27. martā norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 55 lēmumprojekti. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Nākamā kārtējā domes sēde norisināsies 24. aprīlī. Kā ierasts, domes sēdes norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Siguldas novadā turpinās bezmaksas sporta nodarbības. Nodarbības, kā līdz šim, notiks Allažos, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Mālpilī, Morē, Lēdurgā, Raganā, Siguldā un Sunīšos.
Nodarbības var apmeklēt ikviens novadnieks. Aicinām iepazīties ar bezmaksas nodarbību grafiku aprīlim:
Allažu Sporta centrā:
Inciemā, Sporta un atpūtas centrā “Namiņš”:
Inčukalna Sporta centrā:
Jūdažu Sabiedriskajā centrā:
Krimuldas Sporta centrā:
Lēdurgas Sporta centrā:
Mālpils Sporta centrā:
Mores Tautas namā:
Siguldas Sporta centrā:
Sunīšu Kopienas centrā:
Uz nodarbībām nav nepieciešams pieteikties, izņemot tur, kur tas ir norādīts.
Nodarbību grafikā iespējamas izmaiņas. Aktuālajai informācijai aicinām sekot līdzi pašvaldības tīmekļa vietnē un sociālo tīklu vietnēs.
Nodarbības tiek finansētas Siguldas novada pašvaldības projekta “Iedzīvotāju fizisko aktivitāšu nodarbību nodrošināšana” ietvaros.
Izceļot bāriņtiesu darba nozīmi un lomu bērnu labbūtības nodrošināšanā, turpinās pērn aizsāktā tradīcija, 26. martā atzīmejot Bāriņtiesu darbinieku dienu.
Siguldas novada pašvaldība pateicas Bāriņtiesas darbiniekiem par profesionalitāti, gādību un atbalstu, kā arī misijas apziņu strādāt bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību nodrošināšanā.
Stabilas, sociāli un ekonomiski neatkarīgas ģimenes ir viens no galvenajiem pamatiem vērtībās balstītas sabiedrības pastāvēšanai. Realitātē ir ģimenes, kurās rīkojas pretēji, un situācijas, ar kurām ikdienā saskaras bāriņtiesu darbinieki, kļūst arvien sarežģītākas. Lai arī šis darbs Latvijā joprojām nav pienācīgi novērtēts, tieši bāriņtiesai ir būtiska loma bērnu tiesību aizsardzībā. Tā darbojas kā atbalsta sistēma, kas veicina ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu.
SIA “Saltavots” informē: saistībā ar ūdensvada avāriju šobrīd ir pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem Lēdurgā –”Auvas”, “Ciemgaļi”, “Čunkuri”, “Dravnieki” un “Saullēkti”. Ūdensapgāde būs pārtraukta līdz brīdim, kad avārijas situācijas būs novērsta.
Patlaban tiek veikti darbi, lai pēc iespējas drīz atjaunotu ūdensapgādi. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Skanot senai putnu modināšanas dziesmai un Ķempju Kārļa dzejoļa “Aģjoug” rindām, 22. marta rītā Aģes upe atguva savu seno nosaukumu Salacas lībiešu valodā. “Aģjoug” (malas upe) – tā senāk skanējis Aģes upes vārds, un tagad upei ir divi vārdi.
Zīmes atklāšanas pasākumā piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa un Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, kā arī folkloras kopa “Putni”, lēdurdzieši un viesi.
Lēdurgas koris “Lettegore” iepriecināja visus ar sagatavoto teiku, kas veltīta Lapu upei jeb Lēdurgai, pēc kuras kopā skanēja Lēdurgas himna “Lapu upe Lēdurga”. Rokdarbu studijas “Aģe” dāmas uz vietas auda jostu lībiešu karoga krāsās – zaļa (mežs), balta (liedaga smiltis), zila (jūra). Apmeklētāji varēja ieaust jostā savas labās domas un vēlējumus Lēdurgai, ar jostu izrotājot zīmi, bet tilta margās iesienot krāsainos dzīparus.
Veltot laba vēlējumus un stiprinot Vidzemes kūltūras kopienu, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika stāsta: “Vietvārds ir pagātnes kultūras liecība, kuras pētot, mēs atklājam stāstus par cilvēkiem, kuri reiz devuši vārdus vietām mums apkārt. Vienlaikus vietvārdi atspoguļo ne tikai valodu, kurā viņi runāja, bet arī viņu pasaules redzējumu un dabas lomu tajā. Lībieši mums ir atstājuši daudzas šādas mīklas, padarot Latvijas ģeogrāfijas izzināšanu par aizraujošu ceļojumu laikā. Šodien viena ir atminēta.”
