Lai nodrošinātu Siguldas sporta komandu dalību sacensībās, 17. un 18.maijā nekursēs autobuss, kas uz nodarbībām nogādā Sporta skolas un Mākslu skolas audzēkņus.
Nedēļas nogalē, 12. maijā, ar plašu bērnu, jauniešu un vecāku interesi Rīgā izskanējis Latvijā pirmais fizikai veltītais festivāls „Fizmix Eksperiments”, kura ietvaros 8. un 9.klašu skolēni sacentās konkursa finālā. Siguldas Valsts ģimnāzijas 9.klases komanda „Āpši” bija labākā Rīgas reģiona komanda ar absolūti labāko rezultātu starp visām komandām. Fināla kārtā starp katra reģiona labākajām komandām, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēni sīvā cīņā piekāpās Kurzemes reģiona komandai „Venta” un izcīnīja 2.vietu.
Šis Latvenergo koncerna rīkotā konkursa 23. gads bija īpašs ne tikai ar pirmo fizikas festivālu, bet arī ar to, ka uz klātienes kārtu kvalificējās četras komandas no Siguldas Valsts ģimnāzijas – 9. klašu komandas „Āpši” un „Supernova”, kā arī 8. klašu komandas „Caurvējš” un „Zibsnis”. Uz finālu no katra reģiona kvalificējās tikai 10 labākās komandas. Var droši apgalvot, ka Siguldas Valsts ģimnāzija bija viskuplāk pārstāvētā skola finālā – vienīgā skola ar četrām komandām, kas izcīnījušas vietu labāko desmitniekā starp 47 Rīgas reģiona skolām.
Konkursa fināls norisinājās trīs kārtās, kurās skolēni patstāvīgi risināja dažādus praktiskus uzdevumus par fiziku un elektrību. Pirmajā kārtā skolēniem bija uzdevums atpazīt kļūdas elektriskajās ķēdēs, praktiski noteikt skrūves masu ar lineāla un monētu palīdzību, kā arī izpētīt cēlējspēku ūdenī. Pēc šīs kārtas uz nākamo kvalificējās piecas labākās komandas no katra reģiona. Rīgas reģionā starp tām bija abas skolas 9.klašu komandas – 8.klašu komandām nedaudz pietrūka, bet tajā pašā laikā skolēni guva labu pieredzi gan kā darboties komandā, gan domājot par nākamo gadu, lai varētu atgriezties vēl spēcīgāki.
Otrajā kārtā uzdevumi kļuva jau izaicinošāki, jo vajadzēja noteikt stieples īpatnējo pretestību, analizēt spuldzītes raksturlielumus un veikt dažādus citus uzdevumus. Šajā kārtā spriedze tikai pieauga jo uz likmes bija dalība vasaras nometnē. Pēc spraigām cīņām uzvaru Rīgas reģionā izcīnīja komanda „Āpši”, kura otrajā kārtā ieguva 34 no 37 punktiem un bija labākā starp reģiona komandām. Katra reģiona uzvarētājkomanda balvā ieguva iespēju piedalīties īpašā vasaras nometnē.
Trešajā kārtā tikās katra reģiona labāka komanda un tajā skolēniem bija jābūvē tornis, jāveido zemūdene un jāpēta hokeja ripa. Pēc spraigām sacensībām par labāko komanda kļuva komanda „Venta” no Skrundas vidusskolas, kamēr komanda „Āpši” ierindojās otrajā vietā. Tas ir lielisks sasniegums, jo kopumā konkursā piedalījās vairāk kā 220 komandas no visas Latvijas.
Arī komandām, kas neizcīnīja godalgotas vietas, konkursa atbalstītāji bija sagādājuši dažādas balvas. Tam visam gan pāri ir lieliskā pieredze, un atziņas, ka fizika ir un var būt aizraujoša! Komandu sagatavošanā lielu enerģiju ieguldīja Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotāji. Paldies viņiem par to! Tāpat arī paldies Unas mammai par komandas „Āpši” nogādāšanu līdz konkursa finālam.
Informāciju sagatavoja:
Dabaszinātņu metodiskā centra vadītājs Jānis Bukins
12.maija rītā uz pasākumu, kas veltīts Mātes dienai, bija pulcējušies 2.klašu skolēni ar savām māmiņām un vecmāmiņām. Skolēni ar saviem priekšnesumiem iepriecināja visus klātesošos – gan dziedot dziesmas, gan skaitot dzejoli angļu valodā, gan veicot sportiskus vingrinājumus.
