Oktobrī ir apritējis mēnesis kopš durvis vēris Siguldas novada domes Pakalpojumu centrs Raiņa ielā 3. Centrs atrodas pieejamā vietā – pilsētas centrā, iedzīvotāji var saņemt galvenos pašvaldības pakalpojumus – nodot iesniegumus, saņemt izziņas, deklarēt dzīvesvietu, reģistrēt jaundzimušos, iesniegt pieteikumu laulībai, reģistrēt miršanu, veikt maksājumus pašvaldības kasē, saņemt pabalstus, izņemt nodokļu grāmatiņas. Pakalpojumu centrā atrodas arī Bāriņtiesa, Dzimtsarakstu nodaļa, Izglītības pārvalde un Pašvaldības policija.
Siguldas novada domes Pakalpojumu centrs ir guvis lielu iedzīvotāju atzinību, jo nedēļā to apmeklē vairāk nekā 100 iedzīvotāji. Tiem Siguldas iedzīvotājiem, kuriem nav pieejams internets, Pakalpojumu centrā ir iespēja iepazīties ar Siguldas novada saistošajiem noteikumiem un aplūkot novada presi. Nozīmīgs ieguvums siguldiešiem ir arī pašvaldības bezmaksas informatīvais tālrunis 80000388, kurš drīzumā iedzīvotājiem būs pieejams visu diennakti, lai saņemtu informāciju par to, kā rīkoties neatliekamos gadījumos.
Siguldiete Ruta atzīst, ka pašvaldības Pakalpojuma centrā ir nākusi deklarēt dzīves vietu. Viņa novērtē, ka centra atrašanās vieta ir viegli sasniedzama jebkuram siguldietim, īpaši tiem, kuri ikdienā izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus, jo tas, ka nenākas mērot ceļu līdz Siguldas novada domei Pils ielā 16, ir nozīmīga laika ekonomija.
„Pakalpojuma centra izveidošanu varam uzskatīt par īpaši veiksmīgu Siguldas novada domes projektu, jo parasti pašvaldībai veicot kādu darbu, par tā nepieciešamību iedzīvotāju domas dalās, bet šoreiz neesam saņēmuši neviena iedzīvotāja negatīvu vērtējumu. Pašlaik izvērtējam iespēju Pakalpojumu centrā nodrošināt iedzīvotājiem, noteiktos pieņemšanas laikos, tikties ar domes vadību, stāsta priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers.
Pakalpojuma centrs ir atvērts katru darba dienu — pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 8.00 – 18.00, bet otrdienās, trešdienās un piektdienās plkst. 8.00 – 17.00.
Siguldas pagasta kultūras nama pirmā stāva mazo zāli kopš oktobra rotā krāšņs tekstildarbs ”Nāk rudens apgleznot Siguldu”. Māksliniece Dzidra Eglīte kultūras namam zīda apgleznošanas tehnikā ir radījusi aizkaru, kas sastāv no deviņiem īpašiem darbiem, kuros attēloti skati no atpazīstamākajām novada vietām – Evaņģēliski luteriskā baznīca, Turaidas pils tornis, senleja, Gaujas tilts un citi novada skati, kas attēloti rudenīgās nokrāsās. Šis skaistais mākslas darbs turpmāk priecēs kultūras nama apmeklētājus.
Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja Arisa Pastuhova teic, ka burvīgais mākslas darbs telpu ir atdzīvinājis un iedvesis tai patiesi radošu atmosfēru, kurā rodas jaunas idejas. „Laipni gaidām ikvienu siguldieti uz pagasta kultūras nama rīkotajiem pasākumiem vai vienkārši atnākt aplūkot nama jaunieguvumu – pārsteidzoši skaitos aizkarus, baudīt atmosfēru un gūt iedvesmu”, aicina Arisa Pastuhova.
Māksliniece Dzidra Eglīte aizkaru apgleznošanu uzsākusi jau maijā. Strādājot piecas dienas nedēļā, 15 stundas dienā aizkaru apgleznošana pabeigta 20.septembrī.
Mākslas darba izveidi vairāk nekā 3000 latu apmērā finansējusi Siguldas novada dome.
