Vakar, 9.novembrī siguldiešu koris beidza dalību TV 3 šovā „Koru kari”. Kora virsvadītājs bija tenors Miervaldis Jenčs un diriģents Jānis Baltiņš. Siguldieši tika izbalsoti kā ceturtie no septiņiem koriem.
„Koris bija vērtīga pieredze, esam ieguvuši labus draugus, pārliecību par to, ko darām, izpratni par šova būtību. Esam parādījuši, ka spējam priecēt skatītājus un klausītājus ar dažādu žanru dziesmām – no operas līdz rokam. Pateicoties skolotājam Jānim Baltiņam esam palikuši uzticīgi akadēmiskai dziedāšanas manierei, jo mēs taču piedalāmies KORU karos. Dziesmu „Svētelis” mēs nodziedājām astoņbalsīgi, pierādot, ka tieši kora dziedāšana ir mūsu stiprā puse. Mums ir iespēja parādīt sevi vēlreiz un mēs to darīsim valsts svētku priekšvakarā ‑16.novembrī. Siguldai un saviem atbalstītājiem mēs gatavosim īpašu svētku programmu, kuru centīsimies nodziedāt ar patiesu cieņu un mīlestību”, teic kora dalībniece Inguna.
Šova laikā siguldieši dziedāja gan latviešu, gan ārzemju melodijas mēģinot tajās iedzīvināt savu izpratni par dziesmas dvēseli – gan slavenas operas motīvus, gan Āfrikas mežonīgos ritmus, gan Elvisa Preslija saldo rokenrolu, gan „Līvu” smago roku, un, protams, mīlestības pilno rudzu lauku, kas nu jau ir kļuvusi gandrīz kā „Koru karu” Siguldas zaļā kora himnu.
„Siguldas kora izturība ir apbrīnojama – koristi piedalījās mēģinājumos trīs reizes nedēļā un nereti dziesmas mēģināja pat pāri pusnaktij, bet svētdienās ar patiesu degsmi dziedāja un ar lepnumu nesa Siguldas vārdu. Kopēja mērķa vārdā mūsu koristi ir gatavi uzņemties atbildību par paveicamo darbu, es esmu priecīga, ka Siguldā dzīvo šādi enerģiski cilvēki!”, kori novērtē Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.
26.novembrī, sadarbojoties ar Siguldas Rotari klubu, koncertzālē „Baltais flīģelis” Siguldas koris sniegs labdarības koncertu Siguldas novada pensionētajiem skolotājiem.
Siguldas kora dalībnieki šovam „Koru kari” tika izvēlēti šī gada augustā, kad koncertzālē „Baltais flīģelis” notika muzikālā šova dalībnieku atlase, kurā tika izvēlēti 16 siguldieši – Aļona Ivanova, Anda Upeniece, Oskars Upenieks, Kristīne Baltiņa, Mārtiņš Zavickis, Elīna Skrastiņa, Signe Millere, Inguna Zirne, Inga Barisa, Gatis Āboliņš, Agris Daņiļēvičs, Edmunds Fogels, Ieva Molodecka, Juris Grīva, Edijs Everss un Guntars Zvejnieks.
Šova dalībniekiem transportu, vizuālā tēla veidošanu un atbalstu nodrošināja Siguldas novada dome, par ekstravagantajām frizūrām un skatuves grimu rūpējās salons „Ēra” — Zane, Ilvija, Baiba, Vera, Vēsma. Lielu atbalstu Siguldas korim ar idejām un tērpiem sniedza Siguldas pilsētas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Ilze Jercīte.
Vislielāko paldies Siguldas koris saka Jānim Baltiņam par uzdrīkstēšanos, par uzticību un gara stiprumu. Pateicība par atbalstu pienākas arī horeogrāfam Agrim Daņiļevičam, kora zvaigznei Miervaldim Jenčam, visuzticīgākajai atbalstītājai Jolantai Borītei, šoferītim Ivaram Sproģim un, protams, korim un dziedātāju ģimenēm par sapratni un izturību.