Pasākuma turpinājumā māmiņas grupās kopā ar bērniem sekoja foto orientēšanās maršrutiem Siguldā. Bija jābūt vērīgiem un jāpamana attēlos dotie objekti, jāapraksta to atrašanās vieta un konkrētās vietās jāveic arī īpaši uzdevumi – jāiziet rotaļa visiem kopā, jāuzzīmē māmiņai ziedu kompozīcija vai bruņinieks, izmantojot ģeometriskas figūras, jāizveido garākais teikums par māmiņu un jāuzraksta pēc iespējas vairāk labo īpašību. Galamērķis bija Siguldas pilsētas vidusskola, kur klasēs bērni sveica māmiņas ar pašu sarūpētām dāvanām un apsveikumiem.
Informāciju sagatavoja:
Ieva Gaile,
Siguldas pilsētas vidusskolas
1.–4.klašu ārpusklases darba organizatore
No 10. līdz 13.maijam norisinājās Eiropas sadraudzības tīkla „Douzelage” 43.koference Zviedrijā, Okselosundas pilsētā. Siguldu šajā projektā pārstāvēja Katrīna Leitāne, Valters Mačs, Sabīne Birzniece un Edīte Kuzmina.
43.konferences mērķis bija apzināt reemigrantu, bēgļu un patvēruma meklētāju situāciju visās 28 sadraudzības valstīs, iegūt pieredzi darbā ar jaunpienācējiem, iepazīties ar citu dalībvalstu pašvaldību veiksmīgo, kā arī neveiksmīgo pieredzi integrācijas jomā. Nozīmīgu vietu sanāksmes darbā ieņēma sadarbības projektu piedāvājumu prezentācijas, sadarbības partneru meklēšana jaunu projektu uzsākšanai sadraudzības pilsētu pašvaldībās.
Konferences laikā dalībnieki apmeklēja trīs dažādas sanāksmes – projekta vadības grupas, izglītības grupas un jauniešu grupas sanāksmes. Vadošajā sanāksmē pilsētu pārstāvji diskutēja par aktuālajām Eiropas kopīgajām problēmām un iespējām tās atrisināt – bēgļu uzņemšanu, migrācijas problēmām, integrāciju Eiropā, Brexit. Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka galvenā problēma ir Eiropas dalībvalstu nespēja solidarizēties efektīvai sadarbībai problēmu risināšanā, ka daudzu valstu politiķi nespēj valstu lokālo problēmu risinājumu pakārtot kopējām Eiropas savienības dalībvalstu interesēm.
Izglītības sanāksmes dalībnieki dalījās pieredzē, metodēs un visefektīvākajās aktivitātēs darbam ar reemigrantiem vai ieceļotājiem ar vājām konkrētās valsts valodas zināšanām. Pārrunāja veidus, kā visefektīvāk pārbaudīt un noteikt jaunpienācēju valodas un citu mācību priekšmetu zināšanu līmeni, kā sekmēt ātru valodas apguvi, kā palīdzēt iekļauties vietējā sabiedrībā, respektējot dažādo kultūru atšķirīgās vērtības, kādu lomu un kādas ir iespējas izmantot virtuālās vides piedāvātās apmācību iespējas.
Jauniešu sanāksmē tika veikta konkrētu situāciju analīze un grupu darbā meklēti risinājumi bēgļu krīzes mazināšanai vietējā mērogā. Tika apzinātas un rastas jaunas metodes darbā ar bēgļiem. Tāpat tika apspriesta jauniešu komitejas darbība, izvirzīti mērķi turpmākai darbībai, kā arī organizētas interaktīvas, sadarbību veicinošas, atraktīvas spēles un sportiskas aktivitātes.
„Douzelage” ir organizācija, kurā apvienojušās 28 skaistas Eiropas mazpilsētas – pa vienai no katras Eiropas savienības dalībvalsts. Organizācija ir dibināta ar mērķi veicināt sadarbību starp pilsētām izglītības, ekonomikas, tūrisma, sporta un kultūras jomās, izmantot Eiropas savienības fondu atbalstu dažādu kopēju projektu realizācijai.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas 1.pamatskolas direktors
Valters Mačs
11.maija vakarā Mores pamatskolas skolēni aicināja savas māmiņas uz pavasara Mātes dienas koncertu „Visskaistākie vārdi”.
