Pagājušajā mācību gadā Siguldas novada pašvaldība rīkoja konkursu “Siguldas novada Gada klase 2015”, kurā aktīvi iesaistījās Siguldas Valsts ģimnāzijas 8.m (šobrīd 9.m) klase, iegūstot Gada klases titulu. Skolēni pierādīja, ka ir saliedēti, aktīvi, atbildīgi. 18.septembrī skolēni izmantoja konkursā iegūto naudas balvu, lai dotos  ekskursijā uz Lietuvu.

Jau rīta agrumā plkst.6.00 izbraucām no Siguldas. Mūsu pirmā pietura bija Krustu kalns, kas atrodas apmēram 12 km no Šauļiem. Krustu kalnā apskatāmi rūpīgi gatavoti krusti no koka, marmora un metāla, un redzams, ka cilvēki reizēm improvizējuši uz vietas vai gribējuši būt oriģināli – kalnā ir krusti no zariņiem, zīmuļiem. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850.gadā, un tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831.gadā. Krustu kalns kļuvis par vēstures un arhitektūras pieminekli, kur cilvēki dodas, lai noliktu lūgšanu krustus un krustiņus. 1993.gada 7.septembrī Krustu kalnā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II un atstāja tur savu krustu. 1900.gadā, kad krusti oficiāli tika skaitīti pirmo reizi, to bija tikai 130. Šobrīd to skaits tiek lēsts krietni virs 200 tūkstošiem, taču saskaitīt tos ir ārkārtīgi grūti, jo uz daudziem lielajiem krustiem ir sakārti vairāki desmiti mazāku krustiņu.

Tālāk braucām uz Palangu. Palanga ir neliela pilsēta Lietuvā, kas atrodas pie Baltijas jūras krasta, netālu no ostas pilsētas Klaipēdas. 19.gadsimta sākumā Palanga kļuva slavena kā jūras kūrorts. Caur pilsētu plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēti 10 tilti un tiltiņi, bet pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra ar brīnišķīgu pludmali. Palangā devāmies uz restaurēto slaveno Dzintara muzeju. 1897.gadā celtajā un rūpīgi restaurētajā grāfu Tiškeviču pilī atjaunots vēsturiskais interjers un ierīkotas jaunas ekspozīcijas. Muzeja pirmajā stāvā aplūkojami aptuveni 300 autentiski eksponāti – mēbeles, gleznas, gobelēni, porcelāna un sudraba trauki. Otrajā stāvā 86 jaunās, no iekšpuses izgaismotās vitrīnās un stendos izvietota viena no bagātākajām dzintara ekspozīcijām Eiropā. Šobrīd apskatāmi 6500 dažāda lieluma dzintari – aptuveni par 1000 vairāk nekā iepriekšējā ekspozīcijā pirms restaurācijas. Kopumā muzeja fondos glabājas aptuveni 30 000 eksponātu. Muzejā izveidota interaktīva ekspozīcija ar milzu lupām, kas ļauj kārtīgi izpētīt dzintara gabalos uz mūžiem iesprostotos kukainīšus.

Pēc Dzintara muzeja un pils parka apskates devāmies uz Klaipēdu. Klaipēda atrodas vietā, kur saplūst Kuršu joma un Baltijas jūra. Jomas austrumu pusē ir pilsētas lielākā daļa – centrs un vecpilsēta, bet rietumu pusē atrodas pilsētas daļas Kopgale un Smiltine. Klaipēdā ir divas prāmju piestātnes: vecā (pilsētas centrā) un jaunā (vairāk uz dienvidiem), liela osta un starptautisko prāmju osta. Klaipēdā atrodas delfinārijs, kuru mēs arī apmeklējām. Ar prāmi pārcēlāmies uz Smiltini, Kuršu kāpā, lai pēc tam ar kājām dotos līdz delfinārijam. Ar modernām audio un video iekārtām aprīkotajā zālē ir 600 skatītāju vietu. Tūkstoš četrsimt kubikmetru lielo baseinu apjož stikla siena, kas ļauj sekot dzīvnieku kustībām ne tikai virs, bet arī zem ūdens. Delfīnu šovs mūs iepriecināja ar lieliski sagatavotiem priekšnesumiem, kurus delfīni izpilda draudzīgā tandēmā ar treneriem. Izrādē iespējams redzēt, kā delfīni dejo, dzied, glezno, spēlē bumbu, vizina laivā, met bumbu basketbola grozā, un vēl, un vēl…. To nevar aprakstīt, tas vienkārši ir jāredz!

