Līdz trešdienai, 10.decembrim, iedzīvotāji Siguldas novada domes Būvvaldē (Zinātnes ielā 7, 3.stāvā) var apskatīt informatīvos materiālus un iesniegt ierosinājumus par tirdzniecības centra A2 būvniecības iecerēm. Aptaujas anketa pieejama arī šeit.
Jau ziņots, ka 11.novembrī Būvvaldē uzsākta publiskā apspriešana par tirdzniecības centra A2 būvniecības ieceri (Sigulda, Priežu iela 4, P.Brieža iela 1, P. Brieža iela 3 un P. Brieža iela 1A).
Būvniecības ieceres ierosinātājs ir SIA “Tirdzniecības Nams A2” un SIA “PB3”. Objekta projektētājs ir SIA “Arhitektes I. Kalveles birojs”.
Informatīvais tālrunis par Siguldas novada domes sēdes vietu un laiku, kad tiks pieņemts lēmums par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem – 67800956.
11.decembrī plkst. 11.00 Siguldas novada Dienas centrā (Pils ielā 3a) notiks ikmēneša iedzīvotāju tikšanās ar Siguldas novada domes Būvvaldes un Pašvaldības policijas darbiniekiem.
Tikšanās laikā iedzīvotāji varēs iepazīties ar būvvaldes un pašvaldības policijas darbu, kā arī uzdot sev interesējošus jautājumus.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centra Biļešu Paradīzes kasē var iegādāties biļetes uz dažādiem Ziemassvētku un Jaunā gada koncertiem, kā arī uz teātru un operas izrādēm. Plašo repertuāru veido Nacionālā teātra, Dailes teātra, Latvijas Nacionālās operas un citu teātru izrādes.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā var iegādāties arī citas jaukas un noderīgas dāvanas — grāmatas par Siguldu un Krimuldu gan lielajiem, gan mazajiem lasītājiem („Siguldas novada gadsimtu grāmata”, krāsojamā grāmatiņa „Mana Sigulda”, vēsturiskā recepšu grāmata „Siguldas vēders”, „Krimuldas muiža” un citas grāmatas), jaukas krūzītes un krekliņus ar Siguldas simboliku, kā arī Latvijas bankas monētu „Sigulda” un Latvijas mantojuma monētas. Ziemassvētku noskaņu palīdzēs radīt skanīgie zvaniņi ar Siguldas spieķa simboliku, bet praktiska un ērti lietojama dāvana būs kokvilnas maisiņš ar Siguldas trīs pilīm. Gan ikdienā, gan svētkos lieliska dāvana būs Vitauta un Initas Straupju darinātās rotas, kas atveidotas pēc Satezeles pilskalnā atrasto lībiešu rotu paraugiem.
Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs atrodas Valdemāra ielā 1a un strādā katru dienu no plkst. 9.00 – 17.00. Tūrisma informācijas centrs novēl jauku Ziemassvētku gaidīšanas laiku!
Ceturtdien,11.decembrī no plkst. 10:00 — 16:00 Ķekavas Kultūras namā (Gaismas ielā 17, Ķekavā), Rīgas plānošanas reģiona Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centrs (Rīgas RSIC) sadarbībā ar Biedrību „Latvijas Pilsoniskā alianse” un Rīgas Reģiona Resursu centru aicina piedalīties konferencē „Eiropas Savienības struktūrfondu iespējas nevalstiskajām organizācijām”.
Konference tiek organizēta pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un citiem interesentiem, lai pārrunātu vairākus aktuālus jautājumus: tiesiskais normatīvo aktu regulējums pašvaldību un NVO sadarbībai, finansējuma piesaistes iespējas NVO un informācijas apmaiņa par Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistes iespējām.
Dalībai konferencē var pieteikties līdz 9.decembrim. Dalība konferencē ir bez maksas. Konferences dalības anketa un dienas kārtība pieejamas šeit.
Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas RSIC vecākā speciālista Ģirta Kindzuļa (e‑pasts: girts.kindzulis@rpr.gov.lv, fakss 67217976) vai apmeklējot Rīgas RSIC mājas lapu www.rpr.gov.lv sadaļu ES fondu Informācijas centrs apakšsadaļu Semināri / konferences.
Siguldas Mākslas skolas bērni sadarbībā ar AS „Siguldas Būvmeistars” ir radījuši darbus, kas nākotnē padarītu industriālo ūdens atdzelžošanas stacijas ēku jautrāku un interesantāku.
Siguldas Mākslas skolas audzēkņi skolotājas Daces Viļumsones vadībā radīja 8 lielas (1.5 m diametrā) kompozīcijas par ūdens tēmu. Ideju skiču konkursā piedalījās vairāk nekā 60 bērni no mākslas mini studijas un sagatavošanas 1. un 2. kursa. Komisija realizācijai izvēlējās Pjotra Iļemenova, Mārtiņa Spādes, Viktorijas Konevāles, Elzas Vanagas, Elīnas Zvilnas, Katrīnas Kliginas, Arnitas Krūmiņliepas – Liepas un Daniela Dekšņa skices.
Tradicionālais sienas gleznojums tika nomainīts ar citu risinājumu – pašlīmējošām, krāsainām līmplēvēm uz komoteksa pamatnēm, kas deva iespēju bērniem strādāt skolā – siltumā un komforta apstākļos. Lielā darba apjoma dēļ strādāt nācās arī brīvdienās. To kopā ar skolotāju Daci realizēja 2.a un 2.b kursu audzēkņi, bet jo īpaši lielu darbu ieguldīja Pjotrs Iļemenovs, Linda Andrušaite, Daniela Proškina, Elīna Spāde, Ieva Šūmane, Kārlis Pūle un Paula Rence.
Šodien, 5. decembrī tika nodotas ekspluatācijā Siguldas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas. Pateicoties šīm iekārtām ūdens kvalitāte ir uzlabojies gan pilsētā, gan pagastā.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis stāsta: „Atmodas laiks Latvijā aizsākās ar ekoloģisko problēmu aktualizēšanu. Risinājām tās lietas, kas Siguldā nebija sakārtotas un sākām ar konferenci „Par tīru Gauju”. Ir pagājuši apmēram 20 gadi, kuru laikā risināti jautājumi, kas saistīti ar notekūdeņu ieplūšanu Gaujā un uzstādītas jaunas ūdens attīrīšanas iekārtas. Šobrīd ir noslēdzies cikls – tīrs ūdens – tīra Gauja”.
Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Nr. 2001/LV/16/P/PE/007 „Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” ietvaros 2007. gada 10. jūlijā tika noslēgts līgums ar a/s „Siguldas Būvmeistars” par dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūvi Siguldā.
SIA „Saltavots” valdes loceklis Jānis Gāga skaidro, ka „Atdzelžošanas iekārtu rezultātā ūdens saturā ir samazināts mangāns, ūdens duļķainība, kā arī dzelzs saturs samazināts līdz pieļaujamam minimumam. Lai realizētu šo projektu, ir pagājuši aptuveni desmit gadi un ieguldīts milzīgs darbs”.
Līguma ietvaros „Paceplīšos” ir izurbts viens jauns dziļurbums ar jaudu 72 m3/h, tādejādi saražojot 210 m3/h ūdeni. Trīs esošie urbumi tika rekonstruēti. Ūdens no artēziskajiem urbumiem nonāk līdz dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu filtriem, kur ar aerācijas metodi tiek atdalīts dzelzs un mangāns un cauri kvarca smilšu filtriem ar noteiktu spiedienu, bez izmaiņām, ūdens nokļūst rezervuāros un pēc tam ar otrā pacēluma sūkņu staciju tiek padots pilsētas tīklos. Šī ir bioloģiskā dzeramā ūdens attīrīšanas metode. Turpmāk spiediens būs no 4,2 līdz 4,4 bāri līdzšinējo 3,6 vietā. Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu projektētā jauda ir 2800 m3/ diennaktī.
Tika izbūvēts arī jauns maģistrālais ūdens vads 250 mm diametrā no aku lauka Paceplīšos uz dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtām Saules ielā 6. Vecais ūdens vads tika daļēji pārbūvēts un rekonstruēts, tāpēc avārijas gadījumos ir iespēja pārslēgt bojāto ūdensvadu, lai nodrošinātu pilsētā un pagastā nepārtrauktu ūdens padevi.
Izbūvētajos rezervuāros ietilpst 1400 m3 ūdens. Ar tiem var nodrošināt ūdeni līdz 16 h. Tā kā ūdens tiek uzkrāts rezervuāros, Saules ielas ūdenstornis tika atslēgts.
Līdz šim Siguldā bija divas ūdensapgādes sistēmas, tagad Kaķīškalna autonomā ūdensapgāde ir likvidēta un pieslēgta pilsētas ūdensapgādei.
Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtām un urbumiem ir iespējama autonoma elektroapgāde, ko nodrošina dīzeļģeneratori. Visa iekārtu vadība darbojas automātiskā režīmā. Dati nonāk vadības centrā, kur operators var redzēt sūkņu un filtru darbību, kā arī kontrolēt procesu.
Projekta administratīvo, finanšu un tehnisko vadību nodrošina Latvijas Republikas Vides ministrija.
Svētdien, 7.decembrī plkst. 17.00 notiks Ziemassvētku egles iedegšana Svētku laukumā.
Pasākumu atklās Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis ar svinīgu uzrunu, savukārt turpinājumā būs grupas „Putnu balle” koncerts.
VAS „Latvijas dzelzceļš” informē Siguldas novada domi, ka sakarā ar apsardzes noņemšanu dzelzceļa pārbrauktuvē 53. km Siguldas stacijas teritorijā, tiks izcirsti dzelzceļa zemes nodalījuma joslā augoši koki, lai nodrošinātu redzamības trijstūri un ceļa satiksmes drošību atbilstoši LR MK Nr. 392 „Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumiem”.
Lai VAS „Latvijas dzelzceļš” izpildītu iepriekš minētos noteikumus Siguldas pilsētā tiks izcirsta 18 koku bērzu rinda pilsētas centra pusē un 15 koku liepu rinda gar Stacijas ielas malu.
Siguldas novada domes Ģimenes atbalsta centrs rīko labdarības akciju maznodrošināto ģimeņu bērniem. Visi siguldieši tiek aicināti sagatavot dāvanas bērniem, kas noderētu viņiem gan ikdienas skolas gaitās, gan iepriecinātu viņu sirdis. Šobrīd maznodrošinātie bērni pirmskolas vecumā ir 25, bet sākumskolas vecumā 20 bērni.
Ģimenes atbalsta centrs priecāsies par jaunām, skaisti iepakotām dāvanām bērniem. Dāvanu klāstā var būt grāmatas, zīmuļi, papīrs, krāsojamās grāmatas, attīstošās rotaļlietas, segas, spilveni, gultasveļa. Tie var būt arī saldumi, ar kuriem iepriecināt vecākos brāļus un māsas. Ģimenes tiek aicinātas dāvanas veidot kopā ar saviem bērniem, kas zīmētu kartiņas un sūtītu sirsnīgus sveicienus citiem bērniem, kā arī kartiņā var norādīt sūtītāja vārdu. Visas dāvanas sociālie darbinieki līdz Ziemassvētkiem aizvedīs uz mājām un nodos sveicienus no sūtītājiem.
Sagatavotās dāvanas maznodrošinātajām ģimenēm līdz 18.decembrim tiks pieņemtas Siguldas novada domes Ģimenes atbalsta centrā (Zinātnes ielā 7, 1. stāvā), darba dienās, izņemot piektdienu, no plkst. 9.00 — 17.00.
Papildu informācija pa tālruni: 26459154 – Ģimenes atbalsta centra vadītāja Kristīne Freiberga
28.novembrī 14 Siguldas novada Jauniešu domes pārstāvji kopā ar Siguldas pašvaldības policijas un Valsts policijas Siguldas iecirkņa inspektoriem devās ielās, lai dalītu atstarotājus un konstatētu, vai iedzīvotāji ir informēti par atstarotāju lietderību un kā tie tiek lietoti. Jaunieši izdalīja kājāmgājējiem 350 atstarotājus.
Jauniešu domes vadītājs Renārs Omutovs pastāstīja: „Satikām ļoti daudz cilvēku, gan jaunos vecākus ar bērniem, kuri nāca no bērnudārza, gan vecākus ļaudis, kuri devās uz slimnīcu. Atsaucība bija ļoti liela un mūs kā „Atstarotāju policiju” uztvēra nopietni, pateicās par mūsu rūpēm un interesanto instruktāžu par pareizu atstarotāju lietošanu un to lietderību. Neviens nepalika nepamanīts, it sevišķi tie, kam nebija atstarotāju vispār un mēs, kā apzinīgi darba darītāji ne tikai pamācījām, ka pārvietoties tumšā laikā bez atstarotāja ir ļoti nedroši, bet arī dāvājām atstarotājus, lai turpmāk viņi būtu redzami pa gabalu. Patīkami bija redzēt, ka vairākiem Siguldas iedzīvotājiem bija piekārti atstarotāji gan pie rokas, gan pie somām, un tiem mēs tikai pateicāmies par pareizu rīcību. Manuprāt, šādas akcijas jārīko arī turpmāk, lai cilvēki saprastu, ka tas ir ļoti svarīgs solis drošai kustībai uz ielas.”
Siguldas novada Jauniešu dome aicina visus iedzīvotājus rūpēties par savu drošību un tumšajos periodos lietot atstarotājus.
Pasākuma foto galeriju skatīt šeit.
Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta otrdien, 26.novembrī noraidīja Gleznotājkalna un tā apkārtnes mežu mantinieka Ārija Ozoliņa prasību atjaunot viņa īpašuma tiesības uz zemi Siguldā, Gaujas senielejā.
Augstākā tiesa atzina Ā. Ozoliņa tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju likumā paredzētajā kārtībā, kā tas jau bija nolemts ar Siguldas pilsētas Zemes un denacionalizācijas komisijas 2004.gada 9.decembra lēmumu, ar kuru tika atzītas mantinieku tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldā par īpašumā neatjaunotajām zemes platībām Gaujas senielejā „Lejas Klaukās”.
Divu pārējo prasītāju — Induļa Egona Lazdas un Ineses Meieres prasību pret Siguldas novada domi, kā arī Vides ministriju un Gaujas nacionālā parka administrāciju tika nolemts izbeigt, jo pēc mantinieku pilnvarotā pārstāvja Ginta Lazdiņa pilnvaras beigām, Siguldas novada dome panāca vienošanos ar I. E. Lazdu un I. Meieri un abi mantinieki saņēma līdzvērtīgu zemi Siguldas pilsētā likumdošanā noteiktajā kārtībā.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis bilst: „Man ir patiess prieks, ka likums ir izturējis pārbaudi ar naudu un negodīgu rīcību. Pašvaldība visus šos gadus ir pildījusi likumu”.
Jau kopš 1935.gada Gleznotājkalns ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un ir viens no nozīmīgākajiem un apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem. Gleznotājkalnu pirms padomju okupācijas sauca par Paradīzes kalnu – unikālās ainavas dēļ, kas paveras uz Gaujas senieleju, kuras nozīmīgākā vērtība ir neskarta un mazpārveidota daba. Gleznotājkalns un apkārtnes meži ir iekļauti Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā — Gaujas senielejas liegumā, kam ir noteikts ļoti stingrs aizsardzības režīms.
Tiesas spriedumu 30 dienu laikā būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senātā.
Siguldas novada dome skaidro radušos situāciju par zemēm ap Gleznotājkalnu.
1. 1990. gados sākoties zemes reformai, Siguldā, uz Gaujas nacionālā parka teritorijā esoša īpašuma – ēkas „Villa France” un tai piegulošo ”Lejas Klaukas” īpašumu Gaujas ielā 6 (64,94 ha) pretendē šīs teritorijas mantinieki. 1991.gada nogalē ar šādu lūgumu vēršas pirmās pakāpes mantinieki M.Ozoliņa un V.Lazda, un 1993.gadā arī V.France. Vēlāk, sakarā ar divu pirmās pakāpes mantinieku nāvi, uz īpašumu pretendē otrās pakāpes mantinieki Ā. Ozoliņš, I. E. Lazda un I. Meijere.
2. Kaut gan atbilstoši LR tiesību aktiem, visiem četriem īpašniekiem 1992.gada februārī tika atdota ēka „Villa France”, tomēr līdz 2008.gada februāra beigām (16 gadi) tās saimnieki minēto īpašumu nav kopuši — nav uzsākti rekonstrukcijas darbi, ēka ir sagruvusi.
3. Par šo īpašumu 1991. gadā tika izdots Latvijas Vides komitejas lēmums, kurā noteikts, ka šī zeme nav atdodama mantiniekiem, jo tā ir Gaujas nacionālā parka īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Pamatojoties uz likumu „Par zemes reformu LR pilsētās” Siguldas novada dome jau 1996.gadā atzina mantinieku īpašuma tiesības.
4. Atbilstoši LR tiesību aktiem, visiem četriem īpašniekiem 1996.gada 30.jūlijā tika atjaunotas īpašuma tiesības teritorija ēkas „Villa France” apsaimniekošanai 4,1 ha platībā.
5. Glezotājkalna teritorijā darbojas Gaujas nacionālā parka liegums, un tajā būvēt nedrīkst.
6. 2001.gada novembrī, sakarā ar mantinieces M. Ozoliņas nāvi, mantojuma tiesībās apstiprinās Ā.Ozoliņš.
7. 2003. gadā, sakarā ar V.Lazdas nāvi, mantojuma tiesībās apstiprinās I.E. Lazda un I. Meiere.
8. Pamatojoties uz pirmās pakāpes mantiniece V. Frances iesnieguma, 2002. gada martā viņa saņem valsts meža zemi Raiskuma mežniecībā, Gaujas nacionālā parka teritorijā — 19,38 hektāru apmērā, kā to paredzēja tanī laikā spēkā esošās „Meža likuma” normas.
9. Pārējie mantinieki (Ā. Ozoliņš, I. E. Lazda un I. Meijere) joprojām uzturēja prasību un vēlējās atgūt konkrēto īpašumu ”Lejas Klaukas” — vēsturisko zemi Gaujas senlejā, Gleznotājkalna piekājē. Īpašniekiem vairākkārt piedāvāta līdzvērtīga zeme citviet, viņi nepiekrita.
10. 2004.gadā mantinieki noslēdz pilnvarojuma aktu ar Gintu Lazdiņu, nododot viņam visas tiesības, kārtot lietas un pārstāvēt mantinieku intereses, kas saistītas ar „Lejas Klauku” īpašumu. Pēc pilnvaras termiņa beigām 2005.gadā I.E.Lazda un I.Meijere neturpina sadarbību ar G.Lazdiņu, pārstāvot savas intereses paši. G.Lazdiņš turpina pārstāvēt Ā.Ozoliņu.
11. 2005. gada 5.oktobrī Rīgas Apgabaltiesa nolēma, ka jāatjauno īpašums Gleznotājkalna piekājē Gaujas senlejā. Tiesas spriedums tiek balstīts uz Skaidrojošās vārdnīcas terminu tulkojumu vārdiem „objekts” un „teritorija”, nosakot, ka „objekts” nenozīmē konkrētu teritoriju vai platību. Šādi, tiesai „pa savam” iztulkojot esošo Vides komitejas lēmumu, pašvaldībai lika atcelt Siguldas domes Zemes un denacionalizācijas komisijas lēmumu. Šis lēmums balstās uz 1991. gada Vides komitejas lēmumu par „Lejas Klauku” zemes neatdošanu privātīpašumā, bet atstāšanu valsts rīcībā.
12. Siguldas pašvaldība vairākkārtīgi ir piedāvājusi zemi mantiniekiem līdzvērtīgu zemi pilsētā, bet tie atsakās.
13. 2007. gadā divi mantinieki – I. E. Lazda un I. Meijere, turpinot vienošanās sarunas ar pašvaldību, piekrīt saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldas pilsētas teritorijā. Viņi piekrituši saņemt zemi Siguldā, Gāles ielā 7 (Siguldas centrā), vairāk kā 4000 kv.m. platībā. Pašlaik ir pabeigta precīzā uzmērīšana un šie 2 mantinieki varēs savas īpašuma tiesības nostiprināt Zemesgrāmatā.
14. No Ā. Ozoliņa pilnvarnieka G.Lazdiņa 2007, gadā saņemts iesniegums par 3,5 ha liela zemes gabala saņemšanu Siguldā – pļavu un parku aiz Krišjāņa Barona pieminekļa. Šī teritorija atrodas Siguldas centrā, tādēļ tajā pēc detālplānojuma nav paredzēta nekāda saimnieciskā darbība. Turklāt, tā ir Zemesgrāmatā ierakstīta pašvaldības zeme, kuru dome kā kompensācijas zemi atdot nedrīkst. Ā.Ozoliņš personīgi līdz šim nav vērsies Siguldas pašvaldībā.
15. Siguldas novada dome Ā. Ozoliņam piedāvājusi vairākus citus zemes gabalus, kas pilsētas teritorijā ir iekļauti līdzvērtīgo zemju sarakstā, tomēr tie Ā.Ozoliņu nav apmierinājuši.
Siguldas novada domes izsludinātajā projektu konkursā, lai saņemtu finansējumu kultūras un izglītības projektu realizēšanai 2009.gadā, ir saņemti 52 pieteikumi. Projektu konkursa mērķis bija noteikt Siguldas novadam piemērotākos un atbilstošākos izglītības un kultūras projektus, kas veicinātu kultūrvides attīstību, kultūras un izglītības nozaru attīstību, jaunrades procesus, kultūras un izglītības norišu daudzveidību, kvalitāti, kultūras un izglītības vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai. Pašvaldības līdzfinansējumu piešķirs līdz 75% no iesniegtā projekta kopējās budžeta summas. Piešķirtā līdzfinansējuma apjoms nevar būt mazāks par 50 latiem un lielāks par 2000 latiem.
Iesniegtos projektus izvērtēs Siguldas novada domes Izglītības un kultūras komiteja, pieņemot lēmumu ne vēlāk kā trīs nedēļu laikā pēc projektu pieņemšanas beigu termiņa. Ar finansēto projektu sarakstu varēs iepazīties pašvaldības mājaslapā www.sigulda.lv.