Siguldas novadā aizvadīts Krišjānim Baronam veltīts pārgājiens no Siguldas līdz Turaidai, iezīmējot Barona 190. gadskārtas mēnesi un vienojot dalībniekus gan kultūras mantojuma izziņā, gan praktiskā kopdarbā Gaujas senielejā.
Diena sākās pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā, kur klātesošos uzrunāja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vimba, Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un fonda “Viegli” vadītāja Žanete Grende. Ziedoņa muzeja vadītājs Jānis Holšteins-Upmanis dalībniekiem izdalīja tautasdziesmas no Imanta Ziedoņa sastādītās izlases “Tu dzīvoji dižu darbu”, kas skanēja visas dienas garumā un tika izmantotas arī digitālā spēlē, iepazīstot Imanta Ziedoņa desmit vērtības.
Pārgājiena ceļā dalībnieki viesojās Barona mājās “Dainas”, kur sagaidīja Krišjāņa Barona dzimtas pārstāvji un folkloras kopa “Budēļi”. Māju saimniece Līga Barone aicināja iepazīt Krišjāņa Barona muzeja veidoto izstādi “Nezināmais Barons”. Pēc sarunām un cienasta dalībnieki devās talkā: pie Gūtmaņalas tika pārstādīts ozols, bet Barona takā iztīrītas krūmu audzes, atverot plašāku skatu uz Gaujas senleju un radot drošāku kāpšanu pa Barona takas kāpnēm.
Noslēgumā dalībnieki pulcējās Dainu kalnā, kur Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte pateicās visiem pārgājiena organizatoriem un dalībniekiem, uzsverot: “Ļoti būtiska šajā notikumā ir vairāku pušu sadarbība, tādējādi apkopojot spēkus, tāpat kā Barons apkopoja tautas dziesmas un šis ceļš mums māca, ka tas ir dzīvs, kamēr to izstaigājam kopā.”
Kopā ar folkloristēm Aigu Auziņu un Santu Ruģēnu skandēja dziesmas, gāja rotaļās un cienāja ar karstu bukstiņputru. Pasākuma noslēgumā visi vienojās Krišjāņa Barona iemīļotajā dziesmā “Tumša nakte, zaļa zāle”, tādējādi ieskandinot pasākumu, kas plānots 31. oktobrī plkst. 18.00.
Visu oktobri Ziedoņa muzejs aicina godināt Dainu tēvu, uzsaucot viņam tautasdziesmu. To var izdarīt:
Pasākumi, atzīmējot Krišjāņa Barona 190. gadskārtu 31. oktobrī:
Šogad aprit 190 gadi kopš Krišjāņa Barona dzimšanas – folklorists, skolotājs, rakstnieks, sabiedriskais darbinieks un jaunlatviešu kustības pārstāvis, pazīstams kā Dainu tēvs. Oktobris Siguldas novadā pasludināts par Barona mēnesi, ko īsteno Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Ziedoņa muzeju, Barona mājām “Dainas” un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Noslēdzies projekts “Jostiņsegas – grezns un unikāls auduma veids Siguldas novadā”. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada audēju jostiņsegas pavasarī izstādītas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur arī tapušas jostinsegu fotogrāfijas, kas pēcāk iekļautas 2026. gada kalendārā. Katra kalendāra mēneša lapu veido fotogrāfija ar segas attēlu. Pārstāvēti gan TLMS ”Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas, gan TLMS “Sigulda” audēju Rasmas Rubenes un Anitas Pildegovičas, gan rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas Krūmiņas un audēju Laumas Špatas, Aijas Rozītes, Gundegas Ābeltiņas greznie darbi.
Jostiņsegu un to rakstu attēli uzdrukāti uz planšetēm un priecēs skatītājus Krimuldas Tautas nama rīkotajos pasākumos.
2022. gada nogalē jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
18. oktobrī sporta un atpūtas centrā “Namiņš”, Inciemā, aizvadīts pirmais posms kāršu spēles “Zolīte” 2025./2026. gada sezonas sacensībās. Turnīru organizē Lēdurgas sporta centrs, lai popularizētu zolīti kā tradicionālu un iemīļotu brīvā laika pavadīšanas veidu un noskaidrotu meistarīgākos spēlētājus Siguldas novadā.
Pirmajā posmā piedalījās gan pieredzējuši, gan jauni dalībnieki no dažādām novada vietām. Pēc spraigām piecām kārtām 1. vietu izcīnīja Aivars Mačuļskis, 2. vietu – Jānis Slišāns, bet 3. vietā ierindojās Jānis Stokovs.
Sacensības norisināsies sešos posmos, no kuriem sezonas kopvērtējumā tiks vērtēti četri labākie rezultāti. Nākamie posmi plānoti:
2026. gada posmu datumi tiks izziņoti vēlāk.
Sacensību organizators un vadītājs: Ziedonis Skrivļa
Galvenais tiesnesis: Jānis Upītis.
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2026. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devona” izstāžu zālē. Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2026. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devonā” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”, Gata Vanaga fotoizstāde “Latvijas galaktika”, Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”, Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde “Vieta Gaismai”, Latvijas Keramikas asociācijas desmit gadu jubilejas izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, Artura Dimitera veidotā izstāde – veltījums Džemmai Skulmei “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, šobrīd apskatāma Ķēstuta Kasparaviča ilustraciju izstāde “Kasparatorija” un novembrī skatītājus priecēs tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa kopizstāde.
16. oktobrī Allažu bibliotēkā lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” ietvaros kopā ar Allažu pamatskolas pirmsskolas grupu audzēkņiem norisinājās izzinoša nodarbība “Skani mana valodiņa!” Valsts valodas dienas ietvaros, kuru Latvijā atzīmē 15. oktobrī.
1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība: “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda.” Šī diena ir veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai. Valsts valodas diena iecerēta kā svētki ne tikai tiem, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet arī visiem, ko vieno mūsu valsts un latviešu valoda kā valsts valoda.
Kopā ar bērniem tika runāts par to, kas ir mūsu – Latvijas – valsts valoda, kā tā skan, ko ar valodas palīdzību var pateikt un kā zīmju valodā var parādīt dažādus burtiņus. Piemēram, bērni iemācījās zīmju valodā parādīt burtu L.
Lasīšanas nodarbībā “Skani mana valodiņa!” tika mēģināts saprast, cik liels ir latviešu valodas literatūras resurss, lai bērniem saprotamā un vienkāršā veidā atklātu latviešu valodas bagātību, daudzkrāsainību un skaistumu. Bērni lasīja un skatījās grāmatas latviešu valodā – tautasdziesmas, pasakas un stāstus. Allažu PII “Mākonīšu” grupiņas bērni ar lielu interesi klausījās, diskutēja un domāja līdzi, lasot Māras Cielēnas grāmatiņu “Mazais mākoņzaurs”: “Cilvēkbērni raugās mākoņos un prāto, cik interesanti būtu laisties tiem līdzi. Mākoņu mazuļi lūkojas lejup un ilgojas kaut uz brīdi ielūkoties cilvēku mājās… “
Nodarbībās piedalījās 53 pirmsskolas izglītības grupu bērni un 10 pieaugušie.
Informāciju sagatavoja:
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
Lai veicinātu iedzīvotāju interesi iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, jau piekto gadu norisinās konkurss “Eiropas gada koks 2025”. Šogad konkursa finālā izvirzīti kopumā 13 koki, tostarp Zābakkalna ozols, kas aug AS “Latvijas Finieris” saimniecības “Zābaki” teritorijā Krimuldas pagastā. Patlaban līdz 15. novembrim norisinās sabiedriskais balsojums, kā rezultātā tiks noteikts uzvarētājs. Atbalstīsim Zābakkalna ozolu!
Par Zābakkalna ozolu
Par šī dižā ozola izcelsmi vēsta nostāsts, kam varat ticēt, varat neticēt. Stāsts aizved mūs Ziemeļu kara laikos, kad grāfs Hanss Heinrihs Līvens – no senās un slavenās vācbaltiešu dzimtas – komandēja Vidzemes muižnieku kavalēriju un apmetās Krimuldas muižā. Miera laikos viņš bija uzņēmīgs tirgotājs, kurš reiz Zviedrijas karalim veda zelta vērtas kafijas pupiņas. Taču krievu uzbrukuma dēļ steidzīgi nācās bēgt, pupiņas aprakt, bet virs to slēptuves iestādīt jaunu ozoliņu – kā atzīmi nākotnei. Skrienot pār kalnu, Līvens pazaudēja zābaku, un tā šī vieta ieguva vārdu – Zābakkalns. Ozols auga. Tā zīlēm piemita neparasts spēks – tās pievilka sīļus un meža cūkas no malu malām. Kāds vietējais tās sagrauzdēja un radīja uzmundrinošu dzērienu – tā Latvijā piedzima ozolzīļu kafijas tradīcija. Cilvēki sāka dēvēt koku par Līvena ozolu, vēlāk – par Spēka ozolu. Gadsimtiem ritot, koks ieauga krūmājā un gandrīz tika aizmirsts. Līdz brīdim, kad ap to sāka rosīties cilvēki un soli pa solim izauga kokaudzētava, nesot vēsturisko nosaukumu “Zābaki”.
Nu ozols ir tās sirds – kā dzīvs simbols pārmantojamībai, ilgtspējai un cieņai pret dabu. Viņš ir laimīgs. Ikdienas kompāniju dižajam kokam sastāda un ikrīta sveicienu dod kokaudzētavas viedais kolektīvs. Turpat pie viņa saknēm ik gadu sākas dzīve 1,5 miljoniem jaunu bērziņu. Mājas ap viņu būvētas no koksnes – dabīga būvmateriāla, par kādu arī viņš pats nākotnē sapņo kļūt. Būt daļa no kādas siltas mājas vai ražošanas ēkas… Bet līdz tam vēl ilgi jāgaida – ozols stāv stalts un dzīvesgudrs, ar putnu dziesmām zaros. Ilgu laiku viņa vainagā mitinājās stārķu ģimene – gadu gaitā atjaunotā ligzda bija kļuvusi vairāk nekā metru bieza. Tagad viņi ligzdo citur, neskatoties uz to, ka zaros uzstādīta stabila platforma jaunai stārķu ģimenes mājai. Varbūt lidoņus pievilinājis plašāks skats uz Gaujmalu. Arī ozols par to nedaudz skumst – kādreiz varējis redzēt septiņus Gaujas lokus. Tagad tikai egļu galotnes un tās pašas brūnē mizgraužu dēļ. Bet viņš ir sapņotājs un tic, ka vēsturiskā Gaujas Nacionālā parka ainava reiz atjaunosies. Zābakkalna ozols ir ne tikai koks. Viņš ir dzīvs sargs, vērotājs un sapņotājs. Viņš stāv starp pagātni, tagadni un nākotni. Ozols turpina augt, apkārt viņam augam mēs.
Konkurss “Eiropas gada koks 2025”
Konkurss “Eiropas Gada koks Latvijā” norisinās jau piekto gadu, aicinot apzināt un iepazīt Latvijas kokus ar aizraujošiem stāstiem, iespaidīgiem un ne tik iespaidīgiem izmēriem, toties nozīmīgu vietu kultūrvēsturiskā mantojuma un dabas vērtību saglabāšanā. Konkursu īsteno Latvijas Mežu sertifikācijas padome un Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Citviet Eiropā konkurss notiek no 2002. gada, to rīko ar mežu, zemi, vidi un vēsturi saistītās organizācijas.
Konkursa mērķis ir mudināt cilvēkus iesaistīties vietējā vides un kultūras mantojuma izzināšanā un saglabāšanā, daloties ar aizraujošiem stāstiem par kokiem, kas ir daļa no mūsu dzīves, dabas, ainavas un vēstures. Plašāka informācija.
2. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz nupat pirmizrādi piedzīvojušo brāļu Laura un Raita Ābeļu filmu “Dieva suns”.
Filma ir rotoskopiski animēta spēlfilma, gotiski skarba un izaicinoši neparasta savā tehniskajā veidolā, un vēsta par slavenāko Ziemeļeiropas vilkaču prāvu, kura norisinājās pirms vairāk kā 300 gadiem Zaubē. Filma paredzēta auditorijai sākot no 16 gadiem un satur pieaugušiem domātu saturu. Filmas pirmie titri vēsta: “Šī slīdošā bilde neģeld ļaudīm, kam jutīga dvēsele vai slābana sirds”. Bet Halovīnu svinēšanas tradīcijā šī filma iederēsies itin labi.
Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā virmo paranoja par raganībām? Izsenis Zaubē ceļi veduši starp dievkalpojumu un krogu, bet kausa biedri varējuši saprot, ka nedēļas nogalē esi sajaucis meitenes lūpas ar kaķa zemasti. Tomēr ierastā rosība apsīkst, kad, kā tumši, gaļīgi mākoņi, savelkas aizdomas par burvestībām – mācītājs, trīsuļojošs un pārliecināts, apsūdz kroga meiču maģijā. Ciema ļaužu dzīvi nepadara vieglāku ne raganu prāva, ne mūžīgā līņāšana, nedz arī tas, ka viņu lokā ir sirms, pašpasludināts vilkacis, dēvēts par Dieva suni. Mistērijas pavediens ir atraisīts – vilka aste luncinās…
Kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkutina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti. Rotoskopiskās animācijas metodē veidotajā brāļu Ābeļu šerpi asprātīgajā darbā izauklēta vizuālā stila eksplozija – mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika ļauj šo filmu nostādīt līdzās labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par “Vilkača Tīsa lietu”. Atkāpjoties no kanoniskajām vilkaču aprisēm, Ābeļus saista šamanisma tradīcija un pirmsliterarizētie vilkveidīgie, kuri bijuši triksteri un dziednieki. Pirmizrādīta Traibekas kino festivāla sadaļā “Escape”, filma ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Filma ir iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas balvas īsajā sarakstā, kā arī filma ir šī gada Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.
Biļetes cena – 5 eiro. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
SIA “SALTAVOTS” informē, ka vairākās Siguldas novada apdzīvotajās vietās notiks dzeramā ūdens rezervuāru izmazgāšana un dezinfekcija. Darbus veiks SIA “Ūdens risinājumi”.
Otrdien, 21. oktobrī:
Trešdien, 22. oktobrī:
Minētajos laikos iespējama īslaicīga ūdens padeves pārtraukšana, pazemināts ūdens spiediens vai īslaicīga duļķainība. Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi sagatavot ūdens rezerves. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama īslaicīga duļķainība, tomēr ūdeni var lietot uzturā un sadzīvē. Ūdeni pirms dzeršanas ieteicams uzvārīt.
SIA “SALTAVOTS” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
SIA “Saltavots” informē, ka saistībā ar plānotajiem elektrotīkla uzlabošanas un modernizācijas darbiem otrdien, 21. oktobrī, laika posmā no plkst. 14.40 līdz aptuveni plkst. 17.40 tiks pārtraukta ūdensapgāde visiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Morē.
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
Darbu ierosinātājs un veicējs A/S “Sadales tīkls”.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi piecus atklātos konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic turpina piešķirt savām Airbus A220-300 lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, balstoties uz 2024. gadā airBaltic rīkotā Baltijas mīlētāko pilsētu konkursa rezultātiem. Lidsabiedrība paziņo, ka lidmašīna ar reģistrācijas numuru YL-ABV nosaukta Siguldas vārdā, un jau tagad lidaparāts lepni nes tās vārdu pasaulē. Kopumā jau 14 airBaltic Airbus A220-300 lidmašīnām ir piešķirti Latvijas pilsētu vārdi – Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Liepāja, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils un Viļaka.
Lai godinātu Baltijas ceļa 35. gadadienu, airBaltic pērn augustā organizēja īpašu konkursu, kurā ikviens varēja balsot par savām mīlētākajām Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētām. Kopumā nepilna mēneša laikā tika saņemts vairāk nekā viens miljons balsu, tādējādi izraugoties 48 pilsētas – 16 no katras Baltijas valsts –, kuru nosaukumi tiks piešķirti 48 airBaltic lidmašīnām. Papildus simboliskajai nozīmei šāda iniciatīva stiprina Baltijas valstu reģiona atpazīstamību pasaulē un veicina tūrismu, padarot šīs pilsētas pievilcīgas gan vietējiem, gan starptautiskajiem ceļotājiem.
Elīna Prāve, airBaltic viceprezidente mārketinga jautājumos, norāda: “Mēs esam pateicīgi visiem, kuri piedalījās šajā konkursā un izrādīja atbalstu savām mīlētākajām pilsētām. Nosaucot airBaltic lidmašīnas Baltijas pilsētu vārdos, mēs ne tikai iedvesmojam ceļotājus iepazīt šīs vietas, bet arī veicinām to starptautisko atpazīstamību. Mēs lepojamies būt daļa no reģiona izaugsmes un ar saviem lidojumiem stiprināt Baltijas saikni ar pasauli.”
Jānis Vimba, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs, uzsver: “Ir īpaša sajūta apzināties, ka viena no “airBaltic” lidmašīnām nu nes Siguldas vārdu. Tas ir stāsts par cilvēkiem – par tiem, kuri ar lepnumu saka: “Es esmu no Siguldas.” Par vietu, kuru izvēlas apmeklēt, atcerēties un mīlēt. Paldies visiem, kas balsoja un ar savu izvēli ļāva Siguldas novadam burtiski pacelties spārnos – tas vēlreiz pierāda, ka Sigulda aizrauj! Tā aizrauj ar cilvēkiem, ar vidi un ar sajūtu, kas paliek sirdī vēl ilgi.”
Līdz šim jau kopumā 41 airBaltic Airbus A220-300 lidmašīnai ir piešķirti Baltijas pilsētu vārdi. Savukārt pārējās 7 izraudzītās Baltijas valstu pilsētas lidsbiedrības lidmašīnām tiks piešķirtas pakāpeniski izlases kārtībā. Plašāka informācija par konkursu un tā rezultātiem pieejama šeit.
Pēdējo 30 gadu laikā airBaltic ir kļuvusi par pasaulē atzītu lidsabiedrību. Šobrīd tā savieno Baltijas valstis ar 80 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāzā, reģionam nodrošinot būtisku infrastruktūru un globālo savienojamību.
Par airBaltic īsumā:
airBaltic (Air Baltic Corporation AS) ir vadošā lidsabiedrība Baltijā un viens no visstraujāk augošajiem gaisa pārvadātājiem Eiropā. Kā hibrīda lidsabiedrība tā apvieno gan tradicionālo, gan zemo cenu pārvadātāju priekšrocības. airBaltic dibināta 1995. gadā un šobrīd veic lidojumus ar vienu no jaunākajām flotēm Eiropā, kurā ir 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, un nodarbina vairāk nekā 2 800 cilvēku. 2025. gadā airBaltic kļuva par pirmo Eiropas lidsabiedrību, kas savos lidojumos piedāvā bezmaksas ātrgaitas SpaceX Starlink internetu.
Uzņēmuma galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 88,37 % balsstiesību, Deutsche Lufthansa AG pieder 10 %, bet atlikušie 1,63 % balsstiesību ir citu privāto akcionāru īpašumā.
airBaltic apņemšanās sasniegt izcilību ir novērtēta ar vairākiem prestižiem apbalvojumiem, tostarp Skytrax trīs gadus pēc kārtas ir atzinusi airBaltic par labāko lidsabiedrību savā reģionā. 2025. gadā airBaltic pirmo reizi tika iekļauta globālās aģentūras Airline Ratings reitingos, kas to atzina par vienu no 50 drošākajām un kopumā labākajām lidsabiedrībām pasaulē, kā arī vienu no vadošajām lidsabiedrībām ilgtspējas iniciatīvās un starp iecienītākajām lidsabiedrībām Eiropā un Lielbritānijā. Tajā pašā gadā APEX piešķīra uzņēmumam Piecu zvaigžņu lidsabiedrības balvu par apņemšanos nodrošināt augstas kvalitātes ceļošanas pieredzi, bet pirms tam – Pasažieru izvēles balvu par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā. Papildus tam 2024. gadā airBaltic tika apbalvota ar PROS AI Inovatora balvu par mākslīgā intelekta izmantošanu, lai optimizētu darbību.
Informāciju sagatavoja:
airBaltic Korporatīvās komunikācijas nodaļa
SIA “Saltavots” informē, ka ūdensvada pieslēguma izbūves pie maģistrālā ūdensvada dēļ otrdien, 21. oktobrī, laika periodā no plkst. 9.00 līdz aptuveni plkst. 17.00 tiks pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem, kas atrodas Mālpilī.
Ūdensapgāde tiks pārtraukta šādiem nekustamajiem īpašumiem:
Norādītais ūdens piegādes pārtraukuma ilgums ir orientējošs un var mainīties atkarībā no darbu veikšanas ilguma. Ūdens piegāde var tikt atjaunota pirms norādītā laika. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
Darbu veikšanas ierosinātājs un darbu veicējs SIA “Saltavots”. Kontaktpersona: Agnis Bahmanis (tālruņa numurs 26760791).
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām!