Siguldas novada Jaunrades centrā no 24. līdz 25. martam norisinājās Pakalpojumu hakatons 2026, pulcējot septiņas vidusskolēnu komandas no dažādām izglītības iestādēm ne tikai Siguldas novadā, bet arī Rīgā un Ogrē. Divu dienu intensīvā darba laikā jaunieši radīja inovatīvas idejas un prototipus, kā ar digitāliem risinājumiem veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību. 

Pakalpojumu hakatons Siguldā noritēja divu dienu garumā, un jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”. Šī bija otrā reize, kad Siguldas novadā norisinājās pakalpojumu hakatons; pagājušā gada tēma bija “Kā mēs varētu motivēt jauniešus interesēties par STEM jomu un veicināt, lai vairāk no viņiem izvēlas karjeru šajā nozarē?”. 

Šogad hakatona ietvaros komandām bija pieejamas mentoru sesijas, kuru laikā dalībnieki varēja prezentēt savas idejas vairākiem mentoriem, iegūstot plašāku redzējumu un ieteikumus savas idejas attīstībai un virzienam. Tāpat hakatona laikā norisinājās lekcijas, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju, kas palīdzētu izprast tēmu, kā arī iepazīstinātu ar pakalpojumu dizainu, idejas izstrādi un attīstību. Undija Ancēna vadīja lekciju “Kas ir pilsoniskā līdzdalība?”. Madara Zelčāne, SIA “Raccoonery” servisa dizainere un lietotāju pieredzes pētniece, sniedza ieskatu tēmās “Kas ir pakalpojumu dizains? Pakalpojuma izstrādes soļi” un “Kā prototipēt pakalpojumu?”. Komandu dalībniekus atbalstīja mentori: Siguldas pilsētas vidusskolas kultūras un mākslas skolotāja Antra Austriņa; Siguldas pilsētas vidusskolas atbalsta biedrības idejas autors un valdes loceklis, skolotājs Austris Lakša; biedrības “Nītaurēni” vadītājs un Jauno Līderu vidusskolas direktores vietnieks Mārtiņš Šteins; Siguldas Valsts ģimnāzijas direktores vietniece un biedrības “Radošuma pils” valdes priekšsēdētāja Inese Zlaugotne; apmācību un attīstības jomas speciāliste Lelde Saleniece; IT izglītības fonda (StratIT) projektu vadītāja Sandra Dārzniece; Siguldas novada pašvaldības Komunikācijas pārvaldes vadītājas vietniece Līga Jansone. 

“Hakatons ir kļuvis par neatņemamu mācību un izaugsmes procesa daļu Siguldas novadā – pēdējo četru gadu laikā tie norisinās gan izstrādājot digitālos risinājumus rudenī, gan pakalpojumu piedāvājumu pavasarī. Kas ir būtiski – šogad priecē iespēja paplašināt un piedāvāt iespējas arī komandām no citiem novadiem, lai dalītos ar Siguldā radītām zināšanām. Siguldas novada Digitālā centra izglītības programmu un projektu koordinatore Ance Kancere ir viens no pedagogiem, kas šo pēdējo gadu laikā ir būvējusi šīs iespējas Siguldas novada jauniešiem un stiprinājusi Siguldas novada tēlu Tehnoloģiju mācību jomas izglītībā valsts līmenī, realizējot ne tikai hakatonus novadā, bet arī pedagogu profesionālās izglītības iespējas un dažadas mācību aktivitātes, tajā skaitā Tehnoloģiju mēneša norises augustā. Šis hakatons vēlreiz apliecina nepieciešamību šādas iespējas radīt un šo aktivitāšu ietekmi jauniešu izaugsmes procesā,” uzsver Siguldas novada Digitālā centra direktors Edgars Bajaruns.  

Dalībnieku izstrādātās idejas: 

• Siguldas pilsētas vidusskolas komanda “Kachow” izstrādāja ideju “Solis augšup” – papildinājumu jau esošai mobilajai lietotnei, kuras funkcionalitāte atvieglo jauniešiem darba meklēšanas procesu. Pēc katra brīvprātīgā darba pabeigšanas lietotāja dalība automātiski tiek reģistrēta, un šī informācija tiek pievienota viņa CV, palīdzot uzkrāt pieredzi un veidot profesionālo profilu. 
• Siguldas pilsētas vidusskolas komanda “Spožās idejas” izstrādāja ideju “Siguldas lietotnes pilsoniskās līdzdalības funkciju papildinājums” – lietotnes “SIGULDA!” funkcionālu papildinājumu, kas dod iespēju jauniešiem piedāvāt savu pilsoniskās līdzdalības pasākumu, kā arī pieteikties pasākumu apmeklēšanai. 
• Siguldas pilsētas vidusskolas komanda “Digitālie Sprīdīši” izstrādāja ideju “Kindloop” – lietotni, kurā iespējams vienuviet redzēt brīvprātīgā darba iespējas, uzskaitīt brīvprātīgā darba pieredzi un izveidot automātisku CV. 
• Siguldas pilsētas vidusskolas komanda “Desparado” izstrādāja ideju – platformu “Man ir ideja”, kas savieno jaunieti, kuram ir ideja un investoru, kuram ir resursi.   
• Mālpils vidusskolas komanda “MERSE cīnītāji” izstrādāja ideju – tīmekļa vietni “Klikšķis pārmaiņām” – interaktīvu karti, kurā jaunieši var atzīmēt problēmsituācijas savā apkaimē. Kartē būtu redzamas dažādas vietas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Jaunieši varētu izvēlēties šīs vietas, balstoties uz savu atrašanās vietu vai vēlamo uzlabojuma veidu, un pēc darba veikšanas pievienot attēlu, kas parāda rezultātu. 
• Rīgas Kultūru vidusskolas komanda “Rīgas kultūrnieces” izstrādāja ideju – lietotni “YOCO”, kas paredzēta 13–18 gadus veciem jauniešiem, kuri vēlas piedalīties brīvprātīgajā darbā. Lietotni paredzēts reklamēt jauniešiem aktuālos informācijas kanālos. 
• Ogres Valsts ģimnāzijas komanda “Ķiršainie” izstrādāja ideju – mobilo lietotni “ŠEIT!”, kurā pasākumu organizatori var ievietot informāciju par pilsoniskās aktivitātes iespējām. 

Hakatona noslēgumā komandas prezentēja savas izstrādātās idejas, kuras vērtēja žūrija: IT Izglītības fonda (StratIT) izpilddirektore Anda Priedīte, LIAA Siguldas pārstāvniecības vecākā projektu vadītāja Inga Šķendere un Siguldas novada Digitālā centra digitalizācijas projektu vadītāja Madara Liepiņa. 

Hakatona rezultāti:

• 1. vieta – Rīgas Kultūru vidusskolas komandai “Rīgas kultūrnieces”; 
• 2. vieta – Siguldas pilsētas vidusskolas komandai “Desparado”; 
• 3. vieta – Ogres Valsts ģimnāzijas komandai “Ķiršainie”. 

Hakatonu organizēja Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar nodibinājumu “IT Izglītības fonds”. Tajā piedalījās 10.–12. klašu skolēni, kuri apgūst dizaina un tehnoloģiju vai citus tehnoloģiju jomas kursus. Divu dienu laikā jaunieši īstenoja pakalpojumu dizaina procesu – sākot ar datu vākšanu un problēmas definēšanu līdz ideju izstrādei, prototipu veidošanai un prezentēšanai tēmā “Kā mēs varētu veicināt jauniešu pilsonisko līdzdalību, izmantojot digitālus risinājumus?”. 

Siguldas novada Digitālais centrs, liekot lietā ilggadējo pieredzi un speciālistu zināšanas, ir kļuvis par nozīmīgu partneri vērienīgā projektā, kura mērķis ir stiprināt tehnoloģiju mācību jomu visā Latvijā. Sadarbībā ar “IT Izglītības fondu”, Ventspils Digitālo centru un “Fonds AUGT” atbalstu, uzsāktas trīs bezmaksas profesionālās pilnveides programmas, kurās zināšanas papildina 42 pedagogi no dažādiem Latvijas reģioniem.

Siguldas novada Digitālais centrs aktīvi piedalījies projekta satura izstrādē un nodrošina nodarbību vadīšanu. Šī iesaiste ir likumsakarīga, jo Siguldas novadā ir uzkrāta vērā ņemama pieredze un sagatavoti zinoši pasniedzēji, kuri ikdienā strādā ar tehnoloģijām gan vispārizglītojošajās skolās, gan interešu izglītībā – robotikā, programmēšanā un digitālajā dizainā.