No 1.oktobra līdz 12.oktobrim Siguldas novada Pašvaldības policija saņēmusi 43 izsaukumus. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pantā „Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī” paredzētiem pārkāpumiem aizturētas un sodītas 8 personas, bet par Siguldas novada Saistošo noteikumu pārkāpšanu ar naudas sodu sodītas 6 personas. 15 transportlīdzekļu vadītāji sodīti par automašīnu novietošanu vietās, kur ir aizliegts apstāties un stāvēt.
Atgādinām, ka Pašvaldības policijas palīdzību var lūgt ikviens, sastopoties ar huligānismu, miera traucēšanu vai likumpārkāpumiem visu diennakti zvanot pa tālruni: 26160288.
14.oktobrī Cēsīs notika Vidzemes pilsētas mēru tikšanās par tēmu “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”, kurā Cēsis aicināja Vidzemes pilsētas iesaistīties un piedalīties vienā kopīgā projektā šī titula iegūšanai.
Sanāksmē „Cēsis – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” darba grupa, kas strādā pie konkursa pieteikuma iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus ar projekta koncepciju, kā arī jau paveikto projekta sakarā. Darba grupa pauda vēlēšanos sadarboties ar visām Vidzemes reģiona pilsētām, lai kopīgiem spēkiem izcīnītu godpilno titulu un veicinātu Vidzemes reģiona atpazīstamību Eiropā.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis pauda viedokli, ka viņaprāt vislabāk būtu veidot Gaujas reģionu, apvienojoties pilsētām gar Gauju – Siguldai, Valmierai, Cēsīm, Līgatnei, Strenčiem, kā arī piesaistīt kā partneri Gaujas nacionālo parku.
Sanāksmes noslēgumā Vidzemes pilsētu mēri vienojās, ka līdz šā gada 7.novembrim iesaistītajām pilsētām, tai skaitā arī Siguldai, ir jālemj par piedalīšanos projektā.
Eiropas Kultūras galvaspilsētu projekts uzsākts 1985.gadā ar virsuzdevumu satuvināt Eiropas iedzīvotājus. Katru gadu Eiropas Savienības (ES) Ministru padome kādai no Eiropas valstu pilsētām piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu uz vienu gadu. Kopš ES paplašināšanas – sākot no 2007.gada, par Eiropas kultūras galvaspilsētām katru gadu kļūs divas pilsētas — viena no jauno, bet otra no veco ES dalībvalstu pilsētām. Projekta mērķis ir popularizēt un svinīgi atzīmēt pilsētas sasniegumus kultūras jomā. Iecelšana Eiropas Kultūras galvaspilsētas godā tiek atbalstīta finansiāli un veicina pilsētas ekonomikas un kultūras uzplaukumu, pastiprināti pievēršot arī tūristu uzmanību.
Šogad Eiropas kultūras galvaspilsēta ir Liverpūle (Lielbritānija) un Stavangera (Norvēģija), 2009.gadā tā būs Linca (Austrija) un Viļņa (Lietuva), 2010.gadā – Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija). Par 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu konkursa kārtībā šī gada nogalē tiks izvēlēta viena pilsētā no Latvijas un viena no Zviedrijas, balvā saņemot ne tikai 1,5 miljonus eiro, bet arī pieredzi un plašu kultūras programmu vairāku gadu garumā.
Vakar, 13.oktobrī Siguldas 3.pamatskolas 5. — 6.klašu skolēni sacentās zināšanu pārbaudēs atbildot uz jautājumiem par drošību. Katras klases komandai bija jāatbild uz trīs jautājumiem un jāsagatavo mājasdarbs – „ceļazīmes skolā”.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Siguldas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākās inspektores Indras Podziņa sagatavotie akcijas jautājumi bija dažādi, piemēram – vai vajadzīga riteņbraucēja vadītāja apliecība, lai brauktu ar velosipēdu pa Siguldas centru kopā ar vecākiem un, vai nepilngadīgs bērns (14 gadi), kurš sabiedriskā vietā – skolā, veikalā, vai uz ielas lamājas necenzētiem vārdiem un uzvedas nepieklājīgi, var tikt sodīts?
Spraigā cīņā 1.vietu izcīnīja 5.b klases komanda, 2.vietu 6.a klases komanda un 3.vietu 5.a klases komanda. „Ceru, ka šie un citi bērni turpmāk sekmīgi pielietos iegūtās zināšanas arī ikdienā, būs uzmanīgi un nepakļaus sevi vai apkārtējos nevajadzīgam riskam”, akcijas noslēgumā teica I.Podziņa.