Pēc delfinārija ar mazo bānīti devāmies līdz prāmim, lai nokļūtu Klaipēdā un tālāk brauktu atpakaļ uz Palangu. Palangā devāmies uz Jūras tiltu. Lai tur nokļūtu, apskatījām Basanavičus gatvi – galveno gājēju ielu un vienu no ievērojamākajām vietām pilsētā. Šeit ir daudz kafejnīcu, restorānu, veikaliņu, suvenīru kiosku un atrakciju bērniem. Spītējot lielajam vējam, nonācām līdz Jūras tiltam. Jūras tilts jeb Palangas mols dažkārt tiek uzskatīts par neoficiālu Palangas simbolu. Tas stiepjas jūrā 470 metru garumā. Tam ir interesanta “L” veida forma, un uz tā parasti pulcējas gan tūristi, gan vietējie makšķernieki. Uz abām pusēm no mola stiepjas 18 kilometrus gara, smilšaina pludmale.

Laiks paskrēja ļoti ātri, sāka jau krēslot, tādēļ braucām atpakaļ uz Siguldu. Atpakaļceļā autobusā skolēni piedalījās konkursā un atbildēja uz jautājumiem par ekskursijā redzēto. Siguldā ieradāmies tikai pusnaktī.

Paldies Siguldas novada pašvaldībai! Paldies AS “CATA” Siguldas filiālei, atsaucīgajiem šoferīšiem, skolotājai Saivai.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
9.m klases audzinātāja Daiga Jēkabsone

Septembrī ikviens Laurenču sākumskolas skolēns tika aicināts sacerēt savu dzejoli, kas savu vietu atrada “Laurēnu zelta sietiņā” bibliotēkā.

25.septembra pēcpusdienā mazākie laurēni pulcējās kopā, lai atzīmētu Raiņa un Aspazijas 150.jubileju. Pasākumā Raiņa un Aspazijas dzeju deklamēja iepriekšējā mācību gada skatuves runas konkursa dalībnieki un laureāti – Evelīna Vabule un Žaks Taubers, bet mazie pirmklasnieki drosmīgi skaitīja līdz desmit Raiņa dzejolī “Visi desmit”.  Tā tapa dzimšanas diena kūka ar desmit skaisti noformētiem gabaliem.

Paldies animācijas studijai “Dauka” par atbalstu, kas ļāva mums just līdzi animācijas filmu “Ciemā”, “Aicinājums” un “Zeltītas vasaras” varoņiem

Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas bibliotekāre
Marita Veica

Bērnudārza „Ieviņa” pagalmā no 7. līdz 22. septembrim tika izstādīti bērnu un vecāku radošie darbi no rudens veltēm.

Savukārt Ekoskolas „Ieviņa” kompostkaudzē arī šovasar bērni audzēja ķirbjus. 22.septembrī visi pulcējās, lai kopā ar Zaļo rūķi novāktu ķirbju ražu. Sestās grupas bērni īpaši šim notikumam bija sagatavojuši nelielu uzvedumu „Tas lielais ķirbis”, kurā pastāstīja, kā no sēklas izaudzēt varenu ķirbi.

