Kopš 7.jūnija Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā apmeklētājiem atvērts drosmes tornis „Vells”, nostiprinot Siguldas kā aktīvās atpūtas līdera lomu Baltijā.

Jau šobrīd Siguldas lepojas ar unikālo vēja tuneli „Aerodium”, tūristu nobraucieniem Bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda”, atrakciju parkiem „Tarzāns” un „Mežakaķis”, kā arī gumijlēkšanu no Siguldas gaisa trošu vagoniņa.

Jaunā atrakcija — drosmes tornis „Vells” ir unikāla no Latvijas stiprākajiem kokiem veidota konstrukcija deviņstāvu mājas jeb 25 metru augstumā, pa kuras kājām, esot stiprinātam ar virvēm, var uzrāpties līdz augšējai skatu platformai ar lielisku skatu pāri Gaujas senlejai.

Sportiskāku aktivitāšu cienītājiem Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā ik dienas iespējams nomāt skrituļslidas un rollerslēpes un izmantot unikālo asfalta trasi 1,25 km garumā.

Drosmes tornis “Vells” atvērts katru nedēļas nogali — sestdienās un svētdienās no plkst.12.00 līdz 20.00 Siguldā, Puķu ielā 4, Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā. Interesenti tiek lūgti iepriekš pieteikties, zvanot pa tālruni 26003210.

Siguldas novada pašvaldība informē, ka Siguldas novada teritorijā turpinās asfaltbedrīšu remontdarbi ar karstā asfalta ieklāšanas tehnoloģiju, kurus veic SIA „Ceļinieks 01”, kurš nule uzvarējis iepirkumu procedūras konkursā arī par grants ielu un ceļu apsaimniekošanu vasaras periodā visa Siguldas novada teritorijā.

Drīzumā Siguldas pilsētas centra ielu remontdarbi tiks pabeigti un strādnieku brigāde virzīsies ārpus tā. Jāatgādina, ka ielu un ceļu remontdarbi tiek veikti, ņemot vērā laikapstākļus.

„Jūnijā atsāksies arī Siguldas novada grantēto ceļu un ielu sakārtošana. Ielas un ceļi vairāk nekā 200 kilometru garumā tiks planēti saskaņā ar nolikumu. Vasaras mēnešos gan pilsētā, gan arī pagastos maģistrālo grants seguma ielu ceļa posmi aptuveni 18 kilometru garumā tiks apstrādāti ar pretputekļu absorbentu,” informē Siguldas novada būvinženieris Aldis Ermansons.

Aptuveni desmit kilometru garumā notiks grantēto ielu un ceļu remontdarbi – tiks piebērta grants vai veikti citi grants ceļa seguma uzlabojumi. Siguldas novada ielu un ceļu apsaimniekošanai vasarā – planēšanai un remontdarbiem kritiskākajos posmos, kā arī apstrādei ar pretputekļu absorbentu – pašvaldība izlietos vairāk nekā 140 tūkstošus eiro.

Jau ziņots, ka šajā gadā remontdarbi notiek trīs ciklos. Pirmajā remontdarbu ciklā ar karstā asfalta ieklāšanas tehnoloģiju plānots remontēt lielākās un bīstamākās bedres visā Siguldas novada teritorijā. Otrs bedrīšu labošanas cikls, ja tas būs nepieciešams, tiks uzsākts jūnijā un jūlijā. Vasarā tiks apzinātas bedres, kuras izveidojušās no jauna vai kurām nepieciešams remonts, un tās tiks aizpildītas ar karsto asfaltu. Savukārt trešais posms notiks rudenī – septembrī un oktobrī.

Grantēto ielu un ceļu planēšana notiks no jūnija līdz oktobrim, ņemot vērā laikapstākļus un nepieciešamību.

Siguldas novada pašvaldība atgādina, ka ielu un ceļu remontdarbi notiek prioritārā secībā, un lūdz iedzīvotājus būt saprotošiem, ievērojot remontdarbu laikā izvietotās norādes un brīdinājuma zīmes par satiksmes organizāciju.

Šonedēļ – 5. un 6.jūnijā, Siguldā notiks 20.Baltijas valstu Izglītības un zinātnes ministru tikšanās. Pasākumā piedalīsies Igaunijas un Lietuvas izglītības ministri, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.

Pirmajā tikšanās dienā notiekošajā sesijā klātesošie tiks iepazīstināti ar ziņojumu par 19.ministru tikšanās laikā pieņemto lēmumu izpildi. Lietuva iepazīstinās ar savu pieredzi prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanā, kā arī pārrunās Latvijas gatavošanos prezidentūrai 2015.gadā, tostarp piektās Āzijas — Eiropas Savienības valstu izglītības ministru konferences rīkošanu Rīgā. Ministri spriedīs par sadarbības iespējām Latvijas, Igaunijas un Lietuvas starpā kopējo interešu jomās, kā arī ASEM izglītības procesa stiprināšanai.

Pēcpusdienā notiks trīs Baltijas valstu delegāciju pārstāvju, ekspertu darba grupas. Darba grupās runās par Igaunijas pozitīvo pieredzi skolu tīkla attīstībā, Latvijas sadarbību ar Vāciju profesionālajā izglītībā, iespēju veidot kopīgas studiju platformas tādām studiju programmām, kurās ir nepieciešamas lielas investīcijas tehnoloģijām, vai mācību bāzes. Tāpat tiks apspriestas kopīgu studiju programmu izstrādes un īstenošanas iespējas, īpaši maģistrantūras līmenī.

Savukārt piektdien, 6.jūnijā notiks Baltijas valstu Izglītības un zinātnes ministru trīspusējā sanāksme, kā arī tikšanās ar Siguldas novada pašvaldības vadību. Baltijas valstu Izglītības ministri apmeklēs arī Laurenču sākumskolu.

No 2.jūnija darbu Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Dienas centrā darbu uzsākusi jauna vadītāja Ruta Leišavniece, kura ieguvusi sociālā darbinieka izglītību Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā „Attīstība”. Praktiskā darba pieredze sociālajā darbā saistīta ar dažādām mērķa grupām – bērniem, pieaugušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem, kas iegūta aktīvi darbojoties gan valsts un pašvaldību, gan nevalstiskajā sektorā.

R.Leišavniece profesionālo darba pieredzi ieguvusi Valsts probācijas dienestā, Siguldas novada pašvaldības Sociālajā dienestā, kā arī bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrībā „Cerību spārni”.

Strādājot iepriekšminētās organizācijās, ir iegūta praktiskā pieredze sociālā darba organizēšanā, sociālo rehabilitācijas plānu izstrādē, dažādu atbalsta un izglītojošo grupu veidošanā un vadīšanā.

„Savā profesionālajā darba pieredzē esmu secinājusi, ka sadarbojoties ir iespēja sasniegt labākus rezultātus jebkurā situācijā, tāpēc, strādājot Dienas centrā, vēlos veidot un nostiprināt dažādu sabiedrisko organizāciju aktīvu līdzdalību Siguldas novada sabiedriskajā dzīvē,” stāsta Dienas centra vadītāja Ruta Leišavniece.

Piektdien, 6.jūnijā

Plkst.15.00 Starptautiskas izstādes par sāmu kultūru atklāšana Turaidas muzejrezervātā. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija

Plkst.18.00 „Ghetto Alianse” sacensības ielu basketbolā Raiņa parka laukumā. Plašāka informācija

Plkst.11.00 Yamahas skolas audzēkņu koncerts Siguldas pagasta Kultūras namā. Ieeja – bez maksas.

Plkst.12.20 „Divu tiltu skrējiens 2014” Serpentīna ceļa pakājē. Pirmais sacensību starts tiks dots bērniem – plkst.12.20. Bet meistaru klases trasē dosies plkst.13.00. Krosa skrējiens notiks ar kopējo startu pa marķētu trasi un tam pieteikties var līdz 7.jūnijam mājaslapā www.ba2.lv. Plašāka informācija

• Siguldas novada amatnieku izstāde Mores kauju muzejā
• Aivara Lapiņa fotoizstāde „Daba. Cilvēks. Mijiedarbība” Siguldas pagasta Kultūras namā
• Izstāde „Pavasaris” Namiņā Oskara Kalpaka ielā 11
• „Pazīsti putnus” – Vijas Vāveres fotoizstāde Allažu pagasta bibliotēkā
• Izstāde „Grāmatas lasīšanai saulainās un lietainās vasaras dienās” Bērnu literatūras nodaļā
• Izstāde „Viss par dārzu” Jūdažu bibliotēka
• Dizaina un mākslas studijas audzēkņu darbu izstāde Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”
• Izstāde veltīta publicistam Jānim Peteram – 75 Siguldas novada bibliotēkā
• Izstāde „Kā izaudzināt laimīgu bērnu?” Siguldas novada bibliotēkā
• No 7.jūnija – fotoizstāde „Par Kroderu” kultūras un mākslas telpā „Siguldas Tornis”

Siguldas novada pašvaldība ir saņēmusi Siguldas pagasta Pīlādžu ielas iedzīvotāju priekšlikumu nodot atsavināšanai saimnieciskos ceļus, kas atrodas starp apbūves gabaliem (skatīt grafisko pielikumu).

Vēsturiski izveidojusies situācija, ka daļa no zemes ar saimnieciskajiem ceļiem jau ir daļa no privātajiem nekustamajiem īpašumiem, izpērkot zemi zem individuālajām dzīvojamām mājām, bet daļa pašvaldības valdījumā.

Siguldas novada pašvaldība aicina Peltes ciema iedzīvotājus līdz 1.jūlijam izteikt savu viedokli (e‑pasts buvvalde@sigulda.lv vai pa pastu Zemes nodaļai Zinātnes iela 7, Peltes, Siguldas pagasts, Siguldas novads) par ierosinājumiem nodot šo zemi atsavināšanai. Ja ciema iedzīvotāji atbalstīs ierosinājumu iegādāties starpgabalus starp esošajiem īpašumiem atsavināšanas procesa rezultātā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, pašvaldība uzsāks procesu lēmuma pieņemšanai.

Neskaidrību gadījumā lūdzam vērsties pie Siguldas novada pašvaldības Zemes nodaļas vadītājas Anitas Viškeres pa tālruni 67800962.

Aicinām interesentus 9.jūnijā plkst.17.00 Siguldas Jaunās pils Svētku zālē uz tikšanos par vēstures ekspozīcijas izveidošanas plāniem Siguldas pils kompleksā.

Tikšanās laikā plānojam apzināt viedokļus par Siguldas vēstures un siguldiešu dzīvesstāstu ekspozīcijas izveidošanas nepieciešamību, tajā izmantojamo vēstures apjomu, kā arī piemērotāko vietu un izpildes veidu.

Jau ziņots, ka 2013.gadā tika apstiprināta Siguldas pils kompleksa attīstības stratēģija ar vīziju attīstīt vidi radošai uzņēmējdarbībai un radošu aktivitāšu centra izveidei Siguldas iedzīvotājiem un viesiem. Stratēģijā norādītās rīcības ir vērstas uz mērķi, lai Siguldas pils kompleksā veiksmīgi attīstītos radošā uzņēmējdarbība, veicinot inovācijas dažādos pakalpojumu un preču sektoros, tūrisma piedāvājuma paplašināšanā un darbīgas vietējās kopienas stiprināšanā.

Plašāka informācija pieejama pa tālruni 26432154 vai e‑pastu inga.krisane@sigulda.lv.

Informāciju sagatavoja:
Inga Krišāne,
Siguldas pils kompleksa vadītāja,
P/A „Siguldas Attīstības aģentūra”

Uzņēmējdarbības vides attīstība ir svarīga ikvienam novada iedzīvotājam, tā rada jaunas darbavietas un dod iespēju novadam attīstīties.
Kopš aprīļa Siguldas novadā darbojas Uzņēmējdarbības atbalsta punkts, kas tika izveidots ar mērķi sniegt atbalstu Siguldas novada uzņēmējdarbības vides stiprināšanai un attīstībai.

Jau pirmajā darba mēnesī esam saņēmuši apstiprinājumu, ka šāda iespēja uzņēmējiem ir nepieciešama. Tā sniedz iespēju saņemt aktuālu informāciju par finansējuma piesaistes iespējām, tirdzniecības organizēšanu Siguldas novada teritorijā, atrast jaunus sadarbības partnerus un nepieciešamos speciālistus, kā arī konsultanta kompetences ietvaros saņemt padomu citos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos.

Lai aktivizētu dialogu starp pašvaldību un novada uzņēmējiem, tiek veidota Uzņēmēju konsultatīvā padome, kuras galvenais uzdevums būs sniegt ieteikumus labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Ikviens uzņēmējs, kas gatavs bez atlīdzības darboties Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvā padomē, tiek aicināts līdz 6.jūnijam sagatavot iesniegumu, kurā norādīta pretendenta profesionālā kompetence un pieredze uzņēmējdarbībā, un iesniegt Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai nosūtīt elektroniski uz e‑pastu dome@sigulda.lv.

Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkts apmeklētājiem atvērts pirmdienās un ceturtdienās no plkst.8.00 līdz 18.00, un tas atrodas Siguldas novada Kultūras centrā Pils ielā 10, Siguldā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Uzņēmējdarbības atbalsta punkta vadītāja
Ina Stupele

Portāla NeoGeo.lv pētījums liecina, ka Sigulda ir vienīgā no 20 pēc iedzīvotāju skaita lielākajām Latvijas pilsētām, kurā kopš 1990.gada, lai arī neliels, bet ir iedzīvotāju pieaugums.
2014.gada vidū Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām deviņas ir republikas pilsētas un 67 novadu pilsētas. NeoGeo.lv ir apkopojis datus par 20 lielāko Latvijas pilsētu iedzīvotāju skaitu trijos laika periodos (1990., 2000. un 2014.gadu) un aprēķinātas iedzīvotāju skaita izmaiņas.

Latvijas 20 lielāko pilsētu rangu tabula

* Pilsētas statusu Salaspils ieguva 1993.gadā.

Portālā sniegtā informācija liecina, ka 2014.gada sākumā 20 lielākajās Latvijas pilsētās dzīvoja aptuveni 61% Latvijas iedzīvotāju un Latvijā ir tikai viena pilsēta, kurā iedzīvotāju skaits pārsniedz 100 000. Tā ir Rīga (1990.gadā šādas pilsētas bija trīs – Rīga, Daugavpils un Liepāja).

Pēdējo 25 gadu laikā gandrīz visas 20 lielākās Latvijas pilsētas ir zaudējušas ievērojamu skaitu savu iedzīvotāju, tomēr iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējo 25 gadu laikā 20 lielākajās Latvijas pilsētās procentuāli ir mazāks nekā Latvijā kopumā. Kopā vidēji šajās pilsētās iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 16%, bet Latvijā – par 21%.

Kopš 1990.gada visievērojamāk iedzīvotāju skaits ir samazinājies Dobelē (-35%). Pilsētas ar vislielākajiem iedzīvotāju zudumiem – Liepāja (-30%), Cēsis (-24%) un Rēzekne (-24%). Arī divas lielākās Latvijas pilsētas Rīga un Daugavpils pēdējos 25 gados ir zaudējušas ievērojamu savu iedzīvotāju skaitu – katra pa 23%.

Dati par iedzīvotāju skaitu Latvijas pilsētās iegūti no Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Šeit var iepazīties ar visu rakstu.

Sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem un iedzīvotāju atsaucība ļāvusi Siguldas novadam izvērst vienu no veiksmīgākajiem identifikācijas kartes (ID) projektiem valstī – trīs gadu laikā to ieguvuši un lieto divas trešdaļas novada iedzīvotāju. Tā dēvētās „siguldieša kartes” īpašnieki var iegūt dažādas atlaides novada uzņēmumos, un Siguldas pašvaldībai ir vērienīgas ieceres, kā padarīt ID karti vēl noderīgāku, pat izmantot kā norēķināšanās līdzekli skolās.

Sestdien, 30.maijā, apritēja trīs gadi kopš Siguldas novada iedzīvotāji var iegūt ID kartes „Es esmu siguldietis”, kas nodrošina dažādas priekšrocības, apmeklējot kultūras un sporta pasākumus, kā arī saņemot pašvaldības iestāžu un novada uzņēmēju pakalpojumus. ID karte ir iecienīta novada uzņēmēju vidū, jo aizstāj ierastās lojalitātes kartes, kuru uzturēšana prasa papildu tēriņus. Arī lietotājiem ērtāk izmantot vienu karti un saņemt atlaides vairāk nekā 200 dažādiem pakalpojumiem, nevis nēsāt līdzi katra veikala lojalitātes karti.

Projektā līdz šim iesaistījušies gandrīz 70 uzņēmēji un kartes lieto vairāk nekā 11 700 no 18 197 novadā deklarētajiem iedzīvotājiem jeb divas trešdaļas. Reālais lietotāju īpatsvars ir vēl augstāks, jo kartes netiek izsniegtas pirmsskolas vecuma bērniem.

„Novadā deklarēto iedzīvotāju identifikācijas kartes ir lieliska iespēja pašvaldībai pateikties saviem iedzīvotājiem par samaksātajiem nodokļiem un lojalitāti. Radot identifikācijas karšu projektu, vēlējāmies palielināt sabiedrības izpratni par to, kur paliek deklarēto iedzīvotāju samaksātie nodokļi, kas veido ļoti lielu daļu no novada budžeta. Ir likumsakarīgi, ka novada pašvaldība, sadarbojoties ar uzņēmējiem, rada priekšrocības un atlaides nodokļu maksātājiem,” par identifikācijas karšu ieviešanu stāsta idejas autors, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Iedzīvotājiem ar ID kartēm pieejamas dažādas atlaides, tostarp bezmaksas ieeja Livonijas ordeņa Siguldas pilī, iespēja bez maksas lietot vairākus vietējos autobusu maršrutus, atlaides iegādājoties degvielu, pārtiku, apmeklējot kultūras, sporta pasākumus, kino un aktīvās atpūtas objektus. „Un, kas nav mazsvarīgi, ID kartes ir palīdzējušas mums stiprināt kopienu – novadnieki ar lepnumu rāda savas ID kartes un saka: „Es esmu siguldietis”,” teic U.Mitrevics.

Par siguldieša kartes popularitāti liecina fakts, ka projektā iesaistījušies arī kaimiņu novadu uzņēmēji. Piemēram, Atpūtas parks „Rāmkalni”, kas atrodas Inčukalna novadā, jau trīs gadus piešķir atlaides karšu īpašniekiem.

„Jau kopš projekta pirmsākumiem mums izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Siguldas novadu un ID kartes lietotājiem. Siguldieši regulāri apmeklē mūsu bistro un atrakcijas, un mēs esam priecīgi, ka varam panākt pretī saviem kaimiņiem un uzticamajiem klientiem. Mūsu sadarbību stiprina arī tas, ka kopā ar Siguldu darbojamies vienā Gaujas nacionālā parka klāsterī,” pieredzē dalās „Rāmkalnu” īpašnieks Viktors Grūtups.

ID kartes pāris minūšu laikā var saņemt ikviens novadā deklarētais iedzīvotājs no sešu gadu vecuma. Identifikācijas kartes bez maksas var saņemt jaunieši līdz 16 gadiem, maznodrošinātie novada iedzīvotāji, kā arī iedzīvotāji ar invaliditāti un pensionāri.

Pašvaldība plāno tuvākajā nākotnē ieviest jaunas tehnoloģijas ID kartes. „Tas nozīmēs, ka jaunās kartes būs iespējams izmantot arī citiem pakalpojumiem – vairāk tieši saistībā ar transportu un pakalpojumiem pašvaldības iestādēs. Kopā ar iestāžu vadītājiem ir uzsākta diskusija par iespējām reģistrēt skolēnu ierašanos izglītības iestādēs. Tāpat, iespējams, tās varēs kalpot kā skolēnu garderobes skapīšu atslēgas vai pat elektroniskais maciņš, lai skolēni ērti varētu norēķināties par pusdienām,” nākotnes plānus ieskicē U.Mitrevics.

Jaunās personalizētās kartes sniegs iespēju precīzāk segmentēt lietotājus, piemēram, daudzbērnu ģimeņu kartēs tiks ieprogrammētas tās papildu atlaides, kas tām pienākas. Līdz jaunās sistēmas ieviešamai gan vēl nedaudz jāuzgaida, līdz valsts līmenī tiks noteikta iedzīvotāju elektronisko karšu attīstība saistībā ar sabiedriskā transporta lietošanu.

Atzīmējot ID karšu projekta trīs gadu jubileju, piektdien, 30.maijā, Siguldas novada iedzīvotāji, ID karšu īpašnieki, varēja piedalīties aizraujošā pasākumā – ID karšu trīs gadu jubilejas naktī „S!guldieši svin!”. Visu vakaru Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā apmeklētāji varēja iesaistīties Egona Reitera (Radio 7) vadītajā atraktīvajā pasākuma programmā, kurā dīdžeju lomās iejutās tādi pazīstami siguldieši kā skeletonisti brāļi Dukuri, „Vizbulītes” ilggadējā vadītāja Daina Štāla, leģendārais Gaujas nacionālā parka inspektors Māris Mitrevics, Mores briežu dārza īpašnieks Dainis Paeglītis un citi.

