Aizvadītajā nedēļas nogalē, 26.aprīlī notika Jauniešu iniciatīvu centra organizētā talka. Jaunieši Spodrības mēneša ietvaros veica uzkopšanas darbus Gleznotājkalna apkārtnē, iztīrot pamežu.

„Siguldas aktīvos jauniešus, kuriem rūp sakārtota vide, vienoja prieks par iespēju veikt savas pilsētas labā noderīgus darbus. Šis vienkāršais darbs radīja jauniešos sajūsmu, it sevišķi aizdedzinot žagaru čupas, kas mitruma dēļ nevēlējās degt,” stāsta Jauniešu iniciatīvu centra jaunieši

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka Maija svētkos noteiktas izmaiņas dīzeļvilcienu Līvāni-Rīga, Ogre-Rīga un vairāku Siguldas virziena vilcienu kustības sarakstos. Arī elektrovilcieni svētku dienās no 1.maija līdz 5.maijam (ieskaitot) kursēs saskaņā ar brīvdienu sarakstu. Pasažieru pārvadājumu labākai nodrošināšanaipirms un pēcsvētkiem – 30. aprīlī un 6.maijā –tehniskoiespēju robežās tiks palielināts vagonu skaits vairāku Daugavpils, Rēzeknes-Zilupes un Lugažu virzienu vilcienu sastāvos.

Ceturtdien un piektdien, 1.maijā un 2.maijā, kā arī pirmdien, 5.maijā, nekursēs šādi darbdienu dīzeļvilcieni:

·        Nr.654Rīga (plkst.19:00)-Sigulda (20:14);

·        Nr.657 Sigulda (plkst.5:58)-Rīga (7:04);

·        Nr.603* Ogre (plkst.7:15)-Rīga (7:54).

 Ceturtdien un piektdien, 1. un 2.maijā, kā arī svētdien, 4.maijā, nekursēs vilciens Nr.651 Sigulda (plkst.18:54)-Rīga (20:06).  

 Sākot ar 6.maiju, katru dienu tiks norīkoti vilcieni Nr.644* Rīga (plkst.9:07)-Sigulda (10:21) un Nr. 643* Sigulda (plkst.11:16)-Rīga (12:28), kuri pašreiz kursē tikai brīvdienās.          

www.sigulda.lv jau ziņots, ka no 14.aprīļa līdz 12.maijam Siguldas novadā rit Spodrības mēnesis.  

Šobrīd intensīvi rit teritoriju uzkopšanas darbi, kuros piedalās Siguldas novada skolu skolēni, nevalstisko organizāciju un iestāžu pārstāvji. Sakopta teritorija Siguldas pils kompleksā – izcirsti krūmi pie Siguldas pilsdrupām, zari ābeļdārzā aiz Kr.Barona pieminekļa. Paredzēta arī Kraukļalas ielas un Līvkalna ielas meža, Lakstīgalas gravas sakopšana. Skolēni piedalījušies skolu teritoriju, Brāļu kapu, ielu un ceļmalu, kā arī skvēru sakopšanas talkās.

Aizvadītajā nedēļas nogalē talku rīkoja Siguldas novada Jauniešu dome un jauniešu iniciatīvu centrs, aicinot visus interesentus kopt Gleznotājkalna un pilsētas kapu teritoriju. Maija sākumā, kā ik gadu, uz talku aicinās arī Siguldas novada pašvaldības darbinieki.

„Aicinām iedzīvotājus sakopt teritorijas, bet organizācijas un uzņēmumus doties pavasara talkās, lai sakoptu savas un novada sabiedriskās teritorijas”, stāsta dārzniece Dita Laure. Iestādes un uzņēmumus, kas vēlas palīdzēt novada teritorijas sakopšanā, lūdzam pieteikties pie novada dārzniecēm pa tālruni 67800952       .

Pastiprinātu uzmanību Spodrības mēneša ietvaros teritorijas sakoptībai pievērsīs arī Pašvaldības policija. Uzsākts pārbaudīt namu īpašumus un privātmājas, kurām nav noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu. Tiks sastādīti administratīvie protokoli vai uzlikts sods.

 Par notiekošajām uzkopšanas talkām, kā arī teritorijām, kurām nepieciešama sakopšana, lūdzam informēt pašvaldības Nekustamo īpašumu pārvaldes Zaļumsaimniecības speciālistus pa tālruni  67800952              .

Organizē bezmaksas lielgabarīta atkritumu savākšanu

Lai mudinātu iedzīvotājus sakopt savus īpašumus, Siguldas novada dome sadarbībā ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu SIA „Jumis” Spodrības mēneša organizē bezmaksas lielgabarīta atkritumu savākšanas akciju Siguldas pilsētas un pagasta teritorijā.

 Lielgabarīta atkritumiem paredzētie konteineri tiks uzstādīti pēc noteikta grafika daudzdzīvokļu namu pagalmos. Par konteineru uzstādīšanas vietām un laiku tiks informēti daudzdzīvokļu namu apsaimniekotāji.

Privātmāju iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešamība atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem, lūdzam interesēties SIA „Jumis” birojā Siguldā R. Blaumaņa ielā 10 vai pa tālruņiem  67972286   vai  26112288.

Interesentus lūdz pieteikties savlaicīgi, jo konteineru skaits un to izvietošanas iespējas ir ierobežotas.

