Saskaņā ar AS “Conexus Baltic Grid” izplatīto informāciju 2025. gada 6. novembrī notiks praktiskās mācības ugunsdrošībā, kuru mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot uzņēmuma Inčukalna pazemes gāzes krātuves reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus ārkārtas situācijās, kā arī sadarbību ar glābšanas dienestiem un citām iesaistītajām institūcijām.
Mācību laikā tiks veikta avārijas situācijas imitācija, kuras ietvaros pārvietosies operatīvo dienestu un uzņēmuma transportlīdzekļi, kā arī tiks izmantota tehnika un aprīkojums ārkārtas seku likvidēšanas darbību imitācijai.
Mācību norise skars vairākas zemes vienības Krimuldas pagastā, tostarp teritorijas:
Mācības notiks laika posmā no plkst. 9.00 līdz 17.00.
Lūdzam iedzīvotājus saglabāt mieru un neuztraukties par iespējamo operatīvo transportlīdzekļu klātbūtni un kustību šajās teritorijās – tā būs daļa no mācību scenārija.
Papildu drošības nolūkos mācību laikā teritorijā darbosies arī Siguldas novada pašvaldības policijas ekipāža.
Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar AS “Conexus Baltic Grid” Ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālistu Alvi Puzāku (tālruņa numurs 27843428) vai rakstīt uz e‑pasta adresi info@conexus.lv.
1. novembra vakarā Vidzemes prozas autori, vērtētāji un klausītāji pulcējās mākslas telpā “Mala” uz otrajiem Vidzemes Prozas lasījumiem. Par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Viņa pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Klātesošos uzrunāja Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktore Agrita Laudurga un Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, vakaru vadīja dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs, muzicēja latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore Helēna Kozlova.
Vidzemes Prozas lasījumos izskanēja piecu Vidzemes autoru prozas darbi: Andris Habermanis no Siguldas novada lasīja garstāsta “Paceltuve” fragmentu, Anna Kalna no Valmieras stāstā “Kaite” pievērsās rakstīšanas kaitei, Aukstums/Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas” radīja pirmsapokaliptiskas noskaņas, kas atbalsoja Ukrainā notiekošo karu, Mārīte Tabita Kalniņa no Ogres stāstā “Sēņotāji” risināja iejūtības tēmu, bet Ulrika Ūpe no Siguldas iejutās vīrieša ādā stāstā “Jaunais papucis”.
Žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, par laureāti pasludināja Renāti Mālmani, kuras stāstu būs iespēja dzirdēt decembra sākumā “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Vidzemes Prozas lasījumu autori saņēma arī speciālbalvas no drukātajiem literatūras žurnāliem:
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīja Cēsīs, bet nākamajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākuma organizēšanā sadarbojās Siguldas un Cēsu novada pašvaldības un viesmīlīgi uzņēma mākslas telpa “Mala”.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Edgars Semanis
15. novembrī plkst. 12.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz mākslas vēsturnieces Baibas Vanagas priekšlasījumu ““Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb diskusijas un vērtējumi par māksliniecēm Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
1912. gada 27. septembrī Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku, kas nozīmē pilnīgi no savas dabas atteikties. Tādēļ viņa mākslu sajūt tikai kā slogu, ne kā atsvabināšanu.” Dzejniekam nepiekristu Parīzē studējošā jaunā latviešu gleznotāja Milda Grīnfelde (dz. Brante, 1881–1966), kas 1909. gada 25. janvārī vēstulē vīram rakstīja: “Kas gan ir burvīgāks par mākslu, jūs, nemākslinieki, to nevarat saprast jeb negribat. Tas ir dievišķīgs uguns. Tu teiksi, ka mīlestība ir tikpat dievišķa. Jā, bet mani tas traucē, ka zinu, ka viņa var zust. To [mākslu] nekas un neviens nevar atņemt.”