“Esam gandarīti dalīties savā uzkrātajā pieredzē ar kolēģiem visā Latvijā un atbalstīt izaugsmi. Mūsu kopīgais mērķis ir mērķtiecīgi stiprināt tehnoloģiju izglītības kvalitāti novada un valsts mērogā, kļūstot profesionālākiem un konkurētspējīgākiem strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē. Siguldas novads ir aktīvi veicinājis tehnoloģiju mācību jomas attīstību, organizējot dažādas aktivitātes – hakatonus, pedagogu profesionālo pilnveidi, robotikas sacensības un citus nozīmīgus izglītības notikumus,” norāda Siguldas novada Digitālā centra direktors Edgars Bajaruns.

“IT Izglītības fonda” izpilddirektore Anda Priedīte skaidro, ka “profesionālās pilnveides programmas izstrādātas, lai paplašinātu pedagogu loku Latvijā, kuri spēj kvalitatīvi nodrošināt mācības tehnoloģiju mācību jomā dažādos izglītības posmos. Pedagogi mācībās iegūst padziļinātas, mūsdienīgas un izglītības standartam atbilstošas zināšanas un praktiskas prasmes, kas ir tieši pielietojamas mācību procesā skolā. Programmas ir nozīmīgs solis tehnoloģiju izglītības kvalitātes stiprināšanā Latvijā, veidojot pedagogu kopienu ar spēcīgām digitālajām kompetencēm un spēju mācīt mūsdienu darba tirgum būtiskas prasmes.”

Līdz 9. maijam tiek īstenotas trīs programmas 74 akadēmisko stundu apjomā:

• “Tīmekļa lapu izstrāde pamatskolā” – mācību priekšmeta “Datorika” satura stiprināšanai pamatskolā,
• “Robotika un elektronika” – paplašinot skolotāju loku, kas var mācīt vidusskolas specializēto
• “Digitālais dizains” – programmas apguve ļaus skolotājiem mācīt specializēto kursu “Digitālais dizains” vidusskolā, kā arī būs noderīga vidusskolas kursa “Dizains un tehnoloģijas” satura attīstībai.

Mācībās piedalās 12 pedagogi no Rīgas, četri no Ventspils novada, četri no Ķekavas novada, trīs no Tukuma novada, kā arī pa diviem pedagogiem no Valmieras, Jēkabpils, Mārupes, Jelgavas, Ropažu un Cēsu novada. Savukārt pa vienam pedagogam piedalās no Augšdaugavas, Līvānu, Balvu, Limbažu, Liepājas, Talsu un Ogres novada.

Pēc šīm mācībām plānots tās turpināt, dodot iespēju arī citiem skolotājiem pieteikties profesionālās pilnveides programmām.

“IT Izglītības fonds” turpina mērķtiecīgi attīstīt iniciatīvas, kas veicina skolēnu interesi par STEM jomu un nodrošina pedagogiem nepieciešamo atbalstu kvalitatīva mācību procesa īstenošanai visā Latvijā.

14. un 15. aprīlī Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisināsies Atvērto durvju dienas. No plkst. 15.15 līdz 19.05 būs iespēja iepazīt skolas vidi, vērot gan mūzikas, gan mākslas nodarbības, kā arī uzdot interesējošus jautājumus. Atvērto durvju dienas noslēgsies 16. aprīlī plkst. 18.00 ar skolas pavasara koncertu un izstādes “Raibenis” atklāšanu.

Otrdiena, 14. aprīlis:

• plkst. 15.15–19.05 stundu vērošana mūzikas un mākslas nodaļās;
• plkst. 16.00–17.25 kora nodarbība kamerzālē;
• plkst. 16.00–17.25 mazā orķestra nodarbība koncertzālē;
• plkst. 17.40–19.05 pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” nodarbība koncertzālē.

Trešdiena, 15. aprīlis:

• plkst. 15.15–19.05 stundu vērošana mūzikas un mākslas nodaļās;
• plkst. 16.45–19.05 Mūsdienu ritma mūzikas nodaļas ansambļa nodarbība 206. kabinetā;
• plkst. 17.40–18.20 1.–3. klašu stīgu ansambļa nodarbība kamerzālē;
• plkst. 17.40–19.05 jauniešu kamerorķestra nodarbība koncertzālē.

Katras dienas vērojamo stundu sadalījumam iespējams sekot līdzi Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Facebook lapā. Aicinām ņemt vērā, ka piedāvājumā iespējamas izmaiņas.

Iestājpārbaudījumi Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisināsies 3. jūnijā (Mākslas nodaļā) un 4. jūnijā (Mūzikas nodaļā).

Konsultācija par iestājpārbaudījumu norisi notiks:

• 2. jūnijā plkst. 15.00 par praktiskā darba izpildi Mākslas nodaļā;
• 2. jūnijā plkst. 15.00 par teorētiskajiem priekšmetiem Mūzikas nodaļā.

Mūzikas nodaļā pēc iepriekšējas pieteikšanās pieejamas arī individuālas 20 minūšu individuālas konsultācijas izvēlētajā programmā (pieteikšanās anketa tiks atvērta 14. aprīlī).

Pieteikšanās profesionālās ievirzes programmām tiks atvērta 14. aprīlī plkst. 12.00, savukārt interešu izglītības programmām (Mūzikas un Mākslas sagatavošanas klasēs un individuālajām Mūzikas nodarbībām) – 1. jūnijā. Pieteikšanās norisināsies pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv.

2026/2027. mācību gadā vietu skaits gan Mūzikas nodaļā, gan Mākslas nodaļā ir ierobežots.

No 30. marta līdz 3. aprīlim vairāki Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Pīlādzītis” darbinieki dosies uz Vīni, lai starptautiskās mācībās papildinātu zināšanas par kvalitatīvu iekļaujošās izglītības īstenošanu pirmsskolas vidē. Mācības tiks īstenotas, piedaloties Erasmus+ programmas īstermiņa mobilitātes projektā “Iekļaujošās izglītības satura stiprināšana pirmsskolas izglītības iestādē”.

Projekta mērķis ir pilnveidot pedagogu profesionālās kompetences, lai nodrošinātu iekļaujošas izglītības pieeju iestādē. Tā ietvaros tiek veidota fiziski un psiholoģiski droša, atbalstoša un bērnu attīstību veicinoša vide, kurā tiek piedāvāti vecumam, interesēm un spējām atbilstoši mācību materiāli un uzdevumi.

Vīnē notiekošajās mācībās darbinieki gūs zināšanas par darba metodēm un mācību procesa organizāciju darbā ar bērniem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, fiziski traucējumi, uzmanības deficīta sindroms vai autiskā spektra traucējumi. Dalībnieki tiks aicināti dalīties pieredzē un grūtībās, ar kurām viņi saskaras savā darbā, kā arī piedalīsies praktiskās nodarbībās, kas palīdzēs apgūt metodes sadarbībai ar izglītojamo vecākiem. Dalībnieki iegūs praktiskus rīkus pozitīvas un iekļaujošas mācību vides veidošanai, izmantojot pozitīvas uzvedības atbalsta sistēmu, kā arī apgūs mērķtiecīgas stratēģijas, lai atbalstītu bērnus, kuriem nepieciešama papildu palīdzība sociālo, emocionālo un uzvedības prasmju jomā.

Līdz šim projekta ietvaros darbinieki pilnveidojuši angļu valodas zināšanas un gatavojušies iestādes prezentācijai starptautisko mācību laikā.

Erasmus+ programmas īstermiņa mobilitātes projekts nr. 2025–1‑LV01-KA122-SCH-000331430 “Iekļaujošās izglītības satura stiprināšana pirmsskolas izglītības iestādē”. Projektu finansē Eiropas Savienība.

“Zvaigžņotā – tā es garā saucu Lūciju Garūtu. Viņas mūzika aizrauj no zemes, tā ceļ zvaigznēm un saulei pretī. Viņas mūzikā ir maiguma spēks, kas šķīstī un skaidro.” Zenta Mauriņa

Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” organizētais VIII Starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss, kas norisinājās skolu brīvlaikā saulainā marta dienā, ir vienīgais pazīstamās latviešu komponistes daiļradei veltītais konkurss ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Konkursa atklāšanas ceremonijā, sveicot visus klātesošos, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa dalījās atmiņās par piedzīvoto mūzikas skolā, ar sirsnīgiem vārdiem iedrošinot ikvienu dalībnieku. Žūrijas priekšsēdētājas Agneses Egliņas uzruna un Lūcijas Garūtas pacilājošās Prelīdes (Reb mažorā) spilgtais izpildījums piešķīra īpašu noskaņu visai dienai.

Konkursā bija iespēja dzirdēt 33 jaunos pianistus no Latvijas un Igaunijas. “Baltā flīģeļa” dalībnieki visi guva labus panākumus: skolotājas Larisas Surikovas klavieru klases audzēkņi Emīlija Tiltiņa (III vieta B grupā) un Horens Ekharts (III vieta C grupā), atzinības rakstus par rezultatīvu sniegumu A grupā saņēma Ernests Avotiņš (skolotāja Olga Kohņuka) un Šarlote Laima Lucāne (skolotāja Elīna Asne).

