Paziņoti pirmie Pasaules koru olimpiādes uzvarētāji 14 čempionu konkursa kategorijās, kas saņēmuši Pasaules koru olimpiādes 2014 čempiona titulu un mākslinieces Olgas Šilovas veidoto čempiona balvu. Savukārt atklātā konkursa labākie kori saņēmuši zelta, sudraba un bronzas diplomus.
Čempionu konkursa kategorijā “Sakrālā mūzika ar pavadījumu” sudraba medaļas tikušas vairākiem Latvijas koriem, tostarp arī mūsējiem: Siguldas jauktajam korim „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš), ar 78,38 punktiem.
Savukārt kategorijā “A capella dziedājums” Siguldas jauktais koris „Atvars” (diriģents Jānis Baltiņš) ar 84 punktiem ieguva Zelta medaļu, dalot to ar Jauniešu kori „Maska” (diriģents Jānis Ozols) un Emīla Dārziņa jaukto kori (diriģents Artūrs Ancāns). Čempionu konkursus katrā kategorijā vērtēja septiņi žūrijas locekļi 100 punktu sistēmā.
„Īpašs prieks par jaukto kori “Atvars”, kas ir jauns kolektīvs Siguldas novada Kultūras centrā. Neskatoties uz to pirms pusgada kora sastāvs tika sadalīts (atsevišķi darbojas ģimnāzijas koris un atsevišķi jaunieši – absolventi), darbs ir nesis rezultātus un diriģenta Jāņa Baltiņa kordziedāšanas mīlestība un dedzība panākusi augstu kora māksliniecisko līmeni”, prieku par novadnieku sasniegumiem pauž Siguldas novada pašvaldības kultūras pārvaldes vadītāja Jolanta Borīte.
Siguldas jauktais koris „Spārni” piedalījās Atvērtajā konkursā, kur korus vērtēja 30 punktu sistēmā pieci žūrijas locekļi. Koris “Spārni “ieguva Zelta diplomu.
Kopā Latvijas kori izcīnījuši 33 dažāda kaluma medaļas, otrajā vietā ir ASV kori ar 24 medaļām, trešajā – Indonēzija ar 17 medaļām.
Paldies diriģentiem Jānim Baltiņam un Līgai Ādamsonei par ieguldīto nesavtīgo darbu koru sagatavošanā pasaules līmeņa konkursam un koristiem par atbildību un dziesmas mīlestību.
Lepojamies ar novadnieku sasniegumiem!
XXII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku ietvaros 3.augustā plkst.13.00 Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks garīgās mūzikas koncerts, kurā tiks atskaņota Georga Frīdriha Hendeļa “Dignare”, Endrū Loida Vēbera “Pie Jesu”, latviešu un pasaules komponistu garīgā mūzika, kā arī Edvarda Grīga “Solveigas dziesma” no baleta “Pērs Gints”.
Garīgo mūziku izpildīs Rīgas Doma kora skolas solisti. Viņu vidū vairāku konkursu laureāts Gabors Goldmanis, Endijs Endelis – galvenās balvas ieguvējs Jāņa Zābera konkursā Meirānos, Patriks Tabaks un Nikolass Deivids Funo. Melodisko Solveigas dziesmu izpildīs Laura Lolita Perešivana, kura bija starp pusfinālistēm Belvederas starptautiskajā jauno operdziedātāju konkursā. Solistu vokālā pedagoģe Valda Tračuma, pie ērģelēm Aija Ziņģīte.
Ieeja XXII Starptautisko Siguldas Opermūzikas svētku garīgās mūzikas koncertā ir par ziedojumiem.
Jau ziņots, ka augusta sākumā gleznainās Siguldas pilsdrupas kļūs par greznu ietvaru izcilam mūzikas notikumam – XXII Starptautiskajiem Siguldas Opermūzikas svētkiem.