Ieskatoties latviešu un vietējā vācu presē, redzams, ka Latvijas sabiedrībā par tā saukto “sieviešu jautājumu” jeb sieviešu kustību un emancipācijas jautājumiem tika runāts jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem, īpaši asām diskusijām izvēršoties 90. gados, kad šī tēma ienāca arī literatūrā. Gadsimtu mijas presē daudz tika rakstīts par sieviešu izglītošanās iespēju paplašināšanu un pievēršanos profesionālajai darbībai, tai skaitā radošajam darbam, gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās, iekļaujot arī daudzus šodien pazīstamus sabiedriskos un kultūras darbiniekus.
Priekšlasījums iepazīstinās ar sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā, sabiedrības priekšstatiem un asākajām diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā, pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār, kā arī piedāvās ieskatu izstāžu apskatnieku un mākslas kritiķu atsauksmēs par vietējo mākslinieču darbiem un viņu līdzdalību izstādēs. Dr. art. Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore. Uzrakstījusi doktora disertāciju “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gs. vidus līdz 1915. gadam” (Latvijas Mākslas akadēmija, 2015), lasījusi referātus un publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par māksliniecēm, vēsturiskajām kolekcijām un mākslas dzīvi Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Foto: Gleznojoša sieviete. Nezināma autora fotogrāfija no kāda vācbaltiešu ģimenes albuma. 20. gadsimta sākums. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izceļ Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniedz ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
SIA “Saltavots” informē, ka maģistrālā ūdensvada pārbūves darbu dēļ trešdien, 5. novembrī, laika periodā no plkst. 9.00 līdz aptuveni plkst. 18.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Siguldā.
Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem:
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Modris Guķis (tālruņa numurs 29234845).
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
13. decembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu – komponista Riharda Zaļupes programmu “Svētā nakts”. Koncerts piedāvās gan meditatīvas, apcerīgas kompozīcijas, gan svētku noskaņām piepildītus skaņdarbus.
Koncertā īpaša uzmanība tiks pievērsta Zaļupes “Svētā nakts mesai” – kompozīcijai balsīm, sitaminstrumentiem un elektronikai. Šī mūzika iedvesmo mieru, apceri un emocionālu dziļumu, piedāvājot lēnu, meditāciju veicinošu skanējumu ar spēcīgu liturģisko tekstu.
Programmā iekļauti arī citi svētku noskaņām bagāti skaņdarbi. Klausītāji dzirdēs pasaulē labi pazīstamo melodiju “Amazing Grace” īpašā aranžējumā, kā arī ritmisko un dinamisko svītu “Ziemassvētku melodijas”. Koncerta muzikālo krāsu pastiprinās neparastais instruments – Ravvast rokas panna (bunga), kuras liriskais un apcerīgais skanējums piešķirs koncertam unikālu atmosfēru.
Īpašā viesmāksliniece koncertā būs dziedātāja Annija Putniņa – spoža jaunā balss, kas aktīvi veido mūsdienu Latvijas mūzikas seju. Viņas emocionāli piesātinātais un daudzveidīgais izpildījums ir augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiski.
Rihards Zaļupe ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kura daiļrade aptver akadēmisko un populāro mūziku, teātra skaņdarbus un kino. Ar emocionāli piesātinātu, laikmetīgu un tehnoloģiski inovatīvu stilu viņš radījis muzikālo valodu, kas rezonē gan Latvijā, gan starptautiski.
Biļetes cena – 20 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Saskaņā ar Siguldas novada pašvaldības un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” noslēgto līgumu* no 1. novembra Inčukalna pagastā atkritumu apsaimniekošanu veiks “JUMIS”. Uzņēmums turpmāk nodrošinās gan sadzīves nešķiroto, gan dažāda veida šķiroto atkritumu, tostarp iepakojuma, stikla taras, tekstilizstrādājumu u. c. atkritumu apsaimniekošanu.
Klientiem jau ir izsūtīti sadzīves atkritumu izvešanas grafiki novembrim un decembrim. Atkritumu izvešana tiks uzsākta 3. novembrī.
Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” informē, ka pārejas posmā īslaicīgi no 1. novembra tiks slēgts atkritumu šķirošanas laukums Inčukalnā. Plānots, ka laukums darbību atsāks 6. novembrī, bet precizējoša informācija tiks publicēta uzņēmuma tīmekļa vitenē www.jumis.lv.
