fondu. 1999.gadā tika iedibināta „Draudzīgā aicinājuma medaļa” skolēniem, pedagogiem, izglītības mecenātiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un žurnālistiem. Ar mērķi sekmēt vispārējās izglītības kvalitāti un veicināt Latvijas izglītības prestižu Draudzīgā aicinājuma fonds 2000.gadā iedibina ceļojošo „Draudzīgā aicinājuma balvu”. Turpmāko 10 gadu laikā tā ik gadus tikusi pasniegta 30 sekmīgākajām Latvijas skolām, savukārt 2011.gadā ar “Nordea” atbalstu tiek izveidots skolu reitings, kas, balstoties uz īpaši izstrādātiem aprēķiniem un centralizēto eksāmenu rezultātiem, pēc skolēnu zināšanu līmeņiem sarindo labākās skolas Latvijā. “Skolu reitinga 2012” svinīgajā ceremonijā šogad ar izglītības simbola – Pūces – statujām pavisam apbalvotas 50 Latvijas labākās skolas
“Skolu reitinga 2012” rezultāti pieejami mājas lapā: www.draudzigaisaicinajums.lv