Konkursa laureāti saņēma medaļas ar Lūcijas Garūtas portretu, balvas autore – stikla māksliniece Laura Rostoka.

Kopš Lūcijas Garūtas mūzikas fonda dibināšanas 2002. gadā Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogi un audzēkņi ir aktīvi iesaistījušies fonda darbā un tā rīkotajos pasākumos. Komponistes vārds iekļauts “Pasaules sieviešu enciklopēdijā” līdzās citām pasaulē nozīmīgām personībām. Pirmais Lūcijas Garūtas konkurss aizsākts 2002. gadā, veltot to komponistes Lūcijas Garūtas simtgadei.

Lūcija Garūta – pirmā pianste, kas absolvējusi Latvijas Valsts Konservatoriju, komponiste, kuras mūzika un gara spēks pildījis koncertzāles gan viņas dzīves laikā, gan arī šodien. Visu, kas Lūcijai Garūtai bijis svarīgs, tuvs, radīja prieku vai pārdzīvojumu, viņa izteica mūzikā. Viņas mūzika ir vērienīga un spēcīga, bet arī sirsnīga un romantisma apdvesta. Tā ir dziļi latviska, bet reizē arī savu laikmetu raksturojoša

Daudzu dalībnieku augsto novērtējumu konkursa organizācijai nosaka vairāki faktori, būtiski, ka vērtēšanai nodrošināta profesionāla žūrija, kuras sastāvā vienmēr tiek aicināti izcili pianisti un pedagogi, vadošie mūziķi Latvijā un citās valstīs. Arī VIII Starptautiskajā Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkursā žūrijas dalībnieku vārdi “runā paši” – Agnese Egliņa, Rūdolfs Vanks (Latvija) un Martti Raide (Igaunija).

Noslēgumā Lūcijas Garūtas fonda pārstāvis Patriks Zvaigzne sveica dalībniekus ar panākumiem konkursā un novēlēja tikties atkal pēc diviem gadiem.

Informāciju apkopoja skolotāja Ineta Stepiņa
Foto dizaina autore Madara Rasiņa

12. martā Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības audzēkņi piedalījās izzinošā un radošā aktivitātē “Apodziņš – Latvijas 2026. gada putns”. Nodarbība tapusi, sadarbojoties Allažu bibliotēkai, pirmsskolas izglītības iestādei un Gaujas Nacionālā parka dabas centram.

Nodarbību vadīja Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Anda Andruškaite. Visas nodarbības gaitā vadītājai līdzās darbojās atraktīvā meža pūce Jolanta, kura radoši papildināja stāstījumu par pūču dzīvi mežā.

No stāstījuma zinātkārie dalībnieki uzzināja, ka, pievēršot uzmanību vecu mežu nozīmei, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izvēlējusies apodziņu Glaucidium passerinum – mazāko no Latvijas pūcēm.

Bērni video varēja pētīt apodziņa dzīvi – ko tas ēd, kur dzīvo, kāpēc tā labākie draugi mežā ir dzeņi un kāpēc pūcēm izdodas tik klusu lidot un labi paslēpties. Praktiskās demonstrācijās mazie pētnieki iepazina, kādas ir pūču spalvas un ar ko tās atšķiras no citu putnu spalvām.

Noslēgumā bērni piedalījās maskotā rotaļā “Pūce un peles”, kas izraisīja vispārēju jautrību.

Izzinošajā nodarbībā piedalījās 34 pirmsskolēni, 9 skolotāji un skolotāju palīgi.

Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības iestāde pateicas Allažu pagasta bibliotēkas vadītājai Guntai Rudzei par iniciatīvu un atbalstu nodarbības noorganizēšanā.

Informāciju sagatavoja:
Direktora vietniece pirmsskolas izglītības jomā
Jana Baranovska

Šopavasar Latvijas skolu 7.–12. klašu skolēni tiek aicināti piedalīties neparastās sacensībās: Dabas aizsardzības pārvalde izsludina divu kārtu konkursu “Dabas diena – 2026. gada dabas simboli”. Tā nav vienkārša zināšanu pārbaude, bet gan biļete uz ekskluzīvu piedzīvojumu 22. maijā Gaujas Nacionālā parka sirdī, Siguldā, kur 15 spēcīgākās Latvijas klases aci pret aci satiksies ar šī gada dabas simbolu – apodziņa, parastā krupja, lēcastes, skudru circenīša, parastās ievas un citu – “krustvecākiem” – valsts vadošo dabas organizāciju pētniekiem un zinātniekiem.

Konkursa pirmā kārta “Lielā dabas simbolu krustvārdu mīkla” notiks no 9. līdz 27. martam. Te vajadzēs asu prātu un pētnieka drosmi, lai iekļūtu starp 30 labākajām komandām. Otrā kārta “Video intervija ar gada simbolu” notiks no 1. līdz 24. aprīlim. Tajā jaunieši aicināti izkāpt no tradicionālās domāšanas rāmjiem un izmantot tehnoloģijas, humoru vai dabas maģiju, lai pārliecinātu žūriju par savu vietu labāko piecpadsmitniekā, kas tiksies Dabas dienā Siguldā. Konkursā varēs piedalīties visa klase vai arī jaukta vecuma skolēnu grupa līdz 20 cilvēkiem.

Konkursa nolikums un detalizēta informācija pieejama pārvaldes tīmekļa vietnē.

“Mēs nemeklējam tos, kuri māk tikai atrast faktus Google vai ChatGPT. Mēs meklējam jauniešus, kuri nebaidās no izaicinājumiem – dabas detektīvus ar drosmi jautāt, pētīt un analizēt dabas procesus. Uzvara šajā konkursā nav tikai diploms, bet gan pieredze, kas iedos pavisam citu perspektīvu raudzīties uz dabas vērtībām mums līdzās,” uzsver pārvaldes Dabas izglītības un tūrisma nodaļas vadītāja Inta Soma.

Piedaloties konkursā, jaunieši, izmantojot digitālos rīkus un kritisko domāšanu, atklās ne vien 2026. gada dabas simbolu nozīmi mūsu ekosistēmā, bet arī iepazīs Latvijas dabas daudzveidību un labāk spēs apzināties savu lomu tās aizsardzībā. Konkursa finālistiem būs iespēja piedalīties dienu ilgā dabas izziņas piedzīvojumā, kur dabas simboli aizraujošās neformālās izglītības aktivitātēs tiks pētīti kopā ar to “krustvecākiem”. Tā būs iespēja satikt ornitologus, botāniķus, entomologus un citu jomu dabas ekspertus, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumiem, ko nevar atrast internetā.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina skolas nevilcināties – vietu skaits finālā ir stingri ierobežots, un konkurence solās būt sīva.

Par dabas simboliem

Ik gadu dažādu dabaszinātņu nozaru biedrības un citas organizācijas Latvijā nominē kādu savvaļas faunas vai floras sugu par gada dabas simbolu, lai informētu sabiedrību par tās bioloģiju un ekoloģiju, aizsardzību un iespējām iesaistīties sugas saglabāšanas aktivitātēs. Gada sugas statuss tiek piešķirts vai nu ļoti retām, aizsargājamām un apdraudētām sugām, vai mazpazīstamām, taču bieži sastopamām sugām. Izglītojot sabiedrību un rosinot līdzdalību novērojumos, tiek uzlabota datu pieejamība par attiecīgo sugu populāciju un tās aizsardzības nepieciešamību.

Siguldas novada Jaunrades centrs sadarbībā ar Siguldas novada Digitālo centru aicina skolēnus pieteikties jaunizveidotajam interešu izglītības pulciņam “WRO robotika”, kura ietvaros dalībnieki gatavosies dalībai WRO (World Robot Olympiad – Latvijas robotu olimpiādes) sacensībās. Latvijas fināla posms norisināsies 25. aprīlī Valmierā.

Pulciņa dalībniekiem būs iespēja izveidot komandas un piedalīties trīs WRO vecuma kategorijās:

• Elementary – 8–12 gadi (4.–6. klase);
• Junior – 11–15 gadi (7.–9. klase);
• Senior – 14–19 gadi (vidusskola).

Katra komanda sastāv no trim skolēniem, kuri startēs Latvijas sacensību posmā. Pirmās vietas ieguvēji iegūs iespēju pārstāvēt Latviju WRO pasaules finālā, kas šogad notiks Sanhuanā (San Juan), Puertoriko.

WRO sacensības sniedz iespēju jauniešiem izpētīt robotiku un risināt sarežģītas misijas, izmantojot autonomus, iepriekš programmētus robotus. Katru gadu tiek izstrādāts jauns sacensību laukums, uzdevumi un izaicinājumi. 2026. gada tēma ir “Robots Meet Culture” (Roboti satiek kultūru).

