Piektdien, 27.septembrī, pirmsskolas izglītības iestādē „Ābelīte” norisinājās Olimpiskās dienas vingrošana un Miķeļdienas gadatirgus. Pasākumos piedalījās visi bērni.
Labs laiks, priecīgs noskaņojums, kopības sajūta kā lielā ģimenē – tāds bija šis rīts, visiem vingrojot. Tam sekoja Miķeļdienas gadatirgus, kurā bērni tirgojās ar dažādām rudens veltēm.
2014.gada 2.janvārī uzsāks darbu jauna pirmsskolas izglītības iestāde “Pasaciņa” ar sešām bērnu grupiņām, viena no tām būs bērniem ar īpašām vajadzībām.
Mēs meklējam iniciatīvas bagātus, aizrautīgus, atbildīgus, radošus un bērnu mīlošus darbiniekus. Augstu tiks vērtēta iepriekšējā pedagoģiskā pieredze, spēja sadarboties, pilnveidoties un vēlme strādāt komandā, kas tiecas uz vienu mērķi.
Prasības pretendentiem:
— augstākā izglītība pedagoģijā (kvalifikācija vai bakalaura grāds pirmsskolas izglītībā),
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes,
— prasmes darbā ar datoru,
— precizitāte pedagogu dokumentācijas aizpildīšanā;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— īstenot pirmsskolas izglītības programmu;
— nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko procesu;
— patstāvīgi plānot un organizēt savu un izglītojamo darbu;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem.
Prasības pretendentiem:
— bakalaura vai otrā līmeņa profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība un speciālās izglītības skolotāja kvalifikācija;
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— precizitāte pedagogu dokumentācijas aizpildīšanā;
— pieredze darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem;
— pieredze darbā ar bērniem ar īpašajām vajadzībām tiks uzskatīta par priekšrocību;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— īstenot pirmsskolas izglītības programmu;
— atpazīt, novērot, pētīt audzēkņu attīstības traucējumu pedagoģiski psiholoģiskās izpausmes;
— veikt individuālo korekcijas darbu;
— pieņemt lēmumus un reaģēt un rīkoties ārkārtējās, nestandarta situācijās;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem;
— plānot un organizēt savu un izglītojamo ar īpašām vajadzībām darbu atbilstoši izglītības iestādes mērķim un uzdevumiem.
Prasības pretendentiem:
— augstākā izglītība mūzikas pedagoģijā (kvalifikācija vai bakalaura grāds pirmsskolas izglītībā);
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— īstenot pirmsskolas izglītības programmu;
— nodrošināt kvalitatīvu muzikālo pedagoģisko procesu;
— patstāvīgi plānot un organizēt savu un izglītojamo darbu;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem;
— organizēt un aktīvi piedalīties iestādes aktivitātēs un pasākumos.
Prasības pretendentiem:
— augstākā izglītība sporta nozarē un sporta skolotāja kvalifikācija;
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— pieredze darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— īstenot pirmsskolas izglītības programmu;
— nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko procesu;
— patstāvīgi plānot un organizēt savu un izglītojamo darbu;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem;
— organizēt un aktīvi piedalīties iestādes aktivitātēs un pasākumos.
Prasības pretendentiem:
— bakalaura vai otrā līmeņa profesionālā augstākā pedagoģiskā izglītība un skolotāja logopēda kvalifikācija;
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— pieredze darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem;
— precizitāte pedagogu dokumentācijas aizpildīšanā;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— nodrošināt kvalitatīvu pedagoģisko procesu;
— diagnosticēt runas/ valodas traucējumus, veikt koriģējoši attīstošu darbību pirmsskolas vecuma bērniem;
— patstāvīgi plānot un organizēt savu un izglītojamo darbu;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, audzēkņu vecākiem un iestādes darbiniekiem.
