Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde informē, ka no 8. jūlija plkst. 18.00 līdz 9. jūlija plkst. 03.00 Ādažu novadā periodiski notiks divu helikopteru pārlidojumi. Savukārt no 11. līdz 15. jūlijam sabiedroto artilēristi un mehanizēto vienību karavīri militārajā poligonā “Ādaži” veiks kaujas šaušanu diennakts gaišajā un tumšajā laikā.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsakaa pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Siguldas novada Pašvaldības policija aicina novada bērnus, īpaši no 9 un 10 gadu vecuma, kopā ar interesentiem un vecākiem pieteikties bezmaksas velosipēda vadītāja apmācībām, kas notiks 6. augustā no plkst. 10.00 Raiņa parkā, Siguldā.
Pieteikties apmācībām iespējams pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv, aizpildot e‑pakalpojumu “Pieteikties mācībām velosipēda vadītāja apliecības iegūšanai” līdz 31. jūlijam vai iesniedzot klātienē Siguldas novada Pašvaldības policijā Ausekļa ielā 6.
Raiņa parkā apmācības teorētisko bāzi (velosipēda droša vadīšana, noteikumi, atrodoties ceļu satiksmē) pasniegs Siguldas novada Pašvaldības policijas inspektori. Kopā tās būs divas teorijas un viena praktiskā nodarbība, katra 40 minūšu garumā.
Trešdien, 6. augustā, Raiņa parkā:
Lai iegūtu velosipēda vadītāja apliecību, jākārto arī eksāmens, kurā būs jāatbild uz 10 teorētiskajiem jautājumiem, un tajā nedrīkstēs pieļaut vairāk par divām kļūdām. Eksāmens notiks 6. augustā no plkst. 14.00, Raiņa parkā. Atkārtota eksāmena norise būs 8. augustā Siguldas pilsētas vidusskolā Krišjāņa Barona ielā 10, Siguldā.
Siguldas novada Pašvaldības policija bezmaksas mācības velosipēda vadītāja apliecības iegūšanai organizē kopš 2011. gada. Pērn, 2024. gadā, Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izdotās velosipēda vadītāja apliecības saņēmuši 276 Siguldas novada izglītības iestāžu audzēkņi.
Papildu informācija pieejama, zvanot uz tālruņa numuru 67972008 vai rakstot uz e‑pasta adresi policija@sigulda.lv.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau šonedēļ sāks pamazām pulcēt tūkstošiem skolēnu un jauniešu no visiem Latvijas novadiem. Lai šie svētki būtu ne tikai emocionāli piepildīti, bet arī droši veselībai, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un vecāku organizācija “Mammām un tētiem” aicina vecākus, kolektīvu vadītājus un sabiedrību būt atbildīgiem, jo bērnu drošība ir mūsu kopīgā rūpe.
Lai svētki patiešām būtu svētki, ir nepieciešama atbildīga rīcība no visām pusēm. Tikai sadarbojoties – vecākiem, pedagogiem, organizatoriem un mediķiem – iespējams nodrošināt, lai katrs bērns šajos svētkos jūtas ne tikai lepns un laimīgs, bet arī drošs un aprūpēts.
Mūsdienu bērni un jaunieši aug digitālajā laikmetā, kas atstāj ietekmi uz viņu fizisko un mentālo veselību. Šāda vide ietekmē ikdienas kustību daudzumu, miega kvalitāti un emocionālo līdzsvaru. Šīs sekas kļūst īpaši jūtamas situācijās, kur bērniem nepieciešama paaugstināta izturība, spēja pielāgoties un saglabāt emocionālo stabilitāti, piemēram, svētku pasākumos ar mainīgu vidi, jauniem iespaidiem un lielu cilvēku plūsmu. Tāpēc pieaugušo uzdevums ir būt klātesošiem un sniegt nepieciešamo emocionālu atbalstu.
Lai palīdzētu bērnam justies labi visā svētku laikā, speciālisti aicina vecākus:
Lielākajās svētku norises vietās dežurēs mediķi un nepieciešamības gadījumā sniegs palīdzību, taču aicinām atcerēties – drošība sākas mājās, un turpinās ar uzticēšanos un savstarpēju atbildību vienam pret otru.
