10.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kuras mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes ietvaros tiks segti līdz 50% no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Vienas mājas siltināšanai maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms plānots līdz 100 000 latiem, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru. Līdz 2013.gadam Latvijā šī finansējuma ietvaros paredzēts nosiltināt ap 160 daudzdzīvokļu namu, kas uzbūvēti no 1944. līdz 1993.gadam. Kopējais aktivitātes finansējums ir 16 634 796, 16 latu, no kuriem 14 139 549, 12 latu veido Eiropas attīstības fonda finansējums un 2 495 214, 24 latu valsts budžeta finansējums.

Aktivitātes ietvaros finansējums tiek piešķirts energoaudita, tehniskās apsekošanas un būvprojekta sagatavošanai, būvuzraudzības un autoruzraudzības veikšanai un būvdarbu izmaksām dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esošajās daļās – ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltināšanai un nomaiņai, pagraba pārsegumu siltināšanai, siltumapgādes sistēmas renovācijai, ventilācijas sistēmas renovācijai vai rekonstrukcijai, ēkas strukturālo daļu atjaunošanai, kas nepieciešama energoefektivitātes darbu veikšanai, un citiem renovācijas darbiem, kas paaugstina ēkas energoefektivitāti un ir iekļauti energoauditā kā veicamie pasākumi. Pēc renovācijas veikšanas siltumenerģijas ietaupījumam ēkā jābūt vismaz 20% gadā no siltumenerģijas patēriņa pirms projekta īstenošanas.

Finansējumu šīs aktivitātes ietvaros var saņemt daudzdzīvokļu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašnieki atklātas projektu iesniegumu atlases rezultātā. Dzīvokļu īpašnieki projektus varēs iesniegt ar pilnvarotās personas starpniecību, savukārt, lēmums par attiecīgās personas pilnvarošanu jāpieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Projekti būs jāiesniedz valsts aģentūrā „Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”. Lai pieteiktos finansējuma saņemšanai, vajadzēs iesniegt pieteikumu, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā ierakstīts dzīvokļu īpašnieku lēmums par mājas renovāciju, energoaudita pārskatu, būvprojektu, būves tehniskās apsekošanas atzinumu un citus dokumentus.

Pieteikto projektu iesniegumu atlasi un projektu vērtēšanu īstenos vērtēšanas komisija, kuras sastāvā būs pārstāvji no Ekonomikas ministrijas un BEMVA. Vērtējot pieteiktos projektus, priekšroka tiks dota tiem, kas par mazākiem līdzekļiem varēs sasniegt labākus energoefektivitātes rādītājus, mājām ar lielāku dzīvokļu skaitu, kā arī mājām, kas atrodas teritorijās ar zemāku teritorijas attīstības indeksu.

Projekta īstenošanu finansējuma saņēmējs varēs uzsākt pēc līguma noslēgšanas ar BEMVA. Trīs gadus pēc projekta īstenošanas finansējuma saņēmējam būs jāiesniedz pārskats BEMVA par energoresursu patēriņu attiecīgajā mājā.

Šobrīd — mēnesi pēc MK noteikumu apstiprināšanas iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar nosacījumiem finansējuma saņemšanai, kā arī veikt nepieciešamos sagatavošanas darbus. Savukārt, no aprīļa var sākt iesniegt projektu pieteikumus BEMVA. Ar Ministru kabineta noteikumiem un pieteikšanās kārtību var iepazīties MK mājas lapā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40111066&mode=mk&date=2009–02-10.

Papildus augstāk minētajam un ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju ierobežotos finanšu līdzekļus, Ekonomikas ministrija 2009.–2010.gadā piešķirs papildus finansējumu 688 710,67 latu apmērā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditu, energoefektivitātes novērtējumu precizēšanai, kā arī dzīvojamo māju tehnisko projektu līdzfinansēšanai.

Siguldas novada Pašvaldības policija lūdz autovadītājus transporta līdzekļus Siguldā pie ēkām Pils ielā 4 un Valdemāra ielā 1 novietot atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem — paralēli brauktuves malai.  

Ceļu satiksmes noteikumu 128.punkts paredz, ka transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta ceļa labajā pusē iespējami vairāk pa labi uz nomales, bet, ja tās nav — brauktuves malā vietās, kur ir iespējams piebraukt, nepārkāpjot šo noteikumu prasības. Ja brauktuves malā izveidoti šim nolūkam paredzēti paplašinājumi, transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana atļauta šajos paplašinājumos. Minētajos stāvlaukumos darbojas Ceļu satiksmes noteikumu 130.punkts, kas nosaka, ka transportlīdzekļus atļauts apstādināt un novietot stāvēšanai vienā rindā paralēli brauktuves malai. Motociklus bez blakusvāģa, mopēdus un velosipēdus atļauts novietot stāvēšanai divās rindās.