Šovasar bija izauguši 10 dažāda lieluma ķirbji, kuri tika nogriezti, nosvērti un pierakstīti svara rezultāti. Kopā tie svēra 36,6 kilogramus. Zaļais rūķis pastāstīja un parādīja, ka ķirbju lapas jāsasmalcina un jāatstāj komposta kaudzē, lai satrūd. Kompostkaudzē nonāca arī dārzeņu izstādes sabojājušies mākslas darbi, jo tie satrūdot veidos bagātīgu zemi, kuru izmantosim pavasarī savos dārziņos. Tika arī noskaidrots, ka kompostkaudzē dzīvo daudz sīkas radībiņas, kuras palīdz dārzeņus pārstrādāt.

Bērniem bija iespēja izskriet jautro ķirbju stafeti un nobeigumā ķirbji ar ķerrām tika nogādāti bērnudārza pagalmā, lai iepriecinātu bērnus, vecākus un „Ieviņas” viesus. Pēc izstādes ķirbji tiks atdoti mūsu pavārītēm, lai pagatvotu gardos ķirbju ēdienus mūsu bērniem.

Informāciju sagatavoja:
PII „Ieviņa” vadītājas vietniece izglītības jomā,
Ekoskolas koordinatore
I.Rence

18.septembrī Laurenču sākumskolas 5.klases skolniece Marta Kaļiņina apmeklēja LU Botānisko dārzu, lai piedalītos Latvijas Stādu audzētāju biedrības organizētajā stādu audzēšanas konkursa „Dārznīca” noslēguma pasākumā.

Skolēni konkursa ietvaros audzēja trīs augus – ciedru priedi, piparmētru un pīlādzi, aprakstot to augšanas gaitu „Auga dienasgrāmatā”, kā arī meklējot papildu informāciju par šo augu audzēšanu un pielietojuma veidiem. Kopumā konkursā tika iesūtīti 203 komandu un 219 individuālie darbi, no kuriem labākie saņēma ielūgumu uz noslēguma pasākumu.

Noslēguma pasākuma laikā Martai bija iespēja uzzināt, kā veicies citiem konkursa dalībniekiem, kā arī iesaistīties dažādās ar dārzkopību saistītās aktivitātēs, apmeklējot tematiskās augu laboratorijas un LU Botānisko dārzu gida pavadībā.

Paldies arī citiem Laurenču sākumskolas skolēniem un skolotājiem, kuri cītīgi piedalījās stādu audzēšanas konkursā „Dārznīca”! Lai arī turpmāk mums izdodas šo pasauli padarīt zaļāku!

Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas direktores vietniece audzināšanas darbā
Vanesa Čeičiniece

Allažu pamatskola celta 1926.gadā, un nākamajā pavasarī skolas kolektīvs, pedagogi, darbinieki un absolventi svinēs skolas 90.dzimšanas dienu. Tātad iesācies skolas jubilejas mācību gads.

Šogad 1.septembrī deviņdesmito reizi skolas svinīgajā līnijā pulcējās skolēni, skolotāji, darbinieki un vecāki. Šī mācību gada sabiedriskās dzīves aktualitāte būs skolas vēsture, tradīcijas un atmiņas. Nākotne nav iedomājama bez pagātnes. Arī rudens ziedu izstāde — skolēnu kopdarbs, milzu 90, kas veidots no ziediem, veltīts šai aktualitātei.

Informāciju sagatavoja:
Ināra Paegle

Raiņa un Aspazijas jubilejas gada ietvaros arī mazie “Ābelītes” bērni kopā ar savām skolotājām iepazina Raiņa un Aspazija dzeju – skatījās uz lielā ekrāna animācijas filmiņas ar Raiņa un Aspazijas dzeju, dziedāja dziesmas ar šo autoru dzejas rindām.