No 27.oktobra līdz 9.novembrim Siguldas novada Pašvaldības policija saņēmusi 47 izsaukumus. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 171.pantā „Alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošana sabiedriskās vietās un atrašanās sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī” paredzētiem pārkāpumiem aizturētas un sodītas 6 personas, bet par Siguldas novada Saistošo noteikumu pārkāpšanu ar naudas sodu sodītas 10 personas. 32 transportlīdzekļu vadītāji sodīti par automašīnu novietošanu vietās, kur ir aizliegts apstāties un stāvēt.
Atgādinām, ka Pašvaldības policijas palīdzību var lūgt ikviens, sastopoties ar huligānismu, miera traucēšanu vai likumpārkāpumiem visu diennakti zvanot pa tālruni: 26160288.
Šodien, 7.novembrī Siguldas novada dome kā Rīgas sadarbības partneris, iesniedza pieteikumu projektam „Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014”. Siguldas novada domes Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte saka: „Apzināmies, ka dalība konkursā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014“ ir pilsētas un reģiona attīstības iespēja, kas sniegs ieguldījumu vairāku nozaru attīstībā. Būs iespēja uzlabot vietējo komunikāciju un attīstīt sadarbību ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Apzinoties, ka Sigulda ir par mazu, lai realizētu šādu projektu, par sadarbību vienojāmies ar Rīgas pilsētas domi un projektā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu piedalamies kā galvaspilsētas satelītpilsēta”.
Latvijas pilsētu pašvaldībām, kas vēlas virzīt savu pilsētu Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam 2014.gadā šodien jāiesniedz pieteikums Kultūras ministrijas Dokumentu pārvaldības un kontroles nodaļā. Iesniegtie pieteikumi tiks nodoti komisijai, kuru veido septiņi eksperti no Eiropas Savienības institūcijām un seši no Latvijas. Lēmums par pilsētu vai pilsētām, kuras tiks izvirzītas uz otro – sagatavošanās posmu, tiks pieņemts janvāra beigās.
Šogad Eiropas kultūras galvaspilsēta ir Liverpūle (Lielbritānija) un Stavangera (Norvēģija), 2009.gadā tā būs Linca (Austrija) un Viļņa (Lietuva), 2010.gadā – Pēča (Ungārija) un Stambula (Turcija). Par 2014. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu tiks izvēlēta viena Latvijas un viena Zviedrijas pilsēta, kuras balvā saņems ne tikai 1,5 miljonus eiro, bet arī pieredzi un plašu kultūras programmu vairāku gadu garumā.
Sestdien, 8.novembrī notiks Siguldas Valsts ģimnāzijas 90 gadu jubilejas absolventu salidojums. Pasākuma sākums paredzēts plkst.13.00 ar īsu piemiņas brīdi Siguldas kapsētā viņsaulē aizgājušajiem skolotājiem. No skolas tiks noorganizēts autobuss tiem, kuri vēlēsies doties uz kapsētu un nolikt ziedus.
Plkst. 19.00 Siguldas Valsts ģimnāzijā tiks atklāts absolventu salidojums. „Prast priecāties nozīmē dzīvot divreiz,” vēsta latīņu teiciens, tādēļ organizatori ir domājuši, lai visi satikšanās reizē justos priecīgi — pasākuma gaitā abās zālēs dejot aicinās mūzikas grupas „Bellacord” un „Flora”, satikties un parunāt ar skolasbiedriem varēs gan zālēs, gan klašu telpās. Lai satikšanās brīdis būtu saviesīgāks, salidojuma dalībnieki aicināti ņemt līdzi „groziņus” (vienreizējos traukus nodrošinās skola). Lai iemūžinātu salidojuma mirkļus, vakara gaitā visiem būs iespējams fotografēties pie profesionāliem fotogrāfiem.