Pirmdien, 2.martā plkst. 12.00 tiks atklāta Siguldas jaunā kapliča.  Jaunajā kapličā ir vairākas telpas: lielā zāle, piemiņas brīža telpa ar atsevišķu ieeju, telpa, kur sagatavoties bēru ceremonijas vadītājam, zvana tornis, Eiropas standartiem atbilstoša saldētava, saimniecības telpas un tualetes kapsētas apmeklētājiem. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis uzsver, ka jaunā ēka ir nozīmīga Siguldas novada iedzīvotājiem: „Ikviens ir pelnījis, lai viņa aiziešana aizsaulē tiktu pienācīgi godināta. Līdz šim mums nav bijusi iespēja nodrošināt atvadu ceremonijas ar plašu cilvēku skaitu, bet jaunās kapličas lielā zāle paredzēta vairāk nekā 200 apmeklētājiem”.   

Skiču projekts par jaunas kapličas būvniecību tika izstrādāts jau 2004.gadā. Ēkas būvniecību pašvaldība uzsāka 2007.gada augustā, bet pagājušā gadā novembrī ēka tika nodota ekspluatācijā. Jaunas kapličas būvniecība bija nepieciešama, jo Siguldas kapu teritorija ir krietni palielinājusies, bet jaunie kapi atrodas tālu no pašreizējās kapličas. Turklāt, esošajā kapličā trūka telpu, bet tās rekonstrukcija šo problēmu neatrisinātu. Vecā kapliča tika kapitāli izremontēta, saglabājot tās autentisko izskatu un šobrīd turpina savu darbību. Kapličas būvniecības projekta realizētājs ir Siguldas novada dome, projekta izstrādātāji — arhitektu birojs SIA „Legzdiņš un partneri”, celtniecības darbus veica SIA „Kvadrum”.

Līdz ar jaunās kapličas atklāšanu, Siguldas novada dome ir noteikusi kapliču izmantošanas maksas pakalpojumus, kur iekasētā nauda tiks izlietota kapliču uzturēšanai:

- maksa par vienas vietas saldētavas nomu diennaktī jaunajā kapličā – 2 lati/ diennaktī;

- maksa par telpu izmantošanu vienai bēru ceremonijai jaunajā kapličā – 25 lati;

- maksa par saldētavas nomu jaunajā kapličā, ja apbedījums nenotiek Siguldas novada kapos – 5 lati/ diennaktī;

- maksa par telpu izmantošanu vienai bēru ceremonijai vecajā kapličā – 5 lati.

Trešdien, 4. martā plkst. 19.00 Siguldas pagasta kultūras namā būs skatāma Valmieras drāmas teātra direktores un dramaturģes Evitas Sniedzes izrāde „Līdz pavasarim” režisora Oļģerta Krodera režijā.  

Izrādē attiecību stāstu izdzīvo jauna skolotāja Beatrise (Inga Siliņa) un viņas dzīves vīrieši — agrāk ļoti mīlētais „nepareizais” Stefans (Krišjānis Salmiņš) un Valters (Tālivaldis Lasmanis), dzīvē daudz pieredzējušais ārsts. Izrādās, ka Beta neatstāj vienaldzīgu arī jauno katoļu mācītāju Jāni (Ģirts Rāviņš). Kuram par labu ierunāsies Betas sirds? Šķiet, ka mīlestība izrādē tā vien virmo gaisā un tās skaistumu izbauda visu paaudžu cilvēki.

Lugas pirmsākumi meklējami laikā, kad E.Sniedze vadīja Valmieras teātra literāro daļu un režisors O.Kroders vēlējās iestudēt lugu, kurā tiktu risināta tēma par Kristīnes un Edgara mīlestību, sievietes izvēli un lēmumiem, kas vienmēr kādam sagādās sāpes. „Evitas luga mani piesaista arī tādā ziņā, ka viņa tur atstājusi vietu arī režisora un aktieru radošajai brīvībai. Daudz grūtāk strādāt tajās lugās, kurās viss ir pateikts līdz galam un aktierim atliek tikai norunāt tekstu”, atklāj izrādes režisors Oļģerts Kroders.

Izrādē lomās: Krišjānis Salmiņš, Inga Siliņa, Ģirts Rāviņš, Tālivaldis Lasmanis, Agris Māsēns, Ligita Dēvica, Dace Eversa, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Lelde Kalēja,  Regīna Devīte. Izrādes kostīmu māksliniece — Anna Heinrihsone, komponists — Emīls Zilberts.