Vairāk informācijas par bērnu veselību svētkos www.nacgavilet.lv/lv/dalibniekiem/cela-uz-svetkiem/. Lejuplādei pieejama arī infografika.
Informāciju sagatavoja:
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, vecāku organizācija “Mammām un Tētiem”, Slimību profilakses un kontroles centrs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
Jāņi ir tradīcijām bagāti svētki, kas daudziem nav iedomājami bez vainagu pīšanas, pirtī iešanas, siera siešanas un citu labumu pagatavošanas, sadziedāšanās un dančiem, to visu noslēdzot ar lēcienu pāri ugunskuram. Aizvadi vasaras lustīgākos svētkus elektrodroši, ņemot vērā šos AS “Sadales tīkls” ieteikumus.
Nekur ugunskuru elektroapgādes infrastruktūras tuvumā. Jāņu nakts ugunskuram izraugies drošu, vislabāk tam speciāli labiekārtotu vietu. Nekādā gadījumā nekur ugunskuru gaisvadu elektrolīniju, transformatoru apakšstaciju vai sadales skapju tuvumā. Ar šādu rīcību riskēsi bojāt elektrotīklu, bez elektrības svētkos atstājot ne vien sevi, bet arī kaimiņus, nemaz nerunājot par iespējamu veselības apdraudējumu.
Ārā neizmanto elektroierīces, kas paredzētas lietošanai telpās. Brīvdabas kino ar “Limuzīnu Jāņu nakts krāsā”, televizoru no viesistabas pārvietojot uz iekšpagalmu, lai cik aizraujoša nešķistu šī ideja, atceries, ka ir bīstami ārā izmantot iekštelpām paredzētu elektrotehniku, jo tai nav nepieciešamās mitruma aizsardzības klases. Tas attiecas arī uz elektriskajiem pagarinātājiem vai, piemēram, lampiņu virtenēm. Lai svētkus nesabojātu īssavienojums, “Sadales tīkls” iesaka vienmēr pievērst uzmanību elektroierīces IP marķējumam, kas atklāj, kādos apstākļos tā izmantojama. Ārā ir droši lietot tikai tās ierīces, kas atbilst vismaz marķējumam “IP44”:
Uzmanīgi ar elektrību ūdens tuvumā. Daudziem neatņemama svinību sastāvdaļa ir iešana pirtī vai pelde tuvākajā ūdenstilpē. Ja plāno šādas aktivitātes, gādā, lai ūdens tuvumā neatrastos elektroierīces. Ūdens teicami vada elektrisko strāvu, tāpēc šo elementu satikšanās var izraisīt pat nāvējošu elektrotraumu. Pievērs uzmanību arī pārdomātam elektroierīču novietojumam virtuvē un vannasistabā – lai tās ir drošā attālumā no ūdens un karstuma avotiem.
Gādājot svētku mielastu, nepārslogo elektrotīklu. Kamēr elektriskajā cepeškrāsnī lēni brūnē pīrādziņi, ar blenderi jāsakuļ mīkla kūkai, bet atpūtas nav arī trauku mazgājamai mašīnai. Šai rosībā atceries, ka, vienlaikus lietojot vairākas ierīces, īpaši, ja tās ir ar lielu jaudu, iespējams pārslogot mājokļa iekšējo elektrotīklu. Tas, visticamāk, beigsies ar “izšautiem korķiem”, kas var bojāt izmantotās iekārtas. Lai nākamajā dienā nav jālauza galva, kur aizņemties jaunu blenderi, vairies izmantot visas ierīces vienlaicīgi!
Pērkona negaisa gadījumā atvieno elektroierīces no rozetes. Ja ēka nav aprīkota ar zibens un pārsprieguma aizsardzības sistēmām, negaisa laikā elektroierīces darbināt ir bīstami – tās jāatvieno no rozetes. Tas ir būtiski, jo nav prognozējama zibens izlādes vieta. Zibens var skart arī dzīvojamās ēkas, radot krasu sprieguma paaugstināšanos nama elektrotīklos, un šis pārspriegums var būt pat 20 reizes lielāks par īpašumā esošo iekārtu darba spriegumu. Lai pērkona negaiss nepārsteigtu nesagatavotu, ja plāno svinēt Jāņus citur, jau preventīvi atvieno elektroierīces no rozetes.
Elektroierīces nav rotaļlietas – parūpējies par mazākajiem līgotājiem. Ja svinētāju vidū ir mazi bērni, gādā par elektrodrošu vidi – nosegtām rozetēm, nepieejamiem elektrības vadiem. Jo īpaši mazuļu uzmanību piesaista viedierīču lādētāji – neatstāj tos pieslēgtus kontaktligzdai. Latvijā ir reģistrēta elektrotrauma, ko mazs bērns ir guvis, ieliekot mutē elektrotīklam pieslēgta lādētāja vada galu.
No 9. līdz 16. jūnijam militārajā poligonā “Ādaži” notiks militārās mācības zemessargiem, kuru laikā naktī uz 10., 11, 15. un 16. jūniju notiks divu helikopteru pārlidojumi, kas var radīt īslaicīgu paaugstinātu troksni. Tāpat minētajā laika posmā iespējama kaujas šaušana ar dažāda tipa ieročiem.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu negadījumu riskus, Siguldas novadā aktīvi tiek uzraudzīta autovadītāju braukšanas kultūra ceļu satiksmē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta maģistrālajiem ceļiem, izglītības iestāžu, bērnu rotaļu laukumu un sporta infrastruktūras objektu tuvumā esošajām teritorijām, dzīvojamām zonām, gājēju un velobraucēju celiņiem, kā arī vietām, kas pulcē lielu apmeklētāju skaitu. Aktualizējot satiksmes drošības tēmu, Siguldas novada Pašvaldības policija izveidojusi informatīvu video par autovadītāju ātruma ierobežojumiem.
Siguldas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Kristaps Freimanis vērš uzmanību, ka pat neliela atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana var radīt būtisku apdraudējumu kopējai ceļu satiksmes drošībai.
Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem un atbildīgiem, ievērojot noteiktos ātruma ierobežojumus, lai gan viņi paši, gan gājēji un velobraucēji uz ceļa justos droši.
Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un veicinātu atbildīgu braukšanu, Pašvaldības policijas rīcībā esošās automašīnas ir aprīkotas ar mūsdienīgām ātruma kontroles mērierīcēm. Tās ļauj efektīvāk uzraudzīt atļautā braukšanas ātruma ievērošanu novada teritorijā.
Siguldas novada Pašvaldības policijas statistika liecina, ka Siguldas novadā joprojām tiek izdarīti atļautā baukšanas ātruma pārkāpumi. Lielākais īpatsvars (77%) no 2025. gadā konstatētajiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem ir ātruma pārsniegšana robežās no 21 līdz 30 km/h. Tāpat 2025. gadā reģistrēts 381 ceļa zīmju un apzīmējumu pārkāpums, 63 agresīvas braukšanas gadījumi un 29 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem 5 bijuši ar cietušajiem. Šī statistika nepārptrotami norāda, ka ir nepieciešams mērķtiecīgi turpināt ceļu satiskmes noteikumu ievērošanas uzraudzību.
Ātruma kontrole ir daļa no plašākas satiksmes uzraudzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas, ko veic pašvaldības policija ikdienas patrulēšanas laikā. Šādi tiek stiprināta drošība uz ielām. Siguldas novads ir ģimenēm un viesiem draudzīga vieta, kas ir aktīva visa gada garumā, jo īpaši vasaras sezonā. Šajā laikā pieaug tūristu skaits, jūtami aktīvāki ir velobraucēji, skolēni vairāk uzturas ārtelpā, kā arī intensīvi norisinās ielu un ceļu remontdarbi. Šādos apstākļos būtiski, lai autovadītāji ievērotu gan ātruma ierobežojumus, gan satiksmes organizācijas izmaiņas – tas ir tieši saistīts ar mūsu iedzīvotāju un viesu drošību.
Siguldas pilsētā un novadā spēkā ir dažādi braukšanas ātruma ierobežojumi. Apdzīvotās vietās maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 50 km/h, savukārt dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos, degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Vairākās ielās Siguldā noteikts ātrums līdz 30 km/h, un ir ielas, kur uzstādīta informatīva zīme “Viens ceļš visiem”, kur līdzās pārvietojas kājāmgājēji, velobraucēji un autotransports, tāpēc nepieciešama īpaša piesardzība. Savukārt Pils ielas posms no Ausekļa līdz Raiņa ielai Siguldas centrā izveidots kā veloiela – īpaši iekārtota iela, kurā velobraucējiem ir priekšroka satiksmē, bet autovadītājiem jāpielāgojas velosipēdistu kustības ātrumam.
Ārpus apdzīvotām vietām vispārējais ātruma ierobežojums ir 90 km/h, taču atsevišķos gadījumos tas ir zemāks: transportlīdzekļu vilkšanas gadījumā – 50 km/h, pārvietojoties pa grants vai šķembu seguma ceļiem – 80 km/h. Elektroskrejriteņu lietotājiem jāievēro ātruma ierobežojums līdz 25 km/h, bet mopēdiem – līdz 45 km/h.
Būtiski atgādināt, ka mēs visi kopā veidojam vidi, kurā visi ceļu satiksmes dalībnieki un jo īpaši mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki jūtas droši. Aicinām visus ceļu satiksmes dalībniekus, tostarp transportlīdzekļu vadītājus, būt atbildīgiem un ievērot ceļu satiksmes noteikumus, cienot gan sevi, gan līdzcilvēkus.
Siguldas novada ielas nav sacīkšu trase. Brauc uzmanīgi!
Uz Vidzemes šosejas (A2) turpinās ceļu remontdarbi, kuru laikā tiek veikta Lorupes viadukta pārbūve un līdz rudenim ir slēgta transporta kustība no viadukta līdz Kalna ielai Siguldā. Satiksme novirzīta pa apbraucamo ceļu Pievadceļš Lorupes gravai (V96). Satiksmes organizācijas izmaiņu dēļ Kalna ielas šķērsošana ierastajā vietā pie autoceļa A2 ir būtiski apgrūtināta intensīvas transporta kustības dēļ, tāpēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” aicina īpaši gājējus un velobraucējus izvairīties no Kalna ielas šķērsošanas pie A2, izvēloties citus maršrutus, piemēram, virzoties pa Noliktavas, Krasta un Ābeļdārza ielu.
Papildus tam “Latvijas Valsts ceļi” informē, ka Lai netraucētu satiksmes plūsmu, tuvākajā laikā var tikt aizliegts kreisais pagrieziens no apbraucamā ceļa V96 uz Kalna ielu. Aicinām sekot līdzi aktuālajām ceļa zīmēm un izmaiņām satiksmes regulējumā uz vietas!
Satiksmes ierobežojumi būs spēkā līdz šā gada rudenim, kad plānots pabeigt pārbūves darbus.
Jau ziņots, ka noris būvdarbi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Siguldas CSDD/Aerodium līdz Jūdažu, Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam Siguldā (46,30.–52,09. km). Darbi ietver Vidzemes šosejas (A2) pārbūvi no Siguldas CSDD/Aerodium līdz dzelzceļa pārvadam kopumā 3,5 kilometru garumā, kur pārbūvēs ceļa segas pamatu un asfalta segumu. Lai uzlabotu un mierinātu satiksmi pie Kalna ielas Siguldā, izbūvēs rotācijas apli. Lorupes gravas viaduktam (48,7. km) nojauks esošo un izbūvēs jaunu brauktuves konstrukciju – tehniskās ietves, drošības barjeras hidroizolāciju un deformācijas šuves, novērsīs ekspluatācijas laikā radušos laiduma un balstu konstrukciju bojājumus.
Tāpat posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu, Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam 2,13 kilometru garumā atjaunos asfalta segumu gan ceļam, gan ietvēm. Abos posmos tīrīs grāvjus un caurtekas, atjaunos autobusu pieturvietas, ceļazīmes un nobrauktuves, ieklās horizontālo apzīmējumu. Apgaismojumu nomainīs uz LED tipa gaismekļiem.
Būvdarbus pēc VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pasūtījuma veic CBF “Binders” par līgumcenu 6884 292,54 eiro (ar PVN), būvuzraudzību – SIA “Firma L4”. Finansējuma avots – valsts budžets.
Lai stiprinātu sabiedrības gatavību ārkārtas situācijām un veicinātu izpratni par civilās aizsardzības jautājumiem, 3. jūnijā Sunīšu Kopienas centrā un Lēdurgas Kultūras namā notika izglītojoša tikšanās ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta darbiniekiem un Lēdurgas pagasta senioriem. Tajā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Kristaps Zaļais un Zemessardzes 27. kājnieku bataljona civilmilitārās sadarbības speciāliste Solveiga Leitlande demonstrēja ārkārtas gadījumu somas saturu – individuālās sagatavotības komplektu neparedzētiem notikumiem. Tikšanās laikā klātesoši bija arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji – Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas daļas komandieris Uldis Millers un Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Endija Dalbiņa.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji iepazīstināja ar dienesta ikdienas darbu un uzsvēra, cik būtiski ir laikus sagatavoties dažādām krīzes situācijām. Dienesta pārstāvji aicināja ikvienu kritiski izvērtēt, cik gatavs ir viņš pats un viņa ģimene ārkārtas situācijām. Iepriekš pārrunātas rīcības iespējas un sagatavots individuālais plāns palīdz mazināt stresu brīdī, kad krīze kļūst par realitāti. Liela nozīme ir preventīviem pasākumiem – ne tikai teorētiski zināt, kā rīkoties, bet arī praktiski sagatavoties. Iedzīvotāji aicināti savos viedtālruņos lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, kas var būt noderīga jebkuras krīzes laikā. Tāpat svarīgi iepazīties ar savas pašvaldības Civilās aizsardzības plānu, lai būtu informēti par iespējamiem risinājumiem un rīcību konkrētā teritorijā.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī 72 stundu ārkārtas somai, kurā jābūt visām pamatvajadzībām, lai cilvēks vai ģimene spētu sevi nodrošināt vismaz trīs dienas. Tas ir būtiski īpaši nopietnu krīžu, piemēram, bruņota apdraudējuma gadījumā, kad operatīvie dienesti primāri veic valsts aizsardzības funkcijas.
Ārkārtas gadījumu jeb 72 stundu ārkārtas somā saliktas svarīgākās pirmās nepieciešamības lietas, kas cilvēkam vai ģimenei var būt nepieciešamas ilgstošas un paredzamas evakuācijas, kā arī komunālo pakalpojumu – gāzes, elektrības, ūdens – padeves pārtraukuma gadījumā. Tajā ietilpst pirmās nepieciešamības pārtikas un ūdens krājumi, lukturītis ar baterijām, radio, higiēnas līdzekļi, medikamenti, dokumentu kopijas, apģērbs, kā arī mobilā telefona uzlādes iespējas un citi noderīgi priekšmeti.
Izrādot 72 stundu somas saturu, Kristaps Zaļais un Solveiga Leitlande īpaši atsaucās uz Ukrainas pieredzi, kas ir kā skarbs atgādinājums par to, cik negaidīti var mainīties ikdiena. Kara sākums Ukrainā spilgti parādīja, cik būtiski ir laikus sagatavoties neparedzētiem notikumiem. Daudziem iedzīvotājiem trūka skaidras informācijas un priekšzināšanu, kas sākotnēji radīja apjukumu un apgrūtināja rīcību. Tomēr šī pieredze kļuvusi par spēcīgu mācību – tā izgaismo, cik nozīmīga ir personīgā gatavība, kritiskā domāšana un spēja ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
Solveiga Leitlande aicināja uz 72 stundu ārkārtas gadījumu somu raudzīties nevis kā uz kara apstākļiem nepieciešamu aprīkojumu, bet gan kā uz savas personīgās gatavības kultūras daļu. Viņa uzsvēra, ka šāda soma nav jāuztver kā baiļu simbols – drīzāk tā ir praktisks solis pretī drošākai ikdienai. Atšķirībā no militāra ekipējuma, ārkārtas gadījumu somas saturs ir pielāgots civiliedzīvotāja vajadzībām. Kristaps Zaļais papildināja, ka svarīgākais nav somas forma, bet gan tās saturs un pieejamība. Ne vienmēr visam jābūt iepakotam mugursomā – somas vietā var izmantot arī speciālas kastes, ko ērti paņemt līdzi nepieciešamības gadījumā. Tāpat viņš atgādināja autovadītājiem būt apdomīgiem un nodrošināt vismaz daļēju degvielas rezervi, jo pārvietošanās krīzes laikā var būt būtiska. Abi uzsvēra, ka daudzas somas sastāvdaļas – piemēram, ūdens, lukturītis, medikamenti, dokumentu kopijas vai telefona lādētājs – var noderēt arī pavisam ikdienišķās situācijās, piemēram, ilgstoša elektrības pārtraukuma laikā.
Ārkārtas gadījumu soma iepriekš demonstrēta Siguldas novada Drošības dienās 2024. gada rudenī, kur apmeklētāji izrādīja lielu interesi gan par tās saturu, gan praktiskajiem padomiem ārkārtas somas komplektēšanā. Ar ārkārtas gadījumu somas saturu iepazīstināti arī Siguldas novada pašvaldības darbinieki. Šī pieeja – būt gataviem, nezaudējot mieru – ir būtisks solis pretī sabiedrības noturībai un drošības izjūtai gan individuāli, gan kopienas līmenī.
Siguldas novada pašvaldība aicina Rožu ielas Siguldā apkārtnes iedzīvotājus uz tikšanos 5. jūnijā plkst. 17.30 Rožu un Akāciju ielas krustojumā, lai pārrunātu pašvaldības speciālistu priekšlikumus par satiksmes organizācijas izmaiņām Rožu ielā.
Pašvaldības speciālisti piedāvā veikt šādas satiksmes organizācijas izmaiņas:
Aicinām iedzīvotājus apmeklēt tikšanos un dalīties ar viedokli, lai mēs kopīgi nonāktu pie piemērotākā risinājuma satiksmes plūsmas organizēšanai Rožu ielā Siguldā!
31. maijā, laika posmā no plkst. 18.00 līdz plkst. 24.00 militārajā poligonā “Ādaži” zemessargiem notiks nakts stacionārā šaušana. Savukārt no 3. līdz 6. jūnijam diennakts gaišajā un tumšajā laikā sabiedroto karavīri veiks kaujas šaušanu ar ložmetējiem un iespējami divu helikopteru pārlidojumi.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Iespēju robežās operatīvā informācija par Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes un sabiedroto aktivitātēm ir pieejama Facebook, Instagram, TikTok, Youtube un Twitter (X).
No 26. līdz 30. maijam Raganā notiks Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona apmācības, kurās laika posmā no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00 periodiski iespējami militāro lidaparātu zemie treniņlidojumi virs Raganas. Mācību laikā būs redzami pārvietojamies Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Nacionālie bruņotie spēki aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret notiekošajām aktivitātēm un īslaicīgi radītajām neērtībām un izsaka pateicību par sabiedrības atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Siguldas novada pašvaldība uzsākusi darbu pie efektīvas un mērķtiecīgas videonovērošanas sistēmas izveides visā novada teritorijā. Lai risinājumi atbilstu iedzīvotāju reālajām vajadzībām, tiek organizētas tikšanās ar iedzīvotāju padomēm, uzklausot vietējo kopienu redzējumu un ieteikumus.
Jau aizvadītas pirmās sarunas – ar Lēdurgas iedzīvotāju padomi, Siguldas pilsētas, Siguldas pagasta, Inčukalna un Allažu pagasta iedzīvotāju padomēm. Sarunu laikā izskanēja vairāki konkrēti ierosinājumi par videonovērošanas kameru izvietošanas vietām, balstoties uz iedzīvotāju pieredzi un lokālajiem drošības apsvērumiem. Savukārt Siguldas pilsētas padome izklāstīja savu redzējumu un uzsvēra nepieciešamību veikt iedzīvotāju aptauju, lai noteiktu prioritārās vietas pilsētas teritorijā.
Ņemot vērā tehniskās iespējas un ieviešanas procesu pa posmiem, sākotnēji plānots koncentrēties uz nozīmīgākajiem punktiem, bet nākotnē paredzēts sistēmu paplašināt visā novadā. Pašvaldība pateicas iedzīvotāju padomēm par iesaisti un vērtīgajiem priekšlikumiem, kas palīdz veidot sabiedrības drošības vajadzībām atbilstošu risinājumu.
Plānotais finansējums videonovērošanas sistēmas attīstībai ir 150 tūkstoši eiro.