Mores pamatskolas skolēni savām vismīļākajām māmiņām un omītēm sagādāja aizkustinošu koncertu. Koncertā bērni veltīja savām māmiņām dziesmas, dzejas rindas, kā arī mīļus un sirsnīgus sveicienus māmiņu svētkos. Savukārt skolotājas Rutas Teterovskas vadībā bērni spēlēja Rūdolfa Blaumaņa lugu „Velniņi”.
Tāpat Mores pamatskolas skolēni priecēja savus vismīļākos cilvēkus ar kokapstrādes un rokdarbu interešu pulciņos veidotajiem mākslas darbiem.
Informāciju sagatavoja:
Mores pamatskolas direktore
Tīna Blūma
Ceturtdien, 17.maijā, plkst.18.00 Allažu pamatskolas 4.klases telpā notiks sanāksme topošo pirmklasnieku vecākiem. Sanāksmē vecāki tiks iepazīstināti ar skolu un pedagogiem, informēti par mācību procesu, kā arī būs iespēja saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem.
Allažu pamatskolā skolēnu pieteikšanās 1.klasei 2018./2019.mācību gadā notiek pēc vecāku rakstiska iesnieguma iesniegšanas Allažu pamatskolas administrācijai.
9.maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas diena, kas simbolizē vienotību dažādu valstu starpā. Sadarbībā ar Eiropas Savienības māju Siguldas Valsts ģimnāzijas 8.b klases skolēni piedalījās Eiropas dienas pasākumā, apmeklējot Latvijas Nacionālo operu un baletu, Saeimu un Igaunijas vēstniecību.
Ar lielu interesi skolēni aplūkoja unikālo 19.gadsimta arhitektūras pieminekli – Latvijas Nacionālās operas un baleta ēku ar tās neatkārtojamo un krāšņo interjeru. Skolēni izzināja teātra vēsturi. Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18.gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas. 1919.gada 21.janvārī Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu „Klīstošais holandietis”.
Skolēniem bija iespēja arī izstaigāt visas telpas, iepazīties ar teātra ikdienu un aizkulisēm, pavērot mēģinājuma norisi, kurā varēja baudīt baritona Kalvja Kalniņa izpildījumu. Īpaši priecē tas, ka Kalvis ir mācījies Siguldas Valsts ģimnāzijā. Skolēni iepazinās arī ar 2001.gadā pabeigto mūsdienīgo piebūvju kompleksu, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, kā arī apskatīja Jauno zāli ar 300 skatītāju vietām plaša profila mākslas projektu realizēšanai.
Šogad Latvijas Nacionālā opera kopā ar vēl 22 valstīm un 76 operu namiem piedalās Eiropas Operas dienās un atzīmē Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kas zīmīgi sakrīt ar diviem lieliem notikumiem: Latvijas valsts simtgadi un Latvijas Nacionālās operas trupas 100.jubileju.
Pēc tam devāmies uz Saeimas ēku, kur Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atklāja Eiropas dienai veltīto pasākumu, uzsverot, ka mūsu bagātība ir piederība ne vien Latvijai, bet arī visas Eiropas vērtību telpai. Saeimas priekšsēdētāja aicināja jauniešus novērtēt un izmantot ES sniegtās priekšrocības.
Saeimas ēkā skolēniem bija iespēja piedalīties interaktīvās aktivitātēs, pārbaudot savas zināšanas par Eiropu, kā arī atpazīstot ES valstu simbolus, karogus un populārus apskates objektus. Skolēni apskatīja Saeimas Sēžu zāli, iepazinās ar deputātu izvietojumu Saeimas Sēžu zālē. Sēžu zāle ir Saeimas nama lielākā un nozīmīgākā telpa. Te uz parlamenta sēdēm sanāk deputāti un tiek realizēta Saeimas galvenā funkcija – likumu pieņemšana.
Pēc Saeimas apmeklējuma devāmies uz Igaunijas vēstniecību, iepazināmies ar vēstniecības ēku un diplomātu darbu. Skolēniem bija iespēja piedalīties jautājumu spēlē par Igauniju, Latvijas un Igaunijas attiecībām. Spēles uzvarētāji saņēma piemiņas suvenīrus no Igaunijas vēstniecības. Pēc tam skolēni diskutēja un rakstīja, kas kopīgs Igaunijai un Latvijai.