Lielāko grupiņu bērni tikās noslēguma pasākumā, kurā kopā ar vārnu Klāru un Ābolīti iepazina šo autoru  grāmatas un dzejoļus, un noskaidroja interesantas lietas par bibliotēku. Katra grupiņa bija arī sagatavojusi  kādu bērnu dzejoli (dramatizējot, izdziedot, skandējot  vai izdejojot) ar kuru iepriecināja arī citus.

Paldies par jauko Dzejas rītu visam radošajam kolektīvam un bērniem!

Pagājušā mācību gada beigās Siguldas 1.pamatskolas 4.b klase piedalījās un ieguva galveno balvu piedzīvojumu parka “Tarzāns” rīkotajā zīmējumu konkursā. 11.septembrī skolēni izmantoja konkursā iegūto balvu – iespēju visai klasei apmeklēt atrakciju parku.

Daži iespaidi no šī interesantā pasākuma:
“Man patika pavadīt šo jauko dienu kopā ar klasesbiedriem” Dārta
“Man ļoti patika, ka es varēju arī palīdzēt citiem, jo visu laiku bija jāatcerās par drošību…” Dāvis
“Šis pasākums man ļoti, ļoti patika, jo aizraujošas bija visas izietās šķēršļu trases” Līva
“Man ļoti patika garais nobrauciens. Laiks parkā pagāja loti ātri…” Marta
“Man patika tas, ka visi cits citam palīdzēja, uzmundrināja. Neviens nebija dusmīgs. Man dažās vietās bija bail, bet ja nebūtu šo grūtāko šķēršļu, tad nebūtu interesanti…” Rūta
“Šī bija mana labākā diena mūžā…” Paula
“Es visiem ieteiktu apmeklēt šo parku, jo te var izvēlēties dažādas interesantas atrakcijas…” Ralfs

“Šis bija viens no pasākumiem, kurā klasi ieraudzīju kā vienotu, draudzīgu un izpalīdzīgu kolektīvu. Man prieks, ka šī diena lielai klases skolēnu daļai bija izdevusies! Paldies piedzīvojumu parkam “Tarzāns” par doto iespēju burvīgi pavadīt laiku un pārbaudīt savas spējas interesantu šķēršļu pārvarēšanā”, saka Laila Biteniece, 4.b klases audzinātāja.

Jau otro gadu godalgotu vietu Latvijas skolēnu radoši pētniecisko darbu konkursā ”Vēsture ap mums”  ir ieguvusi Siguldas Valsts ģimnāzijas skolniece Laura Kļaviņa. Līdzīgi konkursi notiek vēl 24 Eiropas valstīs un tie visi ir apvienoti kopīgā projektā “EUSTORY”. Katra valsts organizē savu nacionālo konkursu, bet visu valstu  uzvarētājiem ir iespēja piedalīties kopīgā vasaras nometnē, kuru finansē Kerbera fonds no Hamburgas.

Siguldiete Laura Kļaviņa izturēja  pretendentu atlases konkursu un  kopā ar 50 citu  Eiropas valstu jaunajiem vēsturniekiem no 2. līdz 9. septembrim Olštinā, Polijā papildināja savas vēstures  un arī angļu valodas zināšanas. Laura pati par  nometnē pieredzēto stāsta: “Satura un formas ziņā patiešām ļoti aizraujoša un interesantiem piedzīvojumiem bagāta nedēļa, kura noteikti vēl ilgi paliks manā atmiņā. Katra diena bija piesātināta ar grupu darbiem, diskusijām un lekcijām. Bija ļoti interesanti sastrādāties ar citu valstu jauniešiem un uzzināt viņu viedokli par to, kas īsti ir dzimtene, identitāte, un arī to, kā dažādi Otrā pasaules kara notikumi ir ietekmējuši katra ģimenes vēsturi. Kad lekcijās bijām iepazīstināti ar Vārmijas – Mazūrijas reģiona un tā galvaspilsētas Olštinas vēsturi, mums, kā jaunajiem vēstures pētniekiem, bija jāizstrādā mūsu kopējais pētnieciskais darbs. Bijām sadalīti trīs grupās – intervētājos, fotografētājos un filmētājos. Es biju intervētāju grupā un mūsu pirmais uzdevums bija Olštinas centrā nointervēt pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju. Vakarā prezentējām savu dienas veikumu. Pēc tam katram intervētājam no intervijām bija jāizsecina galvenā doma un citāta veidā tā mākslinieciski jānoformē uz lielām planšetēm. Līdzīgi darbojās arī fotografētāji un filmētāji. Galu galā mūsu darbs kopīgi vainagojās ar patiešām iespaidīgu izstādi vienā no Olštinas muzejiem, kuras atklāšanā piedalījās gan televīzija, gan radio. Tā bija patiešām brīnišķīga nedēļa!”.