Prasības pretendentiem:
— vidējā izglītība;
— pieredze darbā pirmsskolas izglītības iestādē;
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— rūpēties par grupas telpu tīrību un kārtību;
— palīdzēt pirmsskolas izglītības skolotājai organizēt bērnu darbību;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, viņu vecākiem un iestādes darbiniekiem;
Prasības pretendentiem:
— pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība;
— sertifikāts bērnu specialitātē;
— pieredze darbā pirmsskolas izglītības iestādē;
— teicamas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
— valsts valodas prasme C līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu;
— veidot pozitīvu sadarbības vidi ar audzēkņiem, viņu vecākiem un iestādes darbiniekiem;
— izvērtēt izglītojamā veselības stāvokli un noteikt māsas kompetencei atbilstošu sniedzamās medicīniskās aprūpes apjomu;
— zināt iestādes māsas darbību reglamentējošos normatīvos dokumentus.
Prasības pretendentam:
— disciplinētība, augsta atbildības sajūta;
— kārtīgums, čaklums;
— fiziskā izturība;
— valsts valodas prasme A līmeņa 1pakāpē.
Galvenie pienākumi:
— bērnudārza teritorijas uzkopšana un kārtības uzturēšana.
Visiem darbiniekiem piedāvājam:
— interesantu, radošu un atbildīgu darbu;
— sociālās garantijas.
CV un motivācijas vēstuli sūtīt līdz 27.oktobrim pa e‑pastu: liene.abele@sigulda.lv. Uzziņas pa tālruni 29438157.
Mākslu skola „Baltais Flīģelis” oktobrī uzsāks jaunas izglītības programmas vidusskolēniem Teātra mākslā realizāciju, sniedzot audzēknim vispusīgu ieskatu teātra procesos, attīstot aktiermeistarību, runas mākslu, kustības, dejotprasmi, muzikalitāti un tehnoloģiju zināšanas mākslu jomās.
Šī programma ne tikai dos iespēju turpināt izglītību Latvijas Kultūras akadēmijas teātra fakultātē, bet attīstīs prasmes un talantus, kas noderēs profesijās, kas tieši nav saistītas ar mākslas jomu. Pēdējo gadu pētījumi psiholoģijā, neirozinātnē liecina, ka mācoties skatuves mākslu (mūzika, teātris, deja) audzēkņi attīsta komunikācijas (verbālo/neverbālo), sadarbības, prezentācijas prasmes, radošumu, problēmu risināšanas prasmes un tādas rakstura iezīmes, kā neatlaidība, atbildība un koncentrēšanās. Visas minētās prasmes un iezīmes ir kļuvušas svarīgas daudzās profesijās.
Mācību ilgums programmā būs 3 gadi. Programma tiks realizēta paralēli vispārējās izglītības 10.–12.klasei. Konsultācijas iestājeksāmeniem notiks 30.septembrī un 3.oktobrī plkst.17.00. Iestājeksāmens programmā notiks 7.oktobrī plkst.17.00. Sīkāka informācija zvanot pa tālruni 22130149.
24.septembrī Siguldas pilsētas vidusskolā (SPV) noritēja „Koru karu” 1.kārta – Iepazīšanās tūre. Viens par otru labāk sevi pieteica 15 kori – viens no katras klases. Tomēr bija kāds koris, kas nepiedalījās konkursā, jo bija radies kā pārsteigums skolēniem, un tas bija SPV skolotāju koris.
Lai viss būtu godīgi un likumīgi, protams, tika uzaicināta arī žūrija. Šoreiz žūrijā bija SPV direktore Ņina Balode, direktores vietniece Ināra Zdanovska un Jauniešu iniciatīva centra „Mērķis” vadītāja Ilze Vilciņa. Šajā kārtā žūrijas ieliktajam punktu skaitam nebija liela nozīme, jo 2.kārtā, kas noritēs 11.novembrī, turpinās piedalīsies visi kori, taču svarīgi un ļoti vērtīgi bija žūrijas locekļu ieteikumi.