Katrā no trīs pieturvietām skolēniem bija iespēja sakrāt zīmogus spēlei, lai pēc tam 10.maijā piedalītos dažādu balvu izlozē. Atgriežoties Siguldā pēc Eiropas dienas aktivitātēm, skolēni vēl individuāli piedalījās Eiropas eksāmenā, pārbaudot savas zināšanas un iegūstot apliecinājumu par dalību un iegūto punktu skaitu.
1950.gada 9.maijā, kad Eiropu pēc postošākā kara cilvēces vēsturē bija sadalījis dzelzs priekškars, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot ieroču ražošanā būtiskās ogļu un tērauda nozares. Viņa plāns tika īstenots un padarīja neiespējamu jaunu karu starp iesaistītajām valstīm. Kopš iestāšanās 2004.gadā Eiropas Savienībā 9.maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu. Eiropas diena ir atgādinājums, ka, tikai rīkojoties kopīgi, Eiropas valstis var pārvarēt arī vislielākās grūtības.
Eiropas dienā notiek dažādi pasākumi – interaktīvas un izzinošas aktivitātes jauniešiem piedāvā Eiropas Savienības māja, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes birojs, Latvijas Republikas Saeima un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
8.b klases audzinātāja
Daiga Jēkabsone
Šonedēļ divos koncertos bērnudārza „Pasaciņa” mazie dejotāji grieza raitu deju soli, demonstrējot apgūto un iemācīto deju nodarbībās. Bērni bija ļoti centušies un cītīgi mācījušies visu gadu, lai šajā vakarā vecākus iepriecinātu ar deju programmu.
Visa mācību gada laikā mazie bērnudārza „Pasaciņa” dejotāji tautas deju nodarbībās apguva tautas deju pamatsoļus un soļu kombinācijas skolotājas Sandras Parfenkovas vadībā. Nodarbībās dejotāji izkopa ne tikai pareizu stāju un ritma izjūtu, bet arī koordināciju un skatuves kultūru.
Bērnudārza kolektīvs izsaka vissirsnīgāko paldies skolotājai Sandrai par ieguldīto darbu bērnu sagatavošanā, kā arī paldies vecākiem, kuri ar labiem vārdiem novērtēja apgūto šajā mācību gadā.
Informāciju sagatavoja:
Pirmsskolas izglītības iestādes „Pasaciņa”
vadītājas vietniece izglītības jomā
Inese Libere
Šogad starptautiskajā matemātikas konkursā „Ķengurs” piedalījās 15895 skolēni no dažādām Latvijas skolām. No Siguldas Valsts ģimnāzijas konkursā piedalījās 134 skolēni: 7.klasē – 28 skolēni, 8.klasē – 32 skolēni, 9.klasē – 26 skolēni, 10.klasē – 29 skolēni, 11.klasē – 13 skolēni un 12.klasē – 6 skolēni.
Katrs skolēns, kurš piedalījās konkursā, saņēma sertifikātu, kurā redzama vieta savā klašu grupā skolā un vieta valstī. Īpašs prieks un gandarījums, ka arī šogad vairāki ģimnāzisti ir iekļuvuši starp divdesmit labākajiem valsts mērogā (TOP 20), tādējādi saņemot īpašu diplomu „Labākajiem no labākajiem”.
Konkursa „Ķengurs” rezultāti Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēniem:
„Ķengurs” – tas ir masveida starptautiskais matemātikas konkurss ar devīzi „Matemātika visiem”. Konkursa dzimtene ir Austrālija, un tā īstenošanas ideja pieder slavenajam Austrālijas matemātikas profesoram Pīteram Holloranam, kurš 80.gadu sākumā organizēja spēli Austrālijas skolēniem. Konkursā tika piedāvāts tests ar atbilžu variantiem, kuru pareizību pārbaudīja dators. Austrālijā šis nacionālā mēroga matemātikas konkurss guva milzīgus panākumus.
1991.gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to par „Ķenguru” – par godu saviem Austrālijas draugiem. Savukārt 1994.gada jūlijā Strasbūrā Eiropas Padomes sēdē izveidoja asociāciju „Ķengurs bez robežām” no 10 Eiropas valstīm.
