Pagājušajā nedēļas nogalē Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensībās “STiKS”.
Konkurss šogad notika sesto gadu. Sešās stundās sacensību dalībniekiem bija jāpārvērš trauslie spageti makaroni izturīgās tiltu konstrukcijās, kas spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi. Izturīgāko makaronu tiltu izveidoja komanda “JAM”, kas spēja izturēt 476,14 kilogramu slodzi.
Izturīgāko skolēnu veidotu tiltu uzkonstruēja komanda “SVģ team MakaRoņi” no Siguldas Valsts ģimnāzijas, tas spēja izturēt 57,35 kg slodzi. Otrās vietas ieguvēji skolēnu konkursā bija “Celtnieki” no Līvānu 2. vidusskolas ar tiltu, kas spēja izturēt 52,44 kg, bet trešo vietu ieguva skolēnu komanda “Formula 1” ar tiltu, kas izturēja 25,49 kg slodzi.
Mājās gatavoto lielo tiltu kategorijā piedalījās septiņas komandas, bet divas no tām bija uzbūvējušas divus tiltus katra.
Studentu konkurencē piedalījās 18 komandas. Pārliecinošu pirmo vietu ieguva komanda “JAM” ar rezultātu 476,14 kg. Šim rezultātam gan pietrūka ap astoņiem kilogramiem līdz jaunam Latvijas rekordam.
Seši Laurenču sākumskolas skolēni 23.martā devās uz Siguldas ierakstu studiju, lai ar savām balsīm iesaistītos projektā „Esi pats”, kas aizsākts 2012.gadā, ar mērķi veidot virtuālu ekspozīciju par Otrā psaules kara laikā izsūtītajiem Latvijas bērniem.
Projekts „Esi pats!” atklāj piecu deportēto bērnu pieredzi. Ekspozīcijas varoņus – piecgadīgos Intu Broku, Andri Eglīti un Ivaru Kārkliņu, astoņgadīgo Alni Vanagu un vienpadsmitgadīgo Ilgu Hāgemani, kā arī viņu vecākus, ko totalitārā padomju vara nepamatoti apsūdzēja „dzimtenes nodevībā”.
Melānijas Vanagas muzeja ekspozīcijas varoņu balsis ierunāja seši audzēkņi no Laurenču sākumskolas, kā arī 11 bērni no Liepas pamatskolas. Ekspozīcija krievu valodā būs gatava jau maijā beigās, savukārt tās tālākajā attīstībā paredzēts ierunāt varoņu stāstus franču un angļu valodās.
„Ekspozīcija, kuras tapšanu rosinājusi Amatas novada pašvaldība, radīta ar mērķi palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem, izdzīvot globalizācijas un informatīvā kara apstākļos, kad ir vitāli svarīgi zināt savu pagātni un saprast sevi. Lai pievērstu uzmanību cilvēka vērtībai un aicinātu ekspozīcijas apmeklētājus aizdomāties par cilvēka un totalitārās varas attiecībām, kā arī vērtēt un apzināties savas patreizējās iespējas demokrātiskā valstī, ekspozīcijai dots nosaukums „Esi pats!”,” skaidro ekspozīcijas autore Elīna Kalniņa.
Ekspozīcija balstīta Amatas novadnieces un rakstnieces Melānijas Vanagas autobiogrāfiskajā darbā „Veļupes krastā”, kas latviešu literatūrā ir viens no spilgtākajiem vēstījumiem par Staļina režīma noziegumiem pret cilvēci.
Sagaidot pasaules ūdens dienu, kuru atzīmē 22.martā, bērnudārzā „Ieviņa” notika aktivitātes saistībā ar Ekoskolas gada tēmu „Ūdens”.