Opermūzikas svētki sāksies 1.augustā plkst.19.00 ar Svētku uvertīru – ieskaņas koncertu „No latviešu līdz pasaules klasikai” Siguldas Jaunās pils dārzā. Koncertā uzstāsies izcilais latviešu pianists, kurš strādājis Metropolitan operas namā, Gints Bērziņš, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmā vijole Raimonds Ozols, klarnetes virtuozs Mārtiņš Circenis. Perspektīvie un jau ļoti pieprasītie jaunie vokālisti: Kalvis Kalniņš, Jolanta Strikaite un viešņa no Meksikas Liene Camarena. Programmā tiks atskaņotas populāras un romantiskas melodijas, kā, piemēram, Kavaradosi ārija no „Toskas”, Figaro kavatīne no operas „Seviljas bārddzinis”, pēc ilgāka laika klausītājiem piedāvāsim Mistera X āriju no operetes „Cirka princese”.
2.augustā plkst.21.00 Siguldas Opermūzikas svētkos pirmo reizi pasaulē Žorža Bizē brīvdabas operas oriģināliestudējumā „Karmena” galvenās lomas atveidos trīs franču solisti – Karmenas lomā iejutīsies izcilā operdziedātāja Klementīne Margeine, Hosē lomā – Filipe Do, bet Eskamilijo lomu izpildīs Pjērs Īvs Privo. Operas izrādi vēl unikālāku padarīs mūsu pašu opermūzikas zvaigzne Maija Kovaļevska, kura šobrīd ir pasaulē izcilākā Mikaēlas lomas atveidotāja. Pārējās lomās būs izcili Latvijas operdziedātāji: Kristīne Gailīte, Olga Jakovļeva, Juris Ādamsons, Andris Lapiņš, Krišjānis Norvelis un Kalvis Kalniņš. Izrādes režisors ir Edmunds Freibergs. Izrādē piedalīsies arī festivāla orķestris un koris, diriģents Vladimirs Kiradžijevs.
„Ikreiz, kad ar uzstāšanos Latvijā atgriežas kāds no mūsu pasaulē zināmajiem solistiem, tie ir svētki. Labāku variantu Bizē operas „Karmena” origināliestudējumam pat grūti iedomāties. Maija Kovaļevska, kura šobrīd ir pasaulē izcilākā Mikaēlas lomas atveidotāja, būs kā īpaša Dieva dāvana šajos svētkos. „Karmena” Siguldā iezīmēsies ar neredzētu parādību – galvenās lomas izrādē izpildīs tieši franču operdziedātāji. Uzskatu, ka franču komponistu radīto mūziku var īsti izbaudīt un rast tajā iedvesmu tikai tādā gadījumā, ja to izpilda augsta līmeņa franču solisti,” atzīst Opermūzikas svētku mākslinieciskais producents Dainis Kalns.
Savukārt 3.augustā plkst.17.00 notiks greznais Galā koncerts. „Galā koncerta izcilo solistu buķete vienā koncertā ir liela greznība – dažs to pat nosauktu par izšķērdību. Koncertā piedalīsies divi izcili baritoni – Pjērs Īvs Privo (Francija) un Vitorio Vitelli (Itālija), par kuriem viņu kolēģi saka, ka viņu balsis ir fenomenālas. Savu spožumu demonstrēs izcilais gruzīnu soprāns Iano Tamar un mūs patīkami pārsteigs augstvērtīgais tenors Filipe Do (Francija). Īpašais Galā koncerta viesis būs pasaulē vispieprasītākais un visvairāk dziedošais tenors Marčello Alvarezs (Argentīna). Šāda līmeņa mākslinieki Latvijas vēsturē līdz šim ir bijuši tikai trīs: Fjodors Šaļapins, Juse Berlings un Anna Ņetrebko. Nebūs aizmirsti arī mūsu solisti: Krišjānis Norvelis, Rihards Mačanovskis, Olga Jakovļeva, Dināra Rudāne. Piedalās arī festivāla orķestris un koris, diriģents Vladimirs Kiradžijevs,” koncertu raksturo Dainis Kalns.
Biļetes uz Siguldas Opermūzikas svētku pasākumiem iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties „Biļešu paradīzes” kasēs.
XXII Starptautiskos Siguldas Opermūzikas svētkus piedāvā Siguldas novada pašvaldība, mākslinieciskais producents Dainis Kalns.