“Siguldas novadā jau trešo reizi pavasara ieskaņā uz Gaujas tilta, līdzās Latvijas karogiem, paceļam lībiešu karogus. Šis gads ir īpašs, jo Lēdurgā atklājam pirmo ceļazīmi Vidzemē latviešu un lībiešu valodā – mostas putni un mostas mūsu pašapziņa. Lai jaunā vietvārda zīme pie Aģes upes rosina interesi pētīt un izzināt vietas vēsturi, un lai šādu zīmju skaits aug!” tā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa uzsver nule atklātās Aģes vietvārda zīmes nozīmību: “Nosaukuma “Aģjoug” atklāšana sniedz iespēju no jauna paraudzīties uz mums tik ierastajiem vietvārdiem un atklāt to dziļāko nozīmi. Esmu īpaši gandarīta, ka pirmā vietvārda zīme Salacas lībiešu valodā atklāta tieši upei – plūstošam, dzīvam elementam, kas savieno ainavas un nes sev līdzi kustību un pārmaiņas. Ceru, ka šai zīmei drīzumā sekos arī citas – Svētupe, Salaca, Mudurga, kā arī apdzīvoto vietu nosaukumi Vidzemes vēsturiskajā zemē.”
Organizatori pateicas visiem atklāšanas pasākuma apmeklētājiem par kopā būšanas brīdi, kas radīja piederības sajūtu lībiskajam mantojumam.
Iznācis Siguldas novada pašvaldības informatīvā bezmaksas izdevuma “Siguldas Novada Ziņas” marta numurs, kurā var lasīt aktuālo informāciju par notikumiem novadā.
“Siguldas Novada Ziņas” tiek piegādātas novada iedzīvotājiem, informatīvo izdevumu “Siguldas Novada Ziņas” saņemot bez maksas savā pastkastītē. Gadījumā, ja izdevums līdz jūsu pastkastītei nenonāk līdz 31. martam, lūdzam ziņot uz e‑pasta adresi prese@sigulda.lv.
Pašvaldības informatīvā izdevuma elektroniskā versija aplūkojama šeit.
Nākamais “Siguldas Novada Ziņas” izdevums iznāks 29. aprīlī.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Vijas ģimeni.
Vija Blūmiņa dzimusi 1953. gada decembrī izsūtīto ģimenē Tālajos Austrumos – Amūras apgabala Zejas rajona Ovsjankas ciemā. Vijas vecāki satikušies izsūtījumā. Māte strādājusi ēdnīcā, kur iepazinusies ar Vijas tēvu – šoferi un bitenieka palīgu.
Viena no spilgtākajām Vijas atmiņām, esot izsūtījumā, ir diena, kad piedzima viena no viņas māsām. Mātei dzemdības notikušas mājas, bet Vija tikmēr sēdējusi uz lievenīša ar saulespuķu galvu klēpī un dzirdējusi, kā iekštelpās pasaulē nāk māsiņa.
Vijas ģimene izsūtījumā pavadīja no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada decembrim, atgriežoties Latvijas teritorijā, kad Vijai bija trīs gadi.
Vijas ģimene apmetusies Allažos, bet pastāvīgi sākusi dzīvot Siguldā 1982. gadā, kad apprecējusies un uzsākuši šeit ģimenes dzīvi. Pēc institūta Vija strādājusi kā pediatre, bet vēlāk specializējusies kā rehabilatogs gan tā laika Krimuldas bērnu sanatorijā, gan Siguldas slimnīcā. Tagad Vija ir pelnītā atpūtā un velta laiku hobijiem – iepriekš dejojusi senioru deju kolektīvā, bet šobrīd atgriezusies pie mīlestības pret dziesmu, piedaloties senioru korī “Gāle”.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Gunta ģimeni.
Gunta Bidera dzimtā vieta ir Straupe. Viņa ģimenei 1949. gada 25. martā tika dotas 15 minūtes, lai sakopotu būtiskāko un dotos uz Amatas staciju, kur viņus jau gaidīja lopu vagons. Izsūtīšanas pamats – latviešu nacionālisti. Tolaik Guntim bija deviņi gadi. Gunta ģimene līdz Tomskai 47. vagonā pavadīja divas nedēļas.