Nedēļas laikā bērni iepazinās ar ūdens augiem un iemītniekiem, devās pārgājienā uz tuvējiem dīķiem un grāvjiem, eksperimentēja ar ūdeni un krāsām, runāja par ūdens piesārņojuma rašanos, tā ietekmi uz dzīvo dabu, sprieda ko ikviens iedzīvotājs var darīt, lai neradītu piesārņojumu ūdens tilpnēs.
Sagatavošanas grupas bērni parādīja savas zināšanas 1.klašu skolotājām no Siguldas pilsētas vidusskolas. Arī grupu skolotājas savstarpēji dalījās pieredzē metodisko darbu skatē.
Ceturtdien, 19.martā, Zaļais rūķis aicināja bērnus uz izzinošo pasākumu, lai visi kopā improvizēti attīrītu Gauju no ziemas atkritumiem, sašķirotu tos, ielaistu tīrā upē dzīvo radību un kopā priecātos par labi padarītu darbu.
Piektdien, sagatavošanas grupas devās ekskursijā uz atjaunoto ūdens torni, kurā bērniem zināšanas sniedza SIA „ Saltavots ” vadītājs Jānis Gāga.
Informāciju sagatavoja:
Ilze Rence
Bērnudārza „Ieviņa” vadītājas vietniece izglītības jomā, Ekoskolas koordinatore
Pirmdien, 23.martā Mores pamatskolā notika tikšanās ar 11.Saeimas deputātu, Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski. Tikšanās laikā Mores pamatskolas 7.–9.klašu skolēniem bija iespēja pārrunāt jautājumus saistītus ar nacionālo drošību un politisko situāciju Latvijā un Eiropā.
A.Latkovskis skolēniem stāstīja par NATO darbības principu un Latvijas lomu tās sastāvā, kā arī, cik lielu karaspēku veido visu NATO dalībvalstis kopā. Skolēnus vairāk interesēja Latvijas armijas bruņojums un iespējas pašiem sevi aizstāvēt. Ar skolēniem tika pārrunāts par nepieciešamību zināt dažādas svešvalodas un sekot līdzi politiskajām norisēm Latvijā un pasaulē. Tikšanās noslēgumā A.Latkovskis aicināja jauniešus pašiem būt sociāli aktīviem un iesaistīties dažādās sabiedriskās norisēs.
Informāciju sagatavoja:
I.Īle Mores pamatskolas sociālais pedagogs
No 12. – 13.martam Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā norisinājās 65.Valsts olimpiāde matemātikā 9. – 12.klašu skolēniem. Valsts olimpiādē pavisam piedalījās 276 skolēni no visas Latvijas: 73 skolēni 9. klašu grupā, 64 skolēni 10. klašu grupā, 57 skolēni 11. klašu grupā un 82 skolēni 12. klašu grupā. Šie skolēni bija uzrādījuši labākos rezultātus Latvijas novadu un pilsētu posma olimpiādē, kura ir visplašāk pārstāvētā olimpiāde un norisinājās 6.februārī.
Tiesības startēt Valsts olimpiādē izcīnīja arī Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni – Agnese Upīte, Sigita Lapiņa no 9.m klases, Edgars Straumanis, Edgars Daugulis no 10.a klases, Valts Krūmiņš, Teodors Kerimovs un Kristīne Segliņa no 11.a klases. Visi skolēni ieguldīja milzīgu darbu, lai sagatavotos olimpiādei un varētu līdzvērtīgi konkurēt ar citu Latvijas skolu skolēniem.
Mēs lepojamies, ka Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni ir uzrādījuši augstus rezultātus. Agnese Upīte 9.klašu grupā izcīnīja I pakāpes diplomu un zelta medaļu. Īpaši priecē, ka Agnesei tā jau ir trešā medaļa (sudrabs – Valsts bioloģijas olimpiādē, bronza – Valsts programmēšanas olimpiādē). Edgars Straumanis un Edgars Daugulis 10.klašu grupā izcīnīja III pakāpes diplomus un bronzas medaļas. Tikai viens punkts šķīra Edgaru Straumani no sudraba medaļas. Savukārt 11.klašu grupā Valts Krūmiņš izcīnīja III pakāpes diplomu un bronzas medaļu.
