Kā katru gadu Siguldas novada dome Zinību dienā sarūpējusi dāvanas skolēniem un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem – dienasgrāmatas skolēniem un krāsojamās grāmatiņas bērnudārzu audzēkņiem. „Pagājušā mācību gada sākumā dāvinājām atstarotājus, šogad pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi un pirmklasnieki dāvanā saņems krāsojamās grāmatiņas „Izkrāso Siguldu”, stāsta Izglītības pārvaldes vadītāja Sandra Ķirule, „tajās varēs izkrāsot 12 Ivetas Īles oriģinālzīmējumus par Siguldai raksturīgām tēmām – dabu, sportu, vēsturi, tradīcijām. Līdztekus tam doti arī uzdevumi – saskaitīt Spieķu parkā spieķus, Gaujas tilta lokus, serpentīnceļa līkločus, nosaukt ziemas un vasaras populārākos sporta veidus Siguldā, saskaitīt skulptūras Dainu kalnā. Domāju, ka tas rosinās interesi par Siguldas novadu.”

Visi novada skolēni dāvanā saņems svarīgāko skolēna dokumentu – dienasgrāmatu. Pašvaldība ir izgatavojusi divu formātu dienasgrāmatas – piemērotas skolēniem no 1.- 6. klasei un no 7.–12. klasei. Dienasgrāmatās papildus ikdienišķajai informācijai ietvertas ziņas par Siguldas novadu – noderīgiem tālruņiem, karte, simbolikas skaidrojums, sadraudzības partneri, nolikums par novada skolēnu radoši pētniecisko darbu konkursu, vēsture.

Kā ik gadu, arī šogad 1. septembrī, atzīmējot Zinību dienu, notiks dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Plkst. 15.00 Siguldas pilsētas kultūras namā bērnus un jaunāko klašu skolēnus aicina uz Neatkarīgā teātra kabata izrādi „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, bet Siguldas pilsdrupās plkst. 18.00 paredzēta koncertballīte kopā ar Dj Brox, Lauri Reiniku un grupu „Detlef Zoo”. Ieeja uz pasākumiem – bezmaksas. Lietus gadījumā koncertballīte notiks Siguldas pilsētas kultūras namā.

SIA “Saltavots” informē, ka sakarā ar maģistrālā ūdensvada aku aizbīdņu nomaiņu  otrdien,  19. augustā no plkst. 9.00 līdz 17. 00 būs pārtraukta aukstā ūdens padeve abonentiem Līvkalna ielā no Nr. 4 līdz Nr. 20, Skolas ielā no Nr. 10 līdz Nr. 16, Miera, Atpūtas, Zaru, Tūristu, Slēpotāju un Kraukļalas ielās.

Sakarā ar maģistrālā ūdensvada aku aizbīdņu nomaiņu  piektdien,  22. augustā no plkst. 8.30 līdz 17. 00 būs pārtraukta aukstā ūdens padeve abonentiem  Skolas ielā no Nr. 10 līdz Nr. 16 un Vizbuļu ielā.

Ja ūdens padeve ir pārtraukta arī adresēs, kuras nav minētas, lūdzam iedzīvotājus ziņot pa tālruni 67973733.

SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Turaidas muzejrezervāta krājumu papildinājusi reta 18.gadsimta beigu gravīra ar Vidzemes ģenerālgubernatora, arī Siguldas muižas īpašnieka, Georga Brauna portretu.

Georgs (Džordžs) Brauns dzimis 1698.gada 15.jūnijā senā īru aristokrātu ģimenē. 1730.gadā G.Brauns iestājās Krievijas armijā un jau 1734.gadā Dancigas ieņemšanas laikā apliecināja savu karavadoņa talantu. Pēc daudzām cīņām 1762.gadā G.Brauns atstāja militāro dienestu un tika iecelts par Vidzemes ģenerālgubernatoru. No 1775. līdz 1783.gadam Brauns bija Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators, bet kopš 1783.gada, atbilstoši vietvaldības likumam, pārņēma štāthaltera jeb zemes pārvaldnieka pienākumus.

Siguldas muiža G.Brauna īpašumā nonāca 1761. gadā, kad viņš kopā ar Jaunķempes muižu to nopirka no sievas brāļa, Austrijas ģenerāļa Franča Morica de Lasī. Bez abām minētajām muižām Braunam piederēja arī Veru muiža Igaunijā, Gāles muiža pie Siguldas un Paltmales muiža pie Līgatnes, kā arī īpašumi Kurzemē – Baltā muiža, Pienava un Džūkste.

