5.aprīlī bērnudārzā „Ābelīte” pulcējās pirmsskolas pedagogi, lai prezentētu izstrādātos metodiskos materiālus dabas vides estētikas pilnveidošanai pirmsskolas izglītības iestādē.

Šī gada tēma bija „Dabas vides estētika manā grupā” ar īpašu uzstādījumu – iekārtot dabas stūrīšus ar mērķi un uzdevumu, lai bērniem ikdienā būtu interesanti darboties. Tāpēc pedagogu izstrādātie materiāli un materiāli praktiskajiem darbiem – rotaļlietas, spēles un uzdevumi saistīti ar dabu un no dabas nākušiem materiāliem.

Pirmsskolas izglītības iestādē „Ābelīte” tiek izmantotas dabas vides estētikas metodes rotaļnodarbībās, individuālā un ārpus nodarbību darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. Populārākās metodes, ko pedagogi izmanto darbā, ir spēles silto smilšu kastē, spēles ar dažādiem dabas materiāliem: ar akmentiņiem un oļiem, ar krāsainām smiltīm, ar graudiem un pupām, ar krāsām, arī ar ledu un sniegu, ar vilnu, arī ar aromātiem – aromātiskām eļļām, sauso augu maisījumiem, smaržīgiem dabas materiāliem un spēles ar bišu vasku.

Dabas vides estētikas metode ir tapusi Latvijā, un bērnudārza audzinātājas, kas to jau apguvušas, teic, ka tas nodrošina metodes piemērotību tieši mūsu bērniem.

Laurenču sākumskola ir iesaistījusies projektā „Atbalsts individuālo kompetenču attīstībai”, kura nolūks ir nodrošināt izglītības pakalpojumu daudzveidību, kas balstīti uz individuālās mācību pieejas attīstību un ieviešanu, lai uzlabotu skolēnu kompetences un sasniegumus.

4.aprīlī Laurenču sākumskolā noslēdzās dabas projekts „Iepazīsimies – esmu susurs!”, kura laikā tika noskaidrots, cik susuru sugu ir Latvijā, kura no tām varētu dzīvot Gaujas Nacionālajā parkā, kāpēc susuri ir reti sastopami un aizsargājami un vai tos ir iespējams ieraudzīt pašiem dabā. Skolēni, pētot un izzinot faktus par susuru dzīvi, kā arī, tiekoties ar Latvijā lielāko susuru pētnieku Valdi Pilātu, uzzināja, ka susuri ir lieli gulētāji, kam raksturīgs cilvēka acīm slēpts dzīvesveids, kas ir iemesls, kādēļ reti kuram ir izdevies ieraudzīt šo nelielu dzīvnieku. Tāpat skolēni uzzināja, ka susuri dzīvo arī Gaujas Nacionālajā parkā, bieži iemitinoties arī putnu būros, ja neatrod sev piemērotu dobumu kokā.

Skolēni projekta ietvaros darbojās arī praktiski, pašu spēkiem izgatavojot susuriem būrus, ko paredzēts izvietot skolas apkārtnē, ozolu un lazdu mežā, lai kopā ar susuru pētniekiem novērotu dzīvniekus arī savām acīm. Daļa gatavo būru aizceļoja pie susuru pētniekiem, lai dotu ieguldījumu susuru izpētei Gaujas Nacionālajā parkā. Skolēni devās arī mācību ekskursijā uz Līgatnes dabas takām, kur gida, Susura, lomā iejutās Dace Vītola, bet ar stāstiem par Latvijas savvaļas dzīvniekiem priecēja Velga Vītola.

Informāciju sagatavoja:
Daina Bojāre
Laurenču sākumskolas dabaszinību pulciņa vadītāja

Laurenču sākumskolas 2.a klases skolēniem 28.martā dabaszinību stundas notika Rīgā, zinātniskajā laboratorijā „Zinātnes zona”, kur bērni apguva zināšanas  ar eksperimentu palīdzību, vērojot, pētot un secinot.

Nodarbībās bija  iespēja aptaustīt, pasmaržot un pat nogaršot, kas ir ļoti svarīgi ne tikai, lai nostiprinātu zināšanas, bet arī lai radītu interesi par zinātni. Nodarbības bija aizraujošas un  paplašināja skolēnu  redzesloku, ļaujot uztvert zinātni aktīvi un pašam līdzdarbojoties.

Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas 2.a klases audzinātāja
Sigita Pole

No 26.līdz 30.martam Laurenču sākumskola jau otro gadu pēc kārtas piedalījās Lietuvas Jonavas rajona skolu bibliotēku projektā, rīkojot kaimiņvalstu  autoru grāmatu lasījumus, lai popularizētu Latvijas un Lietuvas literatūru, kultūru, starpkultūru sakarus un sadarbību, kā arī šogad atzīmētu abu valstu simtgades.

Nedēļas laikā skolēniem bija iespēja apmeklēt skolas bibliotēkas organizētos pasākumus, literatūras stundās iepazīt un lasīt Lietuvas autoru sarakstītās bērnu un jauniešu grāmatas. Projekts tika īstenots Starptautiskās bērnu grāmatas dienas priekšvakarā, kas šogad bija arī nedēļa pirms Lieldienām un Laurenču sākumskolā – Krāsu nedēļa, tādēļ ceturtdiena, 29.marts, bija pasludināta par Lietuvas krāsu dienu, kas atspoguļoja Lietuvas karoga trīs krāsas – dzeltenu, zaļu un sarkanu.

Su šventom velykom jeb Svētītas Lieldienas!

Informāciju sagatavoja:
Laurenču sākumskolas bibliotekāre
Marita Veica

Aizvadītajā nedēļā Mores pamatskolā norisinājās izglītojamo pašpārvaldes organizētā Krāsainā nedēļa, kurā katru dienu bija jāģērbjas noteiktas krāsas apģērbā, tika pušķotas šūpoles Siguldas šūpoļu festivālam un nedēļas noslēgumā, Zaļajā ceturtdienā, skolas pagalmā notika Lieldienu ieskandināšanas pasākums.

Rīta cēlienā tajā ar lielu aizrautību piedalījās pirmskolas un sākumskolas klašu skolēni un skolotāji. Ar rotaļām, dziesmām, latviešu tautasdziesmām un ticējumiem tika sagaidīts Lieldienu zaķis. Visi kopīgi piedalījās olu krāsošanā, dancināšanā, ripināšanā un olu stipruma pārbaudē. Turpinājumā darbošanos ap ugunskuru un olu krāsošanu veica lielāko klašu skolēni. Katram bija iespēja pagatavot savu īpašo Lieldienu olu, ar kuru varēja sacensties skaistumā un izturībā. Informāciju par Lieldienu tradīcijām un svinēšanu bērni izmantos svinot Lieldienas savās ģimenēs.

Priecīgas un krāsainas Lieldienas mums visiem!

Informāciju sagatavoja:
Mores pamatskolas skolotāja
Ineta Kalniņa

Digitālās nedēļas laikā, no 21.līdz 23.martam, Allažu pamatskolas skolotājām Indrai Puķei un Ainai Keplerei kopā ar skolotājiem no citām Latvijas skolām bija iespēja piedalīties eTwinning skolu savdabības tīkla un Microsoft Latvia organizētās mācībās par Minecraft spēles izmantošanu mācību saturā.

Abām skolotājām mācības izrādījās gana veiksmīgas, jo skolas projekta ideju „Minecraft labirints”, kas veidota savdabībā ar Limbažu novada ģimnāziju) Microsoft Latvija žūrija atzīta par otro labāko. Tāpat abas skolotājas ieguva Microsoft inovatīvā skolotāja (Microsoft Innovative Educator) statusu.

Mācībās 24 skolotāji no 12 Latvijas izglītības iestādēm praktiskās nodarbībās izmēģināja gan spēles izglītojošo versiju „Minecraft: Education Edition”, gan centās rast risinājumus, kā spēli integrēt savās mācību stundās. Noslēguma dienā dalībnieki plašākai publikai prezentēja savas projekta idejas un diskutēja par spēļu izmantošanu mācību procesā, bet žūrija izvērtēja un apbalvoja veiksmīgākās. Pirmo vietu ieguva Alūksnes Bērnu un jauniešu centra un Ziemeru pamatskolas projekta „Z dienās apkārt pasaulei” ideja, kurā skolēni Minecraft vidē veidos dažādi valstu kultūrvēstures objektus, tādējādi uzlabojot savas svešvalodu zināšanas un sadarbības prasmes.