Absolventi, kuri nav paguvuši iepriekš reģistrēties salidojumam, to varēs izdarīt arī salidojuma dienā, jo reģistrācija strādās jau no plkst.12.00. Dalības maksa ir 10 lati, bet pensionāriem 5 lati.
Jubilejas svinības rudenī nav izvēlētas nejauši. Ģimnāzija savu jubileju svin rudenī un tādēļ arī savus absolventus uz salidojumu aicina nevis maijā, kā tas bijis dažus pēdējos gadus, bet gan novembrī, jo šajā laikā ir skolas īstā dzimšanas diena.
Par Siguldas Valsts ģimnāzijas dibināšanas dienu uzskata 1918.gada 17. novembri, kad Pļaviņās nodibināta Marijas Brimerbergas privātā vidusskola. 1922.gadā skolu savā pārziņā pārņēma Rīgas apriņķa valde un pārdēvēja par Rīgas apriņķa vidusskolu. 1928.gada augustā skolu pārcēla uz Siguldu un nodēvēja par Siguldas apriņķa vidusskolu.
1993.gadā skolu sāka vadīt direktors Vilnis Trupavnieks. Vienlaikus ar vadības maiņu no 1993.gada 1.septembra skola atguva savu nosaukumu – Siguldas ģimnāzija. Šajā laikā no skolas atdalījās 1.- 6.klases. Kopš 1996. gada, kad skola pierādīja sevi kā vienu no spēcīgākajām Latvijas skolām gan mācību, gan metodiskajā darbā, tā kļuva par vienu no astoņām Latvijas skolām, kurām pirmajām piešķīra godpilno Valsts ģimnāzijas nosaukumu. Kopš 1996.gada 1. septembra skolas nosaukums ir Siguldas Valsts ģimnāzija. Šobrīd Latvijā kopumā ir 18 ģimnāzijas.
Piektdien, 7.novembrī tiks atsākta Nītaures ielas dzelzceļa caurbrauktuves rekonstrukcija. Līdz šim ir izbūvēts dzelzceļa pārvads un, sakarā ar nepilnībām tehniskajā projektā, neparedzētiem sakaru, signālu kabeļu pārcelšanas darbiem ceļa brauktuves daļā, zemes klātnes, segas, mākslīgo būvju un autotransporta brauktuves labiekārtošanas darbi ir aizkavējušies. Brauktuves un ietves izbūvi plāno pabeigt līdz šā gada decembrim.
Vērienīgo remontdarbu rezultātā Nītaures ielas brauktuve ir iedziļināta, izveidotas divas braukšanas joslas un gājēju ietve, kas ļaus šķērsot caurbrauktuvi. Gājēju drošībai tiks izveidotas divas gājēju pārejas Nītaures ielas krustojumā ar Dārza ielu.
Lāčplēša dienā — 11.novembrī Siguldas novada dome aicina siguldiešus piedalīties ikgadējā lāpu gājienā, kas šogad sāksies no Jaunās pils. Pulcēšanās gājieniem plkst.16.30 Jaunās pils stāvlaukumā (Pils ielā 16). Piedalīties aicināti visi siguldieši, līdzi ņemot savas lāpas vai svecītes.
Pēc Latvijas karoga pacelšanas Siguldas Jaunās pils tornī plkst. 17.00, sāksies lāpu gājiens uz Kr.Barona pieminekli — pieminekli „Stēla” — Maija parku – skulptūru „Daina” un koncertzāli „Baltais flīģelis”. Izglītības pārvalde un Bērnu un jauniešu interešu centrs rosinājis novada izglītības iestādes pievienoties gājienam un noteiktās pieturvietās skolēnu sagatavot priekšnesumus. Pie Kr.Barona pieminekļa pamatskolas un Mūzikas skolas skolēni veidos Latvijas kontūru, pie skulptūras „Daina” savus priekšnesumus rādīs 2.vidusskolas skolēni, savukārt Siguldas ģimnāzijas skolēni priekšnesumu sniegs pie „Stēla” pieminekļa.
