Sirsnīgi aizvadīta Skolotāju dienas piektdiena Siguldas 1.pamatskolā. Šoreiz 9.klašu skolēni sadarbībā ar Skolēnu pašpārvaldi bija sarīkojuši patīkamus pārsteigumus skolotājiem.
Pie skolas durvīm skolotājus gaidīja pašdarināts apsveikums, skolā skolotāji devās pa improvizētu sarkano paklāju, kura galā katrs skolotājs saņēma ziedu pušķi un dāvanu ar novēlējumu no skolēniem. Stundu laikā skolotāji tika cienāti ar kafiju un medus kūku.
Patīkami, ka šī diena skolā tiešām bija svētki – gan skolotājiem, gan arī bērniem – gatavojot svētkus.
Paldies visu skolotāju vārdā!
Informāciju sagatavoja:
Guntra Purmale
Direktora vietniece ārpusstundu darbā
Trešdien, 30.septembrī Allažu pamatskolas pirmsskola svinēja saules pagriešanos uz ziemas pusi — Miķeļdienu.
Visas nedēļas garumā pagalmā starp siena ballītēm Miķeļa uzraudzībā bija dārzeņu izstāde. Bērni kopā ar vecākiem nesa neparastas rudens veltes — Jumīšus, lielus un mazus ķirbjus, sarkanus un baltus burkānus, vēl citus dārzeņus, to veidojumus. Bērni viesojās arī pie dārzeņu audzētājiem, Malcenieku ģimenes, iepazinās ar uzņēmēju dārzeņu noliktavu.
Trešdienas rītā par godu saulei vecāki ar bērniem veidoja sauli no ziediem, bet Miķeļdienā katrā grupā bija rudens velšu degustācija.
Pēcpusdienā bērni viesojās rudens rūķa un peles izveidotajā pagrabā, kur visi iepazinās ar dažādiem dārzeņiem un augiem, nogaršoja ogas, minēja mīklas, skaitīja tautasdziesmas un gāja rotaļās.
Paldies skolotājām Sandrai Badunai un Sanitai Bubenei par idejām un radītajiem svētkiem!
Informāciju sagatavoja:
Direktores vietniece pirmsskolā
Evija Grava
Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.a klases skolēni vēlas palīdzēt Lesteras (Lielbritānija) latviešu bērnu sestdienas skolai izveidot savu bibliotēku. Tādēļ siguldieši tiek aicināti no 1. līdz 23.oktobrim ziedot bērnu grāmatiņas latviešu valodā. Grāmatas var nodot Siguldas Valsts ģimnāzijas 10.a klases audzinātājai Inesei Bergai vai Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā.
Lesteras latviešu bērnu sestdienas skola ir dibināta 2015.gada aprīlī un to apmeklē bērni vecumā no 3 līdz 14 gadiem. Skolā strādā piecas brīvprātīgās skolotājas – viena no tām ir bijusī siguldiete, ģimnāzijas absolvente, Siguldas 1.pamatskolas un Mores pamatskolas skolotāja Dace Dundure, lūdz palīdzību skolas bibliotēkas izveidei.
Skolā ir paredzēts apgūt latviešu valodu, kultūru un vēsturi, tautiskās dejas, tāpat skolā notiek radošās nodarbības, kur bērni darbojas ar krāsām un faktūrām.
Informāciju sagatavoja:
10.a. klases vecākā Katrīna Lauga,
10.a klases audzinātāja Inese Berga
Pagājušajā nedēļā rudens veltes dažādu radošu veidojumu izskatā izstādē „Esmu savāds” dižojās Allažu pamatskolas vestibilā.