XXII Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki ir iekļauti arī projekta „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” pasākumu programmā.
Pirmdien, 14. jūlijā pie Krimuldas pilsdrupām tika atjaunota nolauztā un siguldiešu stāstos arvien dzīvojošā Mīlestības liepa. Jaunās Mīlestības liepas stādīšanā piedalījās Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece Līga Sausiņa, Rehabilitācijas centra „Krimulda” valdes priekšsēdētāja Dace Vanaga-Mikāne, SIA „Skaisto dārzu darbnīca” pārstāve Sandra Kronberga, Latvijas un latviešu diasporas bērni no starptautiskās nometnes „Izzini, izjūti Latviju un sevi tajā” un bērnu fonds „Attīstība”.
Stāstot par vēsturiskās Mīlestības liepas atjaunošanas ieceri, starptautiskās nometnes vadītāja M. Šmaukstele uzsvēra šī notikuma simbolisko nozīmi un vēlmi ar pateicību atzīmēt nometnes izskaņu, kas dažiem latviešu bērniem deva iespēju pirmo reizi apmeklēt Latviju. Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietniece L.Sausiņa piebilda, ka būtiska ir arī liepas atrašanās vieta, kas ir vidusceļš un tikšanās vieta starp Siguldas, Turaidas un Krimuldas pilīm. „Tiem, kas šodien ir šeit,” uzsvēra L. Sausiņa, „būs pienākums šeit atgriezties, lai apraudzīto, kā iestādītā liepiņa aug”.
„Dzīve sastāv no mazākiem un lielākiem mirkļiem,” svētku noskaņu pastiprināja Rehabilitācijas centra „Krimulda” valdes priekšsēdētāja D. Vanaga-Mikāne, „Domāju, ka šī diena paliks visiem klātesošajiem atmiņā visu mūžu”. Izskanēja novēlējums, lai bērni, kas šodien ar dziesmām un rotaļām piedalījās liepas stādīšanā, pēc gadiem atgrieztos šajā vietā jau ar saviem tuvajiem cilvēkiem un izteiktu viens otram maģiskos vārdus – es Tevi mīlu!
SIA „Skaisto dārzu darbnīca” pārstāve S. Kronberga norādīja uz tradīciju un pagātnes izzināšanas nozīmi, veidojot stabilu un spēcīgu nākotni.
Atjaunojot vētras nolauzto un siguldiešu stāstos arvien dzīvojošo Mīlestības liepu, simboliski noslēgsies triju valstu latviešu diasporas bērnu nometne, kura no 6.–14.jūlijam norisinājās Krimuldas muižā. Nometnes „Izzini, sajūti Latviju un sevi tajā’’ mērķis bija veicināt latviešu diasporas Krievijā un Īrijā bērnu saikni ar Latviju, stiprināt bērnu no citām valstīm un bērnu no Latvijas saliedētību, nodrošināt apstākļus bērnu kopīgai latviskā izziņai. Projektā bija iesaistīti dalībnieki no Siguldas un Kaunatas pašvaldībām, latviešu diasporu biedrībām Krievijā un Portlaoise latviešu nedēļas nogales skolas „Sauleszaķēns’’ Īrijā.
Starptautiskās orientēšanās federācijas kongresā tika nolemts Latvijas orientēšanās federācijai piešķirt tiesības rīkot Pasaules čempionātu orientēšanās skrējienā un taku orientēšanās 2018.gadā, kā arī tika nolemts atbalstīt Latvijas kandidatūru Pasaules veterānu orientēšanās čempionāta rīkošanai 2019.gadā.
Sekojot lieliskajiem Edgara Bertuka panākumiem starptautiskajā orientēšanās sporta arēnā, Latvijas orientēšanās federācija izlēma izvirzīt savu kandidatūru 2018.gada Pasaules čempionāta rīkošanai. Vakar notikušajā Starptautiskās orientēšanās federācijas kongresā Latvijas kandidatūra tika atbalstīta ar 28 balsīm, pret 6, kas nozīmē to, ka 2018.gadā Latvijā pirmo reizi notiks nozīmīgākās orientēšanās sacensības pasaulē.