Paldies visiem klašu audzinātājiem, mūzikas skolotājiem un vecākiem par ieguldīto darbu. Lai „Koru kari” turpinās!
Informāciju sagatavoja:
Vineta Šķestere — Buka
Siguldas 1.pamatskolas un Siguldas pilsētas vidusskolas 1.klašu skolēni 19.septembrī piedalījās Valsts policijas organizētā pasākumā par drošību. Policijas darbinieki bija sagatavojuši interesantus, bērniem saprotamus un aizraujošus uzdevumus, kuros pirmklasnieki parādīja savas zināšanas par drošību dažādās dzīves situācijās.
Skolēni saņēma policijas drauga pasi, atstarotājus, uzlīmes un šablonus policistu cepurīšu pagatavošanai. Bija iespēja parādīt prasmi braukšanā ar velosipēdu, ievērojot ceļa zīmes un gaismas signālus. Tāpat varēja izspēlēt drošības riču raču un citas aktivitātes.
Bērni ar prieku saņēma policistu sagādātās dāvaniņas — uzlīmes un atstarotājus. Noslēgumā katrs pasākuma dalībnieks ieguva “Policijas drauga pasi”, kurā policisti bebrs Bruno un runcis Rūdis ar zīmogiem apliecināja, ka pases īpašnieks ir ieguvis Valsts policijas drauga pakāpi.
Nākamajā dienā bērni ar aizrautību gatavoja policistu cepurītes, un paši uz brīdi jutās kā policisti!
Paldies policijas darbiniekiem par pasākumu! Paldies Siguldas novada pašvaldībai par transportu, lai skolēni droši varētu nokļūt pasākuma vietā!
Informāciju sagatavoja:
Ramona Suveizda, Daina Švalbe, Diāna Meirāne,
Siguldas 1.pamatskolas 1.klašu audzinātājas
12.septembrī 3.b un 3.c klase kopā ar savām audzinātājām Lailu Adzilču un Mārīti Ziemeli devās paskatīties kā top dažādas garšīgas lietas. Skolēni apmeklēja „Skrīveru saldumu” fabriku, „Fazer” maiznīcu un dendroloģisko parku „Lazdukalni” Pārogrē.
Pārdomājot ekskursijā redzēto un piedzīvoto, Raimonds Dzerkalis (3.c klase) atceras: „Pirmā vieta, ko apmeklējām bija Skrīveru saldumu rūpnīca. Pati rūpnīca atrodas ļoti skaistā ēkā. Tur mums parādīja filmiņu par svarīgāko rūpnīcas produktu – piena konfekti „Gotiņa”. Mums arī ļāva pašiem izgatavot un ietīt šīs konfektes.” Konfekšu gatavošanas process pārsteidza arī Tomasu Berķi (3.c): „Tas nemaz nebija tik viegli. Mēs uztaisījām īpašās konfektes visiem saviem mīļajiem. Es nemaz nezināju, ka Skrīveros ražo tik daudz šķirņu „Gotiņu” un citus saldumus. (..) Nekad nevarēju iedomāties, ka konfektes papīriņos tin ar rokām, nevis to dara robots!” Savukārt Anete Actiņa (3.c) raksta: „Man visvairāk patika „Fazer” maiznīcā. Bija interesanti uzzināt, kā top maizīte. Cik garšīga ir silta maizīte! (..) Dendroloģiskajā parkā mēs kāpām pa trepēm ar 100 pakāpieniem. Mēs tur vēl redzējām daudz dažādu augu.”
Bērni noteikti vēl ilgi atcerēsies gan ekskursijā redzēto un uzzināto, gan gūtās pozitīvās emocijas. Liels paldies vecākiem par atbalstu!