2014.gadā Latvija kļuva par asociācijas Le Kangouron sans fronties (Ķengurs bez robežām) pilnvērtīgiem locekļiem. Šodien tajā ietilpst vairāk nekā 82 Eiropas, Āzijas un Amerikas valstis, bet dalībnieku skaits ir lielāks par 6 miljoniem.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Valsts ģimnāzijas
matemātikas skolotāja
Daiga Jēkabsone
9.maijā Rīgā notika ESF projekta „Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) pilotskolu ieviešanas seminārs, kurā Siguldas pilsētas vidusskolas komanda uzstājās ar plašu un pamatīgu skolas darbības apkopojumu un analīzi par projektā paveikto šajā mācību gadā.
Īpaši izveidotā stendā tika atspoguļoti skolas labie piemēri domāšanas un radošuma prasmju attīstībai, realizējot integrēto prasmju mācīšanu pamatskolas posmā. Īpaši tika izcelta skolas projektu nedēļa, kurā tika realizēti 130 projekti par plašu tēmu loku. Stiprās puses šajā procesā ir tās, ka skolēni veiksmīgi spēj izvēlēties projekta tēmas, izvirzīt mērķi, pamatot projekta aktualitāti, izvirzīt uzdevumus, kuri jāsasniedz projekta laikā. Spēj aprakstīt plānotās un veiktās darbības, vākt nepieciešamo informāciju, analizēt to, apkopot datus un izdarīt secinājumus par projekta darba nozīmību un lietderību praktiskajā dzīvē.
Semināra otrajā daļā skolotājas Indra Blaua un Vineta Šķestere-Buka vadīja pieredzes darbnīcas, kurās ar praktiskiem piemēriem un ieteikumiem pārliecināja skolotājus, ka kvalitatīva projekta nedēļa ir liela vērtība skolēna domāšanas, radošuma un pašvadītas mācīšanās veicināšanā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas pilsētas vidusskolas
direktores vietniece ārpusklases darbā
Vineta Šķestere-Buka
Akcijas „Atpakaļ uz skolu 2018!” laikā Allažu pamatskolā viesojās Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja reģionālo projektu vadītāja Jolanta Borīte, kura skolēnus rosināja piedalīties Latvijas simtgades aktivitātēs, uzsverot, ka Latvija sākas katram pašam ar sevi – ar savu attieksmi un līdzdalību.
Tikšanās laikā skolēni stāstīja par Allažu pagasta ievērojamākajiem dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem, cilvēkiem, ar kuriem lepojamies, par to, kā viņi svin svētkus savās ģimenēs un kopienā.
Informāciju sagatavoja:
Allažu pamatskolas
direktores vietniece audzināšanas jomā
Ināra Paegle
Aprīļa beigās Siguldas 1.pamatskolas 7.c klases skolēni iestādīja 18 mazas priedītes Gaujas krastā ar piemiņas plāksnīti, uz kuras skolēni ar Ausekļa vārdiem sveic Latviju dzimšanas gadā: „Ar veco gadsimtu lepošos aizvien, tad mana Latvija lepni un brīvi sākās! Dievs, dod tai turpināties, turpināties vien!”.
Priedītes ir īpašas ar to, ka skolēni paši tās iesēja pirms diviem gadiem. Piektās klases noslēgumā skolēni devās divu dienu ekskursijā uz Ventspili un pa ceļam iegriezās Jaunmoku pilī, kur apmeklējuma beigās dāvanā saņēma VAS „Latvijas Valsts meži” priežu sēkliņas. Ko ar tām iesākt?
Atpakaļceļā skolēni izlēma iesēt sēkliņas un rūpēties, lai tās varētu pārvērsties par spēcīgiem kokiem. Braucot autobusā, katrs skolēns sēkliņas paturēja rokās un klusībā vai skaļi pateica savus spēka vārdus un novēlējumus. Pa vasaru sēkliņas pārtapa par maziem, maigi zaļiem pušķīšiem.
Liels paldies Ansim Actiņam, kurš uzņēmās priedītes aizvest uz siltumnīcu un pieskatīt, kā arī par saviem līdzekļiem izveidot piemiņas plāksnīti un priedītes nomiglot.
Turpmāk klasesbiedri Gaujas krastu pie iestādītajām priedītēm noteikuši par ikgadējo satikšanās vietu.
Informāciju sagatavoja:
Lilita Bernharde,
Siguldas 1.pamatskolas
7.c klases audzinātāja