Savukārt šodien, 14.oktobrī Siguldas 3.pamatskolas 1.klases bērni kopā ar policijas tēliem Runci Rūdi un Bebru Bruno pārbaudīja zināšanas, kā pareizi šķērsot ielu, kurās vietās šķērsot brauktuvi, ja tuvumā nav gājēju pārejas, ko darīt, ja šķērsojot brauktuvi gadās pakrist, kā arī piedalījās drošības akcijā „Esi redzams”.
„Bērni uzreiz zināja pareizo atbildi uz jautājumu, kas nepieciešams katram kājāmgājējam, lai pārējie viņu pamanītu uz ielas”, par mazo siguldiešu zināšanām gandarīta ir I.Podziņa, „tomēr mēs vēlreiz kopā pārrunājām, kāda ir situācija no rītiem pie skolas – automašīnas drūzmējas viena aiz otras un daudzi bērni izkāpj no automašīnām uz braucamās daļas pusi. Tāpēc aicinām arī vecākus, kuri savas atvases skolā nogādā ar automašīnu atcerēties, ka bērns no automašīnas drīkst izkāpt tikai uz ietves pusi – pasargājiet savu bērnu no iespējamām traumām. Par tādu pašu paradumu, kā pārliecināties vai bērns no rīta ir paņēmis skolas somu, vajadzētu kļūt paradumam pārliecināties, vai jūsu bērnam pie virsdrēbēm ir piestiprināts atstarotājs”.
Daba apveltījusi kaķi ar acīm, kas tumsā spīd, taču cilvēkiem ir prāts, kas ļāvis rast risinājumu tam, lai mēs diennakts tumšajā laikā būtu pamanāmi visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, tādēļ sākoties diennakts tumšajam laikam par atstarotājiem jāatceras ne tikai skolēniem, bet arī pieaugušajiem.
Ceturtdien, 16. oktobrī plkst.11.00 Siguldas novada domes Dienas centrā (Pils ielā 3a) pašvaldības Sociālās pārvaldes darbinieki aicina novada iedzīvotājus uz informatīvu tikšanos par sociālajiem jautājumiem.
Tikšanās laikā iedzīvotāji varēs iegūt informāciju par pašvaldības piešķirtajiem pabalstiem (apkures, kurināmā iegādes, medicīnas pakalpojumu, skolēnu brīvpusdienu un mācību līdzekļu iegādes pabalstiem u.c.), aprūpes mājās pakalpojumiem, Ģimenes atbalsta centra sniegtajiem pakalpojumiem un Sociālās palīdzības pārvaldes darbu.
Līdz 20.oktobrim vēl var pagūt pieteikties Siguldas Valsts ģimnāzijas absolventu salidojumam, kas notiks 8. novembrī. Pieteikties var ģimnāzijas lietvedībā katru darbu dienu no plkst.9.00 līdz 20.00. Pēc pieteikšanās un dalības maksas
(10 lati, pensionāriem 5 lati) samaksāšanas, absolventiem tiek izsniegta ieejas karte, kas kalpos kā ieejas biļete salidojumā. Ja absolventi nepagūs iegādāties ieejas karti līdz 20. oktobrim, to varēs izdarīt arī salidojuma dienā, jo reģistrācija strādās jau no plkst.12.00.
No 5. līdz 8.novembrim, atzīmējot Siguldas Valsts ģimnāzijas 90. dzimšanas dienu, skolā plānoti dažādi jubilejas pasākumi — zinātniska konference, ģimnāzijas jubilejas oficiālais pasākums, jauniešu kora „Atvars” 15 gadu jubilejas koncerts un absolventu salidojums.
Sadarbībā ar Siguldas novada domi 5. novembrī plkst. 10.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā notiks zinātniska konference „Izglītības attīstības vēsture un perspektīvas Siguldas novadā”. Konferencē uzstāsies vairāki speciālisti ar saistošiem priekšlasījumiem, piemēram, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotājs Edgars Ceske stāstīs par Siguldas novada skolu vēsturi, Siguldas Mūzikas skolas direktors Guntars Zvejnieks par mūzikas izglītības perspektīvām Siguldas novadā, bet Gaujas nacionālā parka administrācijas pārstāvji par dabas izglītības perspektīvām Siguldas novadā. 5. novembra pēcpusdienā notiks ģimnāzijas 90 gadu jubilejas oficiālais pasākums „Un ceļam nav gala…”, kurā ir aicināti piedalīties ģimnāzijas skolotāji, darbinieki un sadarbības partneri.