Pulciņa norise

Nodarbības notiks Siguldas novada Jaunrades centrā Raiņa ielā 3, Siguldā, otrdienās un ceturtdienās no plkst. 16.30 līdz 18.00. Pulciņa dalībnieki apgūs:

• autonomu robotu izveidi no robotikas konstruktoriem;
• robota programmēšanas pamatus;
• WRO disciplīnas pamatprincipus dažādās vecuma grupās;
• misiju risināšanas stratēģijas un komandas darbu.

Aicinām visus interesentus uz iepazīšanās tikšanos 17. martā plkst. 16.30 Siguldas novada Jaunrades centra telpās, lai pārrunātu pulciņa mērķus un dalības nosacījumus. Nodarbības vadīs Karīna Anna Lapiņa, Siguldas novada Digitālā centra izglītības projektu un programmu koordinatore. Informējam, ka dalībnieku skaits ir ierobežots – maksimāli 12 dalībnieki ar priekšzināšanām.

Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem, rast jaunas vai papildināt esošās zināšanas digitālajā jomā, piedaloties Digitālās nedēļas aktivitātēs. No 16. līdz 20. martam visā Latvijā tiek piedāvāta plaša klātienes un tiešsaistes pasākumu programma ikgadējās informatīvi izglītojošās kampaņas “Digitālā nedēļa 2026” ietvaros, kas Latvijā norisināsies jau 17. reizi.

Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk piedalīties klātienes pasākumos, 18. martā Siguldas novada bibliotēkā tiks piedāvāta koncentrēta vienas dienas programma “Aizrautīgie dara digitāli”. Pasākumi ieplānoti vienā dienā, ļaujot apmeklētājiem dienas otrajā pusē izzināt dažādas ar digitālajām prasmēm saistītas tēmas, kas noder ikdienā, kā arī iepazīt mākslīgā intelekta sniegtās iespējas.

Siguldas novada Klientu apkalpošanas centra speciālisti ir sagatavojuši testu, kurā ikviens var pārbaudīt savas zināšanas par digitālajiem rīkiem, drošības jautājumiem un e‑pakalpojumiem. Aizpildi testu sev ērtā laikā visas nedēļas garumā.

Savukārt Siguldas novada bibliotēkās iedzīvotāji tiek aicināti uzzināt vairāk par drošu un gudru tehnoloģiju izmantošanu ikdienā. Digitālās nedēļas ietvaros papildus dažādām mācībām un aktivitātēm, ko bibliotēkas piedāvā martā, tiks piedāvāti arī noderīgi padomi un informācija par interneta drošību, datu aizsardzību un e‑pasta lietošanas drošību.

No plkst. 12.30 līdz 17.00 Siguldas novada bibliotēkas telpās norisināsies pasākumi, kurus organizē Siguldas novada bibliotēka, Siguldas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas pārvalde un Siguldas novada Digitālais centrs:

• plkst. 12.30 “MI kā arhitekts: no idejas līdz lietotnes prototipam 40 minūtēs”. Radošo darbnīcu vadīs siguldietis Andris Jenerts (inženieris, kurš šobrīd programmē). Darbnīcas laikā tiks sniegtas praktiskas iemaņas lielo valodas modeļu (LLM) izmantošanā nevis vienkāršai sarakstei, bet gan funkcionālu web lapu un lietotņu saskarņu tūlītējai izstrādei, izmantojot modernus koda ģenerēšanas un vizualizācijas rīkus. Dalībnieki iemācīsies strukturēt sarežģītus uzdevumus, iteratīvi pilnveidot dizainu un dažu minūšu laikā pārvērst abstraktu konceptu klikšķināmā digitālā produktā, tādējādi būtiski paātrinot inovāciju procesu bez padziļinātām programmēšanas zināšanām;
• plkst. 14.00 biedrības “r.a. Siltumnīca” pārstāvis Juris Matisāns praktiskā nodarbībā stāstīs aktuālo informāciju par e‑parakstu. Nodarbības laikā dalībnieki uzzinās, kādas ir e‑paraksta izmantošanas iespējas un priekšrocības, kā tehniski pielāgot savas ierīces e‑paraksta lietošanai un kā praktiski parakstīt un pārbaudīt elektroniskos dokumentus.
• plkst. 15.00 “VPVKAC – Tavs drošais kontaktpunkts e‑pratības atbalstam ikdienā”. Informatīvs seminārs par iespējām, ko nodrošina speciālisti valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros. Tā laikā tiks sniegts ieskats par to, cik dažādas iespējas e‑vides lietošanā ikdienā var saņemt ikviens novada iedzīvotājs. Tiks runāts par e‑asistenta pakalpojumiem, pakalpojuma “Attālinātais ierēdnis” izmantošanas priekšrocībām, kā arī par to, kāds aprīkojums, konsultācijas un atbalsts ir nodrošināts e‑pratības veicināšanai tepat līdzās. Semināru vadīs Siguldas novada pašvaldības Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājas vietniece e‑pakalpojumu jautājumos Inese Grīnvalde;
• plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītāja Ilze Kokina vadīs spēli “Drošs internets”, kas ir izzinoša aktivitāte par drošību internetā, kas paredzēta bērniem un jauniešiem, lai palīdzētu izprast drošu un atbildīgu rīcību tiešsaistē. Spēlē ar dažādu jautājumu palīdzību tiek runāts par piesardzību internetā, fotogrāfiju publicēšanu, cieņpilnu saziņu un to, kur meklēt palīdzību problēmsituācijās. Spēle “Drošs internets” ir izveidota platformā Baamboozle, kas ir tiešsaistes mācību rīks ar dažādām interaktīvām spēlēm. Platforma ļauj skolēniem mācīties spēles formā, strādājot komandās un atbildot uz jautājumiem; komandas pēc kārtas izvēlas jautājumu vai attēlu ar noteiktu punktu skaitu. Spēles noslēgumā plānota radošā grāmatzīmju darbnīca.

Plašāka informācija par pasākumiem visā Latvijā pieejama šeit.

Digitālās nedēļas mērķis ir pievērst uzmanību IKT prasmju nozīmei nodarbinātības un konkurētspējas jomā, IKT karjeras izvēlei, Eiropas līmeņa IKT prasmju ietvaru ieviešanai un sertificēšanai, kā arī digitālo tehnoloģiju izmantošanai. Vienlaikus būtiska uzmanība tiks pievērsta drošības jautājumiem.

Eiropā ALL Digital Weeks 2026 norisināsies no 9. līdz 25. martam. To ietvaros tiešraidē būs iespējams sekot līdzi atklāšanas un noslēguma pasākumiem, piedalīties dažādos konkursos un praktiski izmēģināt digitālo prasmju pašnovērtēšanas testus, kā arī piedalīties citos Eiropā organizētajos tiešsaistes pasākumos.

Allažu pamatskolas stāsts, kas aizsākās 1926. gada 25. septembrī, ir stāsts par laiku, cilvēkiem un neatlaidību, kad, pateicoties vietējo iedzīvotāju ziedojumiem un pašaizliedzīgam darbam, Allažu pagasta centrā tiek uzcelta jauna skolas ēka. Tā nebija tikai celtne – tā bija cerība, ticība izglītības spēkam un vietējās kopienas vienotībai. Skola kļuva par vietu, kur tiek likti pamati zināšanām, vērtībām un mīlestībai pret savu pagastu.

Lai daudziem mazajiem allažniekiem katru dienu nebūtu jāmēro garais 5–10 kilometru ceļš uz skolu un atpakaļ uz mājām, 1928. gadā blakus skolas ēkai tika uzcelta internāta ēka. Pie skolas tika uzcelta saimniecības ēka/šķūnis malkas uzglabāšanai, jo skolas ēkās apkure tika nodrošināta ar malkas apkures krāsnīm.

Traģiskais pavērsiens pienāca 1992. gada 15. maija naktī, kad uguns liesmās sadega 1926. gadā celtā, allažnieku izlolotā skolas ēka. Šajā naktī vēl neilgi pēc pusnakts pie skolas ēkas viss bija klusi un mierīgi, bet, kad gaisma sāka aust, no skolas ēkas bija palikušas tikai krāsmatas. Viss notika tik ātri. Kaut gan skolas ēka savā ziņā jau savu laiku bija pārdzīvojusi, tomēr tas bija ļoti sāpīgi, tāpēc ka kopā ar veco skolas ēku aizgāja arī skaistie un sirsnīgie allažnieku atmiņu stāsti daudzu gadu garumā, jo ugunsgrēkā neizdevās neko izglābt.