Šogad 135 čaklākajiem novada skolu audzēkņiem, kuri beidzot mācību gadu, saņēmuši novērtējumu “ļoti labi” un “teicami” Siguldas novada pašvaldība dāvina ielūgumus uz Siguldas Opermūzikas svētku izrādi bērniem “Sapņu zirgs”, kas norisināsies 2.augustā plkst.15.00 Siguldas pilsdrupu estrādē.

Muzikālais uzvedums ar lellēm ļaus bērniem un jauniešiem pasapņot vaļējām acīm, skatīties mākoņos, kur ganās sapņu zirgi un vienkārši sirsnīgi pavadīt laiku kopā ar ģimeni. Izrādē piedalās aktieri Dace Vītola, Santa Didžus, Dana Lāce, Edgars Lipors, Anrijs Sirmais, Valdis Vanags, kuri aicina doties kopā neparastā ceļojumā ar Sapņu zirgu, kurš aizvedīs pie dažādiem pasaku varoņiem. Ceļojuma laikā bērni apciemos omulīgo krustmāti Agati un kārtīgo krusttēvu Tontonu, laupītāju meitēnu Ronju un viņas draugu Birku, lapsiņu Kūmiņu un vilku Znotiņu, un, protams, princeses un prinčus, mošķuļus un citus pasaku tēlus. Ceļojumā dosies arī dejas teātra kompānijas “Stars Well” dejotāji dejas teātra režisores un horeogrāfes Lilijas Liporas vadībā. Uzvedumā skanēs Raimonda Paula, Ivara Vāgnera, Mārtiņa Brauna, Renāra Kaupera un citu populāru latviešu komponistu dziesmas un mūzika. Muzikālās izrādes režisore ir Laila Kirmuška, savukārt māksliniece – Anita Znutiņa.

Interesentiem biļetes uz Siguldas Opermūzikas svētku izrādi bērniem “Sapņu zirgs” joprojām var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un Siguldas novada Kultūras centra kasē. Biļetes cena – 5 eiro (3,51 lati). Ar Siguldas novada ID karti biļešu cenai atlaide – 1 eiro (0,71 lati); bērniem no četru gadu vecuma jāiegādājas pilnas cenas biļete. Ģimenes ieejas biļete (2 pieaugušie un 2 bērni) – 15 eiro (10,54 lati). Īpašs piedāvājums Siguldas novada daudzbērnu ģimenēm – uzrādot ID karti un pašvaldības izsniegtu izziņu no Daudzbērnu ģimeņu reģistra, – ieejas biļetes cena 15 eiro (10,54 lati).

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību Siguldas novadā un aktivizētu dialogu starp pašvaldību un novada uzņēmējiem, Siguldas novada pašvaldība līdz 6.jūnijam aicina pieteikties uzņēmējus dalībai Uzņēmēju konsultatīvajā padomē. Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvajā padomē tiks uzņemti 15 dalībnieki.

„Uzņēmēju konsultatīvās padomes galvenais uzdevums būs sniegt priekšlikumus par aktuāliem novada uzņēmējdarbības vides problēmjautājumiem, kā arī sniegt ieteikumus labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veidošanai. Pašvaldības dienaskārtībā ir vairākas iniciatīvas, kā veicināt uzņēmējdarbību novadā, tādēļ mums ir nepieciešams uzņēmēju viedoklis un ieteikumi. Arī pašvaldības ikdiena pierāda, ka atsevišķu lēmumu pieņemšanā ir nepieciešamas konsultācijas no attiecīgo jomu profesionāļiem, tādēļ šī padome būs labs instruments, kā efektīvi un operatīvi pieņemt lēmumus, kas skar uzņēmējdarbības vidi Siguldas novadā”, skaidro Uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs, Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Siguldas novada pašvaldība aicina novada uzņēmējus, kuri gatavi bez atlīdzības darboties Siguldas novada Uzņēmēju konsultatīvā padomē, līdz 6.jūnijam sagatavot iesniegumu, kurā norādīta pretendenta profesionālā kompetence un pieredze uzņēmējdarbībā, un iesniegt Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 vai nosūtīt elektroniski uz e‑pastu dome@sigulda.lv.

Jau ziņots, ka 21.maijā Siguldas novada Domes Attīstības, tūrisma un sporta komitejas sēdē apstiprināts Uzņēmēju konsultatīvās padomes nolikums.