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Konošonoka,
Siguldas 1.pamatskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā
Šogad Latvijai 95.dzimšanas diena. Lai veicinātu skolēnu piederību savam novadam un valstij, Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvalde sadarbībā ar Laurenču sākumskolu 7.novembrī organizē erudīcijas konkursu. Tā būs iespēja attīstīt un pilnveidot skolēnu prezentācijas prasmes, motivēt skolēnus iepazīt Siguldas novada un Latvijas vēsturi, kultūru, kā arī veicināt izglītības iestāžu sadarbību. Plānots, ka konkursā piedalīsies Siguldas novada izglītības iestāžu — Siguldas 1.pamatskolas, Laurenču sākumskolas, Siguldas pilsētas vidusskolas, Mores pamatskolas un Allažu pamatskolas 5.–6. klašu skolēnu komandas.
Skolu komandām būs jāsagatavo mājasdarbs — 5 līdz 10 minūšu gara prezentācija saskaņā ar Izglītības pārvaldes ieteiktajām tēmām: Satezeles pilskalns, Gūtmaņala, Ķeizarskats, Krimuldas muiža, Siguldas pilsdrupas, Kaļķugravas avoti, Allaži – tēlnieka Teodora Zaļkalna dzimtais pagasts, Mores kauju parks, Mores Safari parks (Briežu dārzs) u.c.
Konkursu vērtēs Izglītības pārvaldes izvēlēta žūrija trīs cilvēku sastāvā, piedaloties Turaidas muzejrerzervātam, Dabas aizsardzības pārvaldei un Siguldas novada sabiedriskajām organizācijām. Balva labākajām komandām – piektdien, 15.novembrī – iespēja doties ekskursijā uz Rīgu: Kara muzeja apmeklējums un iepazīšanās ar akciju „Staro Rīga”.
Septembra vidus svētdienā, laikā, kad koku lapas Siguldā sāk iekrāsoties aizvien košākas, 3.–4.klašu skolēni gan no Siguldas 1.pamatskolas un arī no Siguldas pilsētas vidusskolas kopā ar vecākiem, brāļiem un māsām devās ciemos pie meistares Antras Plavgo Krimuldas novadā, kura darina Siguldas simbolu – rakstaino spieķi.
Meistare nedaudz pastāstīja, kā spieķi cēlušies – ceļotāji, kuri senākos laikos arvien iecienījuši pastaigas Siguldas gleznainajā apkārtnē, kāpjot augšā un lejā izmantojuši spieķus atbalstam. Ar laiku no parasta lazdas, kļavas, ievas koka griezta spieķa vietējie amata pratēji sākuši darināt izrotātus spieķus, kurus arvien veiksmīgāk arī izdevies pārdot. Spieķu senākā vēsture sniedzoties pat 200 gadu tālā senatnē.
Darbnīcas dalībnieki vēroja spieķa tapšanu, kopš brīža, kad tie ir noplaucēti un izmērcēti. Skolēni paši mizoja savu spieķi, meistare to izlieca ar īpašas veidnes palīdzību, liekumu nostiprināja ar aukliņu, lai kociņš neatliecas, tad meistare demonstrēja rakstu iededzināšanu un pastāstīja par krāsošanas iespējām — meistare spieķīti vienmērīgi nokrāso dzeltenbrūnu, bet rakstus papildina ar krāsainām tušām (galvenokārt sarkanu un zaļu), noslēgumā spieķi nolako. Daži skolēni un mammas paši ievingrināja roku rakstu iededzināšanā, bet spieķa krāsošanu katrs varēja pabeigt mājās, izmantojot krāsainus marķierus. Kad pēc pāris dienām spieķītis ir izžuvis, tas kā paša darināts suvenīrs priecē jauno siguldieti.
Spieķu darbnīca 3.–4.klašu skolēniem notika Siguldas novada Domes finansiāli atbalstītā projekta “Tradicionālo prasmju darbnīcas” darbnīcu cikla ietvaros, to organizēja Siguldas 1.pamatskolas atbalsta biedrība.
