Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi divus atklātus konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
27. martā norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 55 lēmumprojekti. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Nākamā kārtējā domes sēde norisināsies 24. aprīlī. Kā ierasts, domes sēdes norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Siguldas novadā turpinās bezmaksas sporta nodarbības. Nodarbības, kā līdz šim, notiks Allažos, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Mālpilī, Morē, Lēdurgā, Raganā, Siguldā un Sunīšos.
Nodarbības var apmeklēt ikviens novadnieks. Aicinām iepazīties ar bezmaksas nodarbību grafiku aprīlim:
Allažu Sporta centrā:
Inciemā, Sporta un atpūtas centrā “Namiņš”:
Inčukalna Sporta centrā:
Jūdažu Sabiedriskajā centrā:
Krimuldas Sporta centrā:
Lēdurgas Sporta centrā:
Mālpils Sporta centrā:
Mores Tautas namā:
Siguldas Sporta centrā:
Sunīšu Kopienas centrā:
Uz nodarbībām nav nepieciešams pieteikties, izņemot tur, kur tas ir norādīts.
Nodarbību grafikā iespējamas izmaiņas. Aktuālajai informācijai aicinām sekot līdzi pašvaldības tīmekļa vietnē un sociālo tīklu vietnēs.
Nodarbības tiek finansētas Siguldas novada pašvaldības projekta “Iedzīvotāju fizisko aktivitāšu nodarbību nodrošināšana” ietvaros.
Izceļot bāriņtiesu darba nozīmi un lomu bērnu labbūtības nodrošināšanā, turpinās pērn aizsāktā tradīcija, 26. martā atzīmejot Bāriņtiesu darbinieku dienu.
Siguldas novada pašvaldība pateicas Bāriņtiesas darbiniekiem par profesionalitāti, gādību un atbalstu, kā arī misijas apziņu strādāt bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību nodrošināšanā.
Stabilas, sociāli un ekonomiski neatkarīgas ģimenes ir viens no galvenajiem pamatiem vērtībās balstītas sabiedrības pastāvēšanai. Realitātē ir ģimenes, kurās rīkojas pretēji, un situācijas, ar kurām ikdienā saskaras bāriņtiesu darbinieki, kļūst arvien sarežģītākas. Lai arī šis darbs Latvijā joprojām nav pienācīgi novērtēts, tieši bāriņtiesai ir būtiska loma bērnu tiesību aizsardzībā. Tā darbojas kā atbalsta sistēma, kas veicina ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu.
SIA “Saltavots” informē: saistībā ar ūdensvada avāriju šobrīd ir pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem Lēdurgā –”Auvas”, “Ciemgaļi”, “Čunkuri”, “Dravnieki” un “Saullēkti”. Ūdensapgāde būs pārtraukta līdz brīdim, kad avārijas situācijas būs novērsta.
Patlaban tiek veikti darbi, lai pēc iespējas drīz atjaunotu ūdensapgādi. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Skanot senai putnu modināšanas dziesmai un Ķempju Kārļa dzejoļa “Aģjoug” rindām, 22. marta rītā Aģes upe atguva savu seno nosaukumu Salacas lībiešu valodā. “Aģjoug” (malas upe) – tā senāk skanējis Aģes upes vārds, un tagad upei ir divi vārdi.
Zīmes atklāšanas pasākumā piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa un Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, kā arī folkloras kopa “Putni”, lēdurdzieši un viesi.
Lēdurgas koris “Lettegore” iepriecināja visus ar sagatavoto teiku, kas veltīta Lapu upei jeb Lēdurgai, pēc kuras kopā skanēja Lēdurgas himna “Lapu upe Lēdurga”. Rokdarbu studijas “Aģe” dāmas uz vietas auda jostu lībiešu karoga krāsās – zaļa (mežs), balta (liedaga smiltis), zila (jūra). Apmeklētāji varēja ieaust jostā savas labās domas un vēlējumus Lēdurgai, ar jostu izrotājot zīmi, bet tilta margās iesienot krāsainos dzīparus.
Veltot laba vēlējumus un stiprinot Vidzemes kūltūras kopienu, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika stāsta: “Vietvārds ir pagātnes kultūras liecība, kuras pētot, mēs atklājam stāstus par cilvēkiem, kuri reiz devuši vārdus vietām mums apkārt. Vienlaikus vietvārdi atspoguļo ne tikai valodu, kurā viņi runāja, bet arī viņu pasaules redzējumu un dabas lomu tajā. Lībieši mums ir atstājuši daudzas šādas mīklas, padarot Latvijas ģeogrāfijas izzināšanu par aizraujošu ceļojumu laikā. Šodien viena ir atminēta.”
“Siguldas novadā jau trešo reizi pavasara ieskaņā uz Gaujas tilta, līdzās Latvijas karogiem, paceļam lībiešu karogus. Šis gads ir īpašs, jo Lēdurgā atklājam pirmo ceļazīmi Vidzemē latviešu un lībiešu valodā – mostas putni un mostas mūsu pašapziņa. Lai jaunā vietvārda zīme pie Aģes upes rosina interesi pētīt un izzināt vietas vēsturi, un lai šādu zīmju skaits aug!” tā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa uzsver nule atklātās Aģes vietvārda zīmes nozīmību: “Nosaukuma “Aģjoug” atklāšana sniedz iespēju no jauna paraudzīties uz mums tik ierastajiem vietvārdiem un atklāt to dziļāko nozīmi. Esmu īpaši gandarīta, ka pirmā vietvārda zīme Salacas lībiešu valodā atklāta tieši upei – plūstošam, dzīvam elementam, kas savieno ainavas un nes sev līdzi kustību un pārmaiņas. Ceru, ka šai zīmei drīzumā sekos arī citas – Svētupe, Salaca, Mudurga, kā arī apdzīvoto vietu nosaukumi Vidzemes vēsturiskajā zemē.”
Organizatori pateicas visiem atklāšanas pasākuma apmeklētājiem par kopā būšanas brīdi, kas radīja piederības sajūtu lībiskajam mantojumam.
Iznācis Siguldas novada pašvaldības informatīvā bezmaksas izdevuma “Siguldas Novada Ziņas” marta numurs, kurā var lasīt aktuālo informāciju par notikumiem novadā.
“Siguldas Novada Ziņas” tiek piegādātas novada iedzīvotājiem, informatīvo izdevumu “Siguldas Novada Ziņas” saņemot bez maksas savā pastkastītē. Gadījumā, ja izdevums līdz jūsu pastkastītei nenonāk līdz 31. martam, lūdzam ziņot uz e‑pasta adresi prese@sigulda.lv.
Pašvaldības informatīvā izdevuma elektroniskā versija aplūkojama šeit.
Nākamais “Siguldas Novada Ziņas” izdevums iznāks 29. aprīlī.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Vijas ģimeni.
Vija Blūmiņa dzimusi 1953. gada decembrī izsūtīto ģimenē Tālajos Austrumos – Amūras apgabala Zejas rajona Ovsjankas ciemā. Vijas vecāki satikušies izsūtījumā. Māte strādājusi ēdnīcā, kur iepazinusies ar Vijas tēvu – šoferi un bitenieka palīgu.
Viena no spilgtākajām Vijas atmiņām, esot izsūtījumā, ir diena, kad piedzima viena no viņas māsām. Mātei dzemdības notikušas mājas, bet Vija tikmēr sēdējusi uz lievenīša ar saulespuķu galvu klēpī un dzirdējusi, kā iekštelpās pasaulē nāk māsiņa.
Vijas ģimene izsūtījumā pavadīja no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada decembrim, atgriežoties Latvijas teritorijā, kad Vijai bija trīs gadi.
Vijas ģimene apmetusies Allažos, bet pastāvīgi sākusi dzīvot Siguldā 1982. gadā, kad apprecējusies un uzsākuši šeit ģimenes dzīvi. Pēc institūta Vija strādājusi kā pediatre, bet vēlāk specializējusies kā rehabilatogs gan tā laika Krimuldas bērnu sanatorijā, gan Siguldas slimnīcā. Tagad Vija ir pelnītā atpūtā un velta laiku hobijiem – iepriekš dejojusi senioru deju kolektīvā, bet šobrīd atgriezusies pie mīlestības pret dziesmu, piedaloties senioru korī “Gāle”.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Gunta ģimeni.
Gunta Bidera dzimtā vieta ir Straupe. Viņa ģimenei 1949. gada 25. martā tika dotas 15 minūtes, lai sakopotu būtiskāko un dotos uz Amatas staciju, kur viņus jau gaidīja lopu vagons. Izsūtīšanas pamats – latviešu nacionālisti. Tolaik Guntim bija deviņi gadi. Gunta ģimene līdz Tomskai 47. vagonā pavadīja divas nedēļas.
Guntis atminas skarbos apstākļos, kādos nācies dzīvot – gan slimību izplatīšanos, masalu dēļ nonākot pat slimnīcā, gan necilvēcisko attieksmi. Tā, piemēram, zaldāti ņirgājoties nav ļāvuši doties pie mucām, kurās bija svaigais ūdens, bet tikai pie tā, kas ir sastāvējies.
1956. gada rudenī atnāca atļauja, ka var doties uz Latvijas teritoriju. Atgriešanos viņiem izdevās īstenot 1957. gada 1. aprīlī.
Guntis savu dzīvi galvenokārt pavadījis, strādājot par elektroatslēdznieku, bet brīvajā laikā vēl joprojām aizraujas ar grāmatu lasīšanu. 1974. gadā iegādājās īpašumu Siguldā, bet no 2001. gada šeit dzīvo pastāvīgi.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Ausmas ģimeni.
Ausma Šīrone ir piedzimusi, uzaugusi un arī šobrīd par mājām sauc Siguldu. 1949. gada 25. marts izmainīja arī Ausmas ģimeni dzīvi. Ausma, viņas jaunākais brālis un māte bija vieni no tiem, kuriem bija jādodas uz lopu vagoniem un jāmēro garais ceļš uz austrumiem.
Viņu laiks 39. vagonā skarbajos apstākļos noslēdzās Tomskā, kur aiz drāšu žoga Ausmai palika 17 gadi. Lai arī viens neapskaužams posms bija noslēdzies, cits turpinājās – dzīve kolhozā, nabadzībā un sarežģītos apstākļos.
1956. gadā Ausmas ģimene tika atbrīvota, viņi rudenī aizbrauca uz Vorkutu, kur atradās Ausmas tēvs. Viņš kara laikā bija pazudis bez vēsts.Tikai laikam ejot, ģimene uzzinājusi, ka viņš kara laikā apcietināts, bet vēlāk – nosūtīts uz Vorkutu. Ģimene nolēmusi apvienoties. Vienu gadu ģimene kopā pavadījusi šajā pilsēta, bet 1957. gadā 5. oktobrī atgriezusies Latvijas teritorijā.
Jau pēc desmit dienām Ausma stāvējusi kultūras namā uz podestiem un dziedājusi. Dziesma viņai bijusi mīļa jau no bērnības. Paziņas viņu iesaistījušas, lai ātrāk aizmirstos viss piedzīvotais, tomēr šos notikumus nevar aizmirst nekad.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Ausmas stāsts fiksēts 10.12.2024.
No 11. līdz 13. jūnijam jau septīto reizi notiks Latvijas Lauku kopienu parlaments (LLKP), kas šoreiz norisināsies vietā, kas aizrauj un iedvesmo – Mālpilī. 7. Lauku kopienu parlaments aktualizē jebkuram lauku reģionam aktuālus jautājumus un pulcēs vietējo kopienu līderus, politikas veidotājus, pašvaldību pārstāvjus, uzņēmējus un lauku attīstības entuziastus no visas Latvijas. Šis būs nozīmīgs notikums lauku attīstības jomā, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta kopienu un NVO kapacitātei, ilgtspējīgai, krīžnoturīgai un pašpietiekamai darbībai vietējo teritoriju attīstībai.
LLKP notiek reizi divos gados, lai stiprinātu līdzvērtīgu dialogu starp dažādiem iesaistītajiem – pašvaldībām, uzņēmējiem, valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Pasākumā tiks meklētas atbildes uz aktuālajiem izaicinājumiem lauku reģionos, identificētas prioritātes un izstrādāta rezolūcija, kas kalpos par ceļa karti nākamajiem diviem gadiem.
Šogad parlamentā uzmanība tiks pievērsta drosmīgām, jēgpilnām un inovatīvām rīcībām, kas rada pārmaiņas. Trīs dienu garumā pasākuma laikā notiks diskusijas, darba grupas, ziņojumi un paneļa sesijas, stāstu uzklausīšana, pieredzes braucieni un neformālas aktivitātes, kas ļaus piedzīvot, kā iedzīvotāji, uzņēmēji un publiskā sektora pārstāvji, izmantojot dažādas pieejas, metodes, atbalsta iespējas, sadarbības modeļus, savu pašu spēku un radošumu, var nozīmīgi mainīt sabiedrību un savas vietas nākotni
Plānotā pasākuma programma:
11. jūnijs, trešdiena – viedo ciemu bibliotēka, viedo kopienu darbnīcas, “Viedais ciems 2025” apbalvošanas pasākums un neformāla tīklošanās;
12. jūnijs, ceturtdiena – atklāšanas paneļdiskusija un iedvesmas uzrunas, tematiskās darba grupas par kopienu labās prakses pieredzēm, metodēm un grupu diskusijas ar ekspertiem par iespējām un nepieciešamajām rīcībām. Unikāla Mālpils izziņa un vakarēšana.
13. jūnijs, piektdiena – Tīklošanās pie rīta kafijas, kopienu parlamenta noslēgums un rezolūcijas apstiprināšana. Pieredzes apmaiņas braucieni Mālpils pagastā un Siguldas novadā.
Ar pilnu pasākuma programmu var iepazīties šeit
Latvijas Lauku kopienu parlamentā dalībai ir aicināts ikkatrs, kurš vēlas veidot dzīvotspējīgas, pievilcīgas un konkurētspējīgas lauku teritorijas neatkarīgi no pieredzes, dzīvesvietas vai profesijas. Ja Tev rūp Latvijas lauku nākotne un vēlies līdzdarboties spēcīgu kopienu un lauku reģionu attīstībā, šī ir iespēja satikt līdzīgi domājošos, dalīties pieredzē un kopīgi meklēt risinājumus izaugsmei! Pieteikšanās norisinās šeit.
Visi Lauku parlamentam reģistrētie dalībnieki nākamajos mēnešos varēs pieteikties interesējošajām darba grupām par dažādām tēmām. Vienlaikus, kamēr pasākums vēl tikai tuvojas, arī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts sniegt savu viedokli par situāciju lauku teritorijā, aizpildot LLF temperatūras mērītāju – lauku barometru šeit.
7. Latvijas Lauku kopienu parlamentu rīko biedrība “Latvijas Lauku forums”, Siguldas novada pašvaldība un biedrība “Lauku attīstības partnerība”.
Pasākums tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Pašvaldības ēkā Nākotnes ielā 1 pieejamas 9 līdz 28 kvadrātmetrus plašas telpas, kas var kļūt par lielisku vietu dažādu mazo uzņēmēju vajadzībām Mālpils pagastā.
Uzņēmēji, mājražotāji un amatnieki aicināti pieteikties līdz 14. aprīlim, rakstot uz e‑pasta adresi uznemejiem@sigulda.lv.
Aicinām ņemt vērā, ka:
Nepalaid garām iespēju būt daļai no Mālpils pagasta uzņēmēju kopienas!