Siguldas novada dome atbalstījusi finansējuma piešķiršanu vairāk nekā 12 tūkstošu latu apmērā 22 izglītības un kultūras projektiem 2010.gadā, kas tika iesniegti pašvaldības izsludinātajā atklātajā projektu konkursā pērn decembrī.
Kopumā tika saņemti 35 projektu pieteikumi, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr šogad iesniegtie bija apjoma ziņā nozīmīgāki un finansiāli dārgāki. Daudzi no tiem skāra ne tikai kultūras un izglītības jomu vien, bet bija tendēti uz novada attīstību kopumā, tāpēc Izglītības un kultūras komiteja ierosināja 2010.gada budžetā ieplānot finansējumu arī tūrisma un attīstības projektu atbalstam, uz kuru varēs pretendēt atsevišķā pašvaldības konkursā.
Projektus izvērtēja Siguldas novada domes Izglītības un kultūras komiteja. Projektu pieteikumi tika vērtēti, ņemot vērā to aktualitāti, sabiedrisko nozīmi, atbilstību konkursa mērķiem, piedāvāto ideju oriģinalitāti, ilgtspēju, sasniedzamos rezultātus, tāmes precizitāti. Kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte uzsver, ka šobrīd svarīgi ir pēc iespējas vairāk iesaistīt iedzīvotājus, attīstīt radošumu. Īpaši svarīga ir piedāvājuma daudzveidība, kurā ir iespēja iesaistīties pēc iespējas lielākam interesentu lokam. Tāpēc izvēle šogad ir vairāk vērsta uz līdzdalību veicinošiem, inovatīviem un starpnozaru projektiem.
Projektu konkursa mērķis bija noteikt Siguldas novadam piemērotākos un atbilstošākos izglītības un kultūras projektus, kas veicinātu kultūrvides attīstību, kultūras un izglītības nozaru attīstību, jaunrades procesus, kultūras un izglītības norišu daudzveidību, kvalitāti, kultūras un izglītības vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai.
|
FINANSĒJUMU SAŅĒMUŠIE PROJEKTU PIETEIKUMI
|
|||
|
Projekta pieteicējs
|
Projekta nosaukums
|
Projekta vadītājs
|
Atbalsta finansējums (latos)
|
|
Amatierteātris „OGA” |
Teātra „OGA”izrāde, Digna Virkstene „Pēc goda un taisnības” |
Liene Cimža
|
100
|
|
Senioru deju kopa „Dāmītes” |
Senioru deju kopas „Dāmītes” 5 gadu jubilejas pasākuma tērpu iegāde |
Anna Brēmane
|
100
|
|
SIA „Rehabilitācijas centrs „Krimulda”” |
Gadalaiki Krimuldas muižā |
Dace Vanaga-Mikane |
500
|
|
SIA „Komercsabiedrība „GNP Informācijas centrs”” |
Putni ziemā
|
Evita Zemlīte
|
200
|
|
Gaujas nacionālā parka fonds |
Interaktīvie pasākumi dabas un kultūrvides izglītības veicināšanai Siguldas novadā |
Baiba Līviņa
|
700
|
|
Dāmu klubs „Madaras” |
Rokdarbu diena „Dari pats un māci citiem” |
Dzintra Siliņa |
50
|
|
„Nodibinājums Māras loks” |
Vasaras saulgriežu svinības Turaidas Jāņu kalnā |
Agnija Saprovska |
700
|
|
Valsts aģentūra „Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts” |
Pils diena – Rit laika rats |
Anda Skuja
|
350
|
|
V/A „īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts” |
Pagātne mums līdzās |
Jolanta Dukaļska
|
150
|
|
Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” |
IX Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi ”Brīvība mūzikā” |
Guntars Zvejnieks |
1000
|
|
Siguldas Mākslu skola „Baltais Flīģelis” |
Rūķu darbnīcas 2010 |
Ieva Vanaga
|
300