Siguldas Valsts ģimnāzijas (bijušās Siguldas 1. vidusskolas) kolektīvs ar prieku gaidīs katru absolventu uz salidojumu un skolas 90 gadu jubilejas pasākumiem! Precīzāka informācija par ģimnāzijas jubilejas pasākumiem pa tālruni: 67971461.
Septembrī, pateicoties vecāku un sporta biedrības A2 aktivitātēm, Siguldā darbu atsācis bērnu orientēšanās sporta pulciņš.
Nodarbības notiek divas reizes nedēļā – trešdienās un ceturtdienās. Orientēšanās pulciņu vada trenere Ineta Lapacinska (tālrunis informācijai: 29287230), dalības maksa ir 17 lati mēnesī. Šobrīd pulciņā darbojas 15 bērni, bet vēl joprojām notiek arī jaunu dalībnieku uzņemšana, tādēļ visi interesenti vecumā no 7 gadiem tiek aicināti pieteikties pie treneres.
„Orientēšanās sports bērnos ieaudzina stipru un veselu garu, palīdz iepazīt vietējo apkārtni, kā arī iemāca būt patstāvīgiem. Orientēšanās bērniem liek uzturēties svaigā gaisā un iemāca neapmulst, ja vienam jāpaliek mežā. Orientēšanās nav vienkārša skriešana pa mežu — skrienot ir jālasa karte, jāprot noteikt savu atrašanās vietu un jāizvēlas ceļš, kā nokļūt nākošajā kontrolpunktā”, atzīst biedrības A2 valdes loceklis Jānis Lazdāns, kurš šovasar orientēšanās sportā iesaistījis arī biedrības Aicinājums Tev dalībniekus.
Orientēšanās ir sporta veids, kur dalībnieks izmanto precīzu karti un kompasu, lai atrastu apvidū izvietotus kontrolpunktus. Siguldā orientēšanās sporta aizsācēji ir Mitrevicu ģimene, kas ilgus gadus mudina siguldiešus aktīvi atpūsties un izbaudīt orientēšanās prieku.
Ik rudeni laikā, kad Sigulda un Gaujas senieleja sāk krāsoties krāšņā lapu rotā, vērojama strauja apmeklētāju skaita palielināšanās. „Lai neveidotos situācija, ka automašīnas, novietotas uz autoceļa Sigulda – Turaida, rada sastrēgumus, līdz pat 19.oktobrim papildus uzmanību tiks pievērsta automašīnu novietošanai senlejā neatļautās vietās. Novietot automašīnas senlejā var trīs stāvvietās. Esam lūguši Ceļu policijas un Pašvaldības policijas atbalstu, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu Siguldā, Gaujas senlejā un Turaidā”, plānotos pasākumus skaidro U.Mitrevics.
Iespēja novietot automašīnas:
Siguldā
Dzelzceļa stacijas laukumā, Ausekļa ielā
Pie viesnīcas „Sigulda”, Pils iela 6
Pie Rīgas rajona poliklīnikas, Ziedu iela 5
Svētku laukumā pie panorāma rata. L. Paegles iela 21
Pie t/c „Raibais suns”
Kr. Barona un Raiņa ielas krustojumā (autobusiem)
Pie Siguldas pilsdrupām (tikai vieglais transports)
Pirms Gleznotāju kalna, Miera ielā
Pie gaisa trošu ceļa vagoniņa, Poruka ielā
Gaujas senlejā
Pie kempinga „Siguldas pludmale”, Peldu iela 2 (iesakām velobraucējiem)
Pie Gūtmaņa alas, Turaidas ielā (ierobežots vietu skaits — stāvlaukumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām)
Pļavā pie bijušās Tūristu bāzes, Turaidas ielā (bezmaksas)
Turaidā
Turaidas muzejrezervāta autostāvlaukumos
Gravzaķu stāvlaukumā, netālu no Reiņa trases
Krimuldā
Pie autobusu pieturas, starp Krimuldas un Mednieku ielu
Pie gaisa trošu ceļa vagoniņa
„Lai izvairītos no sastrēgumiem, atgādinām, ka braucot no Rīgas puses pirms Lorupes tilta notiek autoceļa remonts, tādēļ iebraukt Siguldā aicinām no Raganas puses. Automašīnas iesakām novietot Krimuldā, Turaidā un Siguldā, bet apskatīt Gaujas senieleju var dodoties pastaigās, jo gājēju taku, tiltiņu un kāpņu tīklus savieno visus vēsturiskos centrus un nozīmīgākos apskates objektus Siguldā, Turaidā un Krimuldā”, iesaka Mitrevics.
Siguldas novada dome atgādina, ka tūristu autobusiem, lai neveidotos sastrēgumi, ir liegta apstāšanās pie Siguldas Jaunās pils (pilsdrupām) – autobusus var novietot nepilnus 400 metrus tālāk (Kr. Barona un Raiņa ielas krustojumā) un tūristi kājām var mērot nelielo ceļa posmu līdz pils kompleksam, izbaudot zelta rudeni.
Lai atvieglotu tūristu orientēšanos un veicinātu autotransporta plūsmu, izveidota īpaša karte, kurā apskatāmas Siguldā un apkārtnē izveidotās autostāvvietas un sabiedriskās tualetes. Karti varēs saņemt tūrisma objektos, kā arī, laikus gatavojoties apmeklēt Siguldu, izdrukāt pašvaldības mājas lapā www.sigulda.lv.
Lai zelta rudens baudīšanu nesabojātu ilgā stāvēšana sastrēgumos, dodoties Rīgas virzienā, lūdzam sekot uzstādītajām norādēm.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs informē, ka šoruden populārākie apskates objekti Siguldā ir 800gades svinību ietvaros atklātais Svētku laukums, kur atrodas arī rodeļu trase, krēslu pacēlājs un atrakciju trase „Tarzāns”, Spieķu skvērs un Serpentīna ceļš, kuru ērti var aplūkot atstājot automašīnu Krimuldas stāvlaukumos. Plašāka informācija, kartes un tūrisma maršruti pieejami www.tourism.sigulda.lv.
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai rudens Zelta lapu laikā dīzeļvilciens Nr.651 Sigulda-Rīga, kas darba dienās un svētdienās no Siguldas atiet plkst.18:54 un Rīgā pienāk plkst.20:07, papildus tiks norīkots arī sestdienās — 20. un 27.septembrī, kā arī 4., 11., 18. un 25.oktobrī.
Precīzāka informācija par automašīnu novietošanas un atpūtas iespējām:
— Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā, Valdemāra ielā 1a (Tālr. 67971335);
— Gaujas Nacionālā parka Apmeklētāju centrā, Baznīcas ielā 7 (Tālr. 7800388);
— www.sigulda.lv; www.tourism.sigulda.lv; www.gnp.gov.lv.
Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu vairākos ELFLA un LAP pasākumos. SIA “Pierīgas Lauku konsultāciju birojs” informē iedzīvotājus, uzņēmējus un lauksaimniekus par iespējām saņemt valsts un Eiropas Savienības atbalstus sekojošos pasākumos:
|
Pasākuma, aktivitātes nosaukums
|
Projektu iesniegumu pieņemšanas termiņi
|
Kopējais pieejamais finansējums
|
Projekta pieteikumu iesniegšanas vieta
|
|
“Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizēšanai” |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 15.decembrim |
2 170 835 LVL
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
|
“Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana ugunsgrēku un dabas katastrofu radīto postījumu vietās” |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 5.decembrim |
843 360 LVL
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
|
“Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar l/s nesaistītu darbību dažādošanu” apakšpasākums “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 3.decembrim |
10 000 000 LVL
|
LAD Centrālajā aparātā Rīgā |
|
“Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana” |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 5.decembrim |
5 320 422 LVL
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
|
“Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana” |
no 2008.gada 15.novembra līdz 2008.gada 15.decembrim |
1 520 305 LVL
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
|
“Lauku saimniecību modernizācija” |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 3.decembrim |
25 874 144 LVL( t.sk. Ziemeļvidzemes RLP 3 402 496 LVL)
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
|
“Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai” (ietverot ar l/s nesaistītu darbību dažādošanu) |
no 2008.gada 3.novembra līdz 2008.gada 3.decembrim |
8 338 203 LVL
|
LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs |
Papildus informāciju par projektiem var atrast LAD mājaslapā: www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts, kā arī Pierīgas Lauku konsultāciju birojā — Siguldā, Dārza ielā 2a, tālrunis: 67973491 vai 27840160.
Pierīgas lauku konsultāciju biroja ekonomiste Skaidrīte Padedze: skaidrite.padedze@llkc.lv
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka sliežu remonta laikā Juglas stacijā 9.oktobrī un 13.oktobrī noteiktas izmaiņas Siguldas un Valgas virziena vilcienu kustības sarakstos.
Dīzeļvilcieni Nr.644* Rīga (plkst.9:07)-Sigulda (10:21), Nr.646 Rīga (plkst.10:02)-Valmiera (12:24), Nr.664–854 Rīga (plkst.13:54)-Valga (17:11), Nr.652 Rīga (plkst.17:24)-Sigulda (18:38) un Nr.668–858 Rīga (plkst.18:05)-Valga (21:07) no Rīgas līdz Juglas stacijai kursēs atbilstoši sarakstam, bet no visām pārējām maršruta stacijām izbrauks 4 – 7 minūtes vēlāk, tādēļ galastacijās – Siguldā, Valmierā un Valgā — pienāks vēlāk nekā ierasts.
Dīzeļvilciens Nr.648 Rīga (plkst.11:51)-Sigulda (13:05) no Rīgas aties plkst.11:54, 3 – 9 minūtes vēlāk kursēs arī no visām pārējām maršruta stacijām un Siguldā pienāks plkst.13:13.
Vilciens Nr.650 Rīga (plkst.15:40)-Sigulda (16:54) no Rīgas izbrauks plkst.15:31 unno visām pārējām maršruta stacijām aties 4 — 9 minūtes agrāk nekā ierasts, tādēļ Siguldā pienāks plkst.16:50.
Vilciens Nr.641 Sigulda (plkst.9:57)-Rīga (11:10) 9. un 13.oktobrīno Siguldasaties plkst.10:15. No pārējām stacijām vilciens izbrauks 18 – 26 minūtes vēlāk un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.11:36.
Vilciens Nr.643* Sigulda (plkst.11:15)-Rīga (12:27) no Siguldas aties plkst.11:09, 5 – 6 minūtes agrāk nekā parasti kursēs arī no pārējām maršruta stacijām līdz Juglai, savukārt no Juglas stacijas līdz Rīgai kursēs pēc saraksta.
Vilciens Nr.851–661 Valga (plkst.10:27)-Rīga (13:39) no Valgas stacijas izbrauks plkst.10:45 unno visām pārējām maršruta stacijām aties 18 — 21 min. vēlāk nekā ierasts, tādēļ Rīgā pienāks plkst.14:00.
Vilcieni Nr.647 Sigulda (plkst.13:50)-Rīga (15:03) un Nr.649 Sigulda (plkst.17:07)-Rīga (18:20) no Siguldas aties plkst.13:55 un 17:25, 5 – 26 minūtes vēlāk kursēs no pārējām maršruta stacijām un Rīgā pienāks plkst.15:14 unplkst.18:46.
Vilciens Nr.645 Valmiera (plkst.14:26)-Rīga (16:52) no Valmieras izbrauks plkst.14:30 un 4 – 16 minūtes vēlāk aties no visām pārējām stacijām, tādēļ Rīgā pienāks plkst.17:08.
Vilciens Nr.853–663 Valga (plkst.10:27)-Rīga (13:39) no Valgas līdz Ieriķu stacijai kursēs atbilstoši sarakstam, bet no posma Ieriķi-Rīga pieturām izbrauks 3 – 4 minūtes vēlāk nekā ierasts un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.20:42.
Informāciju sagatavojis:
Pasažieru pārvadājumu organizācijas daļas vadītājs
A. Mošenkovs
Pagājušajā nedēļā — 1.oktobra Siguldas novada domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu par Zigurda Zuzes ielas izveidošanu. Līdz šim iebraucamajam ceļam no Šveices ielas virzienā uz Lakstīgalas gravu nebija nosaukuma. Pa šo ielu var nokļūt Zigurda Zuzes dzimtas īpašumos, tādēļ iela nodēvēta par godu māksliniekam.
Zigurds Zuze (25.08.1929. — 14.10.2003) ir no siguldiešu dzimtas — Siguldā ir dzimis mākslinieka tēvs un vectēvs. Mākslinieks strādājis galvenokārt stājgrafikā, pievērsies arī grāmatu grafikai – ilustrējis vairāk nekā divsimt grāmatu. Viņa daiļrade sakņojas latviešu grafikas vecmeistaru tradīcijās.