Prieks par Lauras panākumiem un viņas interesi par vēstures pētīšanu! Paldies Lauras ģimenei par meitas atbalstīšanu un iedrošināšanu!

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
Vēstures skolotāja Inese Berga

Piektdien, 11.septembrī, Siguldas pilsētas vidusskolas 2.s klase kopā sporta skolotāju Andru un klases audzinātāju devās Lielajā pārgājienā uz Katrīnas iezi. Kāpēc Lielajā? Maršruta garums no skolas bija 20km. Tas ir īsts izturības pārbaudījums ne vien bērniem, bet arī daudziem pieaugušajiem.

Tūrisma taka ir izveidota gar pašu Gaujas krastu, vijas cauri mežam un beidzas Līgatnē. Mazie tūristi bija vienlaikus arī dabas pētnieki. Brīnumaini dabas skati pie Gaujas, zirgu aploki, aitu pulciņi, čūska un vāverīte kokā, briežvaboles un skudru pūznis – tas viss priecēja bērnus un lika vērīgāk ieskatīties un  ieklausīties dabā.

Bērni vērīgumu trenēja arī lielajā atpūtas pauzē, kurā skolotāja Andra bija sagatavojusi orientēšanās uzdevumus ar fotogrāfijām.

Pēdējie pieci kilometri bija visgrūtākie, taču nobeigumā ugunskurs un desiņas ātri atjaunoja spēkus. Vecāki sagaidīja bērnus Līgatnē. Ceļā uz mājām visi satraukti stāstīja par pieredzēto un pārdzīvoto. Lielākais ieguvums ir tas, ka bērni varēs rosināt arī vecākus doties ģimeniskā pārgājienā.

Informāciju sagatavoja:
klases audzinātāja Guna Balode

Pirmo reizi Allažu pamatskolas pirmsskolā tika svinēta Tēvu diena un godināti Supertēti. Pagalmā kuplā skaitā pulcējās tēvi, vectēvi, krusttēvi un pārējie ģimenes locekļi, lai Tēvu dienā apvienotu ģimeņu sportisko un radošo garu, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā.

Katra komanda izgatavoja savu karogu un pēc tam piedalījās dažādās aktivitātēs. „Pičpaunā nešana” – mazie sēdās tētiem uz pleciem un skrēja pa šķēršļotu taciņu, „Aklā zīmēšana” – katra komanda zīmēja transporta līdzekli, katrs komandas dalībnieks pēc kārtas ar aizsietām acīs uzzīmēja vienu detaļu, „Dārgumu meklēšana” – graudu spainī bija jāatrod detaļas no mašīnas un tā jāsaliek gaļas maļamā mašīna, „Trāpīgais metiens” – 25 čiekuri jāizmet cauri riņķim no noteikta attāluma, „Populārie latviešu kino citāti” – tika nolasīts citāts no populāras latviešu kinofilmas, un tēvi minēja, no kuras filmas tas ir.

Visas nedēļas garumā paši mazākie veidoja tēta portretu, vidējie – nesa fotogrāfijas un veidoja foto galeriju, bet lielie – centās uzzīmēt savu tēti, lai šajā dienā sveiktu savus varoņus.