|
|
Siguldas koncertzāle „Baltais Flīģelis” |
Alternatīvais Flīģelis |
Inese Zagorska |
1300
|
|
Siguldas novada Siguldas pagasta kultūras nams |
Metālmākslinieku simpozijs „Viduslaiku dzelzsgriezējs” |
Arisa Pastuhova |
1000
|
|
Biedrība „Lilī” |
Atbalsts Siguldas novada mākslinieku izstāžu organizēšanai Kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” 2010.gadā |
Līga Ādamsone, Ligita Zilgalve |
600
|
|
Allažu attīstības biedrība |
Stāsti par Allažiem un allažniekiem |
Iveta Ābelīte
|
300
|
|
Siguldas pilsētas Kultūras Nams |
A.Upīts „Ziņģu Ješkas uzvara” |
Ārija Liepiņa – Stūrniece |
1000
|
|
Ģirts Runis
|
Izstāde – Telpiskie attīstības scenāriji Siguldā |
Ģirts Runis
|
1000
|
|
SIA „Avantis Promo” |
Dokumentālā kino radošais seminārs un kino festivāls |
Inga Praņevska |
1000
|
|
Elmārs Gaigalnieks |
Pēdas smiltīs
|
Elmārs Gaigalnieks |
500
|
|
Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs |
Siguldas novada vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu audzēkņu darbu un fotogrāfiju izstāde ”Notver mirkli Siguldas novadā” |
Ilze Ratniece
|
300
|
|
Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs |
Radošās darbnīcas Namiņā |
Sandra Kondrāte |
500
|
|
Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs |
Izglītojošs pārgājiens |
Inta Andžāne
|
150
|
|
Siguldas Bērnu un jauniešu interešu centrs |
Pasākums
”Jauniešu gada balva”
|
Ilze Vilciņa
|
250
|
|
Kopā
|
12050
|
||
Allažu pagasta un Mores pagasta ģimenes ārste Ērika Jermolajeva informē, ka no 1.februāra ir mainīti ārsta prakses darba laiki Allažos un Morē.
Allažu pagasta medpunktā ģimenes ārste pieņems:
Pirmdienās 10.00–14.00
Otrdienās 15.00–19.00
Ceturtdienās 10.00–14.00
Piektdienās 9.00–10.00 –akūto slimnieku pieņemšanas stunda
10.00–13.00 – zīdaiņu un bērnu pieņemšanas stundas
Mores pagasta ambulancē ģimenes ārste pieņems:
Trešdienās 8.00–14.00
Siguldas novada Sociālā dienesta vadītāja Diāna Indzere informē, ka ar februāri stājas spēkā grozījumi divos pamatdokumentos, kas nosaka sociālo un materiālo pabalstu sniegšanas un saņemšanas kārtību novada pašvaldībā. Minētie pabalsti tiek izmaksāti no novada budžeta līdzekļiem.
Kāpēc tika veikti šādi grozījumi?
Ekonomiskā situācija valstī ir radījusi veselu virkni problēmsituāciju mūsu iedzīvotājiem. 2009.gada nogalē Siguldas novada pašvaldībā pēc palīdzības ir vērsies ievērojams skaits ģimeņu ar bērniem, kuri ir nonākuši krīzes situācijā. Sociālā palīdzība pēc būtības ir vērsta uz tām ģimenēm un personām, kuras nonākušas grūtībās un saviem spēkiem nevar apmierināt pamatvajadzības, t.i. ēdienu, apģērbu, veselības aprūpi, izglītību. Grozījumi tika veikti, lai pirmām kārtām sniegtu palīdzību trūkumā nonākušām ģimenēm ar bērniem un trūcīgām personām.
Kādas būtiskas izmaiņas ir izdarītas grozījumos, kas jāzina novada iedzīvotājiem?
Ir samazināti pabalstu veidi, uz kuriem varēja pretendēt trūcīgie un mazturīgie iedzīvotāji. Uz laiku ir atcelti vairāki sociālo pabalstu veidi – piemēram, vienreizējs pabalsts skolas piederumu iegādei, vienreizējs pabalsts zobu labošanai un briļļu iegādei.