Miķeļdienā, tradicionālajā rudens tirgū, kur godinājām arī divus zēnus, kas godam nes Mika vārdu, bija pulcējies prāvs skaits tirgotāju un pircēju. Dārzeņi, konditorejas izstrādājumi, metālkalumi, ogas un augļi, rieksti, ievārījumi, adījumi, rotas un vēl citas iekārojamas preces itin ātri pazuda no tirgus galdiem. Prieks, ka liela daļa tirgotāju bija padomājuši par savas preces oriģinālu un estētisku iesaiņojumu. Šī gada
Miķeļu tirgus jauninājums – dārza ķerru izstāde. Oriģinālākās, radošākās, videi draudzīgākās, mākslinieciskākās un funkcionālākās „tačkas” nomināciju un vērtīgas balvas ieguva katra no piecām izstādē novietotajām ķerrām.
Informāciju sagatavoja:
Ināra Paegle
24.septembrī Siguldas 1.pamatskolā bija ciemiņu diena. Uz tikšanos ar Māri Runguli un Agiju Staku ieradās ne tikai mūsu skolas sesto klašu audzēkņi, bet arī Allažu un Mores pamatskolu skolēni un skolotājas. Tikšanās bija otrais pasākums lasīšanas veicināšanas projekta ietvaros un arī kā Raiņa jubilejas atceres pasākums. Saruna bija plānota tikai ar sestās klases bērniem, bet iesaistījās arī ceturtās klases, jo viņi literatūras stundās sākuši apgūt Māra Runguļa darbus, tāpēc gribēja satikt autoru.
Pirms pasākuma skolēniem bija iespēja skolas bibliotēkā iepazīties ar M.Runguļa un A.Stakas daiļradi un biogrāfiju. Mums izpalīdzēja pagasta bibliotēka un aizdeva iztrūkstošos darbus, arī pati vadītāja Ieva Blaua piedalījās pasākumā. 6.a klases skolnieces Kerija Osīte un Zane Pudņika bija sagatavojušas M.Runguļa darba fragmentus ar mīklu minēšanu.
Sarunu rakstnieks sāka ar stāstu par bērnu folkloras vākšanu, kas apkopota piecās spoku un joku grāmatās, turpinājumā lasīja pašsacerētu spoku stāstu, kas tomēr atrisinājās laimīgi ar pārpratuma noskaidrošanu. Tālāk saruna turpinājās kopā ar grāmatu ilustratori A.Staku. Viņiem ir 15 kopīgi veidotas grāmatas. Māksliniece rādīja ilustrāciju skices, skolēni varēja salīdzināt oriģinālu ar kopiju grāmatā. A.Staka sadarbojas arī ar citiem autoriem, veido preču zīmes, zīmē pastkartes, pārtikas produktu iesaiņojumus, piemēram, Pūres šokolādei. Skolēniem mākslinieces zīmējumi pazīstami no mūzikas mācību grāmatām 1. – 6.klasei. M.Rungulis stāstīja par vietām Latvijā, kur notiek viņa stāstu darbība. Visvairāk pieminētā bija Liepāja – viņa dzimtā pilsēta. Daļa grāmatu ir autobiogrāfiskas ar bērnībā satiktu cilvēku aprakstiem, ar Liepājas ielu atainojumu. Atziņa – ikdienišķs notikums var pārtapt interesantā stāstā.
Pasākums bija izdevies. Gan skolēni, gan pieaugušie klausījās lektorus ar interesi. Allažu pamatskolas bērnus ieinteresēja stāsts par ezeru, kurā ik pēc laika pazūd ūdens. Bet tas taču mūsu Linezers, šo stāstu noteikti jāizlasa! Pēc pasākuma skolēni gribēja vēlreiz apskatīt grāmatas un arī izlasīt. Pozitīvas atsauksmes ir no latviešu valodas un literatūras skolotājas Elitas Vīgantes: „Skolēniem ir ļoti vajadzīgas tādas tikšanās ar radošiem cilvēkiem, tas atraisa radošumu viņos pašos ‚dod ticību savām spējām, drosmi saņemties un izlikt domu uz papīra.” Pēc pasākuma skolotājai nāk klāt audzēkņi un dod izlasīt savus literāros darbiņus. Jā, kas zin’, varbūt kāds no tiem ir nākamais rakstnieks vai nākamā dzejniece.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas 1.pamatskolas bibliotekāre
Ligita Valaine
No 14. līdz 18.septembrim Siguldas 1.pamatskolas 1. – 9.klašu skolēni piedalījās konkursā „Dabas paklājs”. Konkurss notika jau otro gadu, un šogad tas bija veltīts dižajam latviešu dzejniekam Rainim.