Georgs Brauns nodzīvoja 94 gadus un nomira 1792.gada 18.septembrī. Viņš  apbedīts Skaistkalnes katoļu baznīcas kapenēs. Siguldas īpašumu pēc tēva nāves mantoja G. Brauna dēls no otrās laulības Johans Georgs II (1768–1827). Turaidas muzejrezervāta iegādātā vara gravīra ir rets mākslas darbs. Tā autors ir gravieris Johans Ernsts Mansfelds, kurš portreta daļā izmantojis Aleksandra Statina 1778.gadā darinātu zīmējumu. Atbilstoši klasicisma laikmeta estētikai gravīra veidota kā izvērsta alegoriska kompozīcija, kurā ovālā medaljonā attēlotais Brauna portrets novietots uz akmens postamenta nosacītas ainavas fonā. Gravīras kreisajā pusē attēlota sieviete antīkā tērpā – pilnības un miera alegorija –, kuras kreisā roka atbalstīta uz postamenta un tur pārpilnības ragu – labklājības un devīguma simbolu. Līdzās sievietei attēlots lauva – spēka un taisnīguma alegorija. Virs Brauna portreta attēlots lidojošs puisītis – putto, kas rotā medaljonu ar ozollapu vītni, bet uz postamenta malas novietoti svari – taisnīguma alegorija. Postamenta priekšējā plaknē iegravēts uzraksts (citāts no Ovīdija «Metamorfozēm»): NON ILLO MELIOR/ QVIS QVAM,/ NEC AMANTIOR ÆQVI/ VIR FVIT. / OVID. Un šis pravietojošais cilnis vēsta — pats krietnākais no mirstīgajiem bija šis vīrs. 
 

 

Jau sesto gadu Gaujas NP administrācija rīko Eiropas sikspārņu nakti. Šis gads būs īpašs ar to, ka sikspārņu nakts norisināsies divās vietās – 29. augustā, piektdienā, plkst. 18.00 – Siguldā, Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrā „Baltā pils” pie Gaujas NP administrācijas ēkas, savukārt, 30. augustā, sestdienā, plkst. 19.00 Ungurmuižā, Cēsu rajona Raiskuma pagastā.

29. augusta sikspārņu naktī „Baltās pils” apkārtnē apmeklētāji varēs apskatīt nesen uzstādītos stendus ar informāciju par sikspārņiem un apkārtnes vēsturiskajām vērtībām. Informācijas stendi izgatavoti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Viens no iemesliem, kāpēc šogad par sikspārņu nakts norises vietu izvēlēta tieši „Baltā pils” ir tas, ka pie šajā apkārtnē vasaras sezonā var novērot sikspārņu vakara pārlidojumus.

30. augustā, Ungurmuižā, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons stāstīs par Latvijā un Gaujas nacionālajā parkā sastopamajām sikspārņu sugām, to dzīvesveidu, izskatu, kā arī īpaši pievērsīsies tēmai „Sikspārņi kultūrvēsturiskajos objektos”. Ieeja par maksu.

Sikspārņu vērošanā aicināts piedalīties ikviens, kurš vēlas kaut ko vairāk uzzināt par Gaujas nacionālā parka simbolisko dzīvnieku – sikspārni, kā arī doties sikspārņu vērošanas pārgājienā, kurā ar sikspārņu detektoru palīdzību būs iespējams noteikt dažādas sikspārņu sugas.

Sikspārnis ir Gaujas NP simbols. Tas izvēlēts tādēļ, ka parka teritorijā ir konstatētas gandrīz visas Latvijā sastopamās un aizsargājamas sikspārņu sugas. Gaujas NP ir sikspārņu dzīvei piemērota vide – daudzveidīga barības bāze un labas mītnes vietas – daudz vecu mežu, dobumainu koku un alu.
    
Sikspārņu nakts dalībniekiem līdzi jāņem kabatas baterijas, kā arī jāsaģērbjas silti un lietus droši.

 

Informāciju sagatavojusi
Gaujas NP administrācijas Vides saziņas daļas speciāliste
Rita Jakovļeva

 

7.augustā bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības „Cerību spārni” 24 biedri pulcējās uz kopsapulci, kuras galvenais darba kārtības jautājums bija valdes vēlēšanas. Saskaņā ar biedrības statūtos noteikto valdes pilnvaru laiku – trīs gadi, 2008.gadā pilnvaru laiks beidzas 2005.gada kopsapulcē ievēlētajiem valdes locekļiem. Atklātā balsošanā kopsapulces dalībnieki apstiprināja biedrības „Cerību spārni” jauno izpildinstitūciju – valdi šādā sastāvā: Eva Viļķina, Daiga Tērauda, Rudīte Priede, Līga Smilga, Guna Kļaviņa. Jaunās valdes pilnvaru termiņš ir līdz 2011.gadam.

Biedrības valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina dalībniekus informēja par jaunumiem biedrības administratīvajā darbā. Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvās nodarbinātības pasākuma noteiktām personu grupām ietvaros, biedrībā darbu sākuši divi jauni darbinieki – datora operators un sociālais aprūpētājs. E.Viļķina pastāstīja par pakalpojumiem, kurus sniedz biedrība „Cerību spārni” — no septembra intensīvi atsāksies ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, radošās nodarbības, logopēda nodarbības, logoritmikas nodarbības, deju un kustību terapijas nodarbības. Nodarbības notiek projekta „Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un bērniem no mazturīgām ģimenēm” ietvaros. Biedrības sniegtos pakalpojumus bērni ar invaliditāti un bērni no sociālā riska ģimenēm var saņemt bez maksas.

Par deju un kustību terapijas nodarbībām pastāstīja nodarbību vadītāja Inga Žvīgure. Deju un kustību terapijas nodarbības bērniem ar speciālām vajadzībām sniedz iespēju būt tādiem pašiem kā citi. Nodarbības praktizē, ka 30% grupā ir bērni ar speciālām vajadzībām pārējie bez, jo tādējādi dalībnieki viens no otra mācās. Nodarbības notiek caur deju, rotaļu un savstarpējo saskarsmi. Uzstājoties, gan bērniem, gan viņu vecākiem ir bijusi lieliska iespēja iepazīt jaunus cilvēkus un viesoties dažādos reģionos gan Latvijā, gan arī ārpus tās.

Jaunums, ko biedrības sniegto pakalpojumu klāstā ieviesusi brīvprātīgā Marianna Sanda (Marianne Sand) no Vācijas, ir gaismas teātris. Marianna biedrībā „Cerību spārni” strādā kopš pagājušā gada septembra Eiropas brīvprātīgo apmaiņas programmas ietvaros. Gaismas teātris notiek tumsā, kur luminiscējošas lampas apgaismojumā izceļas un spīd noteiktas krāsas, jo īpaši baltā. Gaismas teātra dalībnieki paši veido dekorācijas un iestudē atbilstošas kustības izvēlētās mūzikas pavadījumā. Skatuves laukums ir ierobežots, jo teātris notiek tumsā, tāpēc svarīgi just, kā arī zināt, kur atrodas katrs no izrādes dalībniekiem — dalībniekus vieno uzticība, kas ir būtiskākais priekšnoteikums savstarpējai sadarbībai.

 

Piektdien, 15.augustā no plkst. 17.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks TV šova „TV 3 Koru kari” dalībnieku atlase. Muzikālais šovs, kurā dziedātprasmē mērosies vairāku pilsētu, tostarp arī Siguldas dziedātāji, būs vērojams televīzijas ekrānos katru svētdienu sākot no 5.oktobra. Siguldiešu kora virsvadītājs būs Miervaldis Jeņčs.

Raidījuma ietvaros septiņi Latvijā populāri mūziķi centīsies pierādīt, ka tieši viņu dzimtā puse ir visdziedošākā. 15.augustā Miervaldis Jeņčs atlasīs Siguldas apkārtnes dziedātājus un izveidos kori, kurš skatītājus priecēs ar ārvalstu un latviešu labi zināmām dziesmām jaunā skanējumā. Jaunizveidotie kori katru svētdienu sacentīsies ne vien par labākā titulu, bet sniegs iespēju atklāt jaunus talantus. Šova laikā tiks veidoti dažādi sižeti par to, kā dalībnieki gatavojas raidījumiem, kā arī par koristu dzimto pilsētu. Raidījuma noslēgumā tiks pasniegta naudas balva visdziedošākās pilsētas attīstībai.

Šova dalībnieku transportēšanu un atbalstu dalībniekiem nodrošinās Siguldas novada dome.

Aicinām dziedātgribošos siguldiešus 15.augustā plkst. 17.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” piedalīties raidījuma dalībnieku atlasē!

Latvijas vides aizsardzības fonds ir piešķīris10 000 latus projektam „Krišjāņa Barona pieminekļa apkārtnes labiekārtošana”. 2007. gadā Siguldas novada dome iesniedza pieteikumu konkursam „Gada balva „Ābols” ”, kā uzvarētāji saņemot prēmiju 10 000 latu apmērā.