Lai konteineru izvietojums un aizpilde būtu optimāla, SIA „Jumis” aicina privātmāju kaimiņus vienoties par lielgabarīta konteinera izvietošanas nepieciešamību, ņemot vērā, ka konteinera tilpums ir 10 m³.

Spodrības mēneša organizētāji un finansētāji atgādina, ka akcija tiek organizēta tikai lielgabarīta atkritumiem (dažāda izmēra mēbeles u.c. atkritumi, kurus nevar ievietot sadzīves atkritumu konteineros) un lūdz iedzīvotājus konteineros neizmest sadzīves atkritumus, bioatkritumus (pērnos kartupeļus, ievārījumu burkas utml.), iepakojumu un bīstamos atkritumus (baterijas, akumulatorus, autoriepas, šīferi).

Izlietoto iepakojumu (PET pudeles un plēvi, kartonu un papīru, stikla burkas un pudeles), baterijas, dienasgaismas spuldzes un akumulatorus iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas nodot SIA „Jumis” Eko punktā, Siguldā Augļu ielā 8, (darba laiks no plkst. 8.00–17.00). Turpat ir iespējams bez maksas nodot arī nolietoto elektrotehniku un piedalīties SIA „Jumis” un Latvijas Zaļais Punkts kopīgi organizētajā akcijā „Nekrāj krāmus”, kuras ietvaros tiks izlozētas divas dāvanu kartes 30 latu vērtībā jaunu elektropreču iegādei.

 Saistošie noteikumi nosaka

Siguldas novada dome atgādina iedzīvotājiem, ka pašvaldības saistošie noteikumi „Par Siguldas novada teritorijas labiekārtošanu, apstādījumu uzturēšanu un labiekārtošanu” paredz, ka:

• Sausās lapas un zarus drīkst dedzināt tikai laika posmā no 15.aprīļa līdz 15.maijam, un no 15.septembra līdz 15.oktobrim, ievērojot ugunsdrošības noteikumus.

• Tīrot teritoriju, aizliegts:

- izgāzt vai izliet atkritumus, saslaukas, sniegu, netīros ūdeņus un citus priekšmetus citām personām piederošās vai apsaimniekojamās teritorijās un vietās, kuras nav paredzētas atkritumu savākšanai un glabāšanai, kā arī mest vai liet uz ielām, parkos, skvēros;

- dedzināt sadzīves atkritumus;

- zāģēt kokus bez pašvaldības atļaujas (nepieciešams domes saskaņojums, informācija pa tālruni 7800952 ), postīt apstādījumus;

- Sods par šo noteikumu pārkāpšanu – līdz 50 latiem.

Aicinām visus Siguldas novada iedzīvotājus iesaistīties Spodrības mēneša aktivitātēs!

Aprīlī uzsākta mežu audzes atjaunošana Mores pagastā. Siguldas novada pašvaldība iegādājusies 2 tūkstoši mazo eglīšu, kuras tiks stādītas gandrīz hektāru lielā platībā meža masīvā tuvu Mores pagasta centram. Meža izcirtums šai vietā veidojies pirms 3 gadiem spēcīgu vēja brāzmu rezultātā sagāzto koku dēļ. „Siguldas novada pašvaldības īpašumā ir gandrīz simts hektāru mežu, kuros iepriekšējos gados veikti izcirtumi. Kā ikvienam meža īpašniekam, arī pašvaldībai jārūpējas par mežu atjaunošanu veikto cirsmu vietās, tāpēc sadarbojoties ar Latvijas valsts mežu Strenču kokaudzētavu iegādāts sertificēts stādmateriāls gandrīz hektāru lielas meža cirsmas atjaunošanai,” stāsta Mores pagasta administrācijas vadītājs Aivars Jakobsons.

Tuvākā laikā Siguldas novada pašvaldība paredzējusi iegādāties zivju mazuļus, lai papildinātu Jūdažu ezera un Mores ūdenskrātuves resursus. Zivju mazuļu iegāde tiek plānota pašvaldības budžetā ik gadu, lai attīstītu novadnieku atpūtas un vaļasprieku iespējas pašvaldības ūdenskrātuvju tuvumā. Piemēram, pērnā gada rudenī Jūdažu ezerā tika ielaisti paaudzēti līdaku mazuļi (apmēram 100 gramu smagi). Kopumā pērn ūdenskrātuvju resursi papildināti ar 1700 zivju mazuļiem. „Pieredze rāda, ka šāda lieluma mazuļu izdzīvošana tiek garantēta gandrīz 90 procentu gadījumos. Tas nozīmē, ka lielākā daļa šo zivju jau šā gada rudenī var sasniegt svaru līdz pat 1 kilogramam”, skaidro Mores pagasta administrācijas vadītājs Aivars Jakobsons.

Pašvaldība arī aicina iedzīvotājus būt godprātīgiem un ievērot Makšķerēšanas noteikumus – atlaist zivis, kas nav vēl sasniegušas atbilstošo lielumu un nepārsniegt to skaitu vienā makšķerēšanas reizē. Noteikumu stingru ievērošanu uzraudzīs Siguldas novada pašvaldības ezeru uzraugs un Siguldas novada Pašvaldības policija

Klāt pavasaris. Un atkal ir sarosījušies kūlas dedzinātāji. Galvenais masveida kūlas dedzināšanas iemesls ir nesakoptās teritorijas — rudenī nenokoptie lauki un pļavas.