Konkursa ietvaros katra klase izgatavoja 1x1 metru lielu kompozīciju no dabas materiāliem, iedvesmojoties no pašu izvēlēta Raiņa dzejoļa. Kompozīcijas bija apskatāmas pie skolas. No 18. līdz 20.septembrim notika konkursa darbu vērtēšana un balsošana par savu simpātiju. Par darbiem balsoja gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki, gan arī Siguldas iedzīvotāji un viesi.
Konkursa lieldraugi šogad jau atkārtoti bija bērnudārzi „Saulīte” un „Pasaciņa”, kuri gan nāca kopā ar bērniem apskatīt darbus, gan arī balsoja. Paldies sakām arī „Siguldas Dizainam”, Siguldas pagasta Kultūras namam un Sociālajam dienestam, kas balsoja par savu simpātiju un pārsteidza skolēnus ar jaukām dāvanām.
Konkursa skatītāju un skolēnu simpātijas šogad piederēja 6.a klasei ar dzejoli „Pavasara ganības” un 9.b klasei ar kompozīciju, kas tapusi pēc lugas „Zelta zirgs” motīviem. Bērnudārza „Pasaciņa” simpātijas šogad 2.b klasei ar darbu „Sacīkstes”, „Siguldas Dizaina” laureāti – 4.b klase ar „Zirņa bērniem”, Sociālā dienesta simpātija – 1.c klase ar „Mīklu” un Siguldas pagasta kultūras nama specbalva 6.a klasei, „Pavasara ganības”.
29.septembrī Miķeļdienā skolā notika konkursa laureātu un dalībnieku apbalvošana. Visi konkursa dalībnieki saņēma diplomus un balvās šoreiz pārsteigums – saldējums! Gaidīsim nākamo rudeni ar jauniem pārsteigumiem!
Informāciju sagatavoja:
direktora vietniece audzināšanas darbā
Guntra Purmale
25.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Ekoskolu apbalvošanas pasākumu bija pulcējušies izglītības iestāžu pārstāvji no visas Latvijas.
Pasākuma pirmajā daļā, notika Ekoskolu programmas starptautiskā Zaļā karoga balvas saņemšana, ko šogad piešķīra 117 skolām, tai skaitā arī pirmsskolas izglītības iestādēm, kas sevi pierādījušas ar izcilām aktivitātēm vides jomā. Savukārt 44 izglītības iestādes ieguva Latvijas Ekoskolas nosaukumu un diplomu, kas ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu. Šajā daļā bija arī iespēja iepazīties ar dažādām aizvadītā mācību gada Ekoskolu iniciatīvas un labākās prakses piemēriem, kā arī iespēja uzzināt par programmas aktualitātēm un jaunākajiem projektiem.
Pasākuma noslēgumā Ekoskolu programmas dalībnieki devās gājienā ar mērķi atgādināt sabiedrībai un atbildīgajām valsts iestādēm par Latvijas līdzatbildību klimata pārmaiņu mazināšanā saistībā ar ANO klimata pārmaiņu konferenci. Gājiens tika plānots kā aktīvs noslēgums Ekoskolu programmas apbalvošanas ceremonijai un ieskats novembrī gaidāmajām Rīcības dienām, aicinot skolas aktīvi iesaistīties svarīgu vides problēmu risināšanā un pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Gājiens noslēdzās ar radošu akciju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas telpās.
Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 170 izglītības iestādes (no pirmsskolām, līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk kā 43 000 skolas.