Finansējuma apgūšanai Siguldas novada domes Attīstības pārvalde sagatavoja projektu „Krišjāņa Barona pieminekļa apkārtnes labiekārtošana”. Projekta reģistrācijas Nr. 1–08/477/2007. Līgums Nr. 102 „Par projekta finansēšanas un izpildes kārtību un noslēgšanu” noslēgts 2008. gada 23. maijā. Projekts atbilst valsts budžeta programmas  „Vides aizsardzības fonds”    apakšprogrammai    „„Konkursu „Sakoptākais Latvijas pagasts”, „Sakārtotākā Latvijas pilsēta”, „Sējējs”,  „Labākais vides žurnālistikā”, „Gada balva „Ābols””  un „Labākais iepakojums Latvijā” nodrošinājumu”.

Krišjāņa Barona piemineklis atrodas Pils un Līvkalna ielu krustojumā netālu no Siguldas evaņģēliski luteriskās baznīcas. Savulaik piemineklis ticis gatavots pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna metiem (1937 — 1939.g.) un arhitekta Edvīna Vecumnieka vadībā uzstādīts 1985. gadā, Krišjāņa Barona 150 gadu jubilejā.

Jau 2007. gadā Siguldas novada dome izstrādāja rīcības plānu Krišjāņa Barona pieminekļa rekonstrukcijai, paredzot izdevumus 2008. gada budžetā. Kā pirmā aktivitāte, projekta „Zaļais vilnis” ietvaros, 2007. gada 3. maijā norisinājās akcija, kuras laikā pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldas novada domes un Gaujas Nacionālā parka administrācijas darbinieki iestādīja 11 ozolus. Akcija tika veltīta trīs gadu jubilejai kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Siguldas 800 gadu jubilejai,  Romas līguma 50. gadadienai un Eiropas nedēļai.

Šā gada jūlija sākumā pašvaldība uzsāka vērienīgus Krišjāņa Barona pieminekļa rekonstrukcijas darbus jaunas pamatnes sagatavošanā un pieminekļa tīrīšanā.

Lai izveidotu pieminekļa apkārtnē vienotu kopējo ainavu bija nepieciešams veikt papildus labiekārtošanas un apzaļumošanas darbus. Projekta „Krišjāņa Barona pieminekļa apkārtnes labiekārtošana” ietvaros tiks veikta apkārtējā laukuma rekonstrukcija: veco flīžu vietā uzklāts jauns bruģis, atjaunoti dekoratīvie stādījumi un iekārtots zāliens.

Veicot rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbus Siguldas novada domes Nekustamo īpašumu pārvaldei atbalstu sniedzis pieminekļa kompleksa arhitekts Edvīns Vecumnieks. Darbus konsultē Valsts pieminekļu aizsardzības inspektors Genādijs Bogdanovs, Latvijas mākslinieku savienības valdes loceklis, tēlnieks Igors Dobičins un Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

Pēc projekta īstenošanas Sigulda atkal būs kļuvusi bagātāka ar vienu sakoptu, acij tīkamu un turklāt vēsturiski nozīmīgu pieminekli.

 

Informāciju sagatavojusi Inga Barisa

 Šāds nūjošanas pasākums Siguldā notiks otro gadu. Pasākuma organizatori nūjošanas piekritējiem piedāvās izvēlēties nūjot 9 un 4 km distances. Dalība pasākumā ir bezmaksas. Tiem, kuriem nav sava nūjošanas inventāra – nūjas, būs iespēja tās saņemt sacensību centrā.

 Nūjošana (Nordic Walking) ir pastaiga ar īpaši izstrādātām nūjām, kas palīdz nostiprināt un attīstīt dažādas muskuļu grupas.Šis sporta veids radies 80. gadu sākumā Somijā un tagad ir plaši pazīstams visā pasaulē. Siguldas apkārtne ar Gaujas Nacionālā parka takām ir īpaši piemērota šī sporta veida attīstībai un nūjošanas pasākumu norisei. Nūjošana ir piemērota visiem vecumiem ar dažādu fizisko sagatavotību, to var veikt kopā ar ģimeni, tādā veidā izbaudot aktīvu atpūtu, pavadot laiku kopā.

Sacensību nolikums pieejams šeit

 

Siguldas pašvaldība jau kopš sestdienas par notiekošo informē jauniešu vecākus, jo sazināties ar Gruziju bijis sarežģīti. Šobrīd Siguldas novada dome ir nodrošinājusi naktsmītnes un ēdināšanu Stambulā visiem 18 siguldiešiem un iegādājusies aviobiļetes uz avioreisiem otrdien. Siguldieši no Stambulas ar 2 reisiem Rīgas lidostā ieradīsies rīt pēcpusdienā.

 

 

 

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!