Allažu pamatskolas un Limbažu novada ģimnāzijas projekta „Minecraft labirints” idejas ir pavisam vienkārša – Minecraft vidē veidot labirintu. Lai izeju no labirinta veiksmīgi atrastu, skolēniem katrā „krustojumā” būs jāizpilda uzdevums par kādu no aktuālām latviešu valodas un matemātikas tēmām. Tikai pareizi atrisinot uzdevumu, skolēni varēs izvēlēties īsto taku, kas ved laukā no labirinta. Ar spēles palīdzību skolēni ne tikai nostiprinās zināšanas latviešu valodā un matemātikā, bet arī uzlabos sadarbības un digitālas prasmes. Tāpat nozīmīga būs starppriekšmetu sadarbība.

Ainai Keplerei, Allažu pamatskolas skolotājai šī ir pirmā pieredze eTwinning skolu sadarbības tīkla organizētajās mācībās: „Esmu ļoti gandarīta, ka pieteicos mācībām. Es ļoti daudz mācos, apmeklēju kursus un nodarbības. Varu teikt, ka beidzot tiku nodarbībās, kur arī skolotājus māca savādāk, nevis atreferē sen zināmas tēmas. Par datorspēli man bija tikai miglaina nojauta. Projekta komanda un nodarbību vadītāji parādīja, kā spēli pārsvērt efektīvā mācību metodē. Sapratu, kā ar datorspēles palīdzību stundu padarīt atbilstošāku bērnu interesēm un domāšanas veidam. Ceram, ka izdosies tehniski sakārtot datorklasē pieejamos resursus, lai kopā ar skolēniem veiksmīgi īstenotu projektu.”

Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs, eTwinning vēstnieks un Minecraft nodarbību vadītājs Edgars Bajaruns stāsta, ka ideju par Minecraft izmantošanu mācību stundās viņam devuši skolēni: „Pirms vairākiem gadiem vēsturē skolēniem devu uzdevumu izveidot viduslaiku pilsētu. Tas varēja būt 3D modelis, papīra makets vai kas cits. Interesanti, ka jau tad vairāki audzēkņi izvēlējās pilsētu veidot Minecraft vidē, ievērojot visus noteiktos kritērijus. Rezultāts bija gana iespaidīgs. Uzskatu, ka Minecraft ir lieliska iespēja radīt jauniešos interesi gan par procesiem dabā un mums apkārt, gan tehnisko domāšanu. Spēles pamatelementi ir rakšana, pētīšana, problēmu risinājumu meklēšana un pats svarīgākais – nepieciešamība sadarboties savā starpā, lai nonāktu pie kopīga mērķa, sniedz iespēju skolotājam plānot dažādus mācību scenārijus, kas ļauj skolēniem attīstīt minētās prasmes viņiem aizraujošā veidā”. Viņš atzīst, ka spēles scenāriju sagatavošana prasa ilgāku laiku nekā ierasto stundu modeļi, taču to kompensē rezultāts – skolēni ir „iedegušies” un stundas saturu uztver labāk.

Tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka skolotājiem nav viegli sekot līdzi jaunākajām tendencēm, vēl grūtāk – saprast, kā tās jēgpilni integrēt mācību procesā, lai attīstītu ne tikai skolēnu digitālās un sadarbības prasmes, bet arī veicinātu izpratni par konkrēto mācību priekšmetu/ tēmu. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, kas Latvijā administrē eTwinning skolu sadarbības tīklu, jau vairākus gadus pedagogu profesionālās pilnveides attīstīšanā sadarbojas ar tehnoloģiju uzņēmumiem. „Pagājušajā gadā skolotājiem sadarbībā ar jauuzņēmumiem „Learn IT” un „Baltic 3D” organizējām mācības par vizuālo programmēšanu Scratch un 3D modelēšanu, šogad par Minecraft, bet jau šovasar starptautiskas konferences ietvaros plānojam Eiropas skolotājiem Latvijā piedāvāt nodarbības par virtuālās realitātes rīku izmantošanu vēstures un mākslas priekšmetu mācīšanā.” komentē eTwinning koordinators Latvijā Kristaps Auzāns.