Paldies visiem PII „Ieviņa” darbiniekiem par ieguldījumu vides izglītības veicināšanā un popularizēšanā. Neapstāties pie sasniegtā un turpināt labi iesāktos darbus. Aicinu arī pārējās Siguldas izglītības iestādes iesaistīties Ekoskolu programmā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas PII „Ieviņa” vadītāja Maira Gavare
Jaunajā mācību gadā Siguldas novada vispārizglītojošās skolās mācības sāka par 144 skolēniem vairāk nekā 2014.gadā. Vislielākais skolēnu skaits šogad ir Siguldas pilsētas vidusskolā, kur mācības uzsākuši 707 audzēkņi.
Kopumā mācības Siguldas novada vispārizglītojošās skolās sāka 2053 skolēni. Lielākais skolēnu skaita pieaugums šajā mācību gadā ir Siguldas pilsētas vidusskolā – 57 skolēni, Laurenču sākumskolā – 51 skolēns un Siguldas 1.pamatskolā – 25 skolēni.
Mācības uzsākušas 12 pirmās klases, 10 no tām – Siguldas pilsētā. Arī klašu piepildījums ir liels – no 22 skolēniem Laurenču sākumskolā līdz 28 skolēniem Siguldas pilsētas vidusskolā. Lielais skolēnu skaits skaidrojams gan ar 2008.gada dzimstības rādītāju pieaugumu Latvijā kopumā un Siguldas pilsētā, gan arī ar to, ka Siguldā uz dzīvi apmetas ģimenes ar bērniem pirmsskolas un skolas vecumā, novērtējot šo pilsētu kā draudzīgu ģimenēm.
Novada bērnudārzos pirmsskolas izglītības programmu šogad apgūst 931 mazais novadnieks – 244 bērni „Ābelītē”, 199 – „Saulītē”, savukārt 127 bērni izglītojas „Ieviņā”.
Lai mācību gads sāktos veiksmīgi, pašvaldības atbildīgie dienesti un struktūrvienības strādāja visu vasaru. Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Līga Sausiņa norāda, ka izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā 2015.gadā pašvaldība ieguldījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Šajā mācību gadā novada pedagogu kolektīvs papildinās ar pieciem jauniem pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs un 10 jauniem novada skolās.
No 21. līdz 25.septembrim pirmsskolas izglītības iestādē „Ābelīte” noritēja Drošības nedēļa, kuras laikā bērni kopā ar skolotājām izzināja un iepazina dažādus drošības jautājumus, izspēlēja dažādas spēles, radoši darbojās nodarbībās.
Mazākās grupiņas kopā ar lācīti un zaķīšiem iepazinās, ar labas uzvedības iemaņām grupiņā un uz ielas.
Savukārt lielāko grupu bērni sagaidīja ciemos runci Rūdi un bebri Bruno, kuri sniedza izzinošu stundu par to, kā pasargāt sevi dažādās dzīves situācijās, drošību uz ielas, kā arī ceļu satiksmes noteikumiem.
Bērni ikdienas pastaigu laikā lieto atstarojošās vestes, kas sniedz papildus drošību. Paldies vecākiem par sagādātajām vestēm!
Septembris, kā ierasts Laurenču sākumskolā, tiek aizvadīts Dzejas dienu noskaņās. Šogad Dzejas dienu galvenie varoņi bija Rainis un Aspazija. Kamēr mazākie laurēni svinēja dzejnieku 150.jubileju, veidojot dzimšanas dienas torti, skaitot un sacerot dzejoļus, tikmēr vecāko klašu skolēni nepacietīgi gaidīja jau trešo Dzejas nakti.
Šī gada Dzejas nakts Laurēnu zelta sietiņš Laurenču sākumskolā norisinājās no 25. līdz 26.septembrim, ļaujot skolēniem visa pasākuma laikā daudz tuvāk iepazīt Raiņa un Aspazijas daiļradi. Katra skolēnu grupa kā ieejas biļeti sagatavoja prezentāciju, kuras pamatā bija Raiņa vai Aspazijas dzejolis. Tā vakara iesākumā varējām iepazīties ar lellītēm Lolītēm un Pasaciņām, Cīrulīšiem un citiem iemīļotiem dzejnieku radītiem tēliem.