Informāciju sagatavoja:
Projekta vadītāja
Ilze Burtniece
19.septembrī plkst.15.00 Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā notiks «Starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošā darba konkursa» noslēgums (1994–2013). Konkursu iedibinājis un sponsorē pasaulē pazīstamais latviešu ķirurgs, LZA Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Stradiņa un Latvijas Universitātes Goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā, Jēlas universitātes profesors Kristaps Keggi, kurš viesojas Rīgā Baltijas Traumatologu ortopēdu kongresā, informēja Anita Šmite, Luda Bērziņa piemiņas fonda valdes locekle.
19 gadu laikā savu radošumu pierādījuši vairāk nekā 1430 autoru — pedagogu, metodiķu, izglītības iestāžu vadītāju, maģistrantu, doktorantu, augstskolu profesoru un kultūras darbinieku. Piedāvāti un žūrija vērtējusi vairāk nekā 1650 darbu no vienkāršām tēmām līdz monogrāfijām. Kompetenta žūrija no Latvijas un ārvalstīm (it īpaši pēdējos gadus) konkursa laureāta Goda nosaukumu piešķīrusi 514 izcilām personībām izglītībā un kultūrā, to skaitā arī 10 ārzemju speciālistiem no Vācijas, Kanādas, ASV, Īrijas, Venecuēlas un Austrālijas.
19.septembrī godinās 2013.gada starptautiskā konkursa laureātus, kuru vidū ir visā valstī pazīstami skolu direktori un vietnieki — gan reformatori, gan jaunu virzienu aizsācēji izglītībā, gan redzami sabiedriskie darbinieki un izcili latviešu kultūras kopēji. Konkursā katru gadu uzmanība veltīta tiem starptautisku projektu direktoriem, kuru ieguldījums Latvijas un Baltijas valstu izglītībā bijis visnozīmīgākais.
Šogad tiek akcentēta pedagogu darbība jauniešu un studentu harmoniskai attīstībai, uzsverot ne tikai dabaszinātņu un matemātikas nozīmi cilvēka dzīvē, bet arī viņu valodas prasmi, muzikālo izglītību, vēsturiskā mantojuma apzināšanu un vēstures kā savas identitātes izpratni.
Ģimnāzijā laureātus godinās koris un simfoniskais orķestris šī gada Lielās balvas ieguvēja kordiriģenta un skolotāja Edgara Vītola un Īpašās balvas laureāta, Latvijas Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenta, Rīgas 6.vidusskolas direktora Harija Bārzdiņa vadībā.
Īpašo laureātu vidū ir Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktors Māris Brasla, Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks, Daugavpils ģimnāzijas direktore Gunta Mālniece u.c. Inovatīvu izglītības satura un tā apguves, kā arī jauna skolas telpiskā izkārtojuma pamatojumu aizstāvējuši laureāti: Artūrs Skrastiņš no Valmieras sākumskolas, Helvijs Valcis no Liepājas valsts ģimnāzijas, Aivars Ķiņķevskis no Vecumnieku ģimnāzijas, Laima Grebska un Viktorija Trukša no Neretas vidusskolas, Aija Melle no Rīgas Juglas vidusskolas, Aija Klegere no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas, Dzintra Kohva no Ziemeļvalstu ģimnāzijas, vēsturnieks Jānis Arājs no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas, Romāns Alijevs no Rīgas Klasiskās ģimnāzijas u.c.
Šogad godinās divas izcilas latviešu diasporas skolotājas — metodiķes no Īrijas, kuras veicina latvisko izglītību jaundibinātajās latviešu skoliņās — Anitu Litaunieci un Ingunu Grietiņu. Vairums laureātu ir harizmātiski līderi Latvijas izglītībā, kuri 19 gadu laikā sevi pierādījuši kā aktīvākie izglītības pārmaiņu īstenotāji un latviskas kultūrvides veidotāji.
Laureātu darbi vairumā gadījumu rezultējušies izdevumos: mācību grāmatas un to komplekti, metodiskie izdevumi, sērijizdevumi, to skaitā vienīgā Latvijā «Pedagoģiskā bibliotēka», 13 izdevumi ar pētniecisku un vēsturisku nozīmi «Laikmets un personība», pedagoģiskais žurnāls «Skolotājs» (1997–2012), pedagoga rokasgrāmatas — kalendāri, zinātnisko rakstu krājumi pedagoģijā, psiholoģijā, vadībzinībās, pedagoģijas vēsturē u.c.