Šogad Šūpoļu festivāla laikā Raiņa parkā būs iespēja aplūkot Siguldas un Garkalnes novadu izglītības iestāžu audzēkņu veidoto vides objektu izstādi „Visa Dieva radībiņa saulītē līgojās”.

Darbus iepretim Pakalpojumu centram varēs aplūkot no Zaļās Ceturtdienas, 29.marta, pēcpusdienas, līdz 2.aprīlim. Izstādē piedalīsies 10 iestādes.

Konkurss ir Valsts izglītības satura centra iniciatīva – aicinājums skolēniem pētīt un izzināt Latvijas dabu. Tas norisinās visā Latvijā, un labākie darbi tiks izvirzīti uz otro kārtu, kura notiks no 17.maija līdz pat septembrim Mazmežotnē.

Siguldas un Garkalnes novadu izglītības iestāžu audzēkņu darināto vides objektu izstādei „Visa Dieva radībiņa saulītē līgojās” pieteiktie darbi

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības
Izglītības pārvaldes
galvenā speciāliste izglītības jautājumos
Sandra Ķirule

No 19. līdz 23.martam Siguldas pilsētas vidusskolā noritēja ikgadējā Projektu nedēļa, kad ikviens skolēnam bija iespēja izpētīt kādu viņam interesējošu jautājumu, radīt savu galaproduktu un žūrijas priekšā to prezentēt.

Šogad 5.–9.klasēs  tika radīti 132 projekti 11 dažādās jomās. Skolēni pētīja gan kosmētikas vēsturi, gan meklēja atšķirīgo un kopīgo pūcei un ūpim, gan radīja interesantā tehnikā veidotus mākslas darbus, piemēram, dedzinot kokā, gan radīja cepurītes ar ventilatoru karstām vasaras dienām.

Tapa radīti dažādi maketi, pierādīts, ka zeme patiešām ir apaļa, izzināta pieejamā informācija par lībiešu valdnieku Kaupo, kā arī izveidots darba par skolēnu mācību motivāciju ar ieteikumiem bērniem, skolotājiem un vecākiem.
 

Informāciju sagatavoja:
Vineta Šķestere-Buka

Mores pamatskolas skolēni šajā mācību gadā aktīvi darbojas pulciņā „Ceļojumu firma”, kurā apgūst ne tikai teorētiskas zināšanas par ceļojumu maršrutu plānošanas principiem, bet arī patstāvīgi izstrādā ceļojumu maršrutus.

Skolēni ir izstrādājuši vairāk nekā desmit velo un pārgājienu maršrutus pa Siguldas, Amatas, Līgatnes un Pārgaujas novadiem. Skolēnu izstrādātos pārgājienu maršrutus kopā ar klases audzinātāju jau izmēģināja 9.klases skolēni un atzina tos par izmantojamiem arī sākumskolas klasēm.

Savukārt, iestājoties siltākam laika periodam, skolēni kopā ar sporta skolotāju dosies izpētīt pašu izstrādātos velo maršrutus, tādējādi teorētiski iegūtās zināšanas tiks pielietotas praksē. Papildus velo maršrutu izmēģināšanai skolēni izbaudīs sportiskas aktivitātes svaigā gaisā, pilnveidojot velo braukšanas prasmes un papildinot zināšanas par Siguldas novadu.

Pulciņš „Ceļojumu firma” un velo aktivitātes tiek īstenotas Eiropas Sociālā fonda finansētā projektā „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr.8.3.2.2/16/1/001).

Allažu pamatskolas skolēni iesaistīsies GrassLIFE projektā.

Sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu no aprīļa mēneša skolēni veiks augsnes mērījumus ar nodrošinātiem mērinstrumentiem skolas apkārtnē, tādējādi papildinot savas zināšanas par augsnes īpašībām un to nozīmi, kā arī palīdzot pētniekiem jaunu datu apzināšanā.

Projekta ietvaros plānotas arī apmācības pedagogiem.