Šogad Latvijā kampaņa „Nededzini savu zemi!” tiks īstenota divos etapos – pavasarī, vēršoties pret kūlas dedzinātājiem un izglītojot sabiedrību par pērnās zāles dedzināšanas nodarīto postu, un rudenī, veicot vides sakopšanu. Dedzinot nesakopto zāli, iet bojā dzīvas būtnes un augi, cieš cilvēki, viņu saimniecības ēkas, mājas, meži, veidojas kaitīgi izmeši, kas nokļūst gaisā, nav iespējams apturēt tieksmi dedzināt pērno zāli.

Jāatgādina, ka katrs zemes īpašnieks vai lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo, arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu viņam piederošajā teritorijā ir izdarījis kāds cits.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. panta ceturtā daļa nosaka — par kūlas dedzināšanu — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51. pants nosaka — Par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos — uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem

Atgādinām, ka īpašniekiem, kuri pieteikušies uz platību maksājumiem un kuru teritorijā, konstatēta kūlas degšana, par 10% tiek samazināti Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumi. Sadarbojoties Lauku atbalsta dienestam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, pērn 334 saimniekiem, kuru īpašumos degusi kūla, samazināti atbalsta maksājumi 45 tūkstošu latu apmērā. Savukārt kārtīgiem saimniekiem ir iespēja saņemt gan valsts, gan Eiropas finanšu palīdzību zemju apsaimniekošanai.

Labas saimniekošanas prakses nosacījumi dabas aizsardzības jomā nosaka – nedrīkst pieļaut zāles dedzināšanu, jo tādejādi degradē vērtīgos biotopus un iet bojā kukaiņi, putni, putnu ligzdas un dzīvnieki. MK noteikumi Nr. 82 „Ugunsdrošības noteikumi” paredz — objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, kā arī zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

 Siguldas novada Attīstības pārvalde informē, ka aprīlī saņemts apstiprinājums no Bērnu un ģimenes lietu ministrijas par finansējuma piešķiršanu diviem pašvaldības sagatavotajiem projektiem. Tiek plānots ierīkot sporta laukumu jauniešiem Depo ielā 3, kā arī finansēt Jauniešu iniciatīvas centra izveidi Siguldas novadā. Kopējās abu projektu investīcijas ir ap 17 tūkstošiem latu — gandrīz 11 tūkstoši latu no ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem un ap 7 tūkstošiem latu no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

 „Siguldas novadā ir vairāk nekā 2,5 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 – 25 gadiem, kā arī gandrīz 2,4 tūkstoši bērnu līdz 15 gadu vecumam. Veiktie pētījumi Siguldas jauniešu vidū parāda, ka dators un kaitīgie ieradumi ir aktuāla problēma jauniešu vidū. Brīvais laiks bieži tiek pavadīts vai nu pie datora, vai lietojot apreibinošas vielas. Kā iemesli tam paši jaunieši min, ka Siguldā nav kur aktīvi atpūsties. Projekta „Sporta laukuma Siguldā pielāgošana jauniešu fizisko aktivitāšu un aktīvās atpūtas nodrošināšanai” mērķis ir veicināt veselīgu un aktīvu dzīves veidu, radot iespējas nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm, kā arī pielāgot,” stāsta Siguldas novada domes izpilddirektors Uģis Mitrevics

Projekta ietvaros līdz šā gada 1.septembrim plānots iegādāties un uzstādīt sporta inventāru – futbola vārtus, marķēt futbola laukumu un atjaunot segumu. Tiks uzstādīti arī soliņi un atkritumu urnas.

Piešķirtais finansējums tiks izlietots arī Siguldas novada Jauniešu iniciatīvas centra izveidei . Projekta mērķis ir izveidot jauniešu iniciatīvu centru Siguldas novadā, radot iespēju jauniešiem iespēju pulcēties vienkopus, kopīgi plānot brīvā laika lietderīgu izmantošanu, gūt viņu vajadzībām un interesēm atbilstošas zināšanas un prasmes.

 „Lai arī skolēniem Siguldas novadā tiek piedāvātas dažādas iespējas, kā pavadīt savu brīvo laiku, joprojām ir aktuāla problēma par bērnu un jauniešu daudzveidīgu, mērķtiecīgu organizētā brīvā laika pavadīšanas iespējām pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai,” skaidro topošā Jauniešu iniciatīvu centra vadītāja Ilze Vilciņa

Par šiem līdzekļiem pavasarī un vasarā paredzēts iekārtot nodarbību telpas Siguldas pilsētas kultūras namā, Pils ielā 10.

Klāt pavasaris un aktīvi atsākusies šai sezonai tik raksturīgā aktīvā atpūta – braukšana ar velosipēdu. Speciālisti vērš uzmanību – arī velosipēdistiem ir būtiski ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

To var izdarīt, dodoties uz jebkuru CSDD nodaļu un sekmīgi nokārtojot satiksmes noteikumu testu velosipēdista apliecības saņemšanai.

-         pase vai dzimšanas apliecība (no 15 gadu vecuma nepieciešama pase);

-         viena dokumentu fotogrāfija.

