No 1. līdz 30.maijam Siguldas novada Pašvaldības policija saņēmusi 123 izsaukumi. Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētiem pārkāpumiem aizturētas un sodītas 24 personas. Savukārt 37 transportlīdzekļu vadītāji sodīti par automašīnu novietošanu vietās, kur ir aizliegts apstāties un stāvēt. Par Siguldas novada Saistošo noteikumu pārkāpšanu ar naudas sodu sodītas septiņas personas.

Sestdien, 30.maijā vairākās Latvijas pilsētās notika Latvijas Forums. Foruma Siguldas darba grupā piedalījās 23 dalībnieki, pārstāvot dažādas jomas un interešu grupas. Darba grupas moderators bija Kārlis Streips. Siguldieši Foruma laikā izteica vairākus vērtīgus priekšlikumus.

Uzņēmējdarbības attīstībai Siguldas darba grupas locekļi atzīmēja vairākas problēmas:
—  Nav pietiekami skaidra attīstības stratēģija, ļaudis par to nezina;
—  Valsts iestādes, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, ne vienmēr ir īpaši pretimnākošas un draudzīgas pret saviem klientiem. Tas būtu jālabo;
—  Uzņēmējiem ir jātiek galā ar milzīgiem dažādu papīru un dokumentu kalniem. Šī birokrātija ir jāsamazina. Par birokrātijas milzīgajiem apjomiem Latvijā runāja vairāki grupas dalībnieki;
—  Sevišķa palīdzība vajadzīga mikrouzņēmumiem;
—  Darba grupas locekļi runāja arī par to, ka bieži uzņēmējiem ir jārunā ar n‑tām iestādēm un birojiem. Būtu labi izveidot tā dēvēto vienas pieturas aģentūras principu un to attiecināt pēc iespējas plašāk;
—  Darba grupa konstatēja, ka valstī nav nekādas savietojamības, ja runa ir par dažādu iestāžu grāmatvedības u.c. programmām un   dokumentiem. Šī ir lieta, kura ir jārisina steidzami;
—  Varētu attīstīt krājaizdevu sabiedrību darbu Latvijā, jo tās palīdz nodrošināt vietējā kapitāla izmantošanu vietējai uzņēmējdarbībai. Latvijā (piem., Allažos) jau ir piemēri par to, kā to var izdarīt.

Lai uzlabotu attiecības ar sabiedrību, valsts pārvaldes institūcijām ir vairāk jāuzklausa iedzīvotāju sniegtie priekšlikumi. Kāds darba grupas dalībnieks ir izveidojis mājas lapu vai „ideju banku”, kur cilvēks var nosūtīt savu priekšlikumu, tad notiek virtuālās diskusijas un priekšlikums tiek virzīts tālāk. Grupas dalībnieki konstatēja, ka Igaunijā, piemēram, ir aprobēta sistēma, kura igauņiem ļauj ar elektroniskā paraksta palīdzību ne tikai piedāvāt priekšlikumus, bet arī par tiem balsot. Ar pietiekamu atbalstu, jautājums tiek virzīts tālāk. Tādēļ Latvijas valsts institūcijām ir nepieciešams izpētīt pieredzi citās valstīs un ieviest e‑parakstu.

Grupa diskutēja arī par nevalstisko organizāciju lomu – tās var būt centrālās „piltuves,” caur kurām tiek virzīti priekšlikumi, taču nereti pieredze bijusi tāda, ka uzklausītas tiek tikai „pareizās” vai „savējās” organizācijas.

Izglītības jomas pārstāvis uzsvēra, ka patlaban ļoti trūkst zināšanu un informācijas par to, kas izglītības sistēmā notiks 1. septembrī. Darba grupa daudz runāja par izglītības saturu, uzsverot patriotisko audzināšanu, par globālajām vērtībām, kuras iet tālāk par patriotisku vai nacionālistisku audzināšanu.