Tikmēr un arī turpmāk Inčukalna pagasta iedzīvotājiem būs pieejamas šādas atkritumu šķirošanas iespējas:
Uzņēmums pateicas visiem, kas jau paspējuši pārslēgt līgumus. Savukārt, ja kāda iemesla dēļ līgums par atkritumu apsaimniekošanu vēl nav pārslēgts, to var izdarīt “JUMIS” tīmekļa vietnes sadaļā “Noslēgt līgumu”.
Jautājumi un atbildes par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem Inčukalna pagastā pieejami šeit.
Jautājumu gadījumā klienti aicināti sazināties ar “JUMIS” klientu apkalpošanas centru, zvanot uz tālruņa numuru 26112288, apmeklējot uzņēmuma tīmekļa vietni www.jumis.lv vai rakstot sev interesējošo jautājumu uz e‑pasta adresi info@jumis.lv.
* Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kas nodota koncesijā un veic sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Siguldas pilsētā un daļā Siguldas novada. Pēc līdzšinējā atkritumu apsaimniekotāja līguma termiņa darbības beigām, Inčukalna pagasts pievienots Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” apsaimniekošanas zonai.
Iznācis Siguldas novada pašvaldības bezmaksas informatīvā izdevuma “Siguldas Novada Ziņas” oktobra numurs, kurā var lasīt aktuālo informāciju par notikumiem novadā.
“Siguldas Novada Ziņas” tiek piegādātas novada iedzīvotājiem, informatīvo izdevumu saņemot bez maksas savā pastkastītē. Gadījumā, ja izdevums līdz jūsu pastkastītei nenonāk līdz oktobra beigām, lūdzam ziņot uz e‑pasta adresi komunikacijasiguldasnovads@sigulda.lv.
Pašvaldības informatīvā izdevuma elektroniskā versija aplūkojama šeit.
Nākamais “Siguldas Novada Ziņas” izdevums iznāks 25. novembrī.
6. novembrī Turaidas muzejrezervāts aicina uz gadskārtējo konferenci Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, lai informētu par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Tiks akcentētas daudzveidīgās vēstures liecības, kas ļauj pilnīgāk iepazīt Turaidas vēsturiskā centra mantojumu, komplektēt krājumu, veidot ekspozīcijas un izstādes, kā arī piedalīties starptautiskos projektos.
Turaidas vēsturiskais centrs kopš 2022. gada ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma zīmes sarakstā. Tam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība, un tas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi.
Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Dainu kalnam 40” un izstādi “Grāmatniecības pērles Turaidas muzejrezervātā”, kā arī piedalīties jaunā Turaidas muzejrezervāta krājuma kataloga “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas” atvēršanā.
Programma:
Plkst. 9.15–10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds.
Plkst. 10.00 – konferences atklāšana:
Plkst. 10.10–12.00 – ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.40 – izzinošs pārgājiens:
Plkst. 12.40–13.20 – pusdienu pauze:
Plkst. 13.20–15.00 – ziņojumi un kataloga atvēršana:
Plašāka infromācija par konferenci zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.
Dalība konferencē – bez maksas. Pieteikt dalību konferencei iespējams līdz 4. novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
Lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem, kuri kopj savam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas, Siguldas novada pašvaldība novembrī rīkos akciju, kuras laikā bez maksas varēs nodot sagrābtās lapas un nelielus zarus (ar stumbra diametru līdz 2 centimetriem) vairākās vietās novadā, patstāvīgi tos turp nogādājot.
Lapu nodošanas akcija notiks no 11. līdz 15. novembrim:
Savukārt Krimuldas un Lēdurgas pagastā 15. novembrī tiks organizēta lapu savākšana maršrutā Lēdurga–Ragana–Sunīši–Inciems:
Vēršam uzmanību, ka kompostēšanas laukuma Siguldas pagasta “Kreiļos” darbības sezona līdz ar akcijas noslēgumu beigsies, kas nozīmē, ka pēc akcijas visu ziemu līdz pavasarim vairs nevarēs nodot dārza atkritumus “Kreiļu” laukumā.