Tāpat kā cilvēks pēc smaga pārbaudījuma atrod spēku celties no jauna, arī Allažu pamatskola nepadevās. Pēc ugunsgrēka Izglītības ministrijas lēmums bija skolu likvidēt, jo tuvākā apkārtnē bija vairākas skolas, kurās allažnieki varētu mācīties, bet audzēkņu vecāki, būdami sava pagasta patrioti, šādam lēmumam nepiekrita un cīnījās par skolas saglabāšanu, jo jebkurš saprata, ja pagastā pazūd skola, pazūd arī vietējā vide. Ņemot vērā allažnieku aktivitātes, tika lemts par skolas saglabāšanu Allažos.

1992. gada jūnijā Rīgas rajona padome uzsāka skolas ēkas projektēšanas darbu organizēšanu un nodegušās ēkas krāsmatu nojaukšanu.

1992. gada novembrī sākās Allažu pamatskolas celtniecības darbi, kurus Rīgas rajona padomes deleģējumā organizēja Rīgas rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “CELTNIEKS UN APGĀDS” (direktors R. Sakovičš), skolas ēkas celtniecības darbus veica SIA “Siguldas celtnieks” (SIA direktors: Juris Ivars Čivčs, tiešais būvdarbu vadītājs: Jānis Liepiņš, arhitekts: Tālivaldis Timpars).

Kamēr notika jaunās skolas ēkas celtniecības darbi, Allažu pamatskolas audzēkņi mācījās vecajā skolas internāta ēkā un kopā ar mazajiem bērnudārzniekiem 1985. gada 28. jūnijā ekspluatācijā nodotajās bijušā kolhoza “Allaži” bērnudārza “Avotiņi” telpās (Birzes ielā 4).

Projektējot jauno skolas ēku, kopā ar arhitektu Tālivaldi Timparu tika domāts, kā saglabāt kaut ko no skolas ēkas sākotnējā izskata, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem ļautu atpazīt viņu “gaismas pils” apveidu, kā arī paredzot ēkas paplašinājumu mācību kabinetiem, ārpusklases nodarbību telpām un pagaidu katlu māju skolas ēkas pagrabā apkures nodrošināšanai.

Skolas ēkas 3. stāvs tika projektēts ārpusklases nodarbībām, bibliotēkai. Projektā tika rasti dažādi risinājumi, lai katru pažobeli, nišu, jumta balstu, jumta izbīdījumu, telpu padarītu neparastu, savdabīgu un neatkārtojamu. Diemžēl projektētie interesantie mansarda logu risinājumi, kas ēku padarītu vēl interesantāku, celtniecības laikā netika īstenoti. Projektā tika paredzēts arī interesants jumta risinājums ar vairākiem izbīdījumiem, tādējādi it kā saglabājot 1926. gadā celtās ēkas (arhitekts Pāvils Dreimanis) izskatu, par kuru savā laikā tika teikts, ka “skolas ēka Allažos ir līdzīga raksturīgajām muižas kungu mājām”.

Tā kā jaunā skolas ēka tika būvēta daļēji uz vecās ēkas pamatiem, projektā arhitekts centās iedot seno izskatu šai ēkas daļai, iezīmējot arī karnīzi, kuru celtnieki precīzi realizēja (2017.–2018. gada skolas ēkas renovācijas laikā karnīze nav saglabāta). Skolas ēkas 1. stāva vecās daļas veidols jau sākotnēji noteica savas proporcijas, jo pēc ugunsgrēka ielas pusē bija saglabājusies 1. stāva siena ar logu aiļu ritmisko soli. Tika projektēts arī ēkas paplašinājums, nodrošinot jaunu mācību kabinetu izveidi, kā arī paredzot savienojumu ar skolas 2. kārtu. Vecās skolas ēkas fotogrāfijās redzams, ka ēkas centrālā daļa ir bijusi nedaudz izvirzīta uz āru un apšūta ar Allažu šūnakmeni (šo saglabāt bija paredzēts arī jaunās ēkas projektā, bet finansējuma trūkuma dēļ netika izpildīts). Vislielākais senās skolas ēkas liecinieks jaunajā skolas ēkā ir stāvās kāpnes starp stāviem no iekšpagalma puses.

Par jauno skolas ēku 1996. gadā 2. klases skolnieks Jānis Vāvers vēstulē skolai rakstīja: “Kad es eju uz skolu, to var redzēt jau pa gabalu. Tā ir kā cēls eņģelis, kas nolaidies no debesīm zaļajā pļavā.”

Vienlaikus arhitekts T. Timpars projektēta arī skolas 2. kārtu un ieskicēja vadlīnijas sporta zāles celtniecībai.

Celtniecības laikā pie skolas tika izbūvēti arī divi lieli piltuvveida baseini ugunsdzēsības vajadzībām, sakārtota skolas apkārtne, noasfaltēti pievadceļi.

1994. gada 30. augustā Allažu pamatskolas ēka (1. kārta) tika nodota ekspluatācijā. Kā atdzimšanas simbols 1994. gada 1. septembrī Allažos durvis vēra jaunā skolas ēka, apliecinot, ka zināšanu gaisma nav nodzēšama. Skolas ēkai un tās iemītniekiem svētību deva Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Un atkal atkārtojās stāsts par iedzīvotāju vienotību sarežģītā brīdī, jo, lai nodrošinātu mācību procesu, bija nepieciešams arī telpas iekārtot, nodrošināt pedagogus un audzēkņus ar mācību materiāliem, bet valdība šim mērķim bija piešķīrusi tikai 1000 latu. Allažnieki nesamulsa un sāka meklēt dažādus risinājumus. Jau 1. septembrī katram skolēnam tika nodrošināts sols un krēsls, kurus no Zviedrijas atveda skolas absolventes Džinetas Rudzītes ģimene. Skolas telpas tika iekārtotas par vietējo iedzīvotāju, skolas absolventu un dažādu uzņēmumu ziedojumiem, daudzu Rīgas rajona skolu un citu ziedotāju atbalstu. Lielākie ziedotāji un skolas atbalstītāji: AS “Latvijas balzams”, AS “Latvijas Finieris”, AS “Rīgas Vagonbūves rūpnīca”, Valsts mēbeļu ražošanas uzņēmums “ZUNDA”, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas Konsistorija, AS “LAUMA”, Klīvlandes Latviešu biedrība, Vecrīgas restorāns “Kristaps”, Latvijas Valsts presidents Guntis Ulmanis, partija “Latvijas ceļš”, SIA “Izglītības apgāds”, Rīgas Citronskābes rūpnīca, Siguldas uzņēmumi “Nākotne” un “Kompakts”.

1994. gada 30. septembrī Rīgas rajona padome Allažu pamatskolas ēku (1. kārtu) nodeva Allažu pagasta padomes bilancē (skolas 1. kārtas celtniecības izmaksas bija 211 705 latu).

Varam uzskatīt, ka, sākot ar 1994. gada 1. septembri, Allažu pamatskolai sākās nemitīgs pārmaiņu laiks, jo reti, kad ir bijis gads, kad nebūtu pilnveidota skolas fiziskā vide. Skolas ēkas nav tikai sienas un logi – tā ir dzīva vide, kas mainās līdz ar laiku. Tāpat kā cilvēks rūpējas par savu izskatu un attīstību, arī Allažu pamatskola nepārtraukti, gadu no gada, piedzīvo pārmaiņas. Dažkārt tās ir bijušas lielākas – jaunu ēku celtniecība, remontdarbi, telpu pārbūves, renovācijas vai jauni risinājumi mācību videi, citreiz – mazākas vizuālās pārvērtības (kosmētiskie iekštelpu remonti), kas skolu padara mājīgāku un mūsdienīgāku. Šīs pārmaiņas nekad nav bijušas nejaušas – tās atspoguļo skolas kolektīva (skolēnu, pedagogu, darbinieku, vecāku) vēlmi augt, pilnveidoties un pielāgoties laikam, lai skola vienmēr būtu vieta, kurā ir patīkami mācīties, strādāt un satikties, saglabājot savas saknes un atbildību pret vietējo kopienu, vienlaikus drosmīgi raugoties nākotnē. Katrā ziņā tas ir nemitīgs skolas darbinieku nesavtīgais darbs, pašvaldības ieinteresētība un atbalsts skolas, pagasta vides attīstībā.

Jaunajā skolas ēkā bija tikai mācību kabineti, nodarbību telpas, nebija ne virtuve, ne ēdamzāle, ne sporta zāle, kā arī vecai internāta ēkai, kurā notika arī daļa no mācību procesa, jau 1975. gadā tika noteikts, ka tā ir avārijas stāvoklī, tāpēc 1994. gadā Allažu pagasta padome lēma par skolas 2. kārtas celtniecību, kurā būtu pārējās mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamās telpas.

Sākās interesants darba process, jo projektēšanas un skolas 2. kārtas celtniecības darbus organizēja Rīgas rajona padome, bet par finanšu līdzekļu nodrošināšanu skolas ēkas celtniecībai atbildīga bija Allažu pagasta padome.