Guntis atminas skarbos apstākļos, kādos nācies dzīvot – gan slimību izplatīšanos, masalu dēļ nonākot pat slimnīcā, gan necilvēcisko attieksmi. Tā, piemēram, zaldāti ņirgājoties nav ļāvuši doties pie mucām, kurās bija svaigais ūdens, bet tikai pie tā, kas ir sastāvējies.
1956. gada rudenī atnāca atļauja, ka var doties uz Latvijas teritoriju. Atgriešanos viņiem izdevās īstenot 1957. gada 1. aprīlī.
Guntis savu dzīvi galvenokārt pavadījis, strādājot par elektroatslēdznieku, bet brīvajā laikā vēl joprojām aizraujas ar grāmatu lasīšanu. 1974. gadā iegādājās īpašumu Siguldā, bet no 2001. gada šeit dzīvo pastāvīgi.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Ausmas ģimeni.
Ausma Šīrone ir piedzimusi, uzaugusi un arī šobrīd par mājām sauc Siguldu. 1949. gada 25. marts izmainīja arī Ausmas ģimeni dzīvi. Ausma, viņas jaunākais brālis un māte bija vieni no tiem, kuriem bija jādodas uz lopu vagoniem un jāmēro garais ceļš uz austrumiem.
Viņu laiks 39. vagonā skarbajos apstākļos noslēdzās Tomskā, kur aiz drāšu žoga Ausmai palika 17 gadi. Lai arī viens neapskaužams posms bija noslēdzies, cits turpinājās – dzīve kolhozā, nabadzībā un sarežģītos apstākļos.
1956. gadā Ausmas ģimene tika atbrīvota, viņi rudenī aizbrauca uz Vorkutu, kur atradās Ausmas tēvs. Viņš kara laikā bija pazudis bez vēsts.Tikai laikam ejot, ģimene uzzinājusi, ka viņš kara laikā apcietināts, bet vēlāk – nosūtīts uz Vorkutu. Ģimene nolēmusi apvienoties. Vienu gadu ģimene kopā pavadījusi šajā pilsēta, bet 1957. gadā 5. oktobrī atgriezusies Latvijas teritorijā.
Jau pēc desmit dienām Ausma stāvējusi kultūras namā uz podestiem un dziedājusi. Dziesma viņai bijusi mīļa jau no bērnības. Paziņas viņu iesaistījušas, lai ātrāk aizmirstos viss piedzīvotais, tomēr šos notikumus nevar aizmirst nekad.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Ausmas stāsts fiksēts 10.12.2024.
No 11. līdz 13. jūnijam jau septīto reizi notiks Latvijas Lauku kopienu parlaments (LLKP), kas šoreiz norisināsies vietā, kas aizrauj un iedvesmo – Mālpilī. 7. Lauku kopienu parlaments aktualizē jebkuram lauku reģionam aktuālus jautājumus un pulcēs vietējo kopienu līderus, politikas veidotājus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus un lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas. Šis būs nozīmīgs notikums lauku attīstības jomā, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta kopienu un NVO kapacitātei, ilgtspējīgai, krīžnoturīgai un pašpietiekamai darbībai vietējo teritoriju attīstībai.
LLKP notiek reizi divos gados, lai stiprinātu līdzvērtīgu dialogu starp dažādiem iesaistītajiem – pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz aktuālajiem izaicinājumiem lauku reģionos, identificētas prioritātes un izstrādāta rezolūcija, kas kalpos par ceļa karti nākamajiem diviem gadiem.
Šogad parlamentā uzmanība tiks pievērsta drosmīgām, jēgpilnām un inovatīvām rīcībām, kas rada pārmaiņas. Trīs dienu garumā pasākuma laikā notiks diskusijas, darba grupas, ziņojumi un paneļa sesijas, stāstu uzklausīšana, pieredzes braucieni un neformālas aktivitātes, kas ļaus piedzīvot, kā iedzīvotāji, uzņēmēji un publiskā sektora pārstāvji, izmantojot dažādas pieejas, metodes, atbalsta iespējas, sadarbības modeļus, savu pašu spēku un radošumu, var nozīmīgi mainīt sabiedrību un savas vietas nākotni
Plānotā pasākuma programma:
11. jūnijs, trešdiena – viedo ciemu bibliotēka, viedo kopienu darbnīcas, “Viedais ciems 2025” apbalvošanas pasākums un neformāla tīklošanās;
12. jūnijs, ceturtdiena – atklāšanas paneļdiskusija un iedvesmas uzrunas, tematiskās darba grupas par kopienu labās prakses pieredzēm, metodēm un grupu diskusijas ar ekspertiem par iespējām un nepieciešamajām rīcībām. Unikāla Mālpils izziņa un vakarēšana.