-         pirmais tests ir bezmaksas;

-         atkārtota testa pieņemšana maksā Ls 0,65

Katrā CSDD nodaļā dienas un laiki, kad tiek pieņemti velo testi, atšķiras. Lai noskaidrotu, kad var ierasties uz eksāmenu, jāsazinās ar tuvāko CSDD nodaļu. Rīgas nodaļā testa nokārtošanai var pieteikties pa tālruni +371 7025791.

Apgūt nepieciešamās zināšanas, lai kārtotu eksāmenu CSDD velosipēdista vadītāja apliecības iegūšanai, var

-         no izdevniecības „Zvaigzne ABC” grāmatas „Ceļā ar velosipēdu” vai no Ceļu satiksmes noteikumiem;

-         CSDD mājas lapā www.csdd.lv pieejams velo tests, kuru izpildot var pārbaudīt savas zināšanas un gatavību tiesību iegūšanai.

Apmācību un velosipēdistu vadītāju apliecības iespējams nokārtot arī Siguldā — autoskolā „Apse”, Pulkveža Brieža ielā 105 b.

Informāciju par CSDD sniegtajiem pakalpojumiem jūs varat iegūt:

-         kontaktējoties ar CSDD pa tālruni +371 7025777;

-          sūtot vēstuli CSDD, Miera iela 25, Rīga, Latvija, LV – 1001 vai pa e‑pastu: office@csdd.gov.lv;

-         vēršoties pie CSDD darbiniekiem kādā no klientu apkalpošanas vietām.

Sestdien, 26.aprīlī no plkst. 9.00 – 15.00 Svētku laukumā notiks Jurģu gadatirgus, kurā piedalīsies vairāk nekā 40 amatnieki, kā arī koku, krūmu un stādu audzētāji. Rūpniecības preču gadatirgus notiks Siguldas Tirgus teritorijā (Tālrunis informācijai rūpniecības preču tirgotājiem — 67973039; 26335089).

Īpaši Jurģu dienas gadatirgum ir sagatavota arī novada pašdarbības kolektīvu koncertprogramma, kurā no plkst. 11.30 uzstāsies folkloras kopa ‘Senleja’, deju kolektīvi ‘Purenīte’ un ‘Sidrabdancis’, kā arī Siguldas teātra aktieri.

Sīkāka informācija par gadatirgu norisi pie Siguldas pilsētas kultūras nama vadītājas Daces Plešas, tālrunis: 67970814. 

Sīkāka informācija par rūpniecības precēm un pieteikšanās pa tālruni  7973039,  26335089 ( Vija Vanaga).

Siguldas novada dome informē, ka apstiprinājusi arī gadatirgu norises laikus un organizatorisko kārtību Siguldas novadā. Tie tiks rīkoti laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 15.00. Tirdzniecība gadatirgos un svētku tirdziņos būs atļauta tikai ierādītajās vietās, ja ir samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās un samaksa par tirdzniecības vietu.

 Pašvaldības nodevu nosaka Siguldas novada domes 2005.gada 27.jūlija saistošie noteikumi Nr.10 „Par pašvaldību nodevu tirdzniecībai publiskās vietās”(prot.Nr.15, §11) .

Pašvaldībā apstiprināta arī maksa par tirdzniecības vietām gadatirgos un svētku tirdziņos:

Šogad paredzētie gadatirgi – Novada svētku tirgus amatniekiem (31.maijā), Zāļu tirgus (21.jūnijā), Miķeļa gadatirgus (27.septembrī), Ziemassvētku gadatirgus (20.decembrī).

No 22.marta līdz 22.aprīlim Siguldas novadā noritēja Kultūras centra rekonstrukcijas un paplašināšanas būvniecības ieceres apspriešana. Ikviens interesents Siguldas novada domes Būvvaldē un Siguldas pilsētas kultūras namā varēja aplūkot projekta skices un izteikt viedokli. Tika rīkota arī tikšanās ar projekta izstrādātājiem un pašvaldības pārstāvjiem, kuras laikā notika projekta prezentācija un sniegtas atbildes uz jautājumiem. Diskusijas raisījās arī pašvaldības mājas lapā www.sigulda.lv, kur apskatāmi projekta prezentācijas materiāli.

Kultūras centra rekonstrukcijas ideja tika apspriesta arī vairākās diskusiju grupās aizvadītā gada nogalē, kad uz sarunām tika aicināti siguldieši no 11 dažādām mērķgrupām — sabiedrisko organizāciju pārstāvji, amatiermākslas kolektīvu vadītāji, mākslinieki, mūziķi, banku un apdrošināšanas sabiedrību darbinieki, drošības un pakalpojumu dienestos strādājošie, izglītības iestāžu un radošo kolektīvu vadītāji, jaunieši, mediju un poligrāfijas pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, tūrisma biznesa pārstāvji, jaunās ģimenes, kas dzīvo vismaz trīs gadus Siguldā un audzina mazus bērnus, kā arī uzņēmēji. Kopskaitā diskusijās piedalījās 94 dalībnieki.

80 procentu uzklausīto viedokļu atbalsta Kultūras centra rekonstrukciju un paplašināšanos. Pašvaldība uzklausījusi arī iedzīvotāju jautājumus — lielākoties tie skar projekta izmaksas un energoefektivitāti.        

Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks un pašvaldības Attīstības komisijas vadītājs Jānis Zilvers „Siguldas Novada Ziņām” pastāstīja, kā virzās novadniekiem tik nozīmīgā objekta idejas īstenošana un kad varētu svinēt tā atklāšanu. 

Kultūras centra projekta pamatā starptautiska mēroga ekspertu viedokļi

Rekonstrukcijas un paplašināšanas ieceres projekta autori ir SIA „Arhitektūras un dizaina firma A plus”, galvenais arhitekts – Rolandas Palekas (Lietuva), kurš ar savu jaunā kultūras centra ideju pārliecinoši uzvarēja Siguldas novada domes organizētajā Starptautiskajā arhitektu un pilsētplānotāju plenērā 2004. gada nogalē. Plenērā izstrādātos darbus izvērtēja arhitektu žūrija un tehniskā žūrija, apvienojot speciālistus no Latvijas un arī ārvalstīm. Abas žūrijas pārliecinoši atzina, ka Lietuvas arhitektu izstrādātais piedāvājums vislabāk risina gan arhitektonisko, gan funkcionālo ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas ideju.

Siguldas novada dome jau otro gadu darbojas Latvijas Pasākumu centru asociācijā. Martā asociācijas sanāksmē tika spriests par Latvijas pasākumu centru menedžmentu un attīstības perspektīvām Baltijas valstu kontekstā. Tikšanās reizē savā pieredzē dalījās ne tikai Latvijas un Igaunijas pasākumu centru vadītāji, bet arī pieredzējis starptautisks eksperts – pasākumu centru darbības konsultants Gerfrīds Štīlers (Berlīne, Vācija). Tajā piedalījās arī pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte un koncertzāles „Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska, aicinot vācu ekspertu iepazīt arī Siguldas novada pasākumu norises vietas — „Balto flīģeli”, Pilsdrupu estrādi, Svētku laukumu. Viesojoties Siguldā, eksperts izvērtēja arī jaunceļamā Kultūras centra projektu, to, pozitīvi novērtējot, atzina kā interesantu objektu gan saturiskā, gan funkcionālā risinājumā. Viņš sniedza arī vairākus vērtīgus ieteikumus par telpu funkcionālu izmantošanu un publiskās – privātās partnerības veidošanu.

Izstrādātā projekta galvenā iezīme ir vēlme veidot telpu, kas siguldiešiem radītu kopības sajūtu. Projekts paredz pilsētas kultūras nama rekonstrukciju un trīs jaunu apjomu būvniecību teritorijā starp viesnīcu „Sigulda” un šībrīža kultūras nama ēku, kurus apvienos stiklots ātrijs.

Kultūras nama rekonstrukcija un paplašināšana ir nozīmīga vairāku iemeslu dēļ. Esošā kultūras nama ēka, kas celta 60.gados, ir novecojusi un nespēj kvalitatīvi veikt savas funkcijas, nodrošinot pasākumu norisi un pašdarbības kolektīvu darbu. Siguldas novadā šobrīd trūkst pietiekami plašas zāles, kurā varētu rīkot pasākumus lielam apmeklētāju skaitam. Ir pasākumi, kuri nav piemēroti organizēšanai pilsdrupu estrādē vai Svētku laukumā, arī koncertzālē „Baltais flīģelis” paredzētas vietas tikai 250 skatītāju sēdvietām. Tādēļ Kultūras centrā paredzēta koncertzāle 800 apmeklētājiem. „Savulaik, aizvadītā gadsimta 20.gados, kad tika būvēts Biedrības tautas nams Vidzemes šosejas tuvumā, tajā tika projektēta zāle 400 vietām, neskatoties uz to, ka apkārtnē bija tikai 3 — 4 tūkstoši iedzīvotāju. Vēlāk šī ēka kļuva par ievērojamu kultūras centru visā apkārtnē. Tas pamato, ka plānotais koncertzāles apjoms, ņemot vērā potenciālo apmeklētāju skaitu, nebūt nav par lielu,” precizē J.Zilvers. Izpētīts, ka jaunā Kultūras centra mērķauditorija būtu vairāk nekā 15 tūkstoši novada un ap 40 tūkstošiem apkārtnes iedzīvotāju no citām pašvaldībām, kas ik dienas izmanto Siguldas infrastruktūru.

Kultūras centra projektā paredzēta arī izstāžu zāles – galerijas celtniecība, jo uz doto brīdi Siguldas pilsētas centrā nav atbilstošas vietas, kur organizēt izstādes. Tās var rīkot Turaidas muzejrezervātā un Siguldas pagasta kultūras namā, bet abas atrodas tālu no centra. Tiks veidota arī jauna kinozāle.

Siguldā trūkst telpu vairākām kultūras un izglītības iestādēm — Pilsētas bibliotēka izvietota pirmsskolas izglītības telpās, arī bērnu bibliotēkai „Baltajā flīģelī” pietrūkst telpu. Tādēļ atbilstoši likumdošanas prasībām, jāveic jaunas bibliotēkas būvniecība, to paredzēts izvietot Kultūras centrā. Siguldas novadā veiksmīgi attīstās arī Mākslas un Mūzikas skola. Jāpaplašinās arī Mākslas skolai. Tā tiks pārvietota uz kultūras centra telpām, „Balto flīģeli” atstājot Mūzikas skolas un koncertzāles attīstības nodrošināšanai.

Jaunajā, daudzfunkcionālajā kultūras centrā tiek plānota arī konferenču un pasākumu zāle, jauniešu atpūtas centrs, bērnu nodarbību un atpūtas telpas un kafejnīca.  

Topošais Kultūras centrs – reģionāla un nacionāla līmeņa nozīmes ēka

„Līdz šim Siguldai nav izdevies piesaistīt vairāku nozīmīgu izklaides pasākumu rīkotāju uzmanību tieši nepiemērotu telpu dēļ, piemēram, lielkoncertu rīkošanai, tādēļ ir nepieciešama zāle lielam cilvēku skaitam,” skaidro pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte. 

Siguldas novadā, salīdzinot ar citām Rīgas rajona pašvaldībām, ir vislielākais tautas mākslas kolektīvu skaits — novadā darbojas 29 kolektīvi, apvienojot gandrīz 600 dalībniekus un Kultūras centrs lielākajai daļai no tiem kalpo kā mājvieta nodarbībām. Nepieciešams izbūvēt piemērotas nodarbību telpas, aprīkotas ar ģērbtuvēm, dušu, jāatjauno ēkas sanitārie mezgli.  

Pēc Eiropas standartiem un piedāvātajiem kultūras pakalpojumiem, topošais Kultūras centrs atbilst nacionālā līmeņa kultūras iestādei. Arī novada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, kad pašvaldībām būs jāpārņem daudzas rajona administratīvo centru funkcijas, Siguldas novads varētu uzņemties kultūras namu metodisko vadību.

Noslēdzoties sabiedriskajai apspriešanai, tiks izstrādāts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts. „Publiskā apspriešana pauž sabiedrības nostāju pret ēkas nepieciešamību kopumā un dod pārliecību arī deputātiem par to, kāds lēmums būtu jāpieņem,” teic J.Zilvers.

Projektēšanas gaitā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta energoefektivitātei. Ēkas savienojošais stiklotais ātrijs ēku veidos gaišu un mājīgu, to ir grūti panākt, neizmantojot dabīgo apgaismojumu. Taču stiklotās konstrukcijas procentuāli aizņem nelielu daļu no kopējā ēkas apjoma.

Rekonstrukcijas laikā tiks likvidēts pilsētas kultūras nama saimnieciskais pagalms un palīgēkas, paplašinot ēku un izvietojot automašīnu stāvvietas līdz Raiņa ielai. Topošā Kultūras centra ēka aizņems arī šī brīža stāvlaukuma teritoriju, to pārvietojot uz teritoriju pie autoostas, kuras izvietošana turpmāk plānota dzelzceļa stacijas tuvumā. Stāvlaukumi tiks paplašināti arī stacijas zonā. „Ēka atradīsies pašā centrā, lielai daļai apmeklētāju dodot iespēju pasākumus apmeklēt kājām, nevis ar transportu,” piebilst J.Zilvers. 

Tehniskā projekta izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2009.gada februārim, tā izmaksas ir ap 289 tūkstošiem latu. Pēc tehniskā projekta izstrādes, tiks izvērtēta objekta izmaksu kontroltāme un tiks lemts par pašvaldības iespējām uzsākt projekta īstenošanu.

Plānots, ka kopējās Kultūras centra būvniecības izmaksas varētu svārstīties no 5 līdz 10 miljoniem latu. „Kultūras centrs nav šā brīža iegriba, lai apmierinātu kādu īstermiņa vēlmi,” teic J.Zilvers, „ēkas vērtība būs tikpat nozīmīga vēl arī pēc 50 gadiem. Turklāt tas ir veiksmīgs risinājums, kā apvienot izdevumus, jo, būvējot atsevišķi četras jaunas izglītības un kultūras iestādes, kā tas būtu nepieciešams šobrīd, izmaksas būtu krietni vien augstākas. Veiksmīgas prognozes rezultātā, nākamgad rudenī varēsim likt pamatakmeni rekonstrukcijas uzsākšanai”.

Sestdien, 26. aprīlī, Siguldas novada Jauniešu iniciatīvu centrs un Jauniešu dome organizēs talku „Sakopsim Siguldu“, kura notiks Gleznotājkalna apkārtnē.

„Gleznotājkalns ir Siguldas lepnums, tas ietilpst Gaujas nacionālā parka teritorijā un ir viens no nozīmīgākajiem, apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem, no kura paveras pārsteidzoša ainava uz Gaujas senieleju. Nozīmīgi ir arī tas, ka šis objekts ir sabiedrībai brīvi pieejams, tajā garantēta neskartu dabas vērtību saglabāšana. Gleznotājkalna lielākā vērtība ir neskarta un mazpārveidota daba, diemžēl apmeklētāji nereti aizmirst paņemt līdzpaņemtos iepakojumus, tādēļ apkārtnē ir atkritumi, kas jāsavāc,“ vēlmi doties talkā Gleznotājkalna apkārtnē pamato jaunieši. Talkas laikā jaunieši sakops mežu, bet pēc labi padarītā darba neizpaliks neliels pikniks ar desiņu cepšanu un tēju. Neiztrūks arī jautri brīži!

Siguldas jaunieši un visi, kas vēlas pievienoties un palīdzēt sakopšanas darbos, aicināti tikties plkst. 11.00 pie Gleznotājkalna jaunā stāvlaukuma.

SIA „Jumis” pārstāve Zane Gaisa atzina, ka akcijas laikā iedzīvotāji daudz aktīvāk nodeva elektropreces. Siguldā uz savākšanas punktu ir atnestas trīsdesmit divas nolietotās elektroiekārtas. Nākošais elektropreču savākšanas akcijas posms Siguldā no aprīļa līdz maijam sakrīt ar spodrības mēnesi un SIA „Jumis” cer uz vēl lielāku iedzīvotāju aktivitāti.

Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto elektrisko un elektronisko preču savākšanai no mājsaimniecībām. Akcija vienlaicīgi notiek visā Latvijā 35 pilsētās sadarbībā ar 29 atkritumu apsaimniekošanas organizācijām.

LZP valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs pateicas visiem, kuri atsaukušies aicinājumam atbrīvoties no nokalpojušiem datoriem, televizoriem, galda lampām, gludekļiem, ledusskapjiem vai salauztām elektroniskām rotaļlietām. „Tas ir izdevīgi – tiekot vaļā no nevajadzīgiem krāmiem, ir iespēja paplašināt dzīves telpu un laimēt dāvanu kartes. Bez tam — nododot elektropreces, tās nenonāks dabā un neradīs piesārņojumu”, teic M.Simanovičs.

Atgādinām, ka iedzīvotāji bez maksas var nodot nolietotus televizorus, ledusskapjus, veļas mašīnas un citas sadzīves elektropreces SIA „Jumis” tehniskajā bāzē Siguldā, Augļu ielā 8 darba dienās no plkst. 8:00 līdz plkst. 17:00. Tālrunis uzziņām: 67972286. Nodošanai atgādātās elektropreces nedrīkst būt izjauktas!

Aizvadītā nedēļā, 16.martā tika apstiprināts Siguldas novada 2007.gada Publiskais gada pārskats – visaptverošs dokuments par novada attīstības tendencēm, paveikto infrastruktūras uzlabošanā, sociālo un ekonomisko situāciju, budžeta rādītājiem, kā arī citu iedzīvotāju labklājībai un novada attīstībai nozīmīgu informāciju. Gada pārskata prezentācijas pasākumā piedalījās Siguldas novada domes deputāti, pašvaldības iestāžu vadītāji un pārvaldes darbinieki. Uz pasākumu tika aicināti arī Siguldas novada iedzīvotāji.

„Gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Siguldas novada attīstību sociālajā un ekonomiskajā jomā, pašvaldības līdzekļiem, saistībām un saimnieciskās darbības rezultātiem pagājušajā gadā,” klātesošos uzrunāja Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis.

Siguldas novada attīstība 2007. gadā infrastruktūras, izglītības, kultūras un uzņēmējdarbības jomās, kuras virzītas uz novada ilgtspējīgu attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos, notiek strauji — 2007.gads Siguldas novada vēsturei un attīstībai bijis nozīmīgs.

 Pēdējos trīs gados strauji pieaug Siguldas novada pašvaldības budžets. Būtiski palielinājies arī iedzīvotāju skaits, līdz ar to arī pieaugusi pašvaldības atbildība un rūpes dažādās jomās – aktuāla kļūst jaunu izglītības iestāžu būvniecība, infrastruktūras attīstība plašākā teritorijā, kā arī vēršot pastiprinātu uzmanību uz sabiedrisko kārtību novadā.

Siguldas novadā reģistrēti gandrīz 15 tūkstoši iedzīvotāju, lielākā daļa — gandrīz 10 tūkstoši no tiem ir cilvēki darbspējas vecumā. Iedzīvotāju skaits palielinās ne tikai migrācijas rezultātā, bet arī dzimstībai pārsniedzot mirstību. 2007.gadā piedzimis par 50 bērniem vairāk nekā reģistrēts aizsaulē aizgājušo skaits.

 Pašvaldības 2007. gada budžets veiksmīgi izpildīts visās sadaļās – gan ieņēmumos, gan izdevumos. 2007.gadā ieņēmumi sasnieguši 9 393 427 latus – par 30,2% vairāk nekā 2006. gadā. Pagājušā gadā novada budžeta ieņēmumu sadaļa papildinājusies par 642 473 latiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – tas sniedzis iespēju novada attīstībā ieguldīt būtiski vairāk līdzekļu. Tā kā pašvaldības budžeta ieņēmumu lielāko daļu sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tas nepārprotami liecina par iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanos. 2007.gadā ap 800 pašvaldībā nodarbinātajiem vidējā darba samaksa sasniegusi 450 latus mēnesī, tomēr pakalpojumu cenu pieaugums, energoresursu sadārdzināšanās veicinājusi inflācijas palielināšanos, kas jūtama arī novada nekustamā īpašuma tirgū. Šie faktori jau nākošajos gados var samazināt Siguldas novada pašvaldības budžeta pieauguma tempus, tādēļ, iespējams, nākotnē nāksies samazināt investīciju pieaugumu novada infrastruktūrā un būs rūpīgi jāizvērtē kredītu saņemšanas un atmaksas iespējas.