Informāciju sagatavoja:
Daiga Jēkabsone
Siguldas novada matemātikas MA vadītāja
19.martā bērnudārzā valdīja sportisks gars, jo līdz ar sniega atkāpšanos, aktīvi sportojot sagaidām pavasari. Izmantojām sava bērnudārza priekšrocības – plašo un jauko teritoriju dažādām aktivitātēm – skriešanai, lēkāšanai un šķēršļu pārvarēšanai.
Prieks un sajūsma bija redzama gan bērnu, gan skolotāju sejās. Sporta dienas noslēgumā katra grupiņa saņēma diplomu, bet slāpes veldzēja ar pašu tecinātām bērzu sulām.
Informāciju sagatavoja:
I. Libere
PII „Pasaciņa” vadītājas vietniece izglītības jomā
Trešdien, 18.martā, bērnudārzā „Ābelīte” pieredzes apmaiņā viesojās pirmskolu skolotāji no Rīgas, Iecavas, Salaspils novada, Garkalnes novada un Siguldas. Viesi vēroja integrētas atklātās nodarbības, kurās bērni veica daudzveidīgus eksperimentus.
Iestādes viesus priecēja mazie dejotāji un dziedātāji, kā arī notika prezentācija par iestādi un izzinoša lekcija par eksperimentiem pirmskolā!
Savukārt ceturtdien, 19.martā, viesojās Siguldas skolu skolotāji, ar kuriem pieredzes apmaiņā dalījās mūsu sagatavošanas grupu skolotāji!
Paldies, par šīm dienām bērnudārza darbiniekiem, kurus viesi novērtēja, izsakot labus pateicības vārdus!
Informāciju sagatavoja:
Inese Vītola
Siguldas pilsētas vidusskolas 2. un 3.klases skolēni viesojās Eiropas Savienības mājā, Rīgā, lai vairāk iegūtu informāciju par vienu no projekta tēmām – Eiropas Savienības dalībvalstis.
Skolēni divās interesantās lekcijās uzzināja, kas ir Eiropas Savienība, kādi ir tās simboli, guva ieskatu, kā darbojas Eiropas Parlaments un kuri deputāti pārstāv Latviju.
Pēc informācijas iegūšanas, skolēniem tika rīkots atraktīvs konkurss par dzirdēto. Pareizās atbildes autori saņēma balvas. Skolēniem tika rādītas arī divas Avārijas Brigādes animācijas filmas – „Vāsa” un „Korida”.
No Eiropas mājas bērni atgriezās ar papildinātām zināšanām, interesantiem informatīviem materiāliem par Eiropas Savienību, ar kuriem viņi varēs dalīties gan ar mājiniekiem, gan saviem vienaudžiem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pilsētas vidusskolas
skolotājas Ineta Stepanova, Ieva Gaile
Otrdien, 17.martā, noslēgusies pirms pusgada uzsāktā inciatīva „City Up”, kuras ietvaros jaunieši tika aicināti izstrādāt IT risinājumus uzņēmumiem. No 18 konkursam pieteiktajiem projektiem, finālā nokļuva un 2.vietu ieguva Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.klases skolnieks Ralfs Cimermanis. Konkursā piedalījās jaunieši un uzņēmēji no Jelgavas pilsētas, Siguldas un Cēsu novada.
Iniciatīvā iesaistījās seši Siguldas novada uzņēmumi, kas dalījās ar skolēniem savās vajadzībās, definējot konkrētu uzdevumu. Projekta gaitā tika izstrādāti dažādi risinājumi: noliktavas preču uzskaites sistēma, izveidota jauna mājas lapa un e‑veikals, klientu datubāze un citi risinājumi.