1995. gada 24. maijā Rīgas rajona pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “CELTNIEKS UN APGĀDS” izsludina atklāto konkursu par tiesībām veikt Allažu deviņgadīgās skolas 2.kārtas celtniecības darbus. Konkursā uzvarēja SIA “Siguldas celtnieks” (SIA direktors: Juris Ivars Čivčs, tiešais būvdarbu vadītājs: Kaspars Čivčs).

1995. gada maijā skolas audzēkņi ar vērienīgu diskotēku mūziķa Ērika Baloža vadībā teica ardievas senajai skolas internāta ēkai, jo 1995. gada vasarā tiek uzsākta vecās internāta ēkas nojaukšana, lai tās vietā uzceltu jaunu ēku atbilstoši tā brīža skolas vajadzībām.

1996. gadā tiek uzsākta skolas 2. kārtas celtniecība, finanšu līdzekļi tiek meklēti visur, iesniegts projekts Pasaules bankā kredīta saņemšanai (kredītu piešķīra pašvaldības budžeta trešās daļas apmērā, tie bija 32 000 latu, jo pašvaldības budžets toreiz bija 96 000 latu), pašvaldība celtniecības sākumā no pašvaldības budžeta varēja atvēlēt 18 000 latu, Rīgas rajona padome piešķīra 10 000 latu. Ar šādiem finanšu līdzekļiem sākās celtniecības process, kaut gan bija saprotams, ka būs jāmeklē vēl dažādas dotācijas, lai ēku nodotu ekspluatācijā. Vēlāk pašvaldības vadība panāca, ka skolas 2. kārtas celtniecība tiek iekļauta to objektu sarakstā, kas saņem valsts investīcijas celtniecības pabeigšanai. Logi, durvis tika izgatavotas vietējā uzņēmumā “Agrokoks”.

1997. gada 9. jūnijā Rīgas rajona padome (1997. gada 27. maija Rīgas rajona padomes lēmums Nr. 651) nodeva Allažu pagasta padomes bilancē Allažu pamatskolas 2. kārtas nepabeigto būvi 64561 latu vērtībā. Skolas ēkas 2. kārtu ekspluatācijā nodeva pakāpeniski.

1998. gada 20. augustā ekspluatācijā tiek nodota Allažu pamatskolas 2. kārtas pirmā daļa – ēkas 1. stāva telpas: virtuve, ēdamzāle, kā arī visas palīgtelpas.

1998. gada 28. augusta Allažu pagasta padomes sēdē tiek lemts par bērnudārza grupas izveidi pie Allažu pamatskolas, tās atrašanās vietu nosakot bijušā kolhoza “Allaži” bērnudārza telpās ( Birzes ielā 4), jo bērnudārzs Allažu pagastā bija likvidēts, bet, ņemot vērā to, ka vecāki mazuļiem vēlējās pedagogu vadītas nodarbības, Allažu pamatskola jau vairākus gadus organizēja nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem.

1999. gadā tiek izveidots gājēju ceļš no centra līdz skolai.

2000. gada 28. augustā ekspluatācijā tiek nodotas Allažu pamatskolas 2. kārtas ēkas 2. stāva telpas: vingrošanas zāle ar palīgtelpām, līdz ar to Allažu pamatskolas 2. kārtas celtniecība tika pabeigta (projektētājs: AS “Agroprojekts”, SIA “ALTI” arhitekts: Tālivaldis Timpars, būvnieks: SIA direktors: Juris Ivars Čivčs, tiešais būvdarbu vadītājs: Kaspars Čivčs).

2001. gada 24. maija Allažu pagasta padomes sēdē tiek lemts par pirmsskolas kā struktūrvienības izveidi pie Allažu pamatskolas, par programmas īstenošanas vietu nosakot ēku Birzes ielā 4, Allažos. 2001. gada vasarā tiek uzsākti remontdarbi pirmsskolas grupiņu izveidei Birzes ielas 4 ēkas 2. stāvā. Allažu pamatskolas pirmsskola darbu sāk 2002. gada 4. februārī.

2004. gada decembra Allažu pagasta padomes sēdē deputāti lemj par Allažu pamatskolas 3. kārtas, Allažu Sporta centra un mājturības kabinetu korpusa celtniecību.

2006. gada 22. jūnijā ekspluatācijā tiek nodota jaunā skolas katlu māja un sašķidrinātās gāzes glabātuve (būvprojekta autors: SIA “Wesemann”, projektētāja: Helēna Viļuma, darbu vadītājs: Ivars Jonāns), nodrošinot skolas ēkās sašķidrinātās gāzes apkuri. Jau 2006. gada 6. aprīlī tika izmēģināta jaunā apkures sistēma, kas skolas ēkās nodrošināja būtiski lielāku siltumu nekā tas bija iespējams no pagaidu katlu mājas skolas pagrabā, izmantojot malku un akmeņogles.

Stāsts par sporta zāli Allažos iesākās 2007. gada 18. maijā (būvlaukuma sagatavošanas darbi sākās jau martā), kad tika ielikts pamatakmens Allažu sporta centra celtniecībai, pamatos tika ievietota arī kapsula ar allažnieku vēlējumiem skolas, pagasta un Latvijas nākotnei, piemēram:

• Allaži bija, ir un būs mūžīgi mūžos!
• Lai Allaži kļūst par sakoptāko pagastu Latvijā, lai tie paliek kā jauka, zaļa oāze pārapdzīvotajā industrializētajā apkārtnē!
• Lai Allažos vienmēr būtu zaļa zeme, zilas debesis un laimīgi ļaudis!
• Augstu turēt un lepni nest Allažu vārdu, kopt un saglabāt labākās allažnieku tradīcijas: čaklumu un darbīgumu, enerģiju un radošu garu, būt “zaļiem” gan domās, gan darbos, gan dzīvesveidā!
• Lai Allažos stipras un bērniem svētītas ģimenes, kas novērtē izglītības un sporta nozīmi!

2008. gada 20. jūnijā tiek atklāts Allažu Sporta centrs un mājturības un tehnoloģiju kabinetu korpuss (skolas 3. kārta) (projektētājs: SIA “Sestais stils”, arhitekts: Uģis Bratuškins, būvnieks: PS “A.A.& būvkompānijas”, SIA “Madonas būve”, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Ivars Tirzmalietis).

2007. gada vēlā rudenī tiek sākta skolas senā malkas šķūņa/saimniecības ēkas renovācija. Ēka ekspluatācijā tiek nodota 2008. gada pavasarī. 2008. gada pavasarī tiek renovēta arī sūkņa mājiņa virs skolas dziļurbuma akas, kas nodrošina skolai ūdensapgādi (būvdarbu veicējs: SIA “Nord Lia”, būvdarbu vadītājs: Uldis Auziņš).

2007. gadā Allažu pagasta padomei tiek piešķirts finansējums siltināšanas projekta ietvaros Allažu pamatskolas (2. kārtas) ēkas siltināšanai: logu nomaiņai, jumta siltināšanai un nomaiņai, vingrošanas zāles sienu siltināšanai, grīdas nomaiņai, jo, ņemot vērā minimālos finanšu līdzekļus ēkas celtniecības periodā, telpās bija ļoti auksti. 2008. gada vasarā ēkā notiek celtniecības darbi (būvnieks: SIA “Madonas būve”, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Ivars Tirzmalietis, vingrošanas zālē grīdas nomaiņu veic: SIA “Nord Lia”, būvdarbu vadītājs: Uldis Auziņš).

2010. gada 6. martā biedrība “Allažu attīstības biedrība” saņēma finansējumu projektam “Jaunākā vecuma bērnu rotaļu laukuma ierīkošana Siguldas novada Allažu pagasta Allažu ciemā brīvpieejas rotaļu laukuma izveidei jaunākā vecuma bērniem pie Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu ēkas (Birzes ielā 4), kas tika īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākuma “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietēju attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” LEADER programmas ietvaros. Jaunākā vecuma bērnu rotaļu laukumu ekspluatācijā nodeva 2010.gada 13.septembrī (būvdarbu veicējs: SIA KSIL BALTIC). Tā kā Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupām nebija āra rotaļu laukumi, biedrība pēc projekta īstenošanas beigām rotaļu laukumu nodeva Allažu pamatskolas pārziņā.

2011. gadā Klimatu pārmaiņu finanšu instrumenta projekta “Pāreja no fosilijiem uz atjaunojamajiem energoresursiem Allažu pamatskolā un Allažu Sporta centrā” Allažu pamatskolas katlu mājā tika veikta siltumenerģijas ražotnes iekārtu rekonstrukcija pārejai no sašķidrinātās gāzes uz kokskaidu granulu apkures sistēmu (galvenais būvdarbu veicējs: SIA “TTT Pluss”, būvdarbu vadītājs: Jānis Stenders-Šteinbergs).