1.martā tika uzsākta bērnu reģistrācija Siguldas novada vispārizglītojošo skolu 1.klasēs 2018./2019.mācību gadam. Pirmajā dienā tika reģistrēti 233 topošie pirmklasnieki. Patlaban notiek klašu komplektēšana, izglītības iestādes sazinās ar vecākiem par prioritāro izvēli tiem bērniem, kuri tika pieteikti vairākās skolās, lai līdz 10.aprīlim vecākiem nosūtītu rakstisku apstiprinājumu par skolēna uzņemšanu izglītības iestādē.

Kopumā Siguldas pilsētas četrās skolās tiks uzņemti 253 pirmklasnieki, pilnībā nokomplektējot visas 1.klases. Laurenču sākumskolā trīs 1.klasēs tiks uzņemti 72 bērni, Siguldas 1.pamatskolas trīs 1.klasēs turpmāk mācīsies 60 bērni, savukārt Siguldas pilsētas vidusskolas trīs vispārizglītojošās 1.klasēs tiks uzņemti 78 skolēni, 1.klasē ar sporta novirzienu – 26 bērni, bet 1.klasē ar mākslu novirzienu – 17 skolēni.

Pirmklasnieku uzņemšana vēl turpinās Mores un Allažu pamatskolā, kur plānots atvērt pa vienai 1.klasei, uzņemot bērnus pēc vecāku rakstiska pieteikuma iesniegšanas.

Jāatgādina, ka pirmklasnieku reģistrs tika veidots pēc „rāvējslēdzēja” principa, apvienojot klātienē saņemtos iesniegumus ar elektroniski saņemtajiem iesniegumiem pašvaldības e‑pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, kā arī izvērtējot noteiktās prioritātes, kas nosaka, ka primāri pilsētas skolās tiek uzņemti novadā deklarēto attiecīgās skolas skolēnu brāļi vai māsas un novadā deklarētie bērni, kuriem Siguldas novadā deklarēts arī vismaz viens no vecākiem.

Tā kā uz pieteikšanos 1.klasē pretendēja ne tikai Siguldas novadā deklarētie iedzīvotāji, bet arī apkārtējo novadu topošie pirmklasnieki, izvērtējot skolu kapacitāti, vairākiem apkārtējo novadu skolēniem nebija iespējams nodrošināt iespēju mācības uzsākt kādā no Siguldas skolām.

Papildu informācija par topošo pirmklasnieku uzņemšanu pieejama novada izglītības iestādēs un Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldē, zvanot uz tālruņa numuru 67970863.

Līdz 3.aprīlim vēl var pagūt pieteikties uz Siguldas novada pašvaldības izsludināto līdzfinansējuma konkursu bērnu nometņu organizēšanai.

Šis ir jau septītais gads, kad pašvaldība izsludina atklātu konkursu, kura mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu saturīgu, lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, kā arī atbalstīt izglītības iestāžu, nevalstisko organizāciju un fizisko personu iniciatīvu bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā.

Kopumā šim mērķim Izglītības pārvaldes budžetā ir ieplānoti 7000 eiro. Saskaņā ar nolikumu katrs projekts var pretendēt maksimāli uz 1000 eiro, plānojot arī vismaz 25% līdzfinansējumu no kopējās projekta summas. Projekta mērķauditorija ir Siguldas novadā deklarētie bērni un jaunieši vecumā no 7 līdz 19 gadiem.

Pieteikuma veidlapas jāiesūta līdz 3.aprīļa plkst.12.00 uz e‑pasta adresi sandra.kirule@sigulda.lv.

Projektus vērtēs komisija, kuras priekšsēdētāja ir Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece un Siguldas novada pašvaldības domes Izglītības un kultūras komitejas vadītāja Līga Sausiņa. Vērtējums notiks atbilstoši nolikumā ietvertajiem kritērijiem. Maksimālais punktu skaits, lai saņemtu atbalstu, ir vismaz seši punkti. Vērtējums tiek apstiprināts ar Izglītības un kultūras komitejas atzinumu, pēc kura ar katru projekta iesniedzēju tiks noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā konkursā tika atbalstīti 10 projekti, savukārt 2016.gadā pašvaldības atbalstu ieguva 15 projekti.
Pērn ESF projekta Nr.9.2.4.2./16/I/018 „Esi vesels Siguldas novadā” laikā tika īstenotas septiņas veselīga uztura un fizisko aktivitāšu nometnes, sasniedzot turpat 11 240 eiro finansējumu.