Dažādi - sigulda.lv

Sestdien, 12.novembrī, plkst.18.00 ar programmu “Reiz francūzis Amerikā” koncertzālē “Baltais flīģelis” viesosies vijolniece Paula Šūmane un pianists Reinis Zariņš.

Paulas Šūmanes un Reiņa Zariņa programmas “Reiz francūzis Amerikā” pieteikumā rakstīts: „Nav grūti uzskaitīt, ar ko īsts francūzis atšķiras no īsta amerikāņa – ar manierēm, ēdienkarti, dzērienkarti, dzīves prioritātēm un tā tālāk. Droši vien tāpat arī ar mūziku? Bet te slēpjas programmas āķis – ne viss ir tā, kā šķiet pirmajā acu uzmetienā.”

Programmā iekļauti Olivjē Mesiāna, Morisa Ravela, Džona Koriljāno un Džordža Gēršvina darbi. Gēršvins savulaik atzina, cik ļoti viņa stilu ietekmējis muzikālais impresionisms Francijā — pat tādā mērā, ka viņa Klavierkoncertu kritiķi sauca par Debisī atdarinājumu. Kad Gēršvins viesojās Parīzē un lūdza Ravelu kļūt par viņa skolotāju, Ravēls esot atteicis: “Kāpēc tev kļūt par otršķirīgu Ravelu, ja tu esi pirmšķirīgs Gēršvins?” Tikmēr Parīzes kafejnīcās skanēja arvien vairāk džeza, un Ravels gan savu otro operu “Bērns un burvestības”, gan Otro vijolsonāti pamatīgi iekrāsoja ar džeza un blūza elementiem. Drīz pēc tam viņš devās panākumiem bagātā tūrē uz ASV, kur Gēršvins aizveda viņu uz Hārlemu paklausīties īsto džezu.

Savukārt Mesiāns, apciemojot ASV, pamatīgi iespaidojās ne no mūzikas, bet dabas, īpaši no kanjoniem, kas guva iedzīvinājumu Mesiāna mūzikā. Runājot par amerikānismu, Koriljāno sonāte ir izcils eksemplārs vārda labākajā nozīmē. Te redzama gan apmierinātība ar dzīvi, gan lūkošanās uz nākotni ar cerību, gan darba prieks, gan arī skumjas. Tomēr autors savā aizrautībā ar bitonālismu un mainīgiem taktsmēriem un ritmiem nav nemaz tālu no sava franču priekšteča Ravela. Tā visi četri autori ir savstarpēji saistīti ar nozīmīgām saitēm, lai cik arī francūzis nebūtu atšķirīgs no amerikāņa.”

Paula Šūmane ir koncertējoša vijolniece, 13 starptautisku konkursu laureāte, regulāri sniedz koncertus Eiropā, Japānā, Ķīnā, Dienvidāfrikā, Čīlē, Argentīnā, Tuvajos Austrumos. 2008. gadā Paula ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo Augstāko mūzikas un dejas konservatoriju pie profesora Borisa Garļicka un patlaban studē maģistrantūrā Grācas Mākslu universitātē pie profesora Jaira Klesa (Izraēla). Par vijolspēles kaldināšanu Paula pateicas vairākiem brīnišķīgiem pedagogiem Latvijā — Uldim Sprūdžam, Ojāram Kalniņam, Havivai Dimenšteinei, Gaļinai Akuļičai, Ludmilai Girskai un Anetei Zvaigznei. Paula kā soliste sadarbojusies ar dažādiem orķestriem — Lisabonas Metropolitan orķestri, Bādenbādenes filharmonijas orķestri, Hoffer Symphoniker, Klaipēdas Nacionālā teātra orķestri, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas simfonisko orķestri un citiem. Jaunā vijolniece turpina savas muzikālās gaitas gan kā soliste, gan kā kamermūziķe. Labprāt iesaistās dažādos mākslinieciskos radošos projektos.

Reinis Zariņš plūcis laurus vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un nu aizrauj visdažādāko publiku Eiropā, ASV un nesen arī Dienvidāfrikā. Absolvējis ar izcilību Jāzepa Mediņa mūzikas skolu, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Jēlas Universitātes mūzikas skolu (ASV) un Londonas Karalisko Mūzikas akadēmiju, Reinis savu skolotāju vidū izceļ Borisu Bermanu, Kristoferu Eltonu, Rafi Haradžanjanu un Renē Salaku. Reiņa spēja pārliecinoši interpretēt gan klasiķus, gan mūsu gadsimta darbus sajūsminājusi klausītājus daudzviet, arī pasaules prestižākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegi un Steinveja zālē, kā arī Londonas Vigmora zālē. Reinis sadarbojies ar Yale Philharmonia, Ukrainas Radio simfonisko orķestri, RSO, Masterworks Philharmonia, Sinfonietta Rīga, Liepājas simfonisko orķestri un diriģentiem Pjēru Bulēzu, Deividu Geiru, Djego Masonu, Arielu Cukermani, Džonu Gibonsu. Ar Andri Veismani Reinis iestudējis vairākus latviešu komponistu klavierkoncertus. Šosezon Reinis darbosies Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Hodžsona biedra (Hodgson Fellow) statusā, pildot dažādus — gan koncertmeistara, gan lektora pienākumus un iestudējot kamermūzikas programmas.

Ieejas maksa no 5 līdz 7 latiem. Biļetes nopērkamas koncertzāles “Baltais flīģelis” kasē: darba dienās no plkst.10.00 — 18.00, kases tālrunis 6797478 un „Biļešu Paradīze” tirdzniecības vietās, kā arī www.bilesuparadize.lv.

Tuvojas noslēgumam rekonstrukcijas darbi projektā „Siguldas pilsdrupu rekonstrukcija un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produkta attīstībai” (Vienošanās NR. Nr.L‑PPA-09–002), kuru līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, tādēļ 1.novembrī tika svinēti Spāru svētki pils galerijā, kas savieno Dienvidu torni ar Konventa ēku. Projekta ietvaros jau izbūvēti skatu laukumi, izveidoti jauni un atjaunoti esošie celiņi, veikti apzaļumošanas darbi pils teritorijā, nostiprināti pils mūri, atjaunots ceļš uz pili.

Pēc rekonstrukcijas tūristi varēs uzkāpt pilsdrupu Dienvidu un Ziemeļu torņos, kas līdz šim nebija pieejami, pastaigāties pa nostiprinātajām mūra sienām, izbaudīt senatnīguma auru un ainavas, kas pavērsies no torņa uz Gaujas senleju un pārējiem pilsētbūvniecības pieminekļa vēsturiskajiem centriem.

Rekonstruējot un kvalitatīvi pilnveidojot Siguldas pilsdrupu vidi, objekts kļūs publiski pieejams un iekļaujams tūrisma maršrutā, veicinot tā atpazīstamību pasaulē, kā unikālu ekoloģiski tīras vides un kultūrvēstures apvienojumu.

Projekta ietvaros plānotos būvdarbus Siguldas pilsdrupās veic Pilnsabiedrība ‘’IP BŪVE’’.

Sestdien, 29.oktobrī ar īpašu atklāšanas reisu un milzīgu atsaucību tika atjaunota pirmās brīvvalsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dibinātā „Tautas ekskursiju” tradīcija doties uz Siguldu, Līgatni un Cēsīm, ceļošanai izmantojot vilcienu.

Kopumā šim braucienam tika reģistrēti 1379 pasažieri, no kuriem 475 izvēlējās doties uz Siguldu. Lai šo pasažieru skaitu nogādātu uz Gaujas Nacionālā parka pērlēm, ceļā devās rekordliels vagonu sastāvs, kāds pēdējo reizi komplektēts pirms divdesmit gadiem.

Kopā ar pasažieriem uz Siguldu ar vilcienu devās arī Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, atzīstot, ka ar vilcienu nesanāk braukt bieži un pēdējais brauciens bijis krietnu laiku atpakaļ. „Sajūtas tiešām bija sen neizbaudītas – būt cilvēku drūzmā, kas no Siguldas dzelzceļa stacijas dodas izbaudīt pilsētu un dabu. Tā pa īstam šo atjaunoto tradīciju, Siguldu apmeklējušie, tūristi varēs izbaudīt tikai nākamajā vasarā, kad Siguldas apmeklējums sāksies no kvalitatīvi rekonstruētas dzelzceļa stacijas, Siguldas Laimas pulksteņa un laukuma ap to. Siguldieši ir mazās Latvijas patrioti, jo vienmēr cenšas piedāvāt kvalitatīvas un, bieži, tikai šeit izbaudāmas atpūtas iespējas, ik gadu radot ko jaunu, kas kalpo gan pašiem, gan viesiem”, pārdomās dalās U.Mitrevics

„Lielāko gandarījumu sagādāja tas, ka ar šo atklāšanas reisu mums izdevies uzrunāt tādus Rīgas iedzīvotājus, kuri Siguldā bijuši ļoti sen vai vispār nemaz. Atbraukušie rīdzinieki norādīja uz nepieciešamību šādus maršrutus piedāvāt regulāri, tāpēc kopā ar tūrisma uzņēmējiem jādomā, ko varam pastāvīgi piedāvāt mūsu galvaspilsētas iedzīvotājiem” piebilst pašvaldības aģentūras „Siguldas tūrisma attīstības aģentūra” direktore Laura Konstante.

Sadarbojoties A/S „Pasažieru vilciens” un Siguldas novada Tūrisma informācijas centram, pilsētas viesiem tika organizēti vairāki maršruti, apskatot Siguldas viduslaiku pilsdrupu rekonstrukciju, Elmāra smilšu namiņu, Luterāņu baznīcu, Spieķu parku, Bobsleja un kamaniņu trasi, kā arī mākslas telpu ”Tornis” un „Dzintara darbnīcu”.

Turpmāk plānoti regulāri ekskursiju piedāvājumi, sadarbojoties AS „Pasažieru vilciens” un Siguldas, Līgatnes un Cēsu novadiem.

No 2011.gada 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai.

Parakstu vākšanai nodotie Satversmes grozījumi paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Siguldas novadā ir pieejamas četras parakstu vākšanas vietas:

-   Siguldas novada Dienas centrs, Pils iela 3a, Sigulda, Siguldas novads,
—   Siguldas pagasta Kultūras nams, Zinātnes iela 7b, Siguldas pagasts, Siguldas novads,
—   Allažu pagasta pārvalde, Birzes iela 4, Allaži, Allažu pagasts, Siguldas novads,
—   Mores pagasta pārvalde, Siguldas iela 11, More, Mores pagasts, Siguldas novads.

Parakstu vākšanas vietās varēs iepazīties ar Centrālās vēlēšanu komisijas sagatavotajiem informatīvajiem materiāliem.
Iesniegums par parakstu vākšanu vēlētāja atrašanās vietā nogādājams jebkurā no parakstu vākšanas vietām ne vēlāk kā katras parakstu vākšanas 29. dienā plkst. 12.00.

Parakstu vākšanas vietu darba laiki:

Nedēļas diena	Dienas centrs	Siguldas pagasta kultūras nams Allažu pagasta pārvalde	Mores pagasta pārvalde
Pirmdiena	16.00 – 20.00	16.00 – 20.00	14.00 – 18.00
Otrdiena	16.00 – 20.00	16.00 – 20.00	14.00 – 18.00
Trešdiena	9.00 – 13.00	9.00 – 13.00	9.00 – 13.00
Ceturtdiena	9.00 – 13.00	16.00 – 20.00	14.00 – 18.00
Piektdiena	16.00 – 20.00	9.00 – 13.00	9.00 – 13.00
Sestdiena, Svētdiena	9.00 – 13.00	9.00 – 13.00	9.00 – 13.00

Kontaktinformācija:
Centrālās vēlēšanu komisijas informatīvais tālrunis: 67715000
Siguldas novada Vēlēšanu komisijas tālrunis: 67970842

Piektdien, 4.novembrī no plkst.9.00 – 13.00 Valsts asinsdonoru centrs (VADC) organizē asins donoru dienu Rīgas rajona slimnīcā, Siguldā, Lakstīgalu ielā 13.

VADC informē, ka sākot ar šī gada 19.septembri donori, kas ziedos asinis visās Latvijas asins sagatavotājiestādēs, ar uzņēmuma „G.Miežis Ārsts” atbalstu saņems bezmaksas Hematogena tāfelītes asins līdzsvara atjaunošanai organismā. VADC atgādina, ka veselīgais saldums Hematogens satur dabīgo elementāro dzelzi veselības profilaksei un ir alternatīvs veids kā atjaunot dzelzs līdzsvaru organismā.

VADC atgādina, ka par donoru var kļūt vecumā no 18 – 65 gadiem. Donora svars nedrīkst būt mazāks par 50 kg un pirms asins nodošanas nedrīkst lietot alkoholu un smēķēt. Asins došana nav vēlama pēc nakts maiņas, saspringta darba, liela emocionāla pārdzīvojuma. Pirms asins nodošanas vēlams lietot veselīgu uzturu, daudz šķidruma. Nedrīkst lietot treknus ēdienus asins došanas dienā, kā arī dienu iepriekš. Neēdis cilvēks asinis nevar nodot.

Pēc asins nodošanas donors saņem naudas kompensāciju 3 latus pusdienām, brīvdienu (saglabājot vidējo darba algu) asins došanas dienā un nākamajā dienā, iepriekš to saskaņojot ar darba devēju pēc Darba likuma 74. panta.

Informāciju sagatavoja:
Valsts asinsdonoru centra
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr.: 7408878
www.donors.lv

Šodien, 28.oktobrī Siguldas novada pašvaldībā viesojās Vācijas sadraudzības pilsētas Štūres koris „Allegro”. Rīta pusē kora dalībniekus Domē uzņēma priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, iepazīstinot ar Siguldas un Štūres sadraudzības vēsturi, kā arī stāstot par Siguldu.

Koris „Allegro” Siguldā viesojas jau ceturto reizi un šoreiz viņi ir ieradušies sveikt Siguldas pilsētas jaukto kori „Spārni” divdesmit gadu jubilejā.

Šogad Siguldas novada Pašvaldības policija izsniegusi 227 velosipēdu vadītāju apliecības novada iedzīvotājiem, kuri izmantoja pašvaldības piedāvātos bezmaksas veloapmācības kursus. Šajā sezonā topošo velosipēdu vadītāju sagatavošanas nodarbību cikls notika no aprīļa līdz oktobrim.

„Ņemot vērā straujo veloceliņu izbūvi visā Latvijā un velosipēda kā alternatīvā transportlīdzekļa popularizēšanu sarežģītās ekonomiskās situācijas apstākļos, velosipēdu vadītāju izglītošana ir būtisks un nepieciešams ieguldījums nākotnē satiksmes drošības jomā”, stāsta Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis.

Apmācības notika trīs teorētisko nodarbību ietvaros, kuru laikā demonstrēja mācību filmu un vizualizēja dažādas Ceļu satiksmes noteikumos minētās prasības. Pašvaldības policijas darbinieki nodarbību laikā stāstīja par pareizu velosipēdu izkārtojumu uz brauktuves, virzienu maiņu, regulētāju žestiem un citiem satiksmes organizācijas līdzekļiem. Būtiska nozīme tika veltīta ne tikai Ceļu satiksmes noteikumu apguvei, bet arī satiksmes drošības jautājumu iztirzāšanai. Ar to tika uzsvērta gaismu atstarojošo elementu iestrādāšanas nepieciešamība apģērbā, pārvietojoties diennakts tumšajā laikā, neskatoties uz nepieciešamajām ārējās apgaismes ierīcēm. Pārrunātas tika gājēju un velosipēdu savstarpējās attiecības vienlaicīgi pārvietojoties pa ietvi. Tika diskutēts arī par aizsargķiveres izmantošanas nepieciešamību, jo, kā zināms, Ceļu satiksmes noteikumos aizsargķivere kā obligāts elements ir minēts tikai bērniem, kas nav jaunāki par septiņiem gadiem un kuri pa brauktuvi vai nomali ar velosipēdu brauc pilngadīgas personas pavadībā. Pārējos gadījumos aizsargķiveres izmantošanai ir tikai rekomendējošs raksturs.

Kā noslēdzošais posms apmācības procesā bija teorētiskā nodarbība un eksāmens, kas notika ceturtajā apmācības dienā un to pieņēma Ceļu satiksmes drošības direkcijas Motormuzeja pedagoģe Laimdota Lase un Muzeja speciāliste Aija Bauere.

Jau ziņots, ka 2010.gadā Siguldas novada Pašvaldības policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju uzsāka velosipēdu vadītāju apmācību un sagatavošanu eksāmenu kārtošanai, lai iegūtu velosipēdu vadītāja apliecību, kurai saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem ir jābūt klāt katram 12 gadu vecumu sasniegušam velosipēda vadītājam, kurš vēlas braukt ar velosipēdu pa brauktuvi vai nomali. Pagājušajā gadā tika sagatavoti vairāk nekā 100 velosipēdu vadītāji.

Siguldas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis izsaka pateicību Siguldas novada Domes priekšsēdētājam Uģim Mitrevicam, Rīgas Motormuzeja direktoram Aivaram Aksenokam, pedagoģei Laimdotai Lasei un speciālistei Aijai Bauerei par iespēju nodrošināt bezmaksas nodarbības Siguldas novada iedzīvotājiem.

Tiekamies nākamgad klasē un uz veloceliņa!

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Pašvaldības policija

Piektdien Mākslu skola „Baltais Flīģelis” aicina svinēt Pablo Pikaso 130.dzimšanas dienu, bet pagasta kultūras namā ikvienam tiks dota iespēja dziedāt uz skatuves. Sestdien Siguldā pulcēsies izturīgākie skrējēji un pārbaudīs savu spēku kalnu maratonā, bet vakarā visi aicināti apmeklēt jauktā kora „Spārni” jubilejas koncertu pilsētas kultūras namā vai tautas deju kolektīvu koncertu Allažu tautas namā. Svētdien, noslēdzoties skolnieku brīvdienām Siguldas pilsētas kultūras nama Kino zālē tiks demonstrēta filma „Kapteiņa Enriko pulkstenis”.

Piektdien, 28. oktobrī

Plkst.12.00 Mākslas svētki – „Draugos ar Pikaso” Baltajā flīģelī par godu Pablo Pikaso 130. dzimšanas dienai.

Plkst.14.30 Brīvais mikrofons Siguldas pagasta kultūras namā. Iespēja ikvienam dziedāt uz skatuves mūzikas pavadījumā. Palīdzēs pedagogs Atis Priedītis.

Sestdien, 29. oktobrī

Plkst.11.00 skrējiens NIKE Siguldas kalnu maratons 2011.

Plkst.17.00 jauktā kora „Spārni” jubilejas koncerts Siguldas pilsētas kultūras namā. Programmā skanēs kora mūzika no komponista Jāņa Lūsēna daiļrades. Koncertu kuplinās mūziķis Zigfrīds Muktupāvels, koncertmeistare – pianiste Elīna Gruzniņa, Rīgas Doma kora skolas audzēknes – topošā vokāliste Laima Lediņa, jaunās diriģentes – Vēsma Ozoliņa un jaunā šīs sezonas kora „Spārni” kormeistare Līga Liedskalniņa, kura priecēs klausītājus arī ar saksofona spēli.

Plkst.18.00 koncerts „Spēlē jel, spēlmani, es gribu dancot” Allažu tautas namā. Koncertā piedalās Allažu tautas nama tautas deju kolektīvi „Ķimenīte” un „Ķimelītis” ar deju draugu kolektīviem.

Plkst.22.00 grupas „Gain Fast” koncerts klubā „Melnais kaķis”. Ieejas maksa 2 lati, pēc pusnakts — 3 lati.

Svētdien, 30. oktobrī

Plkst.11.00 Ticības atjaunošanas dievkalpojums Siguldas ev.lut. baznīcā. Dievkalpojuma laikā koncertēs instrumentālā ansambļa “Excelsis” dalībnieki.

Plkst.15.00 filma „Kapteiņa Enriko pulkstenis” Siguldas pilsētas kultūras nama Kino zālē (Pils iela 10). Filmā interesanti rādīta skolas dzīve, bērnu attiecības, kopīgie darbi un nedarbi. Ieejas maksa 1,50 lati, ar ID karti – 1 lats.

Izstādes
•   Alberta Lišmaņa gleznu izstāde „Fokuss” Jūdažu Sabiedriskajā centrā
•   Izstāde „Gaisma, krāsa, forma” Kultūras un mākslas telpā „Tornis”
•   Metālmākslinieka M.Sproģa darbu izstādes „Rudens salidojums” atklāšana Siguldas pagasta kultūras namā (līdz 28.oktobrim)
•   Turaidas muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas ekspozīcija Turaidas muzejrezervātā

Izstādes bibliotēkās
•   Ceļojošā izstāde „UNESCO programma „Pasaules atmiņa” Siguldas pagasta bibliotēkā
•   Izstāde „Šovakar gribas man sapņot par visu, kas augstāks par torņiem ” – A.Čakam – 110 Siguldas pagasta bibliotēkā
•   Izstāde „Sapnis viscietāko tēraudu dzeļ…” — dzejniekam A.Čakam — 110 Jūdažu bibliotēkā
•   Lasītāko grāmatu izstāde „Es lasu. Tu lasi?” Bērnu literatūras nodaļā
•   Biblioterapijas cikla grāmata mierinājumam „Veldze dvēselei” Siguldas novada bibliotēkā (līdz 28.oktobrim)
•   Izstāde „Lai tēli atrod autoru” — rakstniekam-novadniekam Harijam Gulbim — 85 Siguldas novada bibliotēkā (līdz 28.oktobrim)

Krimuldas muižas vēsturiskajā centrā 1.novembrī notiks talka. Kamēr vēl nav sals un sniegs, rehabilitācijas centra „Krimulda” darbinieki un Krimuldas muižas iedzīvotāji kopīgiem spēkiem sakārtos muižas bijušās dārzniecības teritoriju. Sakopšanas talka notiks projekta „Krimuldas muižas bijušās dārzniecības teritorijas labiekārtošana” ietvaros, pateicoties Hipotēku un zemes bankas atbalstam kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā projektu konkursā „Mēs paši”.

Krimuldas muižas ansamblis ir vieta ar senu vēsturi, savulaik izglītotu un gudru saimnieku veidota un kopta. Muižas vēsture aizsākusies 16.gadsimtā, bet savu uzplaukumu tā piedzīvojusi muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimtas saimniekošanas laikā no 1817. līdz 1921.gadam, kad tapusi gan Krimuldas pils, gan saimniecības ēku komplekss. Līdz mūsdienām Krimuldas muižas vēsturiskajā centrā ir saglabājušās vairākas ēkas. Netālu no Krimuldas Šveices mājas un veļas mājas atrodas muižas siltumnīcu pamati. Te, parka malā pie dīķa, savulaik bijis muižas saimniecības dārzs. No muižas laikiem vēl saglabājusies saimniecības dārzu norobežojošā mūra siena, kas aizsargāja no aukstajiem rietumu un ziemeļu vējiem, kā arī siltumnīcu pamatkonstrukcijas un blakus esošais dīķis, no kura savulaik ņemts ūdens augu laistīšanai. Diemžēl gadu gaitā Krimuldas muižas dārzniecība ir panīkusi, siltumnīcas vairs netiek izmantotas, saimniecības dārzi — likvidēti un aizauguši, radot nepievilcīgu skatu gan vietējiem Krimuldas muižas iedzīvotājiem, gan muižas viesiem.

Talkas laikā iecerēts attīrīt muižas dārzniecības teritoriju no krūmiem, kā arī iztīrīt siltumnīcas konstrukcijas no atkritumiem un būvgružiem. Pavasarī dīķmala tiks labiekārtota ar soliņu un pastaigu taku. Nākotnē sadarbībā ar ainavu arhitektiem un vēsturniekiem iecerēts izstrādāt rekonstrukcijas projektu, uz kura pamata tiktu atjaunots Krimuldas muižas saimniecības dārzs un siltumnīcas, kurās augtu dažādi muižas laika augļi, dārzeņi, sakņaugi un garšaugi. Šāda atjaunota muižas dārzniecība būtu ne tikai vienīgā Latvijā, bet sniegtu arī ieguldījumu sabiedrības izglītošanā par kādreizējo muižas iemītnieku dzīves stilu un paradumiem, laikmeta tendencēm augu sortimentā, to audzēšanas veidiem u.c.

Gan šī projekta īstenošana, gan nākotnes ieceres nav nejaušas, jo nākamo – 2012.gadu – Krimuldas muiža sagaidīs kā jubilāre, atzīmējot gan Krimuldas pils 190 gadus, gan ārstniecības iestādes pastāvēšanas 90 gadus!

Ikviens, kam rūp Krimuldas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, laipni aicināts piedalīties pasākumā (talkas sākums – plkst.11.00, vairāk informācijas — Dace Vanaga-Mikane: 29264682).

Zupas virtuve Siguldas pilsētas mazturīgajiem iedzīvotājiem šogad atsāks darboties otrdien, 1.novembrī. Zupa līdzi nešanai tiks dalīta divas reizes nedēļā — otrdienās un piektdienās plkst.15.00 Siguldas pilsētas tirgus laukuma stāvlaukumā. Zupas virtuvi no Siguldas novadā jau trešo gadu nodrošina biedrība “Saullēkts”.

Katru reizi zupa tiks nodrošināta 100 personām , tajā skaitā vecajiem, vientuļajiem pensionāriem, kam zupu piegādās mājās, tie ir apmēram 15–20 cilvēki. Paredzēts, ka zupa mazturīgajiem novada iedzīvotājiem tiks nodrošināta no novembra līdz aprīlim.

Šogad 58% no zupas virtuves izmaksām sedz nodibinājums „ Fonds Ziedot” , bet 42% — Siguldas novada pašvaldība un arī šogad Siguldas novada Vācijas sadraudzības pilsētas Štūres iedzīvotāji atbalstīs zupas virtuves darbību Siguldas novadā.

Siguldas novada pašvaldība informē, ka „Biļešu Paradīzes” un „Biļešu Servisa” kases no Siguldas novada Tūrisma informācijas centra uz Siguldas pilsētas kultūras namu tiks pārvietotas 2012.gada pavasarī, nevis šī gada novembrī, kā ziņots iepriekš.

Biļešu kases pārcelšana saistīta ar finansējuma apstiprināšanu Igaunijas – Latvijas programmas līdzfinansētam projektam „Pārtikas mājražotāju konkurētspējas veicināšana, veidojot pārrobežu sadarbības tīklu lauku teritorijās”, kura ietvaros Siguldas pilsētas kultūras nama telpās, līdzās plānotajai kasei, tiks izvietotas telpas uzņēmēju atbalstam un konsultāciju saņemšanai iedzīvotājiem par Eiropas savienības finansējuma saņemšanas iespējām. Uzņēmējdarbības atbalsta centra vajadzībām līdz 2012.gada pavasarim pilsētas kultūras nama telpās notiks remontdarbi.

Kā iepriekš ziņots, pēc Siguldas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas 2012.gada vasarā, novada Tūrisma informācijas centrs, kurā šobrīd var iegādāties „Biļešu Paradīzes” un „Biļešu Servisa” biļetes, tiks pārvietots uz stacijas telpām.

25.oktobrī Siguldā viesojās Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (FIBT) prezidents Ivo Ferriani.

Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas prezidents un Latvijas Bobsleja federācijas pārstāvji tikās ar Siguldas novada Domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu, lai pārrunātu Siguldas novada sporta infrastruktūras attīstību. „Ferriani kungs atzinīgi novērtēja mūsu novadā paveikto un novada pašvaldības atbalstu Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasei. Prezidentam izklāstījām arī ideju par sporta kompleksa būvniecību un Bobsleja un kamaniņu trases attīstībai nepieciešamajām investīcijām. Ferriani kungs atbalsta nepieciešamību valsts investīcijām Siguldas sporta infrastruktūrā, trases konkurētspējas palielināšanai un solīja sniegt atbalstu, lai popularizētu Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasi, aicinot arvien vairāk sportistu trenēties Siguldā. Savukārt Latvijas Bobsleja un skeletona federācija apliecināja, ka ir gatava pašvaldībai palīdzēt cīnīties par vajadzīgo piecu miljonu latu investīciju, kā arī iesaistīties sarunās ar valdību par atbalstu Siguldas sporta kompleksam un kamaniņu un bobsleja trasei”, stāsta U.Mitrevics.

Vizītes turpinājumā FIBT prezidents tikās ar Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases direktoru Daini Dukuru, sportistiem un piedalījās jaunās bobsleja un skeletona sezonas atklāšanā.