2011. gadā Allažu pamatskolas pirmsskolas ēkas (Birzes ielā 4) 2. stāvā notiek pirmsskolas izglītības grupu un pagasta bibliotēkas telpu renovācija. 2011. gada 29. augustā renovētās telpas tiek pieņemtas ekspluatācijā (būvprojekta autore: Arona Tomariņa, galvenais būvdarbu veicējs: SIA “TTT Pluss”, būvdarbu vadītājs: Viktors Ermansons).

2012. gada pavasarī tiek uzsākts izbūvēt apgaismojumu gājēju ceļam no Allažu pagasta centra līdz skolai. Projekta īstenošana tiek pabeigta 2012. gada 20. oktobrī.

2012. gada vasarā lielajā Allažu pamatskolas ēkā (skolas 1. kārtā) tiek siltinātas bēniņu telpas un mainīts jumta segums, jo jumta šīfera segums jau savu laiku bija nokalpojis un daudzviet bojāts.

2013. gada jūnijā Lauku atbalsta dienesta projekta “Allažu ciema labiekārtošana” ietvaros pie Allažu pamatskolas tika uzsākta sporta laukuma izveide. 2013. gada 30. septembrī objekts tika nodots ekspluatācijā, projekta ietvaros tika izveidots futbola laukums un āra basketbola laukums, uzstādīti atsevišķi vingrošanas elementi, teritorijā tika izveidota meliorācijas un lietus ūdeņu novadīšanas sistēma, izbūvēta ūdens pieslēguma vieta zālāja laistīšanai, iežogota sporta laukuma teritorija (būvprojekta autore: Ilze Kalvele, būvdarbu veicējs: SIA “Kvinta BCL”, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Oskars Tooms).

2014. gada 17. decembrī ar Siguldas novada būvvaldes sēdes Nr. 50 lēmumu tiek mainīta Allažu pamatskolas juridiskā adrese no “Allažu pamatskola un sporta centrs”, Allaži uz Skolas iela 5, Allaži.

2017. gadā Allažu pamatskolas pirmsskolas ēkas (Birzes ielā 4) 1. stāvā notiek telpu renovācija. (būvdarbu veicējs: SIA “Reimiks”, atbildīgais par projekta īstenošanu: atbildīgais SIA valdes loceklis: Normunds Stūrītis, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Einārs Reiters).

No 2017. gada 28. jūnija līdz 2018. gada 13. martam paralēli mācību procesam Allažu pamatskolā (Skolas ielā 5) projekta “Allažu pamatskolas atjaunošana (energoefektivitātes paaugstināšana” ietvaros notiek skolas ēkas (1. kārta) renovācija, lai paaugstinātu ēkas energoefektivitāti. Būvniecības laikā tiek nomainīti logi, siltināta ēkas fasāde, telpās tiek nomainīta apkures sistēma, izbūvēta jauna ventilācijas sistēma, nomainīts telpu apgaismojums, izveidota jauna apskaņošanas un apsardzes sistēma, tiek veikta lietus ūdens kanalizācijas sistēmas rekonstrukcija, veikts iekštelpu remonts un citi darbi (būvprojekta autors: SIA “BM Projekts”, būvprojekta vadītājs: Deniss Mišeņins, arhitekts: Arialds Aužels, būvdarbu veicējs: SIA “Wood Constractions”, SIA valdes priekšsēdētājs: Gatis Brauers, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Jānis Beitāns).

2019. gada septembrī Allažu pamatskolas ēkas un Allažu Sporta centra ēka (Skolas ielā 5) tiek pieslēgtas Allažu ciemata centrālajai ūdensapgādes sistēmai, kā arī ekspluatācijā tiek nodotas jaunas attīrīšanas iekārtas (darbu veicējs SIA “Saltavots”).

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada jūnijam notiek Allažu pamatskolas pirmsskolas ēkas (Birzes ielā 4) renovācija, ēkai iegūstot pilnīgi citu – mūsdienīgu un dzīvespriecīgu viedolu. Būvniecības laikā tiek nosiltināta ēkas fasāde, jumts, veikta logu un ārdurvju nomaiņa. Uzlabota lietus ūdens novadīšanas sistēma, veikta noteku un ieejas mezglu jumtiņu nomaiņa, atjaunotas evakuācijas kāpnes no 2. stāva telpām, pārbūvēta galvenā elektrosadale, uzstādīta zibens aizsardzības sistēma, izbūvēts apgaismojums un stāvlaukums un veikti citi darbi. (būvprojekta autors: SIA “K IDEA”, arhitekts: Andris Kokins, būvdarbu veicējs: SIA“Wood Constractions”, SIA valdes priekšsēdētājs: Gatis Brauers, atbildīgais būvdarbu vadītājs: Jānis Beitāns).

2026. gada 4. martā Siguldas novada pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu “Stadiona seguma un tāllēkšanas sektora izbūve Allažu pamatskolas un Allažu Sporta Centra laukumam” – turpinot stāstu par skolas izaugsmi un atbilstību laikmeta vajadzībām.

Allažu pamatskolas liktenis patiesi līdzinās cilvēka dzīves gaitai – ar bērnību, pārbaudījumiem, atjaunotni un nepārtrauktu izaugsmi. Tas ir stāsts par spēku, kas dzimst kopībā, un par vērtībām, kas cauri gadsimtiem paliek nemainīgas. Tas ir stāsts par sapņiem un to īstenošanu.

Skolas vēsturi apkopojusi Sandra Tukiša
Foto: Allažu pamatskolas arhīvs

Skolēnu pavasara brīvlaiks tepat aiz stūra – no 9. līdz 15. martam. Lai pavasara brīvdienas aizritētu piedzīvojumiem bagāti, gan mazāki, gan lielāki skolēni aicināti iesaistīties dažādās aktivitātēs, radošās darbnīcās un citos pasākumos Siguldas novadā.

Allažu Tautas namā

• 7. martā plkst. 11.00 – animācijas filma “Lielās sacīkstes cauri Eiropai”. Pēc filmas rotaļas ar Pepiju. Eda, jauna pele ar lieliem sapņiem, izmanto savu iespēju piedalīties sacensībās, pārģērbusies par savu varoni Edu. Viņa pieņem izaicinājumu pārspēt savu sāncensi un pierādīt, ka pat mazākais sacīkšu dalībnieks var atstāt vislielāko iespaidu. Biļetes cena – 3 eiro.

Fischer Slēpošanas centrā

Bezmaksas distanču slēpošanas nodarbības, ja būs labvēlīgi laikapstākļi slēpošanai. Visiem nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas projekta ietvaros. Pieteikšanās nodarbībai, zvanot uz tālruņa numuru 29118847. Nodarbības notiks:

• 9. martā plkst. 19.30 – (klasika) pieaugušajiem un bērniem no 14 gadu vecuma.
• 11. martā plkst. 19.30 – bērniem no 9 līdz 14 gadiem.
• 14. martā plkst. 10.30 – (slidsolis) pieaugušajiem un bērniem no 14 gadu vecuma.
• 14. martā plkst. 11.30 – bērniem no 6 līdz 8 gadiem.

Gaujas Kopienas centrā

• 9., 11. martā – iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.

Jūdažu Bibliotēkā un sabiedriskajā centrā

• 12. martā plkst. 10.00–18.00 – kartīšu radošā darbnīca gan maziem, gan lieliem “Kvilinga tehnikā veidotas apsveikuma kartītes”. Dalība – bez maksas. 

 Krimuldas bibliotēkā

• 13. martā plkst. 13.00–16.00 radošā darbnīca “Mana grāmatzīme”. Dalība – bez maksas.

Krimuldas Sporta centrā

• 11. martā plkst. 19.00 – bezmaksas veselības vingrošanas nodarbība.