Tiek plānots, ka sprinta sacensības — kvalifikācija, fināls un jauktā sprinta stafete — norisināsies Rīgā, bet meža distances — vidējā, garā un klasiskā stafete — tiks rīkotas Siguldā.
Vienlaicīgi ar PČ orientēšanās skrējienā notiks arī PČ taku jeb precīzajā orientēšanās. Latvijas orientēšanās federācija izrādīja interesi rīkot arī 2019.gada PČ veterāniem, kam Starptautiskās orientēšanas federācijas vadība konceptuāli piekrita. Galīgais lēmums par to tiks pieņemts nākamgad.
Informāciju sagatavoja:
Sporta pārvaldes vadītāja
Zanda Abzalone
Plkst.10.00 Strausu ferma „INDRĀNI” aicina apmeklēt ikgadējo izklaidējošo pasākumu brīvā dabā „Strausu Dienas” Morē.
Plkst.11.00 Minifutbola turnīrs “Sigulda cup 2014” 2.kārta Depo laukumā.
Plkst.10.00 Strausu ferma „INDRĀNI” aicina apmeklēt ikgadējo izklaidējošo pasākumu brīvā dabā „Strausu Dienas” Morē.
Plkst.11.00 Muzikālās brokastis Siguldas Jaunās pils dārzā „No menueta līdz tango”.
Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra un kamermūzikas vienības “Trio NYX” mūziķes flautiste Anete Toča un vijolniece Tatjana Ostrovska kopā ar ģitāristu, altistu un topošo diriģentu Artūru Gaili šajā koncertprogrammā apvienojušies, lai nedaudz neparastā salikumā – vijoles, ģitāras un flautas skaņās – izspēlētu dažādu laikmetu un paaudžu dejas no klasiskā menueta līdz pat ugunīgajam tango, kas skanēs L.van Bēthovena, J.Kreicera, Ž.Ibēra un A.Pjacollas mūzikā.
Plkst.13.00 Pasaules koru olimpiādes viesu no Japānas – bērnu kora „Feny” – koncerts Siguldas ev.lut.baznīcā. Ieeja bez maksas.
10.jūlijā plkst.18.00 Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centrā (Puķu ielā 4, Siguldā) notiks 4.kārtas skrējieni „Siguldas apļi 2014”, kuru mērķis ir popularizēt skriešanu kā pieejamu aktīvās atpūtas veidu, gatavojoties kādam no nozīmīgiem skriešanas pasākumiem – „Nordea Rīgas maratonam”, skrējienu seriālam „Sigulda UP Cup”, „Siguldas pusmaratonam” un citiem.
Šajā gadā sacensību noteikumi ir mazliet mainīti. Skriešanas treniņos netiek ņemts vērā rezultāts laika izteiksmē, bet gan pilni noskrietie apļi laika limita ietvaros, kas ir dažādi pa vecuma grupām:
• SV 6 – līdz 10 minūtēm (mazais aplis);
• SV 8 – līdz 15 minūtēm (mazais aplis);
• SV 10, SV 12, SV 14 – līdz 30 minūtēm (lielais aplis);
• SV 16 – SV 60 – līdz 1 stundai (lielais aplis).
Kopējais masu starts SV6 un SV8 vecuma grupām notiks plkst.18.00, bet starts SV10 – SV 60 vecuma grupai plānots aptuveni plkst.18.20.
Iepriekšējā pieteikšanās skrējieniem notiek internetā – www.ba2.lv, aizpildot dalībnieka anketu. Dalībnieku pieteikšanās un čipu izsniegšana starta vietā notiek no plkst.17.00. Dalība ir bez maksas.
Skrējienus organizē Siguldas novada pašvaldības Sporta pārvalde sadarbībā ar Siguldas Sporta un aktīvās atpūtas centru, kā arī biedrību „A2” un Siguldas Sporta skolu.
Jau ziņots, ka sacensībās var piedalīties ikviens, kurā vēlas. Dalībnieki tiek iedalīti šādās vecuma grupās:
• SV 6 – 2008.gadā dzimušie un jaunāki – 6 gadi un jaunāki;
• SV 8 – 2006.–2007.gadā dzimušie – 7–8 gadi;
• SV 10 – 2004.–2005.gadā dzimušie – 9–10 gadi;
• SV 12 – 2002.–2003.gadā dzimušie – 11–12 gadi;
• SV 14 – 2000.–2001.gadā dzimušie – 13–14 gadi;
• SV 16 – 1998.–1999.gadā dzimušie – 15–16 gadi;
• SV 18 – 1995.–1997.gadā dzimušie – 17–19 gadi;
• SV 20 – 1994.–1985.gadā dzimušie – 20–29 gadi;
• SV 30 – 1984.–1975.gadā dzimušie – 30–39 gadi;
• SV 40 – 1974.–1965.gadā dzimušie – 40–49 gadi;
• SV 50 – 1964.–1955.gadā dzimušie – 50–59 gadi;
• SV 60 – 1954.gadā dzimušie un vecāki – 60 gadi un vecāki.
Atlikušie skrējieni – reizi mēnesī, ceturtdienās:
• 14.augusts,
• 11.septembris,
• 9.oktobris.
No 9.jūlija Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja amatā darbu uzsākusi Kristīne Freiberga.
Kristīne Freiberga absolvējusi Rīgas 2.pedagoģisko skolu, augstāko profesionālo sociālā darbinieka izglītību ieguvusi SDSPA “Attīstība”, bet Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds pedagoģijā. Šobrīd Sociālā dienesta vadītāja turpina mācības Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātē, apgūstot supervīziju profesionālajā darbā.
Kristīne Freiberga strādājusi Spāres speciālajā internātskolas sākumskolā par skolotāju un direktora vietnieci ārpusstundu darbā, vēlāk vairākus gadus strādājusi kā sociālais pedagogs Siguldas 3.pamatskolā. 2004.gadā K.Freiberga uzsāka darbu Siguldas novada pašvaldības Sociālajā dienestā kā sociālā pedagoģe, bet no 2005.gada bijusi Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta Ģimenes atbalsta centra vadītāja un Siguldas novada Pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītāja.
„Tā kā Sociālajā dienestā strādāju jau vairākus gadus, tad sajutu vajadzību pēc profesionālās izaugsmes un jauniem profesionāliem izaicinājumiem, kas veicinātu manas personības un karjeras attīstību, un dotu ieguldījumu Siguldas novada iedzīvotāju sociālās dzīves kvalitātes uzlabošanā”, par savu izvēli kļūt par Sociālā dienesta vadītāju teic K.Freiberga, kas kopš četru gadu vecuma dzīvo Siguldā un uzskata sevi par īstu siguldieti, sava novada patrioti.
Siguldas novada pašvaldības Sociālais dienests aicina pieteikties divām vakancēm: sociālais darbinieks uz noteiktu laiku un sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem. Savukārt Pašvaldības policija aicina darbā trīs Pašvaldības policijas inspektorus.
SOCIĀLAIS DARBINIEKS/-CE uz noteiktu laiku.
Prasības pretendentiem:
Galvenie pienākumi:
Piedāvājam:
Iesniedzamie dokumenti:
Pieteikuma dokumentus līdz 17.jūlijam lūdzam sūtīt uz e‑pastu kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi.
Tālrunis uzziņām 67800963, Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga
Prasības pretendentiem:
Galvenie pienākumi:
Piedāvājam:
Iesniedzamie dokumenti:
Pieteikuma dokumentus līdz 17.jūlijam lūdzam sūtīt uz e‑pastu kristine.freiberga@sigulda.lv vai pasta adresi Zinātnes ielā 7, Siguldas pagastā, Siguldas novadā. Dokumentus šajā adresē var iesniegt arī personīgi.
Tālrunis uzziņām 67800963, Sociālā dienesta vadītāja Kristīne Freiberga.
PAŠVALDĪBAS POLICIJAS INSPEKTORS/-E (3 vakances)
Prasības pretendentiem:
• vidējā izglītība (juridiskā izglītība tiks uzskatīta par priekšrocību);
• normatīvo aktu, kas reglamentē pašvaldības policijas darbu, pārzināšana;
• teicamas latviešu valodas (C līmeņa 1.pakāpe) un labas krievu valodas zināšanas, citu svešvalodu zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību;
• prasme patstāvīgi organizēt darbu savas kompetences ietvaros;
• labas saskarsmes un komunikācijas prasmes;
• iemaņas darbā ar datoru (MS Office programmas, internets);
• B kategorijas autovadītāja apliecība (ar vismaz 3 gadu pieredzi);
• pieredze līdzīgā darbā tiks uzskatīta par priekšrocību;
• laba fiziskā sagatavotība (tests).
Piedāvājam:
• interesantu un atbildīgu darbu atsaucīgā kolektīvā;
• elastīgu darba grafiku;
• sociālās garantijas.
Pieteikuma vēstules un CV lūdzam sūtīt līdz 2014.gada 20.jūlijam uz e‑pastu: kristine.simanovica@sigulda.lv vai pastu: Siguldas novada Dome, Pils iela 16, Sigulda, LV-2150.
Uzziņas pa tālruņiem 67972008; 67895799
Siguldas zonālais valsts arhīvs (ZVA), šogad atzīmējot Baltijas ceļa 25 gadu jubileju, vēlas izveidot izstādi par siguldiešu piedalīšanos unikālajā pasākumā. Fotogrāfs Vladimirs Tjurins arhīva rīcībā ir nodevis fotogrāfijas, kurās iemūžināts Baltijas ceļa posms Siguldas apkaimē. Aicinām siguldiešus piedalīties fotogrāfijās redzamo cilvēku atpazīšanā, lai izstādē paredzētajām fotogrāfijām varētu uzrakstīt pareizus un izsmeļošus paskaidrojumus, kā arī gaidām fotogrāfijās redzamo siguldiešu atmiņu stāstus par savu iesaistīšanos Baltijas ceļa organizēšanā un norisē.
Izstādes veidošanā iesaistījusies arī Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Inese Berga, kura uzskata, ka šāda veida kopīga novada vēstures rakstīšana varētu veicināt skolēnu patriotismu un motivēt viņus izpētīt savu radinieku iesaistīšanos Latvijas vēsturē nozīmīgos notikumos. Ceļojošā izstāde par siguldiešiem Baltijas ceļā tiks piedāvāta Siguldas novada skolām kā interesants papildinājums vēstures un audzināšanas stundās.
Lūdzam apskatīti zemāk pievienotu attēlu galeriju; ja esat atpazinis sevi, savu radinieki, kaimiņu, kolēģi, paziņu vai draugu, lūdzam informāciju sūtīt Siguldas ZVA vecākajai ekspertei Ligitai Veismanei uz ligita.veismane@arhivi.gov.lv līdz 1.augustam. Sūtot, lūgums norādīt fotogrāfijas numuru, norādīt konkrētā atpazītā cilvēka atrašanās vietu fotogrāfijā (piemēram, pirmais no kreisās). Izstādei lieti noderēs, ja sniegsiet informāciju par to, kur tajā laikā Baltijas ceļa dalībnieks ir strādājis vai mācījies, kā arī papildus informācija par visu, kas saistīts ar piedalīšanos Baltijas ceļā. Jānorāda arī informācijas sniedzēja vārds, uzvārds un kontaktinformācija.
Šīs un vēl vairāk bildes iespējams aplūkot Siguldas zonālajā valsts arhīvā – Institūta ielā 2 B, Peltēs, Siguldas pagastā, Siguldas novadā), darbadienās no plkst.8.00 līdz 16.00, vai zvanīt pa tālruni 28239577.
Mīļie siguldieši, ceram uz jūsu atbalstu un atsaucību!
Informāciju sagatavoja:
Ligita Veismane, Siguldas ZVA vecākā eksperte,
Inese Berga, Siguldas VĢ vēstures skolotāja
Atzīmējot Turaidas pils 800gadi, „Latvijas Pasts” izdevis jaunu pastmarku, kuras prezentācijas pasākums un pirmās dienas zīmogošana notiks 11.jūlijā. Zīmogošana šajā datumā notiks pasta centrā „Sakta”, Brīvības bulvārī 32, Rīgā no plkst.7.30 līdz 19.00. Savukārt pastmarkas prezentācija notiks 11.jūlijā plkst.11.00 Latvijas Kultūras ministrijas Lielajā zālē, un tajā piedalīsies Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne, „Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, Siguldas novada Domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Krastiņa un idejas iniciators Ilgonis Šteinbergs.
Pastmarkas „Turaidas pils 800” dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva. Vērtszīmes nominālvērtība ir 0,50 eiro, un tā atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā. Jaunās pastmarkas tirāža ir 300 000 eksemplāru, savukārt pirmās dienas aploksne izdota 1500 eksemplāru tirāžā.
Šogad kultūras piemineklim – Turaidas mūra pilij tiek atzīmēta 800gade. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Turaidas mūra pils būvniecība sākta 1214.gadā. Tā atrodas uz pilskalna, kur iepriekš atradusies lībiešu koka pils. Viduslaikos un agrajos jaunajos laikos Turaida ir nozīmīgs pārvaldes centrs Rīgas bīskapijā un arhibīskapijā, kā arī Pārdaugavas hercogistē. Turaida ir fogtejas un pilsnovada centrs, militārs cietoksnis un arhibīskapa rezidence. Pils ir vairākkārt paplašināta un pārbūvēta, un tās aizsardzības sistēma savu kulmināciju sasniedz 16.gadsimtā. Vēlākos gadsimtos pie pils izveidojas muižas komplekss. No nepiesardzīga šāviena 1776.gadā pilī izceļas ugunsgrēks, kura rezultātā izdeg ēku koka daļas. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas Turaidas pilsdrupas 1925.gadā iekļauj valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
20.gadsimta otrajā pusē tiek uzsākta mērķtiecīga un sistemātiska pils izpēte un viduslaiku apbūves konservācija, kā arī daļēja zudušo būvapjomu restaurācija un rekonstrukcija. Šobrīd Turaidas mūra pils iekļauta Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta sastāvā un ir Latvijā un pasaulē atpazīstams kultūras tūrisma objekts.
Pastmarka „Turaida pils 800” ir otrā vērtszīme, ko „Latvijas Pasts” izdod par godu Turaidu raksturojošiem simboliem; jau 1997.gadā „Latvijas Pasts” izdeva pastmarku „Leģenda par Turaidas Rozi”.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Siguldas novada pašvaldības Finanšu pārvalde informē, ka otrdien, 8.jūlijā, no plkst.13.00 – 17.00 tehnisku iemeslu dēļ nestrādās pašvaldības kase, kas atrodas Siguldas novada Domes Pakalpojumu centrā, Raiņa ielā 3A.
Maksājumus šajā laikā varēs veikt, izmantojot interneta bankas un kredītiestāžu pakalpojumus.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Siguldas novada skolās 2013./2014.mācību gadā centralizētajiem eksāmeniem tika saņemti 453 pieteikumi. 30.jūnijā visi Siguldas skolu 12.klases absolventi saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sertifikātus.
Izvēles priekšmetu „vēsture” centralizētajos eksāmenos Siguldas Valsts ģimnāzijā kārtoja 12 skolēni, vidējais rezultāts 80,14% ir otrs labākais valstī, attiecīgi trīs skolēni ieguvuši rezultātu virs 91%. Fiziku kārtoja 15 skolēni, vidējais rezultāts 60,21%, bioloģiju kārtoja astoņi skolēni, vidējais rezultāts 80,77%.
Izvēles priekšmetu „krievu valoda” centralizētajos eksāmenos Siguldas pilsētas vidusskolā kārtoja 13 skolēni, vidējais rezultāts 77,02%, divi skolēni uzrādījuši rezultātu virs 91%.
Siguldas Valsts ģimnāzijā ir vairāki skolēni, kuru sertifikātos visi rezultāti ir virs 75 procentu atzīmes. Tie ir Diāna Deisone, Annija Ruduka, Monta Taube, Zane Ķēde, Linda Zvaigzne, Beatrise Šteina, Beate Raituma, Valters Vētra, Elīna Luīze Vītola, Kārlis Mārtiņš Briedis. Trīs skolēni – Monta Taube, Beatrise Šteina un Kārlis Mārtiņš Briedis – matemātikā saņēmuši augstāko iespējamo vērtējumu – 100%. Siguldas pilsētas vidusskolā augstākais vērtējums matemātikā – 85% ir Annai Timoškinai.
Centralizēto eksāmenu rezultāti Siguldas novada skolās
|
Eksāmens
|
Siguldas Valsts ģimnāzija
|
Siguldas pilsētas vidusskola
|
||||
|
Kārto
|
Vidējais
|
91% – 100%
|
Rezultāts valstī
|
Kārto
|
Vidējais
|
|
|
Matemātika
|
87
|
69,57%
|
14
|
10.
|
42
|
40,70%
|
|
Latviešu valoda
|
87
|
74,75%
|
6
|
13.
|
42
|
49,94%
|
|
Angļu valoda
|
87
|
75,56%
|
6
|
19.
|
36
|
47,99%
|
Dalībnieku skaits centralizētajos eksāmenos Siguldas novada skolās
|
Skola
|
Latv.
valoda |
Mate-
mātika |
Angļu
val. |
Vācu
val. |
Krievu
val. |
Vēs-
ture |
Biolo- |
Fizika
|
Ķīmija
|
|
Siguldas pilsētas vidusskola |
45
|
45
|
39
|
0
|
13
|
5
|
0
|
1
|
0
|
|
Siguldas Valsts ģimnāzija |
87
|
87
|
87
|
3
|
3
|
13
|
6
|
17
|
2
|
|
Skolēnu kopējais skaits |
132
|
132
|
126
|
3
|
16
|
18
|
6
|
18
|
2
|
Centralizēto eksāmenu, beidzot 9.klasi, kārto arī skolēni, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmu. Siguldas pilsētas vidusskolā šo eksāmenu kārtoja astoņi skolēni. Viņu iegūtais vidējais rezultāts 86,91% ir labākais valstī! Trīs skolēni ieguvuši izcilu vērtējumu – virs 91%.
Siguldas pilsētas vidusskolā centralizētos eksāmenus kārto arī skolēni (pieaugušie), kuri apgūst vidējo izglītību vakara/neklātienes programmā un viņu rezultāti iekļauti skolas kopējā vidējā rādītājā.
Jāatgādina, ka trīs obligātos centralizētos eksāmenus matemātikā, latviešu valodā un vienā svešvalodā kārto visi skolēni, savukārt ceturtais ir izvēles eksāmens. Tas var būt gan centralizētais eksāmens kādā no citām svešvalodām, vēsturē, bioloģijā, fizikā vai ķīmijā, gan arī Izglītības ministrijas veidots eksāmens ģeogrāfijā, ekonomikā, lietišķajā informātikā vai skolas veidots eksāmens politikā un tiesībās vai filozofijā.
Šogad valstī bija 136 skolēni, kuru rezultāti centralizētajos eksāmenos nesasniedza 5% līmeni – viņiem sertifikāta saņemšanai eksāmens jākārto atkārtoti pēc gada un tikai tad varēs saņemt atestātu par vidusskolas absolvēšanu.
Valstī kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti ir šādi:
|
Priekšmets
|
Kārto
|
Vidējais
|
|
Ķīmija
|
561
|
59,48%
|
|
Matemātika
|
16430
|
43,34%
|
|
Angļu valoda
|
15395
|
56,16%
|
|
Franču valoda
|
40
|
69,32%
|
|
Krievu valoda
|
2591
|
70,90%
|
|
Latviešu valoda
|
16448
|
52,71%
|
|
Fizika
|
991
|
51,21%
|
|
Bioloģija
|
1270
|
59,31%
|
|
Latviešu valoda (m.t.i.p.) 9.klasei |
3816
|
61,68%
|
|
Vācu valoda
|
176
|
56,40%
|
|
Vēsture
|
5244
|
42,60%
|