Ralfs Cimermanis uzņēmumam „Pixelbags” izveidoja jaunu noliktavas uzskaites risinājumu tiešsaistē, kas dod iespēju uzņēmuma īpašniekiem sekot līdzi preču atlikumiem noliktavā no jebkura datora. Projekta rezultātā radītā uzskaites sistēma, atvieglos uzņēmuma ikdienas darbu un paaugstinās tā efektivitāti.
Skolēnu izstrādātos projektus vērtēja vairāki informācijas tehnoloģiju nozares eksperti.
Janiešiem tā bija lieliska iespēja mācīties ne tikai jaunu programmēšanas valodu, bet arī komunikāciju un sadarbību.
Apsveicam Ralfu Cimermani un darba vadītāju Siguldas Valsts gimnāzijas skolotāju Saivu Vītolu ar uzvaru konkursā un pateicamies Siguldas novada uzņēmumiem „Barakuda M”, „Personāla attīstības risinājumi”, KKS „Allažu Saime”, „Saltavots”, Radio7, „Pixelbags” par iesaistīšanos „City Up” iniciatīvā un jauniešiem sniegto iespēju.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja
Ina Stupele
Visiem siguldiešiem, kuri interesējas par vēsturi un kultūru, piedāvājam iespēju reizi mēnesī Siguldas Valsts ģimnāzijas zālē noskatīties Latvijas Nacionālā arhīva izveidotās dokumentālās filmas un noklausīties ekspertu komentārus.
Dokumentālā filma „Esplanāde”, 1990.gads, latviešu valodā, 19 min., režisors Andrejs Apsītis
Valdas Barones ievadpieteikums.
Filma „Esplanāde” ar dokumentālo kadru palīdzību sniedz ieskatu vēsturiskajās norisēs Rīgā un Latvijas 20.gadsimta vēsturē caur Esplanādes laukuma prizmu. Tas nav tikai laukums Rīgas centrā starp Brīvības un Valdemāra ielām, tur koncentrējušies būtiski mūsu valsts notikumi dažādu varu laikposmos. Filmas pamatā izmantoti Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva kinohroniku kadri, kas atspoguļo norises Rīgā un Latvijas vēsturē no 1917.gada līdz pat 1990.gadam, vizuāli iezīmējot gan laikmetu, gan ļaujot iepazīties ar nelielu daļu no arhīva kinohroniku bagātīgā klāsta.
Kinopētnieces Viktorijas Ekstas audiovizuālā programma „Laika mašīna: Atpūta”
„Laika mašīna” ir tematiska audiovizuāla programma, ar piedāvājumu ceļot laikā. Katrs seanss (laika mašīnas pietura) veltīts dažādiem ikdienas dzīves aspektiem un sabiedrības atmiņām par to, kas un kā laika gaitā ir mainījies; kā pārtapa ikdienā lietotie produkti, jēdzieni un pazīstamas lietas un vietas. Programmas pamatā izmantots tikai oficiālās audiovizuālās kultūras mantojums – Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli, koncentrējoties uz kinožurnāliem un izglītojošām pasūtījuma filmām ar nenoliedzami visaptverošu informāciju par laikmeta garu, stereotipiem un ideoloģiskām dogmām Seansā kino-pietura „Laika mašīna: Atpūta” apkopoti arhīva kinohroniku sižeti, kas tēlo padomju darba cilvēka atpūtu, izklaides un spēku atjaunošanas iespējas atvaļinājumā, svētku svinēšanas kultūru vai cita rakstura bēgšanu no rutīnas. Būtiski pievērst uzmanību kinohronikas formālajam raksturam – attiecībām starp tradicionālajiem patosa un pozitīvisma cauraustajiem aizkadra balss tekstiem un dokumentālo attēlu, kuru šodienā vairs nespējam uztvert tikai vienā, turklāt nereti iestudētā veidā.
Programma „Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste (1859–1927)”
Dr. hist. Jāņa Šiliņa ievadlekcija „Jānis Čakste – cēls patriots un vīrs ar skaidru sirdi un tīrām rokām”.
Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva veidota videoprezentācija no arhīva kinohronikām „Latvijas Valsts pirmais prezidents Jānis Čakste arhīva dokumentos”, 1922.–1927.gads.
Jānis Čakste ir viens no izcilākajiem Latvijas valstsvīriem. 1920.gadā J.Čakste kļuva par Satversmes sapulces priekšsēdētāju, 1922.gadā Saeima gandrīz vienbalsīgi viņu ievēlēja par pirmo Latvijas Republikas Valsts prezidentu. 1925.gadā viņam atkārtoti uzticēja pildīt šo augsto amatu. Laikabiedru atmiņā J.Čakste palicis kā enerģisks, dzīvespriecīgs un ļoti patriotisks vadītājs. Viņa spēja distancēties no partiju interesēm, un asā korupcijas kritika izraisīja plašu sabiedrības atzinību.
Lektorija apmeklējums bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada klašu audzinātāju MA vadītāja
Inese Berga
Laurenču sākumskolas 4.klase, kura pirmajā semestrī ieguva titulu „Laurenču sākumskolas čaklākie lasītāji”, saulainajā 13.marta rītā devās pārsteiguma ekskursijā uz Jūrmalu, nemaz nenojaušot, kurp šis ceļš vedīs, jo ekskursijas maršruts jau kopš janvāra sākuma tika rūpīgi glabāts noslēpumā!
Pirmā apskates vieta bija „Vitālija Jermolajeva gleznu teātris”, kurā skolēniem bija iespēja apskatīt savdabīgu gleznu izstādi, kas veidota unikālā tehnikā (fluoriscentās glezniecības efekts) – gleznas īpašā apgaismojumā sāka mirdzēt un iepriekš redzamās gleznas vietā parādījās pavisam cits, iepriekš nemanāms un it kā paslēptais gleznas variants.
Dubultos tika apmeklēta „Aspazijas dzīvojamā māja – vasarnīca”, kurā dzejniece pavadīja mūža pēdējos desmit gadus no 1933. līdz 1943.gadam. Ēka ir celta 1903.gadā, un ir tipisks Jūrmalas 20.gadsimta sākuma koka arhitektūras piemineklis. Skolēniem bija iespēja klausīties dzejnieces balss ierakstu vēsturiskajā VEF radio, dzirdēt stāstus par Aspazijas un mājkalpotājas Anniņas agrajiem rītiem, kuros abas pārrunāja visu, kas naktī redzēts sapņos, un iepazīties ar citiem autentiskiem tā laika priekšmetiem un dzejnieces ikdienu.
Ekskursijas noslēgumā, pirms došanās uz Siguldu, skolēni devās aktīvi izkustēties „Dzintaru Mežaparkā”, kur ikviens atrada sev aizraujošāko atpūtas veidu!
Paldies 4.klases vecākiem par atbalstu un bibliotekārei Maritai Veicai par ekskursijas noorganizēšanu!
Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas
direktores vietniece un 4.klases audzinātāja
Vanesa Čeičiniece
Rīgas un Pierīgas izglītības iestāžu pūtēju orķestru skatē, kura notika 7.martā Juglas vidusskolā, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pūtēju orķestrim „Sudrabskaņa”, vadītāji Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš, iegūti teicami rezulāti – I pakāpes diplomi.
Orķestru skatē – 42,16 punkti, tikai nedaudz atpaliekot no Rīgas 6.vidusskolas pūtēju orķestra, savukārt defilē programmā 42,5 punkti. Defilē programmas horiogrāfe – Laila Jirgensone.
Sasniegtais augstais rezultāts liecina, ka arī pūtēju orķestris piedalīsies XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Apsveicam laureātus!
Sīkāka informācija pieejama Valsts izglītības satura centra mājaslapā www.dziesdundejo.lv sadāļā „Dalībniekiem” – „Skašu rezultāti”.