Konkursa laureāti bijuši jauna izglītības satura un metodikas pielietojuma aizsācēji: pirmsskolas izglītībā ar komplektu “Mana grāmatiņa” (2–7 g.v.), sākumskolā ar integratīvu komplektu «Ar gudru ziņu» un jaunāko «Lai top». Autori izstrādājuši inovatīvas sociālās zinības 5.–9. klasei un vēsturei no pamatskolas līdz vidusskolai, t. s. arī integrēti un atsevišķi «Latvijas vēsturi». Laureāti raduši mūsdienīgu pieeju komplektizdevumos latviešu valodā un latviešu literatūrā, kā arī mūzikā un vizuālā mākslā.
Galvenais grāmatizdevēja darbs paveikts SIA «Izdevniecība RaKa», kur izdevējs Romāns Alhimionoks ir ne tikai konkursa vairākkārtējs laureāts kā mācību komplektu autors, bet arī kā starptautiski nozīmīgu zinātnisko rakstu krājumu izdevējs. Laureātu grāmatas izdotas arī izdevniecībās «Zinātne», «Zvaigzne ABC», «Pētergailis» un «Lielvārds».
Informācija no www.apollo.lv
Siguldas 1.pamatskolā ir akreditēta speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, tāpēc otrdien, 17.septembrī, skolā notika seminārs, kuru vadīja Vidzemes reģiona Iekļaujošas izglītības atbalsta centra speciālistes – centra vadītāja Iveta Kļaviņa, speciālā pedagoģe Līga Miķelsone, psiholoģe Gunita Kalniņa un logopēde Ilze Vītola. Viņas pastāstīja par dažādām mācīšanās traucējumu izpausmēm un iespējamiem atbalsta pasākumiem, kā arī par individuālo plānu izstrādi.
Tāpat centra pārstāves atbildēja uz skolas pedagogu jautājumiem par iekļaujošo izglītību un tās īstenošanu praksē. Seminārā uzzinātais deva gan jaunas ierosmes turpmākajam darbam, gan pārliecību par jau paveiktā atbilstību prasībām.
Informāciju sagatavoja:
Lāsma Konošonoka,
Siguldas 1.pamatskolas direktora vietniece ārpusstundu darbā
“JV clubs Dance Company” aicina apgūt hip hop dejas mākslu Siguldas novada Jaunrades centra (Skolas ielā 3) deju zālē, kur nodarbības notiek pirmdienās un trešdienās no plkst.17.00 līdz 20.30. Kustības mūzikas pavadībā sniedz emocionālo un fizisko baudu, atbrīvo ķermeni un uzlabo garastāvokli.
Pastāv uzskats, ka katrai vecuma grupai ir sava specifika, kā labāk, precīzāk un radošāk iemācīt kustēties un apgūt deju soļus. Mazākajiem dejotājiem no 4 līdz 6 gadiem ir svarīgi iemācīt koordināciju un sajust mūzikas ritmu, savukārt junioriem – no septiņiem līdz 12 gadiem – pats svarīgākais ir mūzika ar dažādu stilu pieskaņu, lai ir sapratne, pie kāda veida mūzikas, kā kustēties, dejot un “iekarot” skatuvi. Iesācēju grupai – jauniešiem no 13 gadu vecuma – svarīga ir tehnika, dinamika, attieksme. Dejas dažādība un skatuve ir šī vecuma posma trumpis, jo nekad nav par vēlu sākt dejot un attīstīt ko jaunu sevī, pavadīt laiku fantastiskā cilvēku lokā, iegūt jaunus draugus un pārvarēt izaicinājumus. Šova grupu (izlases grupu) veido dejotāji, kas zina, ko vēlas no dejas, un ir skaidrs mērķis deju pasaulē.