Videi visdraudzīgākais un vienlaikus ekonomiski visizdevīgākais risinājums ir bioloģiski noārdāmos atkritumus katram pašam savā dārzā izmantot lietderīgi, piemēram, kompostēt, mulčēt vai veidot augstās dobes. Siguldas novadā kompostēt ir atļauts ar nosacījumu, ja kompostēšana tiek veikta uz savā īpašumā esošas zemes un nerada draudus videi, cilvēku veselībai un mantai. Dārzu un parku atkritumu kompostēšana atļauta arī pie daudzdzīvokļu mājām, tomēr pilsētas un ciemu teritorijās pie daudzdzīvokļu mājām ir jāievēro šādi noteikumi: atļauts ierīkot dārzu un parku atkritumu kompostēšanas vietu, ja ir saņemta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašnieku piekrišana; kompostēšanai tiek izmantotas tikai rūpnieciski ražotas vai tām pielīdzināmas kastes ar noslēgtām, necaurredzamām malām un vāku; uz komposta kastes tiek norādīts par kompostēšanas vietas uzturēšanu atbildīgās personas kontakttālrunis; kompostēšana nerada traucējumus trešajām personām un neapdraud vidi; kompostēšanas vieta jāizvēlas ne tuvāk par 1,5 metriem no zemes vienības robežas (izņemot gadījumu, ja saņemts blakus esošā zemesgabala īpašnieka saskaņojums).
Visi novada teritorijā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi piedāvā dažādus risinājumus dārzu un parku atkritumu savākšanai. Par tiem jāvēršas pie sava sadzīves atkritumu apsaimniekotāja: Siguldas pilsētas SIA “Jumis” (Allažu, Inčukalna, Mālpils, Mores, Siguldas pagasta teritorija un Siguldas pilsēta) un SIA “ZAAO” (Krimuldas un Lēdurgas pagasta teritorija).
1. novembrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies jau trešā latviešu valodas sarunvalodas klubiņa nodarbība, kas tiek rīkota kā projekta LiBri (“Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības”) integrācijas pasākums, veicinot iekļaujošu sabiedrību. Klubiņš tiek organizēts reizi mēnesī, lai palīdzētu cittautiešiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, pilnveidot sarunvalodas prasmes caur praktiskiem uzdevumiem, spēlēm un sarunām par ikdienā nozīmīgām tēmām.
Klubiņa dalībnieki neformālā gaisotnē sarunājas, veic uzdevumus un spēlē spēles veiksmīgākai sarunvalodas apguvei: apgūst jaunus vārdus, attīsta lasīšanas un rakstīšanas prasmes latviešu valodā. Sarunās, strādājot gan individuāli, gan pāros, tiek apspriestas ikdienā aktuālas tēmas – par sevi, dzīvesvietu, interesēm, darbu. Nodarbības vada Iveta Hamčanovska, Siguldas novada bibliotēkas direktora vietniece bibliotekārajā darbā.
Siguldas novada bibliotēka aicina ikvienu, kurš jau apgūst latviešu valodu, neformālā gaisotnē attīstīt valodas prasmes un justies drošāk, sazinoties latviešu valodā.
Ar mērķi izstrādāt un īstenot integrācijas stratēģiju un plānu, kas paredz trešo valstu pilsoņu sekmīgu iekļaušanu sabiedrībā reģionālā līmenī un vietējā kopienā, izmantojot bibliotēku pakalpojumus, Kultūras informācijas sistēmu centrs kā partneris no 2024. gada maija līdz 2026. gada maijam īsteno sadarbību Eiropas Savienības atbalstītajā projektā LiBri, ko administrē Francijas nevalstiskā organizācija Bibliothèques Sans Frontières sadarbībā ar Viesmīlības pilsētu un teritoriju nacionālo asociāciju Anvita – Association nationale des villes et territoires accueillants un ar partneriem – Biblioteche Senza Frontiere Italia, Fundacja Rozwoju Spoleczenstwa Informacyjnego (Polija), Asociatia Comunitatile Viitorului un Eiropas bibliotēku, informācijas un dokumentācijas asociāciju biroju Eblida.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm novembrī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja” Siguldā
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
Balstoties uz Latvijas Republikas Zemkopības ministrija iniciatīvu, 5. augustā LR Ministru kabinets nolēma līdz 4. novembrim izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Saistībā ar šīs vasaras lietavu radītajiem plūdiem zaudējumi radušies teju visās lauksaimniecības nozarēs visā Latvijas teritorijā.