Krimuldas Tautas namā

• 14. martā plkst. 12.00 – cirka izrāde “Transformeru roboti”. Biļetes cena – 10–12 eiro. Bezmaksas ieeja bērniem līdz 3 gadu vecumam, ja bērns neaizņem atsevišķu sēdvietu. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Kultūras centrā “Siguldas devons”

• 9. martā plkst. 14.00 – animācijas filma “Moksijas mājupceļš”. Moksija, pieradināta kaķene, atvaļinājuma laikā apmaldās, un viņai jāmeklē ceļš atpakaļ uz mājām cauri Eiropai ar visbriesmīgāko radījumu palīdzību, kādus kaķis vien var iedomāties: muļķa suns un vecs putns. Šī ceļojuma laikā viņa paplašina savu skatījumu uz dzīvi un atklāj draudzības patieso nozīmi. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
• 11. martā plkst. 14.00 – animācijas filmas “Misija: Izglābt tīģeri”. Ar supervaroņiem pārņemtais jaunais Mosens sadraudzējas ar Taigiju, apdraudētu tīģeri, un sola viņu aizsargāt. Kopā viņi stājas pretī Aleksam, nežēlīgam malumednieku bandas vadonim, un Mosens atklāj sevī varoni pārdrošā misijā, lai glābtu “Meža sirdi”. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
• 12. martā plkst. 14.00 – animācijas filmas “Heidija un mazais lūsēns”. Kad enerģiskā, astoņus gadus vecā Heidija izglābj lūsēnu no alkatīga biznesmeņa, kurš apdraud viņu mītni kalnos, viņa atklāj sava vectēva apslēpto pagātni un uzzina, ka īsta piederība nozīmē aizsargāt gan ģimeni, gan savvaļu, ko viņi sauc par mājām. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
• 13. martā plkst. 14.00 – filma “Meitene, vārdā Vilo”. Paslēptā mežā, kas reiz piederēja Vilo vecmāmiņas māsai Alvīnai, Vilo atrod vēstuli, kas atklāj viņas raganu mantojumu. Tagad Vilo jāatmodina savas buršanās spējas un ar trīs citu raganu palīdzību jāglābj burvju mežs, pirms nav par vēlu un notiek traģēdija. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
• 14. martā plkst. 14.00 – animācijas filma “Lielās sacīkstes cauri Eiropai”. Filma ir aizraujošs animācijas piedzīvojumu stāsts par drosmīgo peli Eddu, kura, palīdzot tēvam, nonāk sacīkšu pasaulē. Viņa kļūst par slavena čempiona dubultnieci, izbaudot sacīkšu intensitāti un konkurenci uz Eiropas lielceļiem. Ceļojums ir pilns ar negaidītiem šķēršļiem, draudzību un noslēpumainiem sabotāžas mēģinājumiem, kas liek Eddai pierādīt savu izturību un gudrību. Filmas noslēgumā Edda saprot, ka īsta uzvara ir drosme, godīgums un ģimenes spēks. Biļetes cena – 5 eiro. Biļete uz animācijas filmu jāiegādājas apmeklētājiem no 2 gadu vecuma. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

 Lēdurgas Kultūras namā un Lēdurgas bibliotēkā

• 14. martā plkst. 13.00–15.00 Lēdurgas bibliotēkā – sestdienas rokdarbu lasītava, kurā aicināti satikties gan rokdarbnieki, gan grāmatu mīļotāji, lai kopā radītu, sarunātos un dalītos iedvesmā, pārrunātu izlasīto un vienkārši izbaudītu radošu kopā būšanu.

 Lēdurgas bibliotēkā

• 9.– 14. martā – radošā darbnīca bērniem “Zemes stāstu laterna”. Bērniem būs iespēja izveidot savu īpašo laternu ar attēliem un īsiem stāstiem par Zemi, dabu un labajiem darbiem planētas labā.

Mālpils Kultūras centrā

• 14. martā plkst. 18.00 – animācijas filma visai ģimenei “Mans draugs pingvīns”. Biļetes cena – 5 eiro, ar “S! Karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm 40 %.

Siguldas novada bibliotēkā

• 10. martā plkst. 11.00–12.00 – mazuļu otrdiena. Vecākiem ar mazuļiem iespēja satikties ar domubiedriem, apmainīties ar pieredzi un emocijām.
• 10. martā – galda spēļu diena bibliotēkā bērniem un jauniešiem “Met kauliņu”. Iespēja kopā ar draugiem dienas garumā spēlēt dažādas galda spēles.
• 11. martā plkst. 11.00. – radošā nodarbība jauniešiem un bērniem “Draudzības mezgls”. Nodarbības laikā būs iespēja izgatavot draudzības aproces dažādās tehnikās.
• 12. martā plkst. 16.00 – radoša nodarbība “Gads, ko veidoju pats” bērniem un jauniešiem. Kolāžas veidošana sevis motivēšanai un pozitīvo emociju uzlādēšanai.
• 12., 13. martā plkst. 10.00 – lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība Siguldas pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņiem ar iepriekšēju pieteikšanos. Papildu informācija zvanot uz tālruņa numuru 29387505 vai rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv. Ieeja – bez maksas.
• 14. martā plkst. 11.00 – ģimenes diena bibliotēkā. Plkst. 11.00 personalizētās grāmatas “Tu to vari” prezentācija; plkst. 12.00 radošā darbnīca un spēles.

Siguldas novada Jaunrades centrā

•  no 10. līdz 12. martam plkst. 10.00–17.00 notiks dažādas brīvlaika aktivitātes Radošuma centrā “Ideju Namiņš”. 

Siguldas Sporta centrā

• 14. martā plkst. 10.00 – bezmaksas funkcionālā fitnesa nodarbība.

 Sunīšu Kopienas centrā

• 9., 10., 11. un 12. martā no plkst. 15.00 līdz 17.00 – bērniem un jauniešiem iespēja pavadīt brīvo laiku spēlējot spēles (galda tenisu, novusu, galda spēles).

Tūrisma norises – Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra Tūrisma nodaļa apkopousi ieteikumus, kā skolēniem lietderīgi un interesanti pavadīt brīvlaiku Siguldas novadā. Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.tourism.sigulda.lv.

Brīvlaika nedēļā Siguldas novadā notiks arī citi pasākumi un daudzveidīgas izstādes, ko skolēniem ir iespēja baudīt kopā ar ģimenēm. Informācija par notiekošajiem pasākumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, sadaļā “Pasākumi”.

Pavadi savu brīvdienu nedēļu Siguldas novadā!

Mālpils Sporta centrā 28. februārī norisinājās robotikas sacensības “Siguldas Robotu kauss 2026”, kas pulcēja bērnus un jauniešus no visām Baltijas valstīm. Pasākums notika jau divpadsmito gadu – šogad dalībnieki sacentās 25 dažādās disciplīnās.

Mālpils Sporta centra telpās vienuviet norisinājās aizraujošas sacensības, kurās skatītāji varēja sekot līdzi LEGO sumo, LEGO līnijsekošanai, LEGO folkrace, LEGO freestyle, LEGO Spike Race, VEX IQ, iRobot sumo, Freestyle, Mini Sumo, RC Mini Sumo, brīvās konstrukcijas līnijsekošanai, brīvās konstrukcijas folkrace, robotu cīņām, kā arī dronu disciplīnām dažādās vecuma un prasmju disciplīnās. Pasākumā tika reģistrēti vairāk nekā 330 roboti, kurus sacensībām sagatavoja tehniskās jaunrades pulciņu dalībnieki un robotikas klubu biedri, pārstāvot vairāk nekā 40 komandas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Robotikas sacensībās augstvērtīgus rezultātus uzrādīja Siguldas novada Jaunrades centra tehniskās jaunrades pulciņu dalībnieki, kā arī Siguldas Dronu skolas audzēkņi:

• Folkrace skolēni – Linards Balodis, 1. vieta;
• Robotu cīņas 454g – Didzis Ercmanis, 2. vieta;
• Robotu cīņas 454g – Dāvids Beinerts, 3. vieta;
• Robotu cīņas 907g – Matīss Graudiņš, 1. vieta;
• Freestyle – Mārtiņš Kurilovs, 1. vieta;
• VEX IQ 1 – Raians Plētiens un Artūrs Bokšs, 1. vieta;
• VEX IQ 1 – Dāvis Misiņš un Ričards Maslovs, 2. vieta;
• VEX IQ 1 – Rihards Rozītis un Oskars Ķepītis, 3. vieta;
• VEX IQ 2 – Ģirts Križanovskis, 1. vieta;
• VEX IQ 2 – Toms Dzenis, 2. vieta;
• VEX IQ 2 – Tomass Peļņa, 3. vieta;
• Dronu disciplīnā 18+ Valters Vilnis (Valcshix), 2. vieta;
• Dronu disciplīnā junioriem – Viesturs Tretjuks (VT), 1. vieta.

Sacensību rezultāti.

Jau tradicionāli kausus sacensību laureātiem izgatavo Siguldas novada Jaunrades centrs sadarbībā ar Siguldas novada Digitālo centru. Šogad sadarbības partneris SIA “KVIST” nodrošināja kausu materiālu, kas pārstrādāts no elektroniskajām iekārtām, piemēram, datoriem, sadzīves tehnikas, displejiem un ledusskapjiem, tādējādi palīdzot taupīt dabas resursus un samazināt vides piesārņojumu.

Siguldas Robotu kausu organizē Siguldas novada Jaunrades centrs un Siguldas novada Digitālais centrs sadarbībā ar bērnu centru “Kā mājās”, Preiļu robotikas klubu, Transporta un sakaru institūtu, Vidzemes Augstskolu un Robotu skolu. Pasākumu atbalsta AS “CAPITAL”, MikroTik, SIA “Tet”, SIA “KVIST”, SIA “Kokpārstrāde-98”, Latvijas valsts meži, SIA “Tomega”, Start(IT), un SIA “Baltijas Informācijas Tehnoloģijas”.