Tiek saglābāti tie pabalsta veidi, ko nosaka valsts likumdošana – GMI ( garantētās iztikas minimuma pabalsts) un dzīvokļa pabalsts (apkures maksājumu veikšanai un vienreizējs pabalsts kurināma iegādei).
Atbalsts ģimenēm ar bērniem tiks sniegts izmaksājot pabalstu daļējai vai pilnīgai apmaksai par bērna ēdināšanu pirmsskolas izglītības iestādē un pabalstu pilnai apmaksai par pusdienām skolās, pārskaitot pabalstu uz mācību iestādi vai uzņēmumu, kas organizē ēdināšanu.
Attiecībā uz pabalstiem veselības aprūpei, saglabājas vienreizējs pabalsts izdevumu segšanai par ārstēšanos slimnīcā un vienreizējs pabalsts medikamentu iegādei līdz 50% tikai vientuļam pensionāram vai invalīdam.
Vai būs izmaiņas nosacījumos, kas var tikt atzīts par sociālo pabalstu saņēmēju Siguldas novadā?
Šī sadaļa noteikumos nav grozīta. Nosacījumi ir saglabājušies iepriekšējie.
Vai šādas izmaiņas veiktas uz laiku vai paliks pastāvīgi?
Grozījumi ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim. Palielinoties budžeta ienākumiem, novada dome lems par sociālās palīdzības pabalstu veidu palielināšanu līdz šim esošā līmenī, un varbūt būs priekšlikumi jaunu pabalsta veidu ieviešanai.
Vai būs mainīta sociālo pabalstu saņemšanas kārtība?
Līdz ar iestādes izveidošanu, tiek domāts, kā uzlabot un atvieglot kārtību, kādā tiek izvērtēti pabalsta pieprasītāja ienākumi un materiālais stāvoklis. Šajā gadā dienests ievieš speciālu programmu SOPA, kuru izstrādājusi SIA „ZZ dats”. Tā ļaus mums pavisam drīz uz vietas dienestā uzzināt informāciju, kura līdz šim bija jāiegūst no citām iestādēm un jāpierāda klientiem. Cerams, ka ievērojami samazināsies klientiem iesniedzamo dokumentu un izziņu daudzums. Līdz ar to paies īsāks laika posms līdz pabalsta piešķiršanai un izmaksai.
Izdarīti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas regulē materiālās palīdzības sniegšanu Siguldas novadā. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?
Atgādinu, ka materiālā palīdzība no sociālās palīdzības atšķiras ar vienu nosacījumu. Sociālo palīdzību piešķir tikai tad, kad ir izvērtēti personas vai ģimenes ienākumi un novērtēts materiālais stāvoklis. Materiālo palīdzību piešķir, neizvērtējot ienākumus, noteiktām personu grupām.No 2010.gada līdz 2011. gada 31.decembrim tiek apturēti un tātad pārtraukti izmaksāt šādi materiālās palīdzības pabalsti – vienreizējs pabalsts jubilejās, sasniedzot 90, 95 un 100 gadu vecumu; vienreizējs pabalsts personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma; vienreizējs pabalsts Latvijas proklamēšanas gadadienā 18.novembrī represētām, nestrādājošām pensijas vecuma personām u.c.
Tiek saglabāti divi pabalstu veidi — vienreizējs pabalsts valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā par katru jaundzimušo bērnu Siguldas novadā un pabalsts audžuģimenei bērna uzturam.
Domes sēdē 27.janvārī apstiprināts Siguldas novada pašvaldības budžets 2010. gadam. Pretēji valsts prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem, Siguldas novada pašvaldība budžetu dalījusi ļoti praktiski un piesardzīgi — rēķinoties ar 92% nodokļu ieņēmumu no prognozes. „Šāds plānojums ļaus racionāli izlietot visus līdzekļus iecerētajiem mērķiem, dod garantiju gada vidū nenonākt krīzes situācijā un saglabāt rezervi, ja ieņēmumi tomēr būs lielāki,” skaidro Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Aizvadītajā gadā pašvaldība iztērējusi 9,5 miljonus latu un saglabājusi atlikumu 1,3 miljonu latu apmērā uz 2010.gadu dažādu konkrētu projektu realizēšanai. Pamatā atlikumu veido līdzekļi, kas paredzēti Eiropas struktūrfondu projektu realizācijai. Līdz ar to kopā ar pērnā gada atlikumu šogad pašvaldības budžets ir vairāk nekā 9,6 miljoni latu.
Lielākie izdevumi paredzēti izglītībai (3,7 miljoni latu) – pedagogu algām, skolu saimnieciskajiem un mācību izdevumiem. Ap 1 miljonu latu tiks tērēts saimnieciskajiem un sabiedriskās kārtības darbiem (ielu uzturēšanai, īpašumu apsaimniekošanai, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai, pašvaldības policijai, ūdensapgādes sistēmai). Ap 800 tūkstošiem latu paredzēti pašvaldības funkciju nodrošināšanai, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem Siguldā, Siguldas, Mores un Allažu pagastos. Tikpat liela summa paredzēta arī kredīta pamatsummas atmaksai. Ap 750 tūkstošiem latu atvēlēts sociālajai aizsardzībai, ap 630 tūkstošiem latu paredzēti kultūras iestāžu, bibliotēku darba nodrošināšanai un kultūras pasākumiem. Šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušās iemaksas Finanšu izlīdzināšanas fondā un kopā ar norēķiniem citām pašvaldībām (par Siguldas novada bērnu izglītošanos ārpus novada teritorijas) tie veido ap 430 tūkstošu latu tēriņus.
2010. gads – attīstības gads Siguldas novadā
„Iepretim viedoklim par Latvijas ekonomikas tālāku lejupslīdi, mēs Siguldas novadā 2010.gadu saskatām kā attīstības gadu. Pašvaldība optimizācijas rezultātā strādājusi un turpinās strādāt ekonomiski, rodot iespēju ietaupītos līdzekļus novirzīt attīstībai,” turpina U.Mitrevics, „par vairāk nekā 1 miljonu latu 2010.gadā paredzēts turpināt realizēt vairākus nozīmīgus projektus, veidojot jaunas paliekošas vērtības:
Paredzēta arī virkne projektu, kas uzlabos materiāli tehnisko bāzi Siguldas novada izglītības iestādēs un dos tām iespēju attīstīties.
Notiks investīciju piesaiste īpašumos, kas nav pašvaldības funkcijām nepieciešami — piemēram, dzelzceļa stacijas zonas attīstībai, saglabājot vēsturisko stacijas ēku un veidojot mūsdienīgu transporta kustības, varbūt pat pilsētas centru.
Plānojot uzlabot pašvaldības pakalpojumu kvalitāti, tiks turpināta 2009.gada nogalē aizsāktā atvērtā diskusija ar Siguldas novada sabiedrību par pašvaldības lomu novada attīstībā un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanā.
„Pašvaldībā samazināti tēriņi, bet saglabāta pašvaldības dienestu pieejamība. Domāju, ka esam panākuši tādu pašvaldības pārvaldes darbu, kas devis impulsu darbiniekiem, saglabājot savu amatu, strādāt efektīvāk, vēl tuvāk sabiedrības interesēm. Esam noteikuši principu – ikvienam būt profesionālim un dzinējspēkam savas kompetences jomā,” skaidro U.Mitrevics.
U.Mitrevics uzsver, ka 2010.gadā pašvaldība turpinās nodrošināt arī kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību un atbalstīt izglītības kvalitātes celšanu novadā ar dažādiem piedāvājumiem interešu un pieaugušo izglītībai. Tāpat kā līdz šim, arī 2010.gadā intensīvi turpināsies investēšana infrastruktūras sakārtošanai pagastos. Ir uzsākta finansējuma piesaistīšana Allažu pagasta bērnudārza un bibliotēkas ēkas nosiltināšanai, kā arī ēkas siltumapgādes rekonstrukcijai. Morē tiks izbūvēts gājēju un veloceliņš starp skolas ēkām.
Budžets būs pieejams www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” no 1.februāra
Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka, ņemot vērā valsts pasūtījuma apjoma samazinājumu pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, no š.g. 1. februāra noteiktas izmaiņas vairāku Saulkrastu, Dubultu un Lielvārdes virziena elektrovilcienu, kā arī maršruta Rīga-Valmiera-Rīga dīzeļvilciena kustības sarakstos.
Sākot ar 1.februāri, dīzeļvilciens Nr.646 Rīga (plkst.10:42)-Valmiera (13:06) kursēs tikai līdz Cēsu stacijai, savukārt vilciens Nr.645 Valmiera(plkst.14:26)-Rīga(16:52) — tikai no Cēsīm (plkst.14:58) līdz Rīgai un posmā Valmiera-Cēsis būs atcelts. Minētie vilcieni kursēs atbilstoši pašreizējam sarakstam maršrutā Rīga-Cēsis-Rīga.
Sīkāka informācija pieejama dzelzceļa stacijās, pa valsts a/s „Latvijas dzelzceļš” uzziņu tālruni 1181, pa uzziņu dienesta tālruni 1188, kā arī a/s „Pasažieru vilciens” interneta mājas lapā www.pv.lv (publicēts vilcienu kustības saraksts ar izmaiņām no 1.februāra).
Lūdzam Allažu pagasta iedzīvotājus, ar kuriem pagasta pārvalde noslēgusi zemes nomas līgumus par pašvaldības zemju iznomāšanu mazdārziņiem (vai citiem zemes izmantošanas veidiem), pārbaudīt noslēgto līgumu beigu termiņus!
Zemes iznomātājiem, kuri vēlas pagarināt nomas līgumus (vai no jauna iegūt zemes lietošanas tiesības), lūdzam savlaicīgi iesniegt iesniegumus par nomas līguma pagarināšanu vai slēgšanu no jauna.
Iesniegumus var aizpildīt un iesniegt Allažu pagasta pārvaldē (pirmdienās un ceturtdienās no 8.00–13.00 un 14.00 ‑18.00) pie pārvaldes vadītājas Vijas Vāveres (tālrunis 69790260) vai jebkurā citā Siguldas novada Klientu apkalpošanas punktā.
Stājoties spēkā grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) no 1.janvāra vairs nevar deklarēt dzīvesvietu pa pastu. Iedzīvotāji savu dzīvesvietu tāpat kā līdz šim varēs deklarēt klātienē tajā pašvaldībā, kurā nekustamais īpašums atrodas, vai arī elektroniski portālā www.latvija.lv.
Portālā www.latvija.lv, izmantojot PMLP e‑pakalpojumu “Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana”, persona var elektroniski deklarēt savu, sava nepilngadīgā bērna, aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu Latvijā. Pakalpojums pieejams, autentificējoties ar internetbankas autentifikācijas līdzekļiem vai drošu elektronisko parakstu. Autentifikācija ar internetbanku pieejama “Swedbank”, “SEB bankas” un “Latvijas Krājbankas” internetbankas lietotājiem. Lai autentificētos ar elektronisko parakstu, nepieciešama elektroniskā paraksta viedkarte un viedkartes nolasīšanas iekārta.
- nav jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, jo pakalpojuma pieprasītājs tiek identificēts pēc elektroniskā paraksta vai internetbankas autentifikācijas līdzekļa;
- ja dzīvesvieta tiek deklarēta savam nepilngadīgajam bērnam, aizbildnībā vai aizgādnībā esošajai personai, nav jāuzrāda pārstāvību apliecinošs dokuments, jo ziņas par personas likumisko pārstāvi tiek automātiski pārbaudītas Iedzīvotāju reģistrā;
- deklarējamās dzīvesvietas adreses ievadīšanai tiek izmantoti Valsts adrešu reģistra dati, līdz ar to tiek nodrošināta automātiska adreses esamības pārbaude
- ziņas par jauno dzīvesvietu tiek uzreiz aktualizētas Iedzīvotāju reģistrā;
- par pakalpojumu nav jāmaksā valsts nodeva.
Atgādinām, ka no 2009.gada 1.jūlija valsts nodevas apmērs deklarējot dzīvesvietu pašvaldībā ir trīs lati.
Ziema ir gadalaiks, kad, liekas, procesi dabā apstājušies un valda klusums. Tomēr dzīvnieku un putnu valstībā rosība turpinās arī sala un sniega laikā.
30. janvārī un 6. februārī pie Gūtmaņalas apmeklētāju centra siguldieši un viesi varēs uzzināt ko vairāk par norisēm dabā, iepazīt putnus, kas pārziemo Latvijā un iesaistīties praktiskajos darbos. Tikšanās pie Gūtmaņalas apmeklētāju centra no plkst 12.00 līdz 15.00.
Gaujas NP Apmeklētāju centra darbinieki paredz, ka šādi pasākumi varētu notikt katru gadu — ne tikai ziemā, bet arī pavasarī — izgatavojot putnu būrīšus.
Siguldas novada dome aicina visus tos, kas dosies aplūkot sniegavīru Svētku laukumā, būt saudzīgiem pret šo unikālo veidojumu – nekāpt uz tā un nepostīt. Objektā norit arī nepārtraukta videonovērošana, kas ļauj policijai sekot aktivitātēm laukumā.
Aicinām siguldiešus, kuri tomēr pamana nelabvēlīgas darbības, nekavējoties ziņot Pašvaldības policijai pa diennakts tālruni 26160288.
„Tā kā akcija ir siguldiešu pašu radīts darbs, mums jālepojas ar to, ka esam pievērsuši uzmanību ne tikai visā Latvijā, bet arī starptautiski — šajās dienās Siguldā viesojas kamaniņu sportisti no 18 Eiropas valstīm. Lielu darbu sniegavīra gatavošanā ieguldījuši arī Siguldas novada jaunieši. Ar tik šāda projekta tapšanu mēs, siguldieši, apliecinām, ka protam radīt labas un skaistas lietas, un rādām visiem, ka protam būt optimisti, ” komentē Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Siguldā, Svētku laukumā tiek veidots sniegavīrs, kuru var uzskatīt par pasaulē vienu no lielākajiem sniegā veidotiem sniegavīriem. Tā ir unikāla akcija, kas Siguldas novadā notiek pirmoreiz. Šorīt, 20.janvārī, apsekojot sniegavīra tapšanas procesu, noskaidrots, ka tas pārsniedz iecerētos 5,5 metrus, un uz doto brīdi bez cepures ir 7 metrus liels.
Ideja par tā gatavošanu radusies pēc aktīvu siguldiešu aicinājuma, lai akcentētu 2006.gadā notikušās Latvijas I Ziemas olimpiādes simbolu un gatavotos II Ziemas olimpiādei šā gada martā.
Pirmoreiz sniegavīrs būs apskatāms piektdien, 22.janvārī Svētku laukumā, kad notiks Eiropas čempionāta kamaniņu sportā atklāšanas parāde. To skatīt varēs visu ziemu, jo februārī un martā Siguldā norisināsies arī starptautiskās distanču slēpošanas sacensības „Skandināvijas kauss”, Tautas slēpojums, „Siguldas kauss” kalnu slēpošanā, kā arī 5.martā tiks atklāta II Ziemas olimpiāde, kas pulcēs sportistus no visas Latvijas.
„Man būs patiess prieks vēl pirms Olimpiskajām spēlēm Vankuverā šonedēļ sveikt Eiropas labākos sportistus Eiropas čempionātā kamaniņu sportā, kas norisināsies Siguldā – vienā no 17 pasaules kamaniņu trasēm un vienīgajā Kamaniņu un bobsleja trasē Baltijas valstīs. Pateicoties tādām unikālām akcijām un siguldiešu entuziasmam veidojot Kamaniņu un Bobsleja trasi, Aerodium, augsta līmeņa kalnu un distanču slēpošanas trases, piedzīvojumu parkus „Mežakaķis”, „Tarzāns” un daudzām citām iniciatīvām, Sigulda veidojas par Baltijas aktīvās atpūtas centru,” sniegavīra akciju un gaidāmos notikumus šoziem Siguldā komentē Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Ideju rosinājis Jānis Lazdāns, aktīvs siguldietis, orientēšanās un distanču slēpošanas sporta veidu pārstāvis. Pašvaldības aicinājumam atbalstīt akciju, pievienojušies arī mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, Olimpiskā sporta centra „Sigulda” direktors Jānis Ciaguns, SIA Ramirent un Siguldas novada Jauniešu dome.
Sniegavīrs tiek veidots uz speciāli izgatavota karkasa, appūšot to ar sniegu un tad veidojot kā skulptūru.
Atgādinām, ka 2005.gadā Siguldā notika Latvijas I olimpiāde. Olimpiādes logo bija sniegavīrs, kas brauc ar slēpēm no kalna. Tā autors – mākslinieks Indulis Martinsons to veidoja pēc Siguldas Mākslas skolas audzēknes Madaras Akmentiņas zīmējuma.
Sniegavīra tapšanas fotoreportāža apskatāma šeit (fotogalerija pēdējoreiz atjaunota 20.01.2010 plkst. 16.00)
Piektdien, 22. janvārī tiks ierobežota auto novietošana L. Paegles ielas abās pusēs, posmā no Lāčplēša ielas līdz Svētku laukumam un no plkst. 18.30 uz atklāšanas parādes laiku tiks slēgta satiksme L. Paegles un Cēsu ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Svētku laukumam. Jau no plkst. 16.00 tiks slēgts stāvlaukums pie Svētku laukuma.
Sestdien un svētdien, 23. un 24. janvārī tiks ierobežota automašīnu novietošana uz Šveices ielas, Allažu ielas, Stacijas ielas, Peldu ielas.
Lūdzam auto braucējus būt uzmanīgiem un saprotošiem, kā arī automašīnu novietošanai izmantot pilsētā esošos stāvlaukumus.
Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasē norisināsies Eiropas čempionāts kamaniņu sportā. Sacensībās piedalīsies 19 valstu kamaniņu sportisti. Šīs būs nozīmīgākās kamaniņu sporta sacensības pirms Olimpiskajām spēlēm Vankuverā, tādēļ Siguldā būs iespēja redzēt visus šī brīža pasaules līderus kamaniņu sportā.
Janvārī Siguldas novadā uzsāktas nodarbības mākslas un mūzikas terapijā bērniem ar īpašām vajadzībām. Tās norisināsies līdz pat novembrim Sorosa projekta “Pārmaiņa skolām” ietvaros, ko nodrošina Siguldas Mākslu skola “Baltais flīģelis” sadarbībā ar projekta administratoru Siguldas Novada vidusskolu.
Bērniem dota iespēja divas reizes nedēļā nodarboties ar mūziku un mākslu Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”.
“Siguldā mākslu terapijas virzienu gan mākslā, gan mūzikā, izdevies attīstīt piesaistot Siguldas Mākslu skolas „Baltais flīģelis” pedagogus, jo šobrīd J.Stradiņa universitātē maģistra programmu apgūst Siguldas Mūzikas skolas pedagogs Solveiga Ilvasa, specializējoties mūzikas terapijas virzienā un Siguldas Mākslas skolas pedagogs Ilze Dzilna, specializējoties mākslas terapijas virzienā,” skaidro Mākslu skolas “Baltais flīģelis” direktors Guntars Zvejnieks.
Liela daļa mākslas terapeitu strādā izglītības jomā. Speciālajā izglītībā mākslu terapija nodrošina iespēju palīdzēt bērniem, viņu vecākiem un arī ar bērniem strādājošiem speciālistiem risināt emocionāla, fiziska un sociāla rakstura grūtības. Tas būtiski uzlabo izglītības procesu un bērnu un viņu vecāku dzīves kvalitātes izjūtu.
Mākslu terapija dod iespēju sniegt emocionālu atbalstu arī bērnu vecākiem, piedāvājot mākslu terapiju gan individuāli, gan kopā ar bērnu, gan grupā kopā ar citiem vecākiem.