Politiskā procesa uzlabošanai tika rosinātas vairākas idejas:
—  Ir jāpilnveido ierēdņu kompetence – ne visiem ir adekvāta pieredze.
—  Jākonstatē, ka bieži lēmumi tiek pieņemti lēnām, un ne vienmēr par to ir pietiekami daudz informācijas. Daži grupas locekļi vēlējās vairāk informācijas ne tikai par jautājumu kā tādu, bet arī par procesu – kā jautājums virzās, kas to ir apspriedis, kādi par to ir paustie viedokļi u.c.
—  Latvijā pietiekami bieži likumi un lēmumi tika pieņemti speciālu, nevis sabiedrības interešu apmierināšanai.
—  Pārāk bieži lēmumi ir nepārdomāti – netiek ievērots teiciens par septiņu reižu nomērīšanu pirms griešanas. Konkrētais piemērs: Dziesmu svētku organizēšana, kur pazudusi kādreizējā saite starp Kultūras ministriju un kultūras grupām Latvijā.

Daudzi darba grupas locekļi runāja par vērtību trūkumu sabiedrībā. Izskanēja doma, ka nepieciešams ievērot tautas un kristīgās vērtības. Darba grupas dalībnieki pārrunāja to, kā šīs vērtības veidot. Daži dalībnieki uzskatīja, ka skolās nepieciešama patriotiska un vērtībās pamatota audzināšana. Kāds dalībnieks pauda viedokli, ka skolas ir saglabājušas izglītošanas, bet ir aizmirsušas par audzināšanas funkciju. Citi dalībnieki pauda viedokli, ka vērtības ir atrodamas arī ārpus Latvijas, un arī tās būtu ņemamas vērā. Taču kopumā grupa atbalstīja viedokli, ka ir jāievēro tādas vērtības, kā godīgums, kompetence un darba kvalitāte.

Latvijas Foruma laikā Siguldas darba grupa izvirzīja arī citus, valsts mērogā būtiskus, priekšlikumus.
—  Latvijā jāaizliedz ģenētiski modificētās pārtikas ražošana un importēšana. Patlaban tas ir pašvaldībām risināms jautājums, bet, ja viena pašvaldība saka jā, bet otra nē, tad sanāk, ka vienā pašvaldībā ir citi noteikumi, un tas var veidot diskrimināciju. Vajadzīgi valstiski noteikumi, vairāki darba grupas locekļi uzskatīja, ka vajadzīgs aizliegums. Darba grupas dalībnieki arī aicināja plašāk pievērst uzmanību t.s. zaļajai zemniecībai, jo arī tas ir jautājums par vērtībām – ko mēs ēdam?
—  Darba grupas dalībnieks no veselības jomas aicināja valstī ieviest obligātu veselības apdrošināšanu, jo tas palīdzēt risinātu jautājumu par veselības aprūpes finansēšanu, kā arī veicinās pacientu tiesību ievērošanu laikā, kad ievērojami pieaugušas izmaksas, kuras jāsedz pašam pacientam.
—  Darba grupa aicināja valdību pārskatīt noteikumus par medīšanu, lai labāk pasargātu zemniekus pret savvaļas dzīvnieku nodarītajiem bojājumiem. Grupa arī aicināja valdību neatteikties no kompensācijas, kāda tiek maksāta par šiem bojājumiem.
—  Darba grupa aicināja nesamazināt pensijas, taču arī padomāt par pakalpojumiem, kādi pensionāriem ir vajadzīgi. Piemēram, darba grupas dalībniece no Siguldas Pensionāru biedrības teica, ka pensionāriem ļoti būtu vajadzīga psiholoģiska palīdzība, jo patlaban krīzes laikā daudziem ir grūti.
—  Darba grupas dalībnieks no lauksaimniecības jomas teica, ka pārāk bieži mainās noteikumi. Ja, piemēram, zemnieks šogad nolemj nodarboties ar organisko lauksaimniecību, iespējams, nākamajā gadā būs pavisam citi noteikumi. Turklāt, valsts reizēm pauž konkrētu atbalstu vienai jomai. Tāpat zemniekiem ir jāmācās sadarboties un meklēt attiecības arī ārpus savas valsts.
—  Viens darba grupas dalībnieks ierosināja atcerēties, ka Latvija piedzīvoja ļoti smagu krīzi arī laikā pēc 1. Pasaules kara, tādēļ derētu ieskatīties arhīvos un paskatīties, kā lietas tika risinātas toreiz.
—  Darba grupa aicina valsti sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri labticīgi ņēma kredītus „treknajos gados,” lai sev iegādātos mājokli.

Darba grupas dalībnieki arī minēja piemērus par projektiem, kuri jau ir notikuši un var radīt piemēru citiem. Piemēram, jautājumā par savvaļas dzīvniekiem un lauksaimniecību pērn veikta aptauja visā valstī, kurā atbildes sniedza 842 cilvēki. Aptaujas rezultātā radušies priekšlikumi, kuri tiek virzīti caur Zemnieku Saeimu un tālāk uz MK un Saeimu. Savukārt Siguldas novada domes pārstāvis stāstīja, ka jau labu laiku invalīdu rehabilitācijas pakalpojumus novadā sniedz specializētas nevalstiskas organizācijas, kurām šis pienākums ir uzticēts — pašvaldība dod finansējumu, bet darbu veic konkrēti speciālisti.

Pirmdien, 1.jūnijā plkst. 15.00 Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis un Biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” prezidents Aldons Vrubļevskis parakstīs nodoma protokolu par Latvijas Ziemas Olimpiādes organizēšanu 2010.gadā.

Biedrība „Latvijas Olimpiskā komiteja” un Siguldas novada dome vienojusies par nodoma protokola parakstīšanu, lai veicinātu sporta un Olimpiskās kustības attīstību Latvijā, organizējot Latvijas Ziemas Olimpiādi 2010.gadā.

Plānots, ka Latvijas Ziemas Olimpiāde norisināsies Siguldā, 2010.gada marta pirmajā nedēļā. Olimpiādes organizēšanas pasākumi tiks atrunāti vēlāk, slēdzot sadarbības līgumu.

Siguldas novada dome jau ir apliecinājusi savas spējas organizēt vērienīgus sporta pasākumus – 2005.gada decembrī Siguldā notika Latvijas 1.Ziemas Olimpiāde, kurā aptuveni 600 dalībnieki sacentās 11 olimpiskajos sporta veidos — biatlonā, bobslejā, daiļslidošanā, distanču un kalnu slēpošanā, hokejā, kamaniņu sportā, kērlingā, skeletonā, snovbordā un šorttrekā, izcīnot 117 medaļu komplektus.

27.maijā noskaidroti Latvijas Zaļā punkta kampaņas „Šķiro pa tīro Siguldā!” trešās izlozes laimētāji.

Akcijā „Šķiro plastmasu un laimē!” dāvanu karti no veikala ELVI 30 latu vērtībā laimējusi Sanita Bērziņa, kas akcijas ietvaros uz šķirošanas laukumu aiznesa saplacinātu PET pudeli. Andris Bernhards piedalījās akcijā „Šķiro stiklu un laimē!”, aiznesa uz šķirošanas laukumu stikla taru un arī laimēja ELVI dāvanu karti 30 latu vērtībā. Savukārt Aivis Jonass 30 latu dāvanu karti laimēja akcijā „Nekrāj krāmus!”, aiznesot uz šķirošanas laukumu nolietotu elektropreci.

Līdz šim Latvijas Zaļā punkta akcijā stikla taru nodevuši 135 cilvēki, bet nolietotās elektropreces – 91 cilvēks. Kampaņas „Šķiro pa tīro Siguldā” ietvaros savākti 3,3 m³ PET pudeļu, kas ir vairāk kā trīs pilni konteineri.

Akcijas „ Šķiro stiklu un laimē!”, „Šķiro plastmasu un laimē!”, kā arī „Nekrāj krāmus!” turpināsies līdz jūnija sākumam, un joprojām katru nedēļu Siguldas novada iedzīvotāji var nodot PET pudeles, ievietojot tajās zīmītes ar vārdu un telefona numuru, stikla taru un nolietotās elektropreces atkritumu šķirošanas laukumā Augļu ielā 8 un laimēt dāvanu kartes 30 latu vērtībā no veikala ELVI! Piedalīties PET pudeļu vākšanas akcijā var arī iemetot saplacināto plastmasas pudeli īpašajā akcijas velosipēdā — mobilajā konteinerī, kas sestdienā un svētdienā braukā pa Siguldas ielām. Velosipēda šoferis Toms kravu nogādās šķirošanas laukumā. Nākamā izloze notiks 3. jūnijā.

Siguldieši, esiet aktīvi un piedalieties!

Kampaņas „Šķiro pa tīro Siguldā!” mērķis ir rosināt cilvēkus domāt un rīkoties videi draudzīgi, radīt sabiedrībā ieradumu šķirot plastmasu, papīru, stiklu un nolietotās elektropreces, kā arī informēt par šķirošanas iespējām Siguldas novadā.