Sakarā ar svētku gājienu no plkst.17:20 līdz 18.00 satiksmei būs slēgta Pils iela un Šveices iela.
Lāčplēša dienas gājiens, kurā piedalās Siguldas novada pašvaldības pārstāvji, iedzīvotāji, skolēni un sabiedrisko organizāciju dalībnieki, notiek jau kopš 2003. gada.
Šodien, 5.novembrī ar konferenci „Izglītības attīstības vēsture un perspektīvas Siguldas novadā” atklāta Siguldas Valsts ģimnāzijas 90 gadu jubilejas svinības. „Siguldas novads ir viens no nozīmīgākajiem izglītības un kultūras centriem Latvijā. Tas, kas ir ap mums veido mūs, tādēļ mēs esam lielu soli priekšā citiem. Lai veidotu kaut ko jaunu, mums jāstrādā un jārada jaunas vērtības kopā”, vēlot rosīgu darba dienu un sekmes konferenci atklājot teica Siguldas novada domes izpilddirektors Uģis Mitrevics.
„Ar izglītību mēs saistām gan zināšanu un iemaņu mācīšanu, gan mācīšanos. Ar šo jēdzienu biežāk saprotam formālo mācīšanos un mācīšanu, tas ir – skolas izglītību. Tomēr pēdējās desmitgadēs arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zināšanu un iemaņu apgūšanai pieredzes ceļā. Šobrīd aktuāls kļuvis aicinājums — no sabiedrības, kuru māca, kļūt par sabiedrību, kas mācās, uzsverot katra personiskās ieinteresētības un līdzdalības nozīmi. Siguldas novadā izveidojies sazarots izglītības iestāžu tīkls. Lai tas dinamiski attīstītos, nepieciešama gudra un efektīva rīcībpolitika, tādēļ 2009. gadā plānots apstiprināt izglītības attīstības stratēģiju, kas noteiks, ka izglītība novadā ir daudzveidīga visu pakāpju vides un iedzīvotāju attīstības sistēma, kas nodrošina katra iedzīvotāja harmonisku attīstības iespēju, sākot no audzināšanas ģimenē, pirmsskolas līdz motivētai mūžizglītībai”, konferences aktualitāti pamatoja Siguldas novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Sandra Ķirule.
Konferences pirmajā daļā Siguldas Valsts ģimnāzijas skolotājs Edgars Ceske raksturoja izglītības attīstības vēsturi Siguldas novadā kopš 17.gadsmina beigām, jo pirmās draudzes skolas pastāvēšana Siguldā dokumentāli pierādāma jau, sākot ar 1684. vai 1685. gadu. E.Ceske noteica, kādas atšķirības ir pirmajām skolām no skolām mūsdienu izpratnē, kādas zināšanas Siguldas bērni un jaunieši ieguva lauku sētā.
Mūzikas skola Siguldā dibināta 1959. gadā. Par skolas attīstības perspektīvām klāstīja Siguldas Mūzikas skolas direktors Guntars Zvejnieks. „Lai varētu runāt par perspektīvu, ir jāzina vieta, no kuras virzīties uz nākotni – tātad tagadne. Un jāredz, kādā veidā viss veidojies, tātad – pagātne”, prezentācijas sākumā teica G.Zvejnieks, izvērtējot formālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības iespējas Siguldas novadā, neformālās izglītības, interešu izglītības, radošās (muzikalitātes) izpausmes iespējas, kā arī Mūzikas skolas attīstības modeli nākotnē.
Ilgus gadus Sigulda bijusi Latvijas agrārās zinātnes metropole — to sekmējusi zinātniski pētnieciskā centra darbība. Par agrāro zinātni un augstāko izglītību Siguldā stāstīja Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta „Sigra” direktors Aleksandrs Jemeļjanovs. Profesors sniedza ieskatu par Latvijas Lauksaimniecības universitātes aģentūras Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta „Sigra” zinātniskajā darbībā, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Siguldas filiāles studiju programmām un turpmāko attīstību.
Sigulda ir Gaujas nacionālā parka administratīvais centrs. Šogad pēc rekonstrukcijas atklāts Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs „Baltā pils”. Laikā no 1935. – 1984. gadam Baltā pils izmantota skolu vajadzībām, jaunatklātais Dabas un kultūrvides iniciatīvu centrs turpina senās izglītības tradīcijas, tāpēc konferences otrajā daļā Gaujas nacionālā parka direktors Jānis Strautnieks un vides speciāliste Meldra Langenfelde stāstīja par dabas izglītības attīstības perspektīvām Siguldas novadā un piedāvātajiem pakalpojumiem.
Atzīmējot Siguldas Valsts ģimnāzijas 90. dzimšanas dienu, skolā plānoti vēl vairāki pasākumi – jubilejas oficiālais pasākums, jauniešu kora „Atvars” 15 gadu jubilejas koncerts un absolventu salidojums 8.novembrī. Iegādāties ieejas kartes absolventu salidojumam varēs arī 8.novembrī, jo reģistrācija strādās jau no plkst.12.00.
Siguldas Valsts ģimnāzijas (bijušās Siguldas 1. vidusskolas) kolektīvs ar prieku gaida katru absolventu uz salidojumu un skolas 90 gadu jubilejas pasākumiem! Precīzāka informācija par ģimnāzijas jubilejas pasākumiem pa tālruni: 67971461.
Siguldas novada pašvaldība aicina 11.novembrī piedalīties Lāčplēša dienas pasākumos.
Lāčplēša dienas pasākumi 11.novembrī sāksies jau plkst. 15.00, kad Krimuldas muižā notiks mākslinieka Jurģa Skulmes izstādes atklāšana.
Kā ierasts, Latvijas karoga maiņa Jaunās pils tornī notiks plkst.17.00, bet plkst. 17.30 Lāčplēša dienas pasākumu turpinās lāpu gājiens no Jaunās pils, gar Krišjāņa Barona pieminekli, „Stēlas” pieminekli un Maija parku. Gājiens noslēgsies koncertzālē „Baltais flīģelis”, kurā plkst. 18.30 notiks koncerts ”Ko varu vēl Tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot”. Koncertā piedalīsies koris „Spārni” un diriģenti Līga Ādamsone, Jānis Markovs.
Pēc Lāčplēša dienas koncerta — plkst. 19.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” tiks demonstrēta latviešu mākslas filma „Rīgas sargi”.
Līdz 27.novembrim siguldieši var piedalīties projektu konkursā, lai saņemtu finansējumu kultūras un izglītības projektu realizēšanai 2009.gadā. Projektu konkursa mērķis ir noteikt Siguldas novadam piemērotākos un atbilstošākos izglītības un kultūras projektus, kas veicinātu kultūrvides attīstību, kultūras un izglītības nozaru attīstību, jaunrades procesus, kultūras un izglītības norišu daudzveidību, kvalitāti, kultūras un izglītības vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai. Pašvaldības līdzfinansējumu piešķirs līdz 75% no iesniegtā projekta kopējās budžeta summas. Piešķirtā līdzfinansējuma apjoms nevar būt mazāks par 50 latiem un lielāks par 2000 latiem.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska vai juridiska persona ar neierobežotu projektu skaitu. Projektu realizācijai jānotiek Siguldas novadā un to rezultātiem jābūt sabiedriski nozīmīgam ieguvumam.
Lai pieteiktos projektu konkursā, pretendentiem ir jāaizpilda pieteikuma veidlapas www.sigulda.lv (Sadaļā Kultūra – Nolikumi) vai Siguldas novada domes pakalpojumu centrā (Raiņa ielā 3). Projekti jāiesniedz vienā eksemplārā, datorrakstā.
Projektu pieteikumi tiks vērtēti, ņemot vērā to aktualitāti, sabiedrisko nozīmi, atbilstību konkursa mērķiem, piedāvāto ideju oriģinalitāti, ilgtspēju, sasniedzamos rezultātus, tāmes precizitāti. Finansējumu nepiešķirs projektiem, kuru rezultāti nav aktuāli novada iedzīvotājiem, pabalstiem, naudas balvām, organizāciju pamatdarbības nodrošināšanai, pamata materiāli tehniskās bāzes papildināšanai un ēdināšanai.
Iesniegtos projektus izvērtē Siguldas novada domes Izglītības un kultūras komiteja, pieņemot lēmumu ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc projektu pieņemšanas beigu termiņa. Ar finansēto projektu sarakstu varēs iepazīties interneta lapā www.sigulda.lv.
Konkursa nolikums un veidlapas pieejamas šeit.
Informāciju par konkursu sniedz Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte, tālrunis: 67800955.
Siguldas novada dome pārdod atklātā izsolē nekustamo īpašumu:
Neapbūvēts zemes gabals- starpgabals – Kr.Barona ielā 11A, Siguldā, kadastra Nr.8015 002 3652, platība 889m². Izsoles sākumcena LVL 16 000,- (sešpadsmit tūkstoši latu un 00 santīmu). Īpašums atrodas starp nekustamiem īpašumiem Kr.Barona ielā 9, Siguldā, starp Kr.Barona ielu 11, Siguldā, starp Kr.Barona ielu 13, Siguldā un starp Rotas ielu 13, Siguldā. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis – individuālo dzīvojamo māju apbūve (kods 0601)
Izsoles laiks un vieta – 2008.gada 11.decembrī plkst.14.00, Zinātnes iela 7, Siguldas pagasts.
Uz nekustamo īpašumu pretendenti var pieteikties no 2008.gada 1.decembra līdz 2008.gada 9.decembrim darba dienās no plkst.09.00 līdz 17.00 (piektdienās līdz plkst. 14.00 ) Zinātnes ielā 7, Siguldas pagasta administrācijā 204.kabinetā, tālrunis uzziņām 67976657 vai 29162478.
Siguldas novada pašvaldības mājas lapā www.sigulda.lv ir sācies konkurss „Vai pazīsti Siguldas novadu?”. Konkurss ilgs desmit darba dienas — no 3. līdz 14.novembrim un ik dienu konkursa dalībniekiem būs jāatbild uz trīs jautājumiem par Siguldas novadu, novada aktualitātēm, vēsturi, izglītību un kultūru. Jautājumi katru dienu tiek ievietoti līdz pulksten 10.00 no rīta un uz tiem jāatbild līdz pusnaktij.
Lai piedalītos konkursā „Vai pazīsti Siguldas novadu?” dalībniekiem ir jāreģistrējas klikšķinot uz konkursa banera (mājas lapas labajā pusē). Reģistrētajiem lietotājiem, lai apskatītu jautājumu, ir jānorāda e‑pasts, ar kuru dalībnieks reģistrējies un parole. Ja rodas problēmas ar reģistrāciju, lūdzam zvanīt pa tālruni: 67970848 vai rakstiet uz e‑pastu: liene.jurkane@sigulda.lv
Aktīvākais dalībnieks un precīzāko atbilžu autors saņems balvas no Siguldas novada pašvaldības.
„Atbildes uz konkursa jautājumiem, lielākoties, ir atrodamas mājas lapā www.sigulda.lv, tādēļ dalībnieki var būt gan skolēni, gan viņu vecāki un vecvecāki”, atklāj konkursa organizatori atgādinot, ka piedalīties vēl nav par vēlu, jo uzvarētājs tiks noteikts pēc iegūto punktu skaita!
Konkursa nolikumu skatīt šeit.
Siguldas novada Zaļumsaimniecības speciālisti informē, ka, gatavojoties Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai,
no 3. — 14. novembrim notiks Pils ielas svētku virtenes izkāršana, līdz ar to Siguldas centrā – Pils ielā iespējami
satiksmes traucējumi.