Deviņās stacijās skolēniem bija iespēja veidot liriskas kompozīcijas, izmantojot dažāda veida materiālus, rakstīt vēstules, izmantojot tinti un spalvu, kā to reiz darīja abi dzejnieki, 35 gadu laikā uzrakstot viens otram gandrīz 2500 vēstuļu. Tāpat skolēni zīmēja dzejnieku portretus, vēroja naksnīgās debesis jeb „Zelta sietiņu”, cenšoties sameklēt Lielo Lāci un citus zvaigznājus, sacerēja oriģinālus akrostihus un pārbaudīja savu erudīciju literatūras teorijas stacijā. Vakara gaitā neizpalika arī vakariņas zeltaini dzeltenos toņos.
Sakām paldies visiem Laurenču sākumskolas skolotājiem un citiem darbiniekiem, kuri palīdzēja pasākuma organizēšanā un norisē, kā arī skolēniem par aktīvo līdzdalību skolas tradīciju saglabāšanā!
Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas direktores vietniece audzināšanas darbā
Vanesa Čeičiniece
Pagājušajā mācību gadā Siguldas novada pašvaldība rīkoja konkursu “Siguldas novada Gada klase 2015”, kurā aktīvi iesaistījās Siguldas Valsts ģimnāzijas 8.m (šobrīd 9.m) klase, iegūstot Gada klases titulu. Skolēni pierādīja, ka ir saliedēti, aktīvi, atbildīgi. 18.septembrī skolēni izmantoja konkursā iegūto naudas balvu, lai dotos ekskursijā uz Lietuvu.
Jau rīta agrumā plkst.6.00 izbraucām no Siguldas. Mūsu pirmā pietura bija Krustu kalns, kas atrodas apmēram 12 km no Šauļiem. Krustu kalnā apskatāmi rūpīgi gatavoti krusti no koka, marmora un metāla, un redzams, ka cilvēki reizēm improvizējuši uz vietas vai gribējuši būt oriģināli – kalnā ir krusti no zariņiem, zīmuļiem. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850.gadā, un tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831.gadā. Krustu kalns kļuvis par vēstures un arhitektūras pieminekli, kur cilvēki dodas, lai noliktu lūgšanu krustus un krustiņus. 1993.gada 7.septembrī Krustu kalnā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II un atstāja tur savu krustu. 1900.gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, to bija tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.
Tālāk braucām uz Palangu. Palanga ir neliela pilsēta Lietuvā, kas atrodas pie Baltijas jūras krasta, netālu no ostas pilsētas Klaipēdas. 19.gadsimta sākumā Palanga kļuva slavena kā jūras kūrorts. Caur pilsētu plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēti 10 tilti un tiltiņi, bet pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra ar brīnišķīgu pludmali. Palangā devāmies uz restaurēto slaveno Dzintara muzeju. 1897.gadā celtajā un rūpīgi restaurētajā grāfu Tiškeviču pilī atjaunots vēsturiskais interjers un ierīkotas jaunas ekspozīcijas. Muzeja pirmajā stāvā aplūkojami aptuveni 300 autentiski eksponāti – mēbeles, gleznas, gobelēni, porcelāna un sudraba trauki. Otrajā stāvā 86 jaunās, no iekšpuses izgaismotās vitrīnās un stendos izvietota viena no bagātākajām dzintara ekspozīcijām Eiropā. Šobrīd apskatāmi 6500 dažāda lieluma dzintari – aptuveni par 1000 vairāk nekā iepriekšējā ekspozīcijā pirms restaurācijas. Kopumā muzeja fondos glabājas aptuveni 30 000 eksponātu. Muzejā izveidota interaktīva ekspozīcija ar milzu lupām, kas ļauj kārtīgi izpētīt dzintara gabalos uz mūžiem iesprostotos kukainīšus.