Maijs kā šķirošanas mēnesis ir Latvijas Zaļā punkta ierosinājums, kas Siguldas novadā tiks īstenots sadarbībā ar Siguldas novada domi, SIA „Jumis”, laikrakstu „Siguldas Elpa”. Projektu atbalsta SIA „ELVI grupa”, „Radio Sigulda”, kā arī interneta portāls „INBOX.lv”.

Informāciju sagatavoja
Zane Onkele,
„EKO Media” vecākā projektu vadītāja,
Mob. 29556280

Latvijas iedzīvotāju finanšu veselības veicināšanai Naudas plānošanas centrs turpina bezmaksas semināru ciklu “Kā gudri plānot savu naudu un likt tai strādāt Tavā labā”, 3.jūnijā Siguldā aicinot uz diskusiju par budžeta plānošanu un uzkrājumu veidošanu.

Semināru apmeklēt var ikviens, kurš vēlas apgūt efektīvus naudas plānošanas un uzkrāšanas veidus, kā arī uzzināt, kā pasargāt sevi no neplānotiem izdevumiem. Praktiskus padomus par šiem un citiem jautājumiem Naudas plānošanas centra eksperti sniegs 3. jūnijā Siguldas novada domes Dienas centrā, Pils ielā 3a no plkst. 14:00 līdz 16:30. 

Semināra apmeklētājiem būs iespēja apgūt:
—          kā plānot naudu, atturēties no liekiem tēriņiem un saprast, kur var ietaupīt;
—          kā veiksmīgāk  atrast darbu;
—          kā pasargāt sevi, savu ģimeni un īpašumu no neplānotiem izdevumiem un saglabāt finanšu stabilitāti.

“Šā brīža ekonomiskajā situācijā katram ir jāsaprot, ka viņa finansiālā veselība ir valsts ekonomikas veselības pamats. Tieši tāpēc, lai uzlabotu situāciju valstī, mums katram ir jāsāk rūpēties par sevi un savu finansiālo drošību,” stāsta Signe Bierande, Naudas plānošanas centra vadītāja. „Budžeta plānošana un uzkrājumu veidošana – tās ir pamatlietas, lai mēs justos droši par savu un savas ģimenes finansiālo nodrošinājumu kā šodien, tā ilgtermiņā.” 

Semināru vadīs un praktiskus padomus budžeta plānošanā sniegs Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande un Naudas plānošanas centra eksperti – CV-Online Latvia pārstāvis Gints Ģērmanis un If Latvia pārstāvis Andis Suseklis.

„Iepriekš veiktajos pētījumos GE Money Bank noskaidroja, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, bet savu budžetu rūpīgi plāno tikai 17% iedzīvotāju. Vienlaikus 62% atzīst, ka dzīvo no algas līdz algai,” norāda Nora Grase, GE Money Bank Komunikāciju daļas vadītāja. „Tomēr, ņemot vērā šā brīža nestabilo situāciju, ir jāmaina līdzšinējā attieksme pret naudu un tēriņiem. Tiesa ieradumus mainīt ir grūti, tāpēc šis seminārs varētu būt kā pamudinājums un iedrošinājums rūpīgāk sekot līdzi savai naudas plūsmai.”

Pieteikties semināram Siguldā iespējams līdz 2009.gada 2.jūnijam, rakstot uz e‑pasta adresi info@vissparnaudu.lv vai zvanot pa tālruņiem 27025069, 67974541, 26371923.

Biedrība Naudas plānošanas centrs (NPC) ir sadarbībai atvērta neatkarīga sabiedriska organizācija, kuras mērķis ir Latvijas iedzīvotāju izglītošana un konsultēšana personīgā budžeta plānošanas jautājumos. To 2007. gada maijā dibināja AS GE Money (tagad – GE Money Bank) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola. Savu mērķu īstenošanai NPC iedzīvotājiem sniedz virtuālas konsultācijas personiskā budžeta plānošanā un informatīvu palīdzību finanšu krīzes situācijās: info@vissparnaudu.lv, www.vissparnaudu.lv. Finansējumu NPC aktivitātēm sabiedrības izglītošanā sniedz AS GE Money Bank.