Ieejas maksa pieci lati, pensionāriem četri lati. Biļetes iespējams rezervēt pa tālruni: 67800953, darba dienās no plkst. 15.00 līdz plkst. 19.00.

Siguldas pilsētas kultūras namā studijā „Cosmo” 8.martā plkst.14.00 notiks mazo vokālistu konkurss „Siguldas Novada Cālis 2009”. Konkursa mērķis ir veicināt pirmsskolas vecuma bērnu (līdz 5 gadu vecumam) muzikālo spēju attīstību.  

Lai piedalītos konkursā, mazajiem solistiem ir jāsagatavo divas dziesmas, kuras atbilst dziedātāja vecumam un balss spējām. Dziesmas drīkstēs izpildīt a cappella, mūzikas instrumentu vai fonogrammu pavadījumā.

Siguldas Uzņēmēju klubs gadu ir uzsācis ar aktīvu darbību. Jau janvārī Uzņēmēju klubs rīkoja sanāksmi Gaujas Nacionālā parka jaunajā Dabas izglītības centrā „Baltā pils”, kuras laikā novada uzņēmējiem bija iespēja iepazīties ar restaurēto ēku, kā arī gūt ieskatu par tajā ritošo darbību. Pašlaik ēkā atrodas Gaujas Nacionālā parka administrācija un Tūrisma informācijas centrs. Lai Siguldas viesiem atvieglotu piekļūšanu centram, Gaujas Nacionālā parka administrācija ar Siguldas novada pašvaldību bija noslēgta vienošanā par auto stāvlaukuma būvniecību blakus teritorijā šī gada vasarā. Gaujas Nacionālā parka administrācijas direktors Jānis Strautnieks pastāstīja par veikto iepriekšējos gados un plānoto šogad. Tikšanās noslēgumā Uzņēmēju kluba biedri uzklausīja Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas pārstāvjus, kuri informēja par Latvijas Izcilības balvu projektu vadīšanā.  

Savukārt, februārī novada uzņēmēji pulcējās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā. Siguldas novada domes izpilddirektors Uģis Mitrevics klātesošos iepazīstināja ar pašvaldībā apstiprināto novada budžetu, savukārt, novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers pastāstīja par sabiedrībā uzsākto diskusiju – izglītības iestāžu attīstību un lūdza uzņēmējus tajā aktīvi piedalīties. Tikšanās noslēgumā apmācību uzņēmuma „FranklinCovey Latvia” pārstāvji sniedza padomus, kā uzņēmumu vadītājiem rīkoties izaicinošos apstākļos, aicinot uz aktīvu rīcību un pozitīvismu domāšanā. Sanāksmē piedalījās arī laikraksta „Siguldas ELPA” redaktore Inese Pliena.

Uzņēmēju klubā pašlaik darbojas 33 biedri. Ja kādu uzņēmēju ir interesē iespēja iesaistīties Siguldas Uzņēmēju klubā, informācija pieejama www.sigulda.lv.

 Siguldas novada domes Juridiskā pārvalde informē, ka februārī ir stājies spēkā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2008.gada 25.novembra spriedums — noraidīt Gleznotājkalna un tā apkārtnes mežu mantinieka Ārija Ozoliņa, kuru tiesā pārstāvēja Gints Lazdiņš, prasību atjaunot viņa īpašuma tiesības uz zemi Siguldā. Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis atzīst: „Man ir patiess prieks, ka likums ir izturējis pārbaudi ar naudu un negodīgu rīcību. Pašvaldība visus šos gadus ir pildījusi likumu, cīnoties par to, lai Gleznotājkalns paliktu sabiedrības īpašumā”.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa atzina Ā. Ozoliņa tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju likumā paredzētajā kārtībā, kā tas jau bija nolemts ar Siguldas pilsētas Zemes un denacionalizācijas komisijas 2004.gada 9.decembra lēmumu, ar kuru tika atzītas mantinieku tiesības saņemt līdzvērtīgu zemi citā vietā Siguldā par īpašumā neatjaunotajām zemes platībām Gaujas senielejā „Lejas Klaukās”.

Jau kopš 1935.gada Gleznotājkalns ietilpst Gaujas nacionālajā parkā un ir viens no nozīmīgākajiem un apmeklētāju iecienītākajiem apskates objektiem. Gleznotājkalnu pirms padomju okupācijas sauca par Paradīzes kalnu – unikālās ainavas dēļ, kas paveras uz Gaujas senieleju, kuras nozīmīgākā vērtība ir neskarta un mazpārveidota daba. Gleznotājkalns un apkārtnes meži ir iekļauti Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā — Gaujas senielejas liegumā, kam ir noteikts ļoti stingrs aizsardzības režīms.