Faktiski jau no 2023. gada lauku saimniecības saskaras ar savai pastāvēšanai izaicinošiem riskiem. 2023. gada klimatiskie apstākļi radīja būtiskus zaudējumus augkopībā, īpaši graudkopībā. Arī kara darbība Ukrainā ietekmēja atsevišķu izejvielu iepirkuma cenu kāpumu, un tika zaudēti divi lieli eksporta tirgi lauksaimniecības produkcijai (Krievija, Baltkrievija). 2023. gada neiegūtie ieņēmumi un paaugstinātā pašizmaksa augkopībā ietekmēja kā augkopības, tā lopkopības lauku saimniecības. 2024. gada klimatisko apstākļu radītie zaudējumi atsevišķām saimniecībām turpināja negatīvās naudas plūsmas attīstību. 2025. gada lietavu radītā mitruma rekords atsevišķās Latvijas teritorijās ir pārsniedzis vēsturiskas normas. Atsevišķām saimniecībām 2025. un 2026. gads var kļūt par izšķirošiem gadiem, kad tiek mainīta līdzšinējā saimniekošanas metode, kārtība, apjoms jeb saimniekošana tiek pārtraukta.
Ārkārtas situācija ir ne tikai normatīvs, tā ir iespēja izmantot tiesības lauku saimnieku rīcībai. Iespēja pārskatīt uzņemtās saistības, tajā skaitā līgumiskas saistības aizņemtiem finanšu līdzekļiem, norēķinu darījumiem un citiem.
Par to, kādas ir iespējas Latvijas lauku saimniecībām ārkārtas situācijas lauksaimniecībā ietvaros un kādi ir praktiski risinājumi, informācijas apmaiņai 24. oktobrī tikās lauku saimnieki Turaidā, Siguldas novadā, LLKC Pierīgas konsultāciju biroja organizētās biznesa brokastīs.
Tikšanās dalībnieki – lauku saimnieki, speciālisti no Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, ALTUM Vidzemes reģionālā centra, AS “Swedbank”, zvērināts advokāts Dāvis Volksons, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Klientu apkalpošanas atbalsta daļa, LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Tikšanās notika zīmīgā vietā, Turaidas muzejrezervāta Magazīnas ēkā. Ēkā, kurā 19. gs. 40. gados tika izveidota graudu krātuve jeb “banka”, lai neražas gados zemniekiem ir iespēja piekļūt sēklas krājumiem. Saimniekiem bija iespēja aizņemties graudus, lai rudenī atgrieztu aizņemto ar procentiem, šādi veidojot graudu krājumus citām sezonām.
Tikšanās ietvaros tika pārrunāti praktiski risinājumi investīciju atbalsta projektu īstenotājiem un platību maksājumu programmu nosacījumu atkāpēm. Lauku atbalsta dienesta Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Sandris Briedis informēja par atkāpēm nosacījumu īstenošanā. Ja ir iesniegta informācija, LAD EPS jeb LAD mobilajā aplikācijā ir veikta foto fiksāža teritorijām jeb sējumiem/stādījumiem ar klimata radītajiem postījumiem, par salnu un lietavu postījumiem varēs neievērot vairākus labas lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus 2026. gadā:
Ir pieļaujamas atkāpes no investīciju atbalsta projektu īstenošanas. Netiek piemērotas sankcijas par noteiktu līgumu vai atbalsta pasākumu nosacījumu neizpildi. Ja ražības rādītāju nevar izpildīt nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, tad, lai saglabātu tiesības saņemt saistīto ienākumu atbalstu, ir jāinformē LAD, iesniedzot paziņojumu par lietavu postījumiem, izmantojot EPS vai LAD mobilo lietotni, līdz 4. novembrim Jau šobrīd ir zināms, ka Latvijas lauku saimniekiem būs pieejams EK piešķirtais papildus finansējums 4,2 milj. eiro apmērā, kuru plānots izmaksāt līdz 2026. gada 30. aprīlim. Lauku atbalsta dienesta pārstāvis uzsvēra nepieciešamību informēt dienestu jebkurās situācijās, kurās ir paredzama uzņemto saistību neizpilde. Dienests ir atvērts kopīgu risinājumu meklējumiem un individuāliem risinājumiem.