Pēc Dzintara muzeja un pils parka apskates devāmies uz Klaipēdu. Klaipēda atrodas vietā, kur saplūst Kuršu joma un Baltijas jūra. Jomas austrumu pusē ir pilsētas lielākā daļa – centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē atrodas pilsētas daļas Kopgale un Smiltine. Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem), liela osta un starptautisko prāmju osta. Klaipēdā atrodas delfinārijs, kuru mēs arī apmeklējām. Ar prāmi pārcēlāmies uz Smiltini, Kuršu kāpā, lai pēc tam ar kājām dotos līdz delfinārijam. Ar modernām audio un video iekārtām aprīkotajā zālē ir 600 skatītāju vietu. Tūkstoš četrsimt kubikmetru lielo baseinu apjož stikla siena, kas ļauj sekot dzīvnieku kustībām ne tikai virs, bet arī zem ūdens. Delfīnu šovs mūs iepriecināja ar lieliski sagatavotiem priekšnesumiem, kurus delfīni izpilda draudzīgā tandēmā ar treneriem. Izrādē iespējams redzēt, kā delfīni dejo, dzied, glezno, spēlē bumbu, vizina laivā, met bumbu basketbola grozā, un vēl, un vēl…. To nevar aprakstīt, tas vienkārši ir jāredz!
Pēc delfinārija ar mazo bānīti devāmies līdz prāmim, lai nokļūtu Klaipēdā un tālāk brauktu atpakaļ uz Palangu. Palangā devāmies uz Jūras tiltu. Lai tur nokļūtu, apskatījām Basanavičus gatvi – galveno gājēju ielu un vienu no ievērojamākajām vietām pilsētā. Šeit ir daudz kafejnīcu, restorānu, veikaliņu, suvenīru kiosku un atrakciju bērniem. Spītējot lielajam vējam, nonācām līdz Jūras tiltam. Jūras tilts jeb Palangas mols dažkārt tiek uzskatīts par neoficiālu Palangas simbolu. Tas stiepjas jūrā 470 metru garumā. Tam ir interesanta “L” veida forma, un uz tā parasti pulcējas gan tūristi, gan vietējie makšķernieki. Uz abām pusēm no mola stiepjas 18 kilometrus gara, smilšaina pludmale.
Laiks paskrēja ļoti ātri, sāka jau krēslot, tādēļ braucām atpakaļ uz Siguldu. Atpakaļceļā autobusā skolēni piedalījās konkursā un atbildēja uz jautājumiem par ekskursijā redzēto. Siguldā ieradāmies tikai pusnaktī.
Paldies Siguldas novada pašvaldībai! Paldies AS “CATA” Siguldas filiālei, atsaucīgajiem šoferīšiem, skolotājai Saivai.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
9.m klases audzinātāja Daiga Jēkabsone
Septembrī ikviens Laurenču sākumskolas skolēns tika aicināts sacerēt savu dzejoli, kas savu vietu atrada “Laurēnu zelta sietiņā” bibliotēkā.
25.septembra pēcpusdienā mazākie laurēni pulcējās kopā, lai atzīmētu Raiņa un Aspazijas 150.jubileju. Pasākumā Raiņa un Aspazijas dzeju deklamēja iepriekšējā mācību gada skatuves runas konkursa dalībnieki un laureāti – Evelīna Vabule un Žaks Taubers, bet mazie pirmklasnieki drosmīgi skaitīja līdz desmit Raiņa dzejolī “Visi desmit”. Tā tapa dzimšanas diena kūka ar desmit skaisti noformētiem gabaliem.
Paldies animācijas studijai “Dauka” par atbalstu, kas ļāva mums just līdzi animācijas filmu “Ciemā”, “Aicinājums” un “Zeltītas vasaras” varoņiem
Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas bibliotekāre
Marita Veica