Siguldas novada Dienas centrā kopš 13.februāra katru piektdienu plkst.19.00 notiks Anonīmo Spēlmaņu sapulces, kurā aicināts pievienoties ikviens, kuram azartspēles rada problēmas.  

Anonīmie Spēlmaņi ir vīriešu un sieviešu sadraudzība, kurā ikvienam būs iespēja dalīties savā pieredzē, atgūt spēku un cerības, lai atrisinātu savu kopējo atkarības problēmu un palīdzētu citiem nespēlēt. Vienīgā prasība, lai iesaistītos atbalsta grupā ir vēlme pārtraukt spēlēšanu. Anonīmajos Spēlmaņos nav iestāšanās un dalības maksas, grupa nav saistīta ar sektām, konfesijām, politiku, organizācijām vai iestādēm. Anonīmo Spēlmaņu dalībnieku galvenais mērķis ir nespēlēt un palīdzēt citiem pārtraukt spēlēšanu.

Trešdien, 18. februārī Siguldas novada domes sēdē vienbalsīgi tika apstiprināts 2009. gada pašvaldības budžets 10 822 850 latu apmērā, tai skaitā kredīta līdzekļi 1 900 910 lati.Salīdzinot ar 2008. gadu, pašvaldības budžets ir samazināts par 26,9% jeb aptuveni par 3,1miljonu latu.2009.gadā pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem plānoti 6 114 981 lats — par 19% mazāk nekā 2008.gadā. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim — 65,5% un nekustamā īpašuma nodoklim — 5,3%. 2009.gada budžeta prioritātes ir iestāžu komunālo maksājumu, saimniecisko izdevumu finansēšana, kā arī darba algas skolu, bērnudārzu, kultūras namu, bibliotēku un pašvaldības darbiniekiem. 

„Siguldas novada domes speciālisti 2009.gada budžeta plānošanu uzsāka jau 2008.gada oktobrī. Budžeta plānošanu sarežģīja straujais pašvaldības ienākumu kritums – iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums un pieaugošais bezdarbs, tādēļ jau pagājušā gada beigās samazinājām pārvaldes un pašvaldības iestāžu izdevumus. Samazinātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, palielinātais neapliekamais minimums, kā arī palielinātais pievienotās vērtības nodoklis 2009.gadā ievērojami samazinās pašvaldības budžeta ieņēmumus. Jau šobrīd secinām, ka pašvaldībai palielinās dažādas sociālā atbalsta izmaksas novada iedzīvotājiem. 2009.gada budžetā ir paredzēts finansiālais nodrošinājums pašvaldības skolām, bērnudārziem, bibliotēkām un kultūras namiem, lai tie varētu turpināt darbu. No pašvaldības budžeta finansētajiem iestāžu darbiniekiem pašvaldība rada iespēju darba samaksu nesamazināt, savukārt, būtiski tika samazināti pārvaldes izdevumi un darba algas pārvaldes darbiniekiem”, stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis.

„Budžeta samazinājums nozīmē, ka 2009.gadā nevarēsim realizēt vairākus iecerētos projektus, kā arī plānotos ikgadējos ielu, ceļu un pašvaldības iestāžu ēku remontus. Ceram, ka izdosies līdzfinansēt Eiropas Savienības projektus, piemēram, Pulkveža Brieža ielas rekonstrukciju, jauna bērnudārza būvniecību un Siguldas pilsdrupu rekonstrukciju, jo tajos lielākā daļa izmaksu atgūstamas no ES fondiem — šogad pašvaldībām kredīti tiks piešķirti vienīgi struktūrfondu projektiem. Tomēr jāsecina, ka pašvaldības darbs iepriekš ir bijis pārdomāts un veiksmīgs, par paņemtajiem kredītlīdzekļiem esam paveikuši vērienīgus darbus, nodrošinot novada dinamisku attīstību — veiksmīgi realizēti vairāki nozīmīgi projekti, uzlabota infrastruktūra, veikti rekonstrukcijas darbi iedzīvotājiem būtiskos objektos. 2008.gadā veicām Dārza ielas rekonstrukciju, Nītaures ielas dzelzceļa caurbrauktuves padziļināšanu, turpinājām gājēju trotuāru un veloceliņu sakārtošanu, veicot bruģēšanas darbus gandrīz 9000 kvadrātmetru apmērā, tika rekultivēta Krimuldas pagasta atkrituma izgāztuve „Sigulda” („Silzemnieki”). Pērn ekspluatācijā tika nodotas Siguldas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas un ūdens kvalitāte ir uzlabojusies gan pilsētā, gan pagastā”, situāciju skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis.