13. jūnijs, piektdiena – Tīklošanās pie rīta kafijas, kopienu parlamenta noslēgums un rezolūcijas apstiprināšana. Pieredzes apmaiņas braucieni Mālpils pagastā un Siguldas novadā.
Ar pilnu pasākuma programmu var iepazīties šeit
Latvijas Lauku kopienu parlamentā dalībai ir aicināts ikkatrs, kurš vēlas veidot dzīvotspējīgas, pievilcīgas un konkurētspējīgas lauku teritorijas neatkarīgi no pieredzes, dzīvesvietas vai profesijas. Ja Tev rūp Latvijas lauku nākotne un vēlies līdzdarboties spēcīgu kopienu un lauku reģionu attīstībā, šī ir iespēja satikt līdzīgi domājošos, dalīties pieredzē un kopīgi meklēt risinājumus izaugsmei! Pieteikšanās norisinās šeit.
Visi Lauku parlamentam reģistrētie dalībnieki nākamajos mēnešos varēs pieteikties interesējošajām darba grupām par dažādām tēmām. Vienlaikus, kamēr pasākums vēl tikai tuvojas, arī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu viedokli par situāciju lauku teritorijā, aizpildot LLF temperatūras mērītāju – lauku barometru šeit.
7. Latvijas Lauku kopienu parlamentu rīko biedrība “Latvijas Lauku forums”, Siguldas novada pašvaldība un biedrība “Lauku attīstības partnerība”.
Pasākums tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Pašvaldības ēkā Nākotnes ielā 1 pieejamas 9 līdz 28 kvadrātmetrus plašas telpas, kas var kļūt par lielisku vietu dažādu mazo uzņēmēju vajadzībām Mālpils pagastā.
Uzņēmēji, mājražotāji un amatnieki aicināti pieteikties līdz 14. aprīlim, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
Aicinām ņemt vērā, ka:
Nepalaid garām iespēju būt daļai no Mālpils pagasta uzņēmēju kopienas!
21. martā kultūras centrā “Siguldas devons” norisinājās svinīgais pasākums “Uzvaras virāža”. Tajā, izsakot atzinību vai piešķirot “Siguldas novada Gada balvu sportā 2024”, tika godināti novada sportisti, kuri sasnieguši augstākās virsotnes. Pasākumā sumināti sportisti, komandas un treneri, kuru aizrautība iedvesmo ikvienu.
Pateicības balvas saņēma pirmo vietu ieguvēji Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs. Tāpat tika sumināti sportisti, kuri izcīnījuši pirmo vietu Latvijas kausa posmu kopvērtējumā, Baltijas čempionātā un Baltijas kausa posmos, godināti 25 sportisti ar augstiem sasniegumiem, kuri startējuši starptautiska mēroga sacensībās pieaugušo konkurencē: Agata Armane (taku skriešana), Anna Kupča (badmintons), Annija Biezā (skrituļslidošana), Dženifera Ģērmane (kalnu slēpošana), Elīna Ieva Bota (kamaniņas), Elza Saļņikova (skrituļslidošana), Emīls Cipulis (bobslejs), Estere Ausekle (skrituļslidošana), Estere Jansone (skrituļslidošana), Francis Daniels Veģeris (triatlons), Frančeska Bona (kamaniņas), Frīda Saļņikova (skrituļslidošana), Gints Bērziņš (kamaniņas), Jeketerina Romanova (badmintons), Kārlis Alberts Reišulis (motosports), Kristīne Rāte (ziemas peldēšana), Laura Puķīte (orientēšanās), Maksims Bulajevs (džudo), Margarita Ābele (galda hokejs), Marta Andžāne (skeletons), Mārtiņš Bots (kamaniņas), Pēteris Pauls Prancāns (skrituļslidošana), Rainers Kalniņš (galda hokejs), Sandijs Suhānovs (rollerslēpšana, distanču slēpošana) un Sigita Bērziņa (kamaniņas).