Siguldas novada pašvaldības aizņēmumi 2007. gadā veidoja ap 1,7 miljoniem latu. Aizņēmumi izlietoti vairākos nozīmīgos infrastruktūras un attīstības projektos — novada ceļu remontos, Svētku laukuma ierīkošanai, Siguldas kapličas būvniecībai, ūdenssaimniecības attīstībai, novada pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanai un Jūdažu sabiedriskā centra būvniecībai. 2007.gadā uzsākti vairāki nozīmīgi Eiropas Savienības atbalstu guvuši projekti – atkritumu izgāztuves „Silzemnieki” rekultivācija vairāk nekā 271 tūkstoša latu apmērā, kā arī projekts „Hanseatica”, kura norisei 2007. gadā izlietoti gandrīz 23 tūkstoši latu. Būtiskas bija pašvaldības iemaksas Finanšu izlīdzināšanas fondā, tās sasniegušas 883 255 latus – pat par 56,5% vairāk nekā 2006. gadā.

 Izglītība un kultūra ir nozīmīgas jomas Siguldas novadā – to attīstīšana un uzturēšana veido vairāk nekā 50 procentus pašvaldības budžeta izdevumu. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu darbības nodrošināšanai tiek tērēts 85 – 90% no kopējām izmaksām, vecāku maksājumi sedz 10–15% izdevumu. Tiek uzturētas četras pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, 7 vispārizglītojošās skolas un 4 profesionālās izglītības iestādes. 

Izglītības un kultūras komitejas 2007.gadā izsludinātajā atklātajā projektu konkursā tika iesniegti 68 projekti – pašvaldība ar 25 000 latu finansējumu atbalstīja 38 siguldiešu, novada iestāžu un nevalstisko organizāciju iesniegtos projektus izglītības un kultūras jomā. 2007. gadā veikti plaši remontdarbi izglītības, interešu izglītības un pirmskolas izglītības iestādēs, bet mazie siguldieši un viņu vecāki atzinīgi novērtējuši gan pirmsskolas izglītības iestāžu rotaļu laukumos veiktos uzlabojumus, gan Raiņa parkā veiktos labiekārtošanas darbus.

2007. gada augustā, pamatojoties uz Siguldas mūra pils celtniecību, siguldieši svinēja Siguldas 800gadi. Gatavošanās svētkiem, siguldiešu ieinteresētība un krāšņie svinību pasākumi pierādīja pašvaldības darbinieku un novadnieku spējas veiksmīgi realizēt vērienīgus projektus. Svētkus apmeklēja ap 130 tūkstošiem Latvijas un ārvalstu viesu, kuri iepazina novadu, tā kultūru un tradīcijas. Siguldas 800gades svinības bija lielākais kultūras notikums Latvijā 2007 gadā.

2007. gadā pašvaldība apstiprināja Siguldas novada Attīstības programmu, kura nosaka turpmākās novada attīstības vīzijas un principus, par prioritātēm izvirzot kultūru, izglītību, sportu un tūrismu. 2008. gadā plānots apstiprināt Siguldas novada Teritorijas plānojumu, kas novada investoriem sniegs skaidru priekšstatu par iespējām novadā ieguldīt investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību. Būtiski ir tas, ka Teritorijas plānojums vienkāršos būvniecības dokumentācijas sagatavošanu un palielinās uzņēmēju uzticību un vēlmi sadarboties ar pašvaldību. Siguldas novada uzņēmēju uzdrīkstēšanās sniegt atbalstu Siguldas 800gades svinībām un citiem projektiem, apliecina investoru ticību novada turpmākai attīstībai.

Kā vienu no draudiem pašvaldības sekmīgai attīstībai gada pārskata prezentācijā domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis minēja paredzamo pašvaldību reformu. “Ja to neatbalsta visas novadu projektā paredzētās pašvaldības, tas nesekmēs novada attīstībai nepieciešamu lēmumu pieņemšanu. Tika aizvadīti 2 gadi līdz darbu uzsāka spēcīga novada pārvalde. Šobrīd novada pārvaldē strādā daudz profesionāli un kvalificēti darbinieki, kuri var sekmēt novada attīstību un piesaistīt attīstībai nepieciešamos līdzekļus. Pašvaldību reformas laikā svarīgi ir saglabāt pārvaldes kodolu,” skaidroja T.Puķītis. Ministru Kabineta noteikumi paredz izveidot novadu, kurā iekļautos Siguldas novads, Allažu pagasts, Inčukalna novads un Vangažu pilsēta. Plānotā novada pašvaldības, izņemot Vangažu pilsētu šādu novada izveidi neatbalsta. Arī plānotā rajonu reorganizācija var radīt nopietnas problēmas tām pašvaldībām, kurām būs jāpārņem tie īpašumi, kuri pašlaik tiek finansēti no rajona budžeta.

 Siguldas novads ar izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, sakārtoto infrastruktūru un vidi, ir pievilcīga dzīvesvieta. Labas satiksmes iespējas ar citām pilsētām, iespēja atrast darbu, iegūt labu izglītību, nodarboties ar sportu un baudīt kvalitatīvus kultūras pasākumus ir nozīmīgs priekšnosacījums iedzīvotāju interesei par novadu. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, arvien nepieciešamāka ir jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un jaunu, atbilstošu telpu piemeklēšana 3.pamatskolai. 2007. gadā uzsākta Siguldas kultūras centra projektēšana. Realizējot šos projektus Siguldas novads kļūs par vienu no konkurētspējīgākajām pašvaldībām Latvijā.