Deju studijā var apgūt hip hop, lyrical hip hop, LA style, new style un freestyle deju stilus. Līdzās tam dalībniekiem ik gadu ir iespēja piedalīties koncertos un izrādēs, nometnēs, deju meistarklasēs, sadraudzības pasākumos, kā arī aktīvi piedalīties deju sacensībās, filmēties mūziķu video klipos un dejot pasākumos visā Latvijā!
Sīkāka informācija un pieteikšanās pie treneres Lindas Ķuzes pa tālr.26102185 vai e‑pastu linda@jvclubs.lv. Plašāka informācija pieejam kluba mājaslapā.
Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvalde aicina visus, kuri plāno organizēt bērnu un jauniešu vasaras nometnes, ceturtdien, 10.oktobrī plkst.15.00 Siguldas novada bibliotēkas zālē (Skolas ielā 3) piedalīties izglītojošā seminārā. Seminārā ar nelielām prezentācijām klātesošos iepazīstinās Siguldas novada pašvaldības 2013.gadā atbalstīto nometņu organizētāji. Par citu pašvaldību un organizāciju pieredzi nometņu organizēšanā stāstīs Valsts izglītības satura centra (VISC) speciāliste Inta Kraskeviča. Visiem dalībniekiem ir iespēja sagatavot jautājumus saistībā ar nometņu organizēšanas juridiskajiem aspektiem, jo seminārā piedalīsies arī VISC jurists, kurš specializējies bērnu un jauniešu vasaras nometņu organizēšanas jautājumos.
Katru gadu skolēnu vasaras brīvlaikā Latvijā tiek organizētas vairāk nekā 600 bērnu un jauniešu nometnes. Kopš 2012.gada Siguldas novada pašvaldība organizē bērnu un jauniešu vasaras nometņu konkursu, paredzot to organizēšanai 5000 latus, katra nometne var pretendēt uz līdzfinansējumu līdz 700 latiem. Kopumā saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem šogad tika atbalstītas deviņas bērnu vasaras nometnes.
Katrai nometnei ir sava filozofija un vērtības. Nometnes — tā ir iespēja iegūt jaunus draugus un nostiprināt draudzības saites ar jau esošajiem, apzināties draudzības, izpalīdzības, sadarbības, uzticēšanās, apņēmības un pozitīvas attieksmes pret visu sev apkārt esošo īsto vērtību. Tā ir iespēja pilnveidot jau esošās prasmes un iemaņas, kā arī apgūt jaunas zināšanas. Nometņu dalībnieki nokļūst citā vidē un pasaulē, paskatās uz pasauli ar citām acīm, ierauga vēl neieraudzīto. Nometnēs strādā radoši, talantīgi un gudri skolotāji, par bērniem rūpējas, nodrošinot drošu un labvēlīgu vidi. Tieši tāpēc vecāku pieprasījums pēc nometnēm aizvien pieaug. Siguldas novada pašvaldība atbalstīja piecas „atvērtā” tipa nometnes, proti, tās bija nometnes, kurās vecāki brīvi varēja pieteikt bērnus, un to mērķauditorija nebija galvenokārt tikai vienas skolas bērni. Gan biedrības „A2” organizētajā nometnē „Pie dabas ar orientēšanos”, gan SIA ‘Hello” nometnē „Hello, summer 2013”, Lienes Circenes kultūrizglītojošās biedrības nometnē „Radošās dienas Siguldā – piecas stihijas”, un Jaunrades centra organizētajās nometnēs „Juši” dalībnieki tika nokomplektēti dažu dienu laikā – pieprasījums ir liels, un tam ir tendence katru gadu pieaugt aizvien vairāk.
Aicinām piedalīties, vēlams iepriekš pieteikties pa tālruni: 67970932 vai uzrakstot e‑pastu: sandra.kirule@sigulda.lv!
Informāciju sagatavoja:
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece
S.Ķirule