Informāciju sagatavoja:
direktores vietniece pirmsskolā Evija Grava

Dzejas dienas ir īpašs notikums, jo dižajam latviešu dzejniekam Rainim šogad 150.jubileja. Siguldas 1.pamatskolas skolēni šos svētkus svinēja daudzpusīgi. 1. – 4.klašu skolēni mācījās dažādu autoru dzejoļus un deklamēja savās klasēs.

Vairāku klašu skolēni izmēģināja paši kļūt par dzejniekiem un, gatavojoties Tēva dienai, sacerēja dzejoļus par saviem tētiem.

5.a un 5.b klašu skolēni literatūras stundās kopā ar skolotāju Lolitu Šteinbergu iepazinās ar animāciju un izveidoja savas filmas. Tieši Dzejas dienā, 11.septembrī, 5.klašu skolēni kopā ar klašu audzinātājām devās uz Siguldas novada bibliotēku, kur uzzināja daudz interesantu faktu, piemēram, ka Siguldas Jaunās pils ēkā bijis Rakstnieku nams, kuru cēlis kņazs Kropotkins.

Par ekskursiju bibliotēkā 5.b klases skolēni stāsta: „Raiņa 150.dzimšanas dienā uzzinājām daudz jauna par Raiņa un Aspazijas bērnību. Atklājām sev zināmo, bet neizzināto Jāni Pliekšānu. Un kāda gan Dzejas diena bez dzejas! Bibliotekāri mūs iesaistīja dzejas lasīšanā no grāmatām un avīzēm. Ar interesi atminējām visas krustvārdu mīklas.”

Arī skolas tradicionālais konkurss „Dabas paklājs” šogad ir veltīts Rainim. Laikā no 14. līdz 18.septembrim katra klase izvēlas vienu Raiņa dzejoli, no kura iedvesmojoties, darina dabas paklāju. Visi paklāji būs gatavi un izvietoti zālājā pie skolas. Paklāji tiks skatīti un vērtēti piektdien, 18.septembrī, no plkst.12.00 līdz 14.00.

Informāciju sagatavoja:
direktora vietniece ārpusstundu darbā
Guntra Purmale

Siguldas Valsts ģimnāzijas 7.c.klase ir viena no piecdesmit septītajām klasēm Latvijā, kuras no 2015. līdz 2018. gadam piedalīsies biedrības Go Beyond pētījumā un apmācību programmā par skolēnu attieksmi pret alkoholu, tā lietošanas pieredzi un dinamiku.

2015.gada 15.septembrī ģimnāzijas planšetdatoru klasē projekta socioloģe Ieva Saukuma un klases audzinātāja Iveta Celmiņa organizēja pirmo tiešsaites aptauju. Aptaujas anketa izveidota tā, lai rosinātu skolēna pašrefleksiju par alkohola un atkarību tēmu, un var kalpot kā vērtīgs instruments preventīviem pasākumiem skolā. Turpmākajā izpētes procesā skolēniem tiks piedāvātas dažādas nodarbības un citas aktivitātes, lai veicinātu veselīgu dzīves veidu.

Biedrības Go Beyond mērķis ir nodrošināt Latvijas jauniešiem iespēju attīstīt savas profesionālās un sociālās prasmes. Programmas “Runājot par alkoholu” ietvaros biedrība piedāvā skolām metodisko materiālu, ko skolotāji var izmantot preventīvās sarunās ar jauniešiem par alkoholu un citām atkarībām dažādās mācību stundās pamatskolā un vidusskolā. Tās mērķis ir iemācīt jauniešiem veidot savu viedokli, ietekmēt situācijas sev apkārt, izvēlēties rīkoties atbildīgi un patstāvīgi, nepakļauties vienaudžu spiedienam.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
Klašu audzinātāju metodiskā centra vadītāja Inese Berga