ALTUM Vidzemes reģiona vadītāja Olita Untāla iepazīstināja ar aizņēmumu restrukturizācijas iespējām: kredīta garantijām līdz 80 % no aizdevuma summas, ilgtermiņa ieguldījumu aizdevumiem attīstībai jeb darbības uzsākšanai līdz 5milj. eiro ar fiksētu aizdevuma likmi no 3 līdz 3,23 % + Euribor. Zemes iegādes aizdevums ar termiņu līdz 30 gadiem, nodrošinājumā liekot iegādājamo īpašumu un zemes reversā noma, joprojām ir vieni no populārākajiem atbalsta instrumentiem ALTUM, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumi līdz 2 gadiem ar fiksētu procentu likmi no 3,5 %. Kā uzsvēra ALTUM pārstāve, jebkuram aizņēmējam ir jārunā ar banku. Jebkuru banku. Ir iespējas esošo aizdevumu pārskatīšanai. ALTUM piedāvā esošu aizdevumu ņēmējiem ārkārtas apstākļu ietekmē risinājumus esošajām saistībām, individuāli izvērtējot katru no gadījumiem, situācijām. Ir iespēja aizdevuma pamata summas pārcelšanai līdz 2 gadiem, līgumsoda nepiemērošanai, samazinātām komisijas maksām un citiem risinājumiem. Svarīgi aizņēmējiem runāt ar banku un izrādīt iniciatīvu risinājumu meklējumiem.
Līdzīgs aicinājums runāt ar savu aizdevēju bija AS “Swedbank” Lauksaimniecības virziena vadītājam Uzņēmumu apkalpošanas daļā Rolandam Zeltiņam. Rolands iepazīstināja ar bankas ekspertu veiktu pētījumu par lauksaimniecības nozaru attīstību un esošo situāciju, īpaši akcentējot faktus par 2023. gada radīto ietekmi graudkopības lauku saimniecībām un turpmākas pastāvēšanas riskiem pēc 2025. gada neiegūtās ražas ar sekām arī 2026. gadā. Kā uzsvēra “Swedbank” pārstāvis, saimniekiem ir pēdējais brīdis veikt izsvērtus un reālus finanšu aprēķinus par esošo finanšu situāciju saimniecībās. Rūpīgi plānojot turpmākās darbības, iespējams atbrīvojoties no atsevišķiem aktīviem (zemes, tehnikas u. c.), šādi sedzot apgrozāmo līdzekļu iztrūkumu jeb kreditoru saistības. Optimizēt saimniecisko darbību līdz vismaz 0 eiro naudas plūsmas atlikumam ir akūta nepieciešamība šobrīd, lai turpinātu saimniekot rīt un ilgtermiņā.
Par optimizācijas iespējām, praktisku atbalstu finanšu plānošanā un esošās situācijas noteikšanā informācijā dalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pārstāvji. Fiksēt esošo situāciju saimniecībā, plānot naudas plūsmu, paredzot iespējamās ziemāju ražas jeb lopkopības produkcijas apjomu/izmaksas, pārstāvēt saimnieka intereses kredītu iestādēs un Lauku atbalsta dienestā – šos un citus praktiskus risinājumus LLKC piedāvā jebkuram saimniekam, tomēr primāri saimniekiem ārkārtas situācijas ietekmē. Ņemot vērā biedrības “Zemnieku Saeima” un LR Zemkopības ministrija iniciatīvu, no 24.oktobra LLKC ir atvērts krīzes un konsultatīvais tālrunis, lai palīdzētu grūtībās nonākušiem lauku saimniekiem. Konsultācijas pieejamas darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00, zvanot uz tālruņa numuru 23234409 vai rakstot uz e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv.
Tikšanās dalībnieki uzsvēra šobrīd negatīvo pieredzi sadarbībā ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir atteikuši zaudējumu kompensāciju segumu, šādi radot nozīmīgus zaudējumus salīdzinoši lielā finanšu izmaksu summā iegādātām apdrošināšanas pakalpojuma polisēm. Lai risinātu radušos situāciju, LLKC aicina sūtīt informāciju par neiegūto apdrošināšanas segumu uz LLKC e‑pasta adresi atbalsts@llkc.lv. Šādi pastāv iespēja sasniegt kritisko masu ar neiegūto apdrošināšanas kompensāciju apjomu, lai vērstos pēc juridiska risinājuma atbalsta jeb konceptuāla atbalsta tiesības sargājošās institūcijās, LR Zemkopības ministrija un citur. Atminoties neseno pieredzi, kad krusas radītā ietekme, piesaistot valsts prezidenta uzmanību, spēja atrisināt situāciju, atrodot risinājumu radīto zaudējumu segšanai.
Īpaši nozīmīga bija tikšanās ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu. Viņš izcēla lauku saimnieku tiesības savu interešu aizstāvībai. Dāvis uzsvēra nozīmi informēt par ārkārtas apstākļu ietekmi, sūtīt foto LAD EPS jeb mobilajās aplikācijās ar pierādījumu par klimatisko seku ietekmi ražai, augsnei, sazināties ar LAD, rakstiski informējot par atbalsta programmu nosacījumu izpildes atkāpēm, pārskatīt esošo darījumu līgumus, uzmeklējot punktu par “nepārvarama vara” situāciju aprakstu un saimnieku tiesībām rīcībai šādos apstākļos. Par pamatu ņemot savu profesionālo pieredzi, zvērināts advokāts uzsvēra, ka kreditori nav ieinteresēti līguma sodu pielāgošanā jeb zaudējumu piedziņā. Parasti pamata interese ir aizdotā jeb pēcapmaksā nodotā materiāla/finanšu atguvē. Runāt, vienoties ar kreditoru, nepieciešamības gadījumā piesaistīt profesionālu juridisko palīdzību, risinot juridiskos jautājumus, noteikti ir vērts.
Biznesa brokastis Turaidā apmeklēja kupls lauku saimnieku loks. Īpaši nozīmīga bija to saimnieku dalība, kuri bija mērojuši ceļu no attāliem novadiem – Krāslavas, Liepājas. Lielākā daļa no saimniekiem bija mērojuši vairāk nekā 100 km, lai izzinātu praktiskās iespējas par savas saimniekošanas iespējām šodien un nākotnei. Ņemot vērā tikšanās tēmu aktualitāti, tikšanās dalībnieku piesaistē iesaistījās biedrība “Zemnieku Saeima”, VRG “Lauku Attīstības Partnerība”, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu, Ķekavas, Mārupes novadu pašvaldības.
Nozīmīgākā atziņa tikšanās ietvaros bija vajadzība runāt, informēt par nepieciešamību pārskatīt esošās vienošanās, sākotnēji plānotās aktivitātes. LLKC Pierīgas birojs aicina lauku saimniekus sazināties ar sev tuvāko LLKC reģionālo biroju un vienoties par sev nepieciešamā atbalsta piesaisti – ekonomisku, grāmatvedības, lauksaimniecības konsultāciju veidā. Šobrīd jebkurai lauku saimniecībai savas pastāvēšanas nākotnei ir nepieciešamas zināšanas, kuras konkurētspējīgi uzņēmumi piesaista, algojot finanšu un citu nozaru ekspertus. Lauku saimniecībām ir unikāla iespēja izmantot konsultāciju atbalstu profesionālos jautājumos, atsevišķos gadījumos pat daļēji apmaksātu jeb bez maksas konsultāciju veidā.