Pateicības balvu saņēma arī 77 novada bērni un jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kuri 2024. gadā izcīnīja pirmās vietas Latvijas čempionātos un meistarsacīkstēs, Latvijas kausa posmu kopvērtējumā, Baltijas čempionātā, Baltijas kausa posmos un Baltijas čempionātā kādā no federāciju sporta veidiem: Adrians Šics (kamaniņas), Agnese Dārziņa (distanču slēpošana), Alberts Erelis (badmintons), Alesija Terlanova (kalnu slēpošana), Amēlija Graudiņa (badmintons), Anete Priedniece (badmintons), Anete Salava (orientēšanās), Anna Kupča (badmintons), Annija Biezā (kalnu slēpošana), Annija Ošāne (MTB orientēšanās), Annija Rulle-Titava (badmintons), Ādams Šics (kamaniņas), Bruno Bilāns (distanču slēpošana), Daniela Anna Livčāne (ātruma skrituļslidošana, kalnu slēpošana), Dāvis Kalniņš (rollerslēpošana), Edijs Vītols (triāls), Elīna Zālīte (loka šaušana), Elīza Pole (vieglatlētika), Elza Saļņikova (kalnu slēpošana, skrituļslaloms), Elza Zelča (kalnu slēpošana), Emīlija Kliesta (kalnu slēpošana, skrituļslaloms), Emīlija Prikule (skrituļslaloms), Emīls Bangevics (vieglatlētika), Emīls Grīnpūkals (vieglatlētika), Estere Ausekle (kalnu slēpošana, skrituļslaloms), Estere Čirjevska (distanču slēpošana), Estere Jansone (kalnu slēpošana), Frīda Saļņikova (kalnu slēpošana, vieglatlētika), Gabriela Jēkabsone (jāšanas sports), Heidija Ciagune (kalnu slēpošana), Herta Butkus (distanču slēpošana), Jēkabs Zemītis (BMX riteņbraukšana), Jete Laiva (vieglatlētika), Karlīna Gulberga (ziemeļu divcīņa), Kārlis Čoders (ziemeļu divcīņa), Kārlis Jaundžeikars (pludmales volejbols), Keita Marcinkeviča (distanču slēpošana), Kristaps Gucaļuks (džudo), Kristaps Paio (distanču slēpošana), Kristens Markus (galda hokejs), Kristiāns Indriksons (kalnu slēpošana), Kristiāns Lazdiņš (kalnu slēpošana), Larno Kļaviņš (kalnu slēpošana), Laura Grieze-Putniņa (vieglatlētika), Līva Meldere (skrituļslaloms), Luīze Čodere (ziemeļu divcīņa), Madara Mackēviča (badmintons), Madara Pavlova (kamaniņas), Maija Ciagune (kalnu slēpošana), Maksims Bulajevs (džudo), Margarita Ābele (galda hokejs), Markuss Megris (hokejs), Marta Balansa (vieglatlētika), Marta Klinsone (vieglatlētika), Matīss Šalkovskis (pludmales volejbols), Mārtiņš Bots (kamaniņas), Mārtiņš Samofals (skrituļslaloms), Miks Zeļenkovs (badmintons), Nikola Bunde (vieglatlētika), Nikola Grīnberga (kalnu slēpošana), Patriks Ciaguns (kalnu slēpošana), Paulis Pilsums (skrituļslaloms), Pauls Pēteris Prancāns (kalnu slēpošana), Railends Kuhaļskis (galda hokejs), Rainers Kalniņš (galda hokejs), Rainers Martužāns (galda hokejs), Renārs Kārkliņš (badmintons), Renārs Lazdiņš (kalnu slēpošana), Renārs Starcevs (triāls), Roberts Lazdāns (kamaniņas), Roberts Līvmanis (galda hokejs), Ronijs Doršs (kalnu slēpošana), Rūdolfs Veigulis (skrituļslaloms), Sebastians Janovs (orientēšanās), Sofija Sūbre (ziemeļu divcīņa), Toms Baumanis (galda hokejs) un Valters Bērziņš (skrituļslaloms).
Nominācijas “Gada jaunais sportists” bērnu un jauniešu sporta kategorijā laureāti bija Emīls Indriksons par izcīnīto 1. vietu skeletonā Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs (treneris Ivo Šteinbergs) un Gustavs Auziņš par 1. vietu Eiropas čempionātā pludmales volejbolā U‑20 grupā (treneris Mārtiņš Pļaviņš, pirmais treneris volejbolā Normunds Šulte).
Nominācijā “Gada jaunā sportiste” bērnu un jauniešu sporta kategorijā balvu saņēma Dārta Neimane, kura Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja 2. vietu skeletonā (treneris Ivo Šteinbergs).
Nominācijā “Gada komanda” bērnu un jauniešu sporta kategorijā tika godināti Kārlis Jaundžeikars un Matīss Šalkovskis par izcīnīto 2. vietu pasaules čempionātā pludmales volejbolā U‑19 grupā un 1. vietu Latvijas jaunatnes čempionātā pludmales volejbolā U‑20 grupā, kopvērtējumā un finālposmā (Latvijas pludmales volejbola jauniešu izlases treneris Atvars Vilde, pirmais treneris Normunds Šulte)
Nominācijā “Gada skolotājs” balvu saņēma Agnese Grīnpūkala (pirmsskolas izglītības iestādes “Ābelīte” sporta skolotāja) par mērķtiecīgu un radošu sporta nodarbību vadīšanu, jaunu mācību materiālu izstrādi, pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu, bērnu iesaistīšanu pārgājienos un slēpošanā, kā arī par aktīvu līdzdalību un iniciatīvu pirmsskolas izglītības iestādes un novada sporta dzīvē.
Nominācijā “Gada sportists” amatieru un tautas sporta kategorijā sumināts Jānis Ozoliņš – pieckārtējs Latvijas čempions orientēšanās sportā.
Nominācijā “Gada sportiste” amatieru un tautas sporta kategorijā balvu saņēma Alīda Ābola par 2. vietu pasaules veterānu čempionātā orientēšanās sportā W70 grupā un 1. vietu vidējā distancē Latvijas čempionātā orientēšanās sportā W70 grupā.
Nominācijā “Gada komanda” amatieru un tautas sporta kategorijā balvu saņēma mamaneta komanda “Ledenes” par aktīvu dalību 12 mamaneta turnīros 2024. gadā, trīs izcīnītām 1. vietām, kā arī par veselīga un aktīva dzīvesveida popularizēšanu.
Nominācijā “Neatlaidība sportā” amatieru un tautas sporta kategorijā balva tika pasniegta Edgaram Konstantinovičam, kurš Latvijas izlases sastāvā piedalījās pasaules čempionātā tenisā vecuma grupā 75+. Edgars ir vienīgais no Latvijas izlases dalībniekiem, kurš spēja izcīnīt visas uzvaras savās spēlēs.
Nominācijas “Par sporta pasākuma ilgtspēju” laureāti: Gadskārtu volejbola turnīrs (Karīna Putniņa, sporta klubs “Nuki” (tagad Siguldas Volejbola klubs) un Siguldas Sporta centrs), Latvijas riteņbraucēju Vienības brauciens (biedrība “Latvijas Kalnu divriteņu federācija”), LVM kalnu/gravel divriteņu maratons (biedrība “Latvijas Kalnu divriteņu federācija”), Pasaules kausa posms kamaniņu sportā (biedrība “Latvijas Kamaniņu sporta federācija”), Siguldas atklātais čempionāts badmintonā jauniešiem (biedrība “Siguldas Badmintona klubs”), Siguldas kauss kalnu slēpošanā un snovbordā (SIA “Siguldas Sporta serviss”), Siguldas novada atklātais starptautiskais čempionāts badmintonā (biedrība “Siguldas Badmintona klubs”) un Siguldas rudens (biedrība “Latvijas Orientēšanās federācija”).
Nominācijas “Ilggadīgā sporta organizācija” laureāti: biedrība “Inčukalna Galda hokeja klubs”, biedrība “SK “Krimulda””, biedrība “SK “Pantera””, biedrība “Sporta klubs “APEX””, biedrība “Sporta klubs “A2””, biedrība “Sporta klubs “Ziemeļpols”” un nodibinājums “Dimantu pakavi”.
Nominācijā “Mūža ieguldījums sportā” balvu par mūža darbu tramplīnlēkšanas un ziemeļu divcīņas attīstībā Latvijā, izaudzinot vairākas sportistu paaudzes, veicinot šo sporta veidu popularitāti un nodrošinot starptautiskos sasniegumus un jaunās paaudzes iedvesmošanu, saņēma Agris Kumeliņš.