Ar Siguldas novada pašvaldības budžeta pārskatu pa plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem skatīt šeit.  

Šodien, 19. februārī Siguldā — Gaujas nacionālā parka (NP) administrācijas telpās tikās Siguldas novada domes Sporta un Tūrisma pārvaldes vadītāja Zanda Abzalone, Siguldas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Gunta Zaķīte, Līgatnes pilsētas domes vadītājs Ainārs Šteins, kā arī Amatas novada teritoriālās plānošanas un attīstības nodaļas speciāliste Iluta Bērziņa, lai kopīgi ar Gaujas NP administrācijas Vides saziņas daļas darbiniekiem apspriestu iespējamo sadarbību, kopīgi startējot Eiropas Komisijas izsludinātajā projekta konkursā „Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” jeb „European Destinations of Excellence” (EDEN).  

Projekta „Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas tūrisma galamērķiem, to vērtībām, daudzveidībai un popularizēt tās vietas, kurās tūrisma attīstība notiek saskaņā ar ilgtspējības principiem, kas balstīti uz vides, ekonomisko, un sociālo aspektu līdzsvarotu attīstību tūrisma nozarē. Šogad EDEN konkursi izsludināti 18 Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā. Šī gada EDEN projekta izsludinātā konkursa tēma ir „Tūrisms un aizsargājamās dabas teritorijas”.

Rīt, 19.februārī no plkst.10.00 līdz 14.00 Siguldas pagasta kultūras namā un no plkst.15.00 līdz 18.00 Mores pagasta administrācijas telpās, grāmatvede Maira Bebere palīdzēs sakārtot gada ienākumu deklarāciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.  

Iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība deklarācijas aizpildīšanā, līdzi jāņem saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls, pamatlīdzekļu kartītes, dati par krājumu uzskaiti 2007. un 2008.gadā, paziņojumu par algas nodokli, datus par iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ziedojumiem, attaisnotos dokumentus par pacienta iemaksām, zobārsta pakalpojumiem, operāciju izdevumiem, skolas maksām, kā arī citus dokumentus, kuri atvieglotu gada deklarācijas sastādīšanu. Maksa par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu — 3 lati.

Piektdien, 20.februārī plkst. 19.00, Siguldas pilsētas kultūras namā notiks radošais vakars/koncerts kopā ar Jāni Paukštello, kurš uzstāsies ar muzikālu programmu „Tiem Ko Mīlēsim Arvien … ”. Programmā skanēs dziesmas un dzejas pērles ikvienai dvēselei. Pasākums paredzēts visai ģimenei, jo tiks veidoti dialogi ar pieaugušajiem un bērniem.

Februārī Jānis Paukštello izdos jauno solo albumu ar nosaukumu „Vēja Dziesmas”, piedāvājot sava talanta cienītājiem arī radošos mūzikas un dzejas vakarus, kuros būs iespēja baudīt Imanta Ziedoņa un Jāņa Petera dzeju, kā arī jaunus un sen iemīļotus skaņdarbus.  

Jānis Paukštello dzimis 1951. gadā. Plašākai publikai pazīstams kā Dailes teātra aktieris — neaizmirstams Jāzeps (Raiņa lugā “Jāzeps un viņa brāļi”), Antiņš (Raiņa “Zelta zirgs”), Janka (J.Streiča filmā “Mans draugs — nenopietns cilvēks”), Fransuā (F.Vebēra lugā “Viesības idiotiem”) u.c., filmējies dažādās mākslas filmās ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Dažas no tām — ‘Aizaugušā grāvī viegli krist’, ‘Apbraucamais ceļš’, ‘Vajadzīga soliste’, ‘Nāve zem buras’, ‘Aizmirstās lietas’, ‘Gaidiet Džonu Graftonu’, ‘Nepabeigtās vakariņas’, ‘Šāviens mežā’, ‘Ziemassvētku jampadracis’ u.c. Aktīvi koncertē ar Hariju Spanovski, kā arī ir viens no kvarteta ’ Mūžīgais Unisons’ izpildītājiem kopā ar Dailes teātra aktieriem Ivaru Kalniņu, Andri Bērziņu un Vari Vētru.

Biļešu cena 3 un 4 lati. Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas. Papildu informācija Siguldas pilsētas kultūras namā Pils ielā 10 vai pa tālruni 67970814.