Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Aktivitātes Gaujas Kopienas centrā
Bērnu un jauniešu klubiņš pirmdienās un trešdienās plkst. 14.00–17.00:
Jauniešu pēcpusdiena ar JIC “Mērķis” 4. aprīlī plkst. 15.00–17.00.
Klientu apkalpošanas centra pakalpojums otrdienās plkst. 8.00–13.00 un 14.00–17.00. Iespēja iedzīvotājiem vienkopus pieteikt pieprasītākos valsts un pašvaldības pakalpojumus.
Inčukalna bibliotēkas pakalpojumi katra mēneša pirmajā ceturtdienā:
Vingrošana (iedzīvotāju pašu vadīta) pirmdienās, trešdienās un piektdienās plkst. 11.00–12.00.
Sunīšu Kopienas centra aktivitātes
Lekcija “Ātraudzīgais meža dārzs pēc Miyawaki metodes” 12. aprīlī plkst. 11.00–14.00 – kā izveidot dārzu, kas prasa minimālu kopšanu, un kā pašam izveidot mikrobioloģisko mēslojumu bez maksas. Vadīs dārznieks un ainavu arhitekts Kaspars Parfenovičs. Nodarbība tiek īstenota Eiropas Savienības Erasmus+ programmas projekta “Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā” Nr. 101144108-NCLV2024-2025-ERASMUS-EDU-2023-AL-AGENDA-IBA ietvaros sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Siguldas novada izglītības un sporta pārvaldi Pieaugušo izglītības dienu ietvaros.
Senioru klubiņš 10. un 24. aprīlī plkst. 14.00.
Veselības vingrošana (vada fizioterapeite) 14. un 28. aprīlī plkst. 18.30.
Atbalsta grupa “Mans dzīves spēks” otrdienās plkst. 17.00.
Vingrošana otrdienās plkst. 19.00 (pēc video instrukcijām).
Spēļu vakari bērniem piektdienās plkst. 16.00–18.00.
Krimuldas bibliotēkas pakalpojums 30. aprīlī plkst. 10.00–14.00.
Dienas centra “Iespēju māja” aktivitātes
Vingrošanas grupa “Ritmas” pirmdienās un piektdienās plkst. 9.15–10.45.
Rokdarbu grupa “Hobijparks” 4. un 18. aprīlī plkst. 11.00–14.00.
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai atnākot uz kopienas centru parunāties personīgi.
Šūpoļu festivāla laikā, kas Siguldā norisināsies no 19. līdz 21. aprīlim, būs īpaša videi draudzīga akcija pasākuma apmeklētājiem. Visiem, kas ieradīsies Siguldā ar vilcienu un uzrādīs derīgu brauciena biļeti, tiks piešķirta atlaide Siguldas Jaunās pils apmeklējumam.
Visi, kas ieradīsies Siguldā ar vilcienu un pasākuma norises laikā uzrādīs derīgu elektroniski iegādātu vai drukātu vilciena biļeti vienam braucienam vai laika biļeti ar galamērķi “Sigulda”, Siguldas Jaunās pils kasē saņems 20 % atlaidi ieejas biļetei. Ieejas biļeti ar atlaidi būs iespēja saņemt pieaugušajiem, skolēniem, studentiem un pensionāriem, savukārt bērni līdz septiņu gadu vecumam pili drīkst apmeklēt bez maksas jebkurā laikā. Attiecīgi – pasākuma laikā Siguldas Jaunās pils apmeklējuma ieejas biļete pieaugušajiem maksās 2,80 eiro, bet skolēniem, studentiem un pensionāriem – 2,40 eiro.
Aicinām doties uz Šūpoļu festivālu, izvēloties videi draudzīgu transportu – tā ir lieliska iespēja ne tikai piedalīties aizraujošā notikumā un iepazīt vietējās kultūras un tūrisma piedāvājumu, bet arī palīdzēt samazināt auto satiksmes plūsmu un saudzēt dabu.
Akciju nodrošina Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar vilciena pasažieru pārvadātāju “Vivi”. Vilciena biļetes var iegādāties tīmekļvietnēs www.vivi.lv, www.bezrindas.lv vai “Vivi Latvija” un “Mobilly” mobilajā lietotnē, kasē dzelzceļa stacijās un vilcienā pie konduktora kontroliera, ja kase konkrētajā pieturā ir slēgta. Vilcienu kustības grafiku apskatīt un biļeti iegādāties “Vivi” tīmekļvietnē un mobilajā lietotnē iespējams jau 10 dienas pirms plānotā reisa.
Uzzināt vairāk par pasākuma “Šūpoļu festivāls 2025” norisi iespējams šeit.
Siguldas novada Pašvaldības policija aicina pievienoties komandai mērķtiecīgus un aizrautīgus profesionāļus – inspektoru un vecāko inspektoru, kuri vēlas pierādīt savas zināšanas un pieredzi, lai stiprinātu drošību un kārtību Siguldas novadā.
Siguldas novada Pašvaldības policija (reģ. Nr. 40900034748) aicina darbā inspektoru/-i un vecāko inspektoru/-i.
Pienākumi:
Prasības:
Piedāvājam:
Pieteikties darbā, CV un motivācijas vēstuli ar norādi “Pašvaldības policijas inspektors vai pašvaldības policijas vecākais inspektors” sūtot elektroniski uz e‑pasta adresi policija@sigulda.lv vai iesniegt personīgi Siguldas novada Pašvaldības policijā Ausekļa ielā 6, Siguldā, līdz 17. aprīlim. Tālrunis uzziņām: 67972008.
Citas vakances iespējams aplūkot šeit.
Siguldas novada pašvaldība šonedēļ izsludinājusi divus atklātus konkursus. Elektronisko iepirkumu sistēmā pieejami šādi pašvaldības atklātie konkursi:
Plašāka informācija pieejama tīmekļa vietnē www.eis.gov.lv.
27. martā norisinājās Siguldas novada pašvaldības domes sēde, kurā izskatīti 55 lēmumprojekti. Plašāka informācija par sēdes norisi un lēmumiem pieejama pašvaldības tīmekļa vietnes sadaļā “Domes sēdes”.
Nākamā kārtējā domes sēde norisināsies 24. aprīlī. Kā ierasts, domes sēdes norisei varēs sekot līdzi arī tiešraidē pašvaldības tīmekļa vietnē, kā arī sociālo tīklu vietnē Facebook.
Siguldas novadā turpinās bezmaksas sporta nodarbības. Nodarbības, kā līdz šim, notiks Allažos, Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Mālpilī, Morē, Lēdurgā, Raganā, Siguldā un Sunīšos.
Nodarbības var apmeklēt ikviens novadnieks. Aicinām iepazīties ar bezmaksas nodarbību grafiku aprīlim:
Allažu Sporta centrā:
Inciemā, Sporta un atpūtas centrā “Namiņš”:
Inčukalna Sporta centrā:
Jūdažu Sabiedriskajā centrā:
Krimuldas Sporta centrā:
Lēdurgas Sporta centrā:
Mālpils Sporta centrā:
Mores Tautas namā:
Siguldas Sporta centrā:
Sunīšu Kopienas centrā:
Uz nodarbībām nav nepieciešams pieteikties, izņemot tur, kur tas ir norādīts.
Nodarbību grafikā iespējamas izmaiņas. Aktuālajai informācijai aicinām sekot līdzi pašvaldības tīmekļa vietnē un sociālo tīklu vietnēs.
Nodarbības tiek finansētas Siguldas novada pašvaldības projekta “Iedzīvotāju fizisko aktivitāšu nodarbību nodrošināšana” ietvaros.
Izceļot bāriņtiesu darba nozīmi un lomu bērnu labbūtības nodrošināšanā, turpinās pērn aizsāktā tradīcija, 26. martā atzīmejot Bāriņtiesu darbinieku dienu.
Siguldas novada pašvaldība pateicas Bāriņtiesas darbiniekiem par profesionalitāti, gādību un atbalstu, kā arī misijas apziņu strādāt bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību nodrošināšanā.
Stabilas, sociāli un ekonomiski neatkarīgas ģimenes ir viens no galvenajiem pamatiem vērtībās balstītas sabiedrības pastāvēšanai. Realitātē ir ģimenes, kurās rīkojas pretēji, un situācijas, ar kurām ikdienā saskaras bāriņtiesu darbinieki, kļūst arvien sarežģītākas. Lai arī šis darbs Latvijā joprojām nav pienācīgi novērtēts, tieši bāriņtiesai ir būtiska loma bērnu tiesību aizsardzībā. Tā darbojas kā atbalsta sistēma, kas veicina ģimeņu stabilitāti un drošības sajūtu.
SIA “Saltavots” informē: saistībā ar ūdensvada avāriju šobrīd ir pārtraukta ūdensapgāde atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem Lēdurgā –”Auvas”, “Ciemgaļi”, “Čunkuri”, “Dravnieki” un “Saullēkti”. Ūdensapgāde būs pārtraukta līdz brīdim, kad avārijas situācijas būs novērsta.
Patlaban tiek veikti darbi, lai pēc iespējas drīz atjaunotu ūdensapgādi. Pēc ūdens padeves atjaunošanas iespējama ūdens uzduļķošanās.
SIA “Saltavots” atvainojas par sagādātajām neērtībām.
Skanot senai putnu modināšanas dziesmai un Ķempju Kārļa dzejoļa “Aģjoug” rindām, 22. marta rītā Aģes upe atguva savu seno nosaukumu Salacas lībiešu valodā. “Aģjoug” (malas upe) – tā senāk skanējis Aģes upes vārds, un tagad upei ir divi vārdi.
Zīmes atklāšanas pasākumā piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa un Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, kā arī folkloras kopa “Putni”, lēdurdzieši un viesi.
Lēdurgas koris “Lettegore” iepriecināja visus ar sagatavoto teiku, kas veltīta Lapu upei jeb Lēdurgai, pēc kuras kopā skanēja Lēdurgas himna “Lapu upe Lēdurga”. Rokdarbu studijas “Aģe” dāmas uz vietas auda jostu lībiešu karoga krāsās – zaļa (mežs), balta (liedaga smiltis), zila (jūra). Apmeklētāji varēja ieaust jostā savas labās domas un vēlējumus Lēdurgai, ar jostu izrotājot zīmi, bet tilta margās iesienot krāsainos dzīparus.
Veltot laba vēlējumus un stiprinot Vidzemes kūltūras kopienu, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas vadītāja Baiba Moļņika stāsta: “Vietvārds ir pagātnes kultūras liecība, kuras pētot, mēs atklājam stāstus par cilvēkiem, kuri reiz devuši vārdus vietām mums apkārt. Vienlaikus vietvārdi atspoguļo ne tikai valodu, kurā viņi runāja, bet arī viņu pasaules redzējumu un dabas lomu tajā. Lībieši mums ir atstājuši daudzas šādas mīklas, padarot Latvijas ģeogrāfijas izzināšanu par aizraujošu ceļojumu laikā. Šodien viena ir atminēta.”
“Siguldas novadā jau trešo reizi pavasara ieskaņā uz Gaujas tilta, līdzās Latvijas karogiem, paceļam lībiešu karogus. Šis gads ir īpašs, jo Lēdurgā atklājam pirmo ceļazīmi Vidzemē latviešu un lībiešu valodā – mostas putni un mostas mūsu pašapziņa. Lai jaunā vietvārda zīme pie Aģes upes rosina interesi pētīt un izzināt vietas vēsturi, un lai šādu zīmju skaits aug!” tā Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas vadītāja Lolita Ozoliņa uzsver nule atklātās Aģes vietvārda zīmes nozīmību: “Nosaukuma “Aģjoug” atklāšana sniedz iespēju no jauna paraudzīties uz mums tik ierastajiem vietvārdiem un atklāt to dziļāko nozīmi. Esmu īpaši gandarīta, ka pirmā vietvārda zīme Salacas lībiešu valodā atklāta tieši upei – plūstošam, dzīvam elementam, kas savieno ainavas un nes sev līdzi kustību un pārmaiņas. Ceru, ka šai zīmei drīzumā sekos arī citas – Svētupe, Salaca, Mudurga, kā arī apdzīvoto vietu nosaukumi Vidzemes vēsturiskajā zemē.”
Organizatori pateicas visiem atklāšanas pasākuma apmeklētājiem par kopā būšanas brīdi, kas radīja piederības sajūtu lībiskajam mantojumam.
Iznācis Siguldas novada pašvaldības informatīvā bezmaksas izdevuma “Siguldas Novada Ziņas” marta numurs, kurā var lasīt aktuālo informāciju par notikumiem novadā.
“Siguldas Novada Ziņas” tiek piegādātas novada iedzīvotājiem, informatīvo izdevumu “Siguldas Novada Ziņas” saņemot bez maksas savā pastkastītē. Gadījumā, ja izdevums līdz jūsu pastkastītei nenonāk līdz 31. martam, lūdzam ziņot uz e‑pasta adresi prese@sigulda.lv.
Pašvaldības informatīvā izdevuma elektroniskā versija aplūkojama šeit.
Nākamais “Siguldas Novada Ziņas” izdevums iznāks 29. aprīlī.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Vijas ģimeni.
Vija Blūmiņa dzimusi 1953. gada decembrī izsūtīto ģimenē Tālajos Austrumos – Amūras apgabala Zejas rajona Ovsjankas ciemā. Vijas vecāki satikušies izsūtījumā. Māte strādājusi ēdnīcā, kur iepazinusies ar Vijas tēvu – šoferi un bitenieka palīgu.
Viena no spilgtākajām Vijas atmiņām, esot izsūtījumā, ir diena, kad piedzima viena no viņas māsām. Mātei dzemdības notikušas mājas, bet Vija tikmēr sēdējusi uz lievenīša ar saulespuķu galvu klēpī un dzirdējusi, kā iekštelpās pasaulē nāk māsiņa.
Vijas ģimene izsūtījumā pavadīja no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada decembrim, atgriežoties Latvijas teritorijā, kad Vijai bija trīs gadi.
Vijas ģimene apmetusies Allažos, bet pastāvīgi sākusi dzīvot Siguldā 1982. gadā, kad apprecējusies un uzsākuši šeit ģimenes dzīvi. Pēc institūta Vija strādājusi kā pediatre, bet vēlāk specializējusies kā rehabilatogs gan tā laika Krimuldas bērnu sanatorijā, gan Siguldas slimnīcā. Tagad Vija ir pelnītā atpūtā un velta laiku hobijiem – iepriekš dejojusi senioru deju kolektīvā, bet šobrīd atgriezusies pie mīlestības pret dziesmu, piedaloties senioru korī “Gāle”.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.
1949. gada 25. marta notikumi tiek pieminēti kā vieni no skumjākajiem un drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē – tieši tad norisinājās masveida deportācijas, padomju varai no Latvijas teritorijas izvedot vairāk nekā 40 tūkstošus iedzīvotāju, tostarp arī Gunta ģimeni.
Gunta Bidera dzimtā vieta ir Straupe. Viņa ģimenei 1949. gada 25. martā tika dotas 15 minūtes, lai sakopotu būtiskāko un dotos uz Amatas staciju, kur viņus jau gaidīja lopu vagons. Izsūtīšanas pamats – latviešu nacionālisti. Tolaik Guntim bija deviņi gadi. Gunta ģimene līdz Tomskai 47. vagonā pavadīja divas nedēļas.
Guntis atminas skarbos apstākļos, kādos nācies dzīvot – gan slimību izplatīšanos, masalu dēļ nonākot pat slimnīcā, gan necilvēcisko attieksmi. Tā, piemēram, zaldāti ņirgājoties nav ļāvuši doties pie mucām, kurās bija svaigais ūdens, bet tikai pie tā, kas ir sastāvējies.
1956. gada rudenī atnāca atļauja, ka var doties uz Latvijas teritoriju. Atgriešanos viņiem izdevās īstenot 1957. gada 1. aprīlī.
Guntis savu dzīvi galvenokārt pavadījis, strādājot par elektroatslēdznieku, bet brīvajā laikā vēl joprojām aizraujas ar grāmatu lasīšanu. 1974. gadā iegādājās īpašumu Siguldā, bet no 2001. gada šeit dzīvo pastāvīgi.
1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp bērni, sievietes un sirmgalvji, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijā. Šajā dienā deportēja vairāk nekā 40 000 cilvēku.
Stāsts fiksēts 10.12.2024.