11.maija vakarā Mores pamatskolas skolēni aicināja savas māmiņas uz pavasara Mātes dienas koncertu „Visskaistākie vārdi”.
Mores pamatskolas skolēni savām vismīļākajām māmiņām un omītēm sagādāja aizkustinošu koncertu. Koncertā bērni veltīja savām māmiņām dziesmas, dzejas rindas, kā arī mīļus un sirsnīgus sveicienus māmiņu svētkos. Savukārt skolotājas Rutas Teterovskas vadībā bērni spēlēja Rūdolfa Blaumaņa lugu „Velniņi”.
Tāpat Mores pamatskolas skolēni priecēja savus vismīļākos cilvēkus ar kokapstrādes un rokdarbu interešu pulciņos veidotajiem mākslas darbiem.
Informāciju sagatavoja:
Mores pamatskolas direktore
Tīna Blūma
Ceturtdien, 17.maijā, plkst.18.00 Allažu pamatskolas 4.klases telpā notiks sanāksme topošo pirmklasnieku vecākiem. Sanāksmē vecāki tiks iepazīstināti ar skolu un pedagogiem, informēti par mācību procesu, kā arī būs iespēja saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Allažu pamatskolā skolēnu pieteikšanās 1.klasei 2018./2019.mācību gadā notiek pēc vecāku rakstiska iesnieguma iesniegšanas Allažu pamatskolas administrācijai.
9.maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas diena, kas simbolizē vienotību dažādu valstu starpā. Sadarbībā ar Eiropas Savienības māju Siguldas Valsts ģimnāzijas 8.b klases skolēni piedalījās Eiropas dienas pasākumā, apmeklējot Latvijas Nacionālo operu un baletu, Saeimu un Igaunijas vēstniecību.
Ar lielu interesi skolēni aplūkoja unikālo 19.gadsimta arhitektūras pieminekli – Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku ar tās neatkārtojamo un krāšņo interjeru. Skolēni izzināja teātra vēsturi. Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18.gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas. 1919.gada 21.janvārī Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu „Klīstošais holandietis”.
Skolēniem bija iespēja arī izstaigāt visas telpas, iepazīties ar teātra ikdienu un aizkulisēm, pavērot mēģinājuma norisi, kurā varēja baudīt baritona Kalvja Kalniņa izpildījumu. Īpaši priecē tas, ka Kalvis ir mācījies Siguldas Valsts ģimnāzijā. Skolēni iepazinās arī ar 2001.gadā pabeigto mūsdienīgo piebūvju kompleksu, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, kā arī apskatīja Jauno zāli ar 300 skatītāju vietām plaša profila mākslas projektu realizēšanai.
Šogad Latvijas Nacionālā opera kopā ar vēl 22 valstīm un 76 operu namiem piedalās Eiropas Operas dienās un atzīmē Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kas zīmīgi sakrīt ar diviem lieliem notikumiem: Latvijas valsts simtgadi un Latvijas Nacionālās operas trupas 100.jubileju.
Pēc tam devāmies uz Saeimas ēku, kur Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atklāja Eiropas dienai veltīto pasākumu, uzsverot, ka mūsu bagātība ir piederība ne vien Latvijai, bet arī visas Eiropas vērtību telpai. Saeimas priekšsēdētāja aicināja jauniešus novērtēt un izmantot ES sniegtās priekšrocības.
Saeimas ēkā skolēniem bija iespēja piedalīties interaktīvās aktivitātēs, pārbaudot savas zināšanas par Eiropu, kā arī atpazīstot ES valstu simbolus, karogus un populārus apskates objektus. Skolēni apskatīja Saeimas Sēžu zāli, iepazinās ar deputātu izvietojumu Saeimas Sēžu zālē. Sēžu zāle ir Saeimas nama lielākā un nozīmīgākā telpa. Te uz parlamenta sēdēm sanāk deputāti un tiek realizēta Saeimas galvenā funkcija – likumu pieņemšana.
Pēc Saeimas apmeklējuma devāmies uz Igaunijas vēstniecību, iepazināmies ar vēstniecības ēku un diplomātu darbu. Skolēniem bija iespēja piedalīties jautājumu spēlē par Igauniju, Latvijas un Igaunijas attiecībām. Spēles uzvarētāji saņēma piemiņas suvenīrus no Igaunijas vēstniecības. Pēc tam skolēni diskutēja un rakstīja, kas kopīgs Igaunijai un Latvijai.
Katrā no trīs pieturvietām skolēniem bija iespēja sakrāt zīmogus spēlei, lai pēc tam 10.maijā piedalītos dažādu balvu izlozē. Atgriežoties Siguldā pēc Eiropas dienas aktivitātēm, skolēni vēl individuāli piedalījās Eiropas eksāmenā, pārbaudot savas zināšanas un iegūstot apliecinājumu par dalību un iegūto punktu skaitu.
1950.gada 9.maijā, kad Eiropu pēc postošākā kara cilvēces vēsturē bija sadalījis dzelzs priekškars, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot ieroču ražošanā būtiskās ogļu un tērauda nozares. Viņa plāns tika īstenots un padarīja neiespējamu jaunu karu starp iesaistītajām valstīm. Kopš iestāšanās 2004.gadā Eiropas Savienībā 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu. Eiropas diena ir atgādinājums, ka, tikai rīkojoties kopīgi, Eiropas valstis var pārvarēt arī vislielākās grūtības.
Eiropas dienā notiek dažādi pasākumi – interaktīvas un izzinošas aktivitātes jauniešiem piedāvā Eiropas Savienības māja, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes birojs, Latvijas Republikas Saeima un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
8.b klases audzinātāja
Daiga Jēkabsone
Šonedēļ divos koncertos bērnudārza „Pasaciņa” mazie dejotāji grieza raitu deju soli, demonstrējot apgūto un iemācīto deju nodarbībās. Bērni bija ļoti centušies un cītīgi mācījušies visu gadu, lai šajā vakarā vecākus iepriecinātu ar deju programmu.
Visa mācību gada laikā mazie bērnudārza „Pasaciņa” dejotāji tautas deju nodarbībās apguva tautas deju pamatsoļus un soļu kombinācijas skolotājas Sandras Parfenkovas vadībā. Nodarbībās dejotāji izkopa ne tikai pareizu stāju un ritma izjūtu, bet arī koordināciju un skatuves kultūru.
Bērnudārza kolektīvs izsaka vissirsnīgāko paldies skolotājai Sandrai par ieguldīto darbu bērnu sagatavošanā, kā arī paldies vecākiem, kuri ar labiem vārdiem novērtēja apgūto šajā mācību gadā.
Informāciju sagatavoja:
Pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa”
vadītājas vietniece izglītības jomā
Inese Libere
9.maijā Rīgā notika ESF projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) pilotskolu ieviešanas seminārs, kurā Siguldas pilsētas vidusskolas komanda uzstājās ar plašu un pamatīgu skolas darbības apkopojumu un analīzi par projektā paveikto šajā mācību gadā.
Īpaši izveidotā stendā tika atspoguļoti skolas labie piemēri domāšanas un radošuma prasmju attīstībai, realizējot integrēto prasmju mācīšanu pamatskolas posmā. Īpaši tika izcelta skolas projektu nedēļa, kurā tika realizēti 130 projekti par plašu tēmu loku. Stiprās puses šajā procesā ir tās, ka skolēni veiksmīgi spēj izvēlēties projekta tēmas, izvirzīt mērķi, pamatot projekta aktualitāti, izvirzīt uzdevumus, kuri jāsasniedz projekta laikā. Spēj aprakstīt plānotās un veiktās darbības, vākt nepieciešamo informāciju, analizēt to, apkopot datus un izdarīt secinājumus par projekta darba nozīmību un lietderību praktiskajā dzīvē.
Semināra otrajā daļā skolotājas Indra Blaua un Vineta Šķestere-Buka vadīja pieredzes darbnīcas, kurās ar praktiskiem piemēriem un ieteikumiem pārliecināja skolotājus, ka kvalitatīva projekta nedēļa ir liela vērtība skolēna domāšanas, radošuma un pašvadītas mācīšanās veicināšanā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pilsētas vidusskolas
direktores vietniece ārpusklases darbā
Vineta Šķestere-Buka
Šogad starptautiskajā matemātikas konkursā „Ķengurs” piedalījās 15895 skolēni no dažādām Latvijas skolām. No Siguldas Valsts ģimnāzijas konkursā piedalījās 134 skolēni: 7.klasē – 28 skolēni, 8.klasē – 32 skolēni, 9.klasē – 26 skolēni, 10.klasē – 29 skolēni, 11.klasē – 13 skolēni un 12.klasē – 6 skolēni.
Katrs skolēns, kurš piedalījās konkursā, saņēma sertifikātu, kurā redzama vieta savā klašu grupā skolā un vieta valstī. Īpašs prieks un gandarījums, ka arī šogad vairāki ģimnāzisti ir iekļuvuši starp divdesmit labākajiem valsts mērogā (TOP 20), tādējādi saņemot īpašu diplomu „Labākajiem no labākajiem”.
Konkursa „Ķengurs” rezultāti Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēniem:
„Ķengurs” – tas ir masveida starptautiskais matemātikas konkurss ar devīzi „Matemātika visiem”. Konkursa dzimtene ir Austrālija, un tā īstenošanas ideja pieder slavenajam Austrālijas matemātikas profesoram Pīteram Holloranam, kurš 80.gadu sākumā organizēja spēli Austrālijas skolēniem. Konkursā tika piedāvāts tests ar atbilžu variantiem, kuru pareizību pārbaudīja dators. Austrālijā šis nacionālā mēroga matemātikas konkurss guva milzīgus panākumus.
1991.gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to par „Ķenguru” – par godu saviem Austrālijas draugiem. Savukārt 1994.gada jūlijā Strasbūrā Eiropas Padomes sēdē izveidoja asociāciju „Ķengurs bez robežām” no 10 Eiropas valstīm.
2014.gadā Latvija kļuva par asociācijas Le Kangouron sans fronties (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgiem locekļiem. Šodien tajā ietilpst vairāk nekā 82 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis, bet dalībnieku skaits ir lielāks par 6 miljoniem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
matemātikas skolotāja
Daiga Jēkabsone
Akcijas „Atpakaļ uz skolu 2018!” laikā Allažu pamatskolā viesojās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo projektu vadītāja Jolanta Borīte, kura skolēnus rosināja piedalīties Latvijas simtgades aktivitātēs, uzsverot, ka Latvija sākas katram pašam ar sevi – ar savu attieksmi un līdzdalību.
Tikšanās laikā skolēni stāstīja par Allažu pagasta ievērojamākajiem dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem, cilvēkiem, ar kuriem lepojamies, par to, kā viņi svin svētkus savās ģimenēs un kopienā.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas
direktores vietniece audzināšanas jomā
Ināra Paegle
Aprīļa beigās Siguldas 1.pamatskolas 7.c klases skolēni iestādīja 18 mazas priedītes Gaujas krastā ar piemiņas plāksnīti, uz kuras skolēni ar Ausekļa vārdiem sveic Latviju dzimšanas gadā: „Ar veco gadsimtu lepošos aizvien, tad mana Latvija lepni un brīvi sākās! Dievs, dod tai turpināties, turpināties vien!”.
Priedītes ir īpašas ar to, ka skolēni paši tās iesēja pirms diviem gadiem. Piektās klases noslēgumā skolēni devās divu dienu ekskursijā uz Ventspili un pa ceļam iegriezās Jaunmoku pilī, kur apmeklējuma beigās dāvanā saņēma VAS „Latvijas Valsts meži” priežu sēkliņas. Ko ar tām iesākt?
Atpakaļceļā skolēni izlēma iesēt sēkliņas un rūpēties, lai tās varētu pārvērsties par spēcīgiem kokiem. Braucot autobusā, katrs skolēns sēkliņas paturēja rokās un klusībā vai skaļi pateica savus spēka vārdus un novēlējumus. Pa vasaru sēkliņas pārtapa par maziem, maigi zaļiem pušķīšiem.
Liels paldies Ansim Actiņam, kurš uzņēmās priedītes aizvest uz siltumnīcu un pieskatīt, kā arī par saviem līdzekļiem izveidot piemiņas plāksnīti un priedītes nomiglot.
Turpmāk klasesbiedri Gaujas krastu pie iestādītajām priedītēm noteikuši par ikgadējo satikšanās vietu.
Informāciju sagatavoja:
Lilita Bernharde,
Siguldas 1.pamatskolas
7.c klases audzinātāja
Lai iepazītu pirmsskolas izglītības iestāžu darbu Baltijā, projektā „Šodienas bērnudārzs – laimīgi, radoši, pārliecināti bērni un pedagogi” 9.maijā bērnudārzā „Ieviņa” notika seminārs pedagogiem no Igaunijas, Lietuvas un Krievijas.
Tā dalībnieki tika iepazīstināti ar mācību procesu bērnudārzā „Ieviņa”, sadarbību ar vecākiem un skolu, darbu Ekoskolu programmā un dalību starptautiskajos projektos.
Viesiem bija iespēja vērot āra nodarbības un iepazīties ar iestādi.
Informāciju sagatavoja:
Bērnudārza „Ieviņa” vadītāja
Maira Gavare
Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs 2016.gadā pirmo reizi aicināja rīkot Baltā galdauta svētkus par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai, ko 1990.gada 4.maijā realizēja Latvijas PSR Augstākā Padome, pieņemot Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Baltā galdauta svētki Latvijā notiek jau trešo reizi.
Baltā galdauta svētku mērķis ir stiprināt tradīciju pulcēties pie viena galda ģimenes, draugu, kaimiņu vai kopienas lokā, apzināti svinot savas valsts esību un godinot tos, kuri palīdzējuši to radīt un nosargāt. Baltā galdauta svētkus cilvēki rada sev paši, uz tiem katrs nāk ar savu cienastu, kopīgi radot svētku sajūtu. Baltā galdauta svētki atgādina to, ka Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana bija konkrētu cilvēku neatlaidīgas rīcības un drosmes rezultāts.
Siguldas Valsts ģimnāzijā 7.maija audzināšanas stundās arī tika organizēti klašu Baltā galdauta svētki. Katrai klasei bija brīvas izvēles iespējas, kā šos svētkus svinēt.
Audzinātāja I.Upīte-Dambīte: „7.b klase klāja savu „balto galdautu”, rotātu ar saviem mīļākajiem latvju rakstiem. Pierādījās, ka šāds kopā būšanas mirklis tiešām ir nepieciešams, jo, noskanot zvanam, neviens vēl nesteidzās prom. Bija pārrunājami gan brīvdienu iespaidi Eiropas bērnu un jauniešu kinožūrijas sastāvā, gan nākotnes ieceres – gaidāmais „ZZ čempionāta” fināls.”
Audzinātāja I.Dvinska: „7.c klase Baltā galdauta svētkus atzīmēja mājturības stundā. Skolēni atnesa dažādus gardumus un kopā ar skolotājām A.Milleri un K.Apini uzklāja galdu. Pēc tam visi izspēlēja viktorīnu par Latviju, uzzinot daudz ko jaunu un interesantu.”
8.b klases audzinātāja D.Jēkabsone: „Mēs kopīgi uzklājām galdu, skolēni bija sagatavojuši prezentāciju par 4.maiju, to noklausījāmies, padiskutējām, kopīgi baudījām cienastu”.
Audzinātāja A.Millere: „9.a klases meitenes, sadarbībā ar mājturības un tehnoloģiju skolotāju Kristīni Apini, bija pagatavojušas gardas svētku uzkodas, zēni- sarūpējuši latviskus dzērienus svētku galdam.”
Lai Baltā galdauta svētki kļūst par skaistu un patriotisku tradīciju!
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
Klašu audzinātāju
Metodiskā centra vadītāja I.Berga
7.maijā akcijā „Atpakaļ uz skolu” Laurenču sākumskolā viesojās Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta Resursu nodaļas vadītāja Kristīne Vlagsma.
Akcijas laikā katru gadu pavasarī skolās viesojas dažādu valsts un pašvaldības iestāžu, un citu organizāciju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar Eiropas Savienības jautājumiem. Parasti akcijā piedalās aptuveni 100 šādi Eiropas lietu eksperti. Kristīne Laurenču sākumskolas 5.klašu skolēnus iepazīstināja gan ar sava darba specifiku, gan dažādiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem, piemēram, pastāstot, kādēļ 9.maijā tiek atzīmēta Eiropas diena un kādas ir Eiropas Savienības sniegtās iespējas jauniešiem gan studiju, gan brīvprātīgā darba ietvaros.
Informāciju sagatavoja:
Vanesa Čeičiniece
Laurenču sākumskolas direktora vietniece audzināšanas jomā
Aprīlī un maijā 6.klases skolēni apguva ekonomikas jautājumus sociālo zinību stundu ietvaros tēmā „Es esmu uzņēmējs”. Rezultāts tēmas noslēgumā bija atklātā stunda ar nosaukumu „Laimes veikals”, kurā skolēni aicināja sanākušos viesus – vecākus, biedrības „Cerību spārni” vadītāju Evu Viļķinu, Montesori bērnu centra „Baltā bērnu istaba” izveidotāju Dainu Ločmeli un Laurenču sākumskolas administrācijas pārstāvjus, doties kopīgos laimes meklējumos, noskaidrojot to, kas patiesi cilvēka dzīvē ir svarīgs un padara cilvēku laimīgu.
Skolēni prezentēja savu mācību uzņēmumu radošās biznesa idejas un produktus, pārsteidzot potenciālos pircējus ar visdažādākajiem darinājumiem: rokassprādzēm un matu rotām, grāmatzīmēm, saldumiem, svecēm un ziepēm, vannas bumbām, putnu būrīšiem un oriģināliem krūžu un glāžu paliktņiem. Visiem veikala apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar katra produkta anotāciju, uzdot sev interesējošos jautājumus un piešķirt dažādas nominācijas, piemēram, „Kvalitatīvākā prece”, „Draudzīgākais uzņēmums” un „Inovatīvākais produkts”.
Stundas noslēgumā skolēni bija patiesi gandarīti par sasniegto rezultātu un vēlas pateikt lielu paldies saviem vecākiem par atbalstu un iesaistīšanos projekta sagatavošanā un realizācijā, kā arī par dalību atklātajā stundā!
Informāciju sagatavoja:
Valentīna Voiciša
Laurenču